19.11.2026 14:20
Sankciju izpilde Latvijā: 2026. gada trešā ceturkšņa aktualitātes un rezultāti
2026.
gada trešajā ceturksnī Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par
starptautisko sankciju pārkāpšanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
Muitas pārvalde novērsusi 298 iespējamus sankciju pārkāpumus. Finanšu
izlūkošanas dienests (FID) saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai
darbībām, kas varētu būt saistīti ar sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumiem.
Vienlaikus Eiropas Savienība paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, bet ES
Tiesa sniegusi būtisku skaidrojumu par sankcijām pakļauto personu kontroli pār
uzņēmumiem.
ĪSUMĀ
Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēmusi
21. sankciju kārtu pret Krieviju.ES Tiesa savā spriedumā skaidro, ka
kontrole var būt neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai
kapitāla līdzdalības.Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi
par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 3.
ceturksnī saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros
norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanas gadījumiem vai to pārkāpšanas
mēģinājumiem.Latvijas tiesās pabeigta trīs
krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu, piespriesti naudas sodi un
brīvības atņemšanas.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas
pārvalde uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis savu sankciju
tīmekļvietni, uzlabojot gan lapas vizuālo izskatu un elementus, gan
funkcionalitāti.
Sankciju stiprināšana
2026.
gada 23.
jūlijā ES Padome pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju, papildinot ES sankciju sarakstu ar jaunām 48 fiziskām un
168 juridiskām personām, tostarp vairākiem Krievijas oligarhiem, bankām,
militārajiem, naftas un derīgo izrakteņu uzņēmumiem.
Šīs kārtas galvenais mērķis ir vēl stingrāk vērsties pret
Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu sistēmu, kriptoaktīvu sektoru un
ierobežot tā saukto “ēnu floti”. Papildus ES ir paplašinājusi ierobežojumus
tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, piemēram,
attiecībā uz rūdām un metālu savienojumiem, neapstrādātu cinku, automobiļu
virsbūvēm, to rezerves daļām u. c. precēm. Tāpat paplašināti eksporta ierobežojumi
tehnoloģijām un komponentēm, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem – niķeļa pulverim, metāliem un atsevišķiem
sakausējumiem.
Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas
karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi,
proti, paplašināts sankcijām pakļauto preču saraksts, iekļaujot materiālus un
tehnoloģijas, kas var veicināt Baltkrievijas militāro un tehnoloģisko
attīstību, kā arī ES sankcijām pakļauti vēl četri Baltkrievijas
uzņēmumi.
Būtisks
spriedums ES Tiesā sankciju jomā
ES
Tiesa 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā “Inter Rao Lietuva (C‑147/25)”, kurā vērtēja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas
dienesta (FNTT) praksi iekļaut savā publiskotajā sarakstā uzņēmumus, kuri paši
nav iekļauti ES sankciju sarakstā, bet tie ir sarakstā iekļautu personu
kontrolē vai īpašumā. Tiesa apstiprināja, ka šāda valsts rīcība ir pieļaujama.
Spriedums ir būtisks arī ar to, ka tajā skaidrots kontroles
jēdziens un tā pierādīšanas aspekti. Tiesa atzina, ka kontrole var būt arī
neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības,
proti, situācijā, kad kontrolētājs nav ne īpašnieks, ne amatpersona, bet
faktiski spēj ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tādā gadījumā kontroli var pamatot ne
tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī pietiekami konkrētu, precīzu un
saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas objektīvi un pietiekami pārliecinoši
pierāda sankciju sarakstā iekļautās personas kontroli. Vispārīgs apgalvojums,
ka Krievijas režīms ir autoritārs un prezidentam ir faktiski neierobežota vara
pār valsts uzņēmumiem, kontroli nepierāda, bet vienlaikus šo apstākli var ņemt
vērā kā konteksta elementu pierādījumu vērtējumā.
FID atgādina, ka š.g. pagājušajā ceturksnī tika atjaunotas
vadlīnijas "Sankcijām
pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana".
Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli
pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts
kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona.
FID
aktualitātes
FID 3. ceturksnī saņēmis 419ziņojumus par aizdomīgiem
darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai
to pārkāpšanas mēģinājumu. Nemainīgi arī 3. ceturksnī saņemtie ziņojumi
galvenokārt attiecās uz sankcijām pakļauto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu
vai eksportēšanu personām Krievijā caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu
sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontu turēšanu sankcijām
pakļautajās kredītiestādēs, kā arī skaidras naudas – eiro banknošu – izvešanu
uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 80 analītiskie
materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem.
FID turpina regulāri aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos
skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Vienlaikus FID ir
sagatavojis vairākus skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem saistībā ar
mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” slēgšanu Latvijā, ievērojot ES sankciju noteiktos ierobežojumus, kā arī
skaidrojumu, kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot
vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju.
Jūlijā
tika atjaunota FID sankciju tīmekļvietne,
vienuviet nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai, skaidrojumiem un
praktiskiem rīkiem sankciju jautājumos. Tīmekļvietnē pilnveidots sankciju
meklētājs, uzlabota informācijas struktūra, ieviesta iespēja pieteikties
jaunumu saņemšanai e-pastā, kā arī saturs turpmāk pieejams gan latviešu, gan
angļu valodā.
2026. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts
reģistros bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai
kontrolē esoši aktīvi:
līdzekļi – 210,05 miljoni
EUR;
nekustamie īpašumi – 110;
transportlīdzekļi – 66;
preču zīmes – 13;
traktortehnika – 11;
peldlīdzeklis – 1;
ganāmpulks – 1.
Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi,
ir pieejams šeit.
Septembrī FID publicēja jauno Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu par 2023.-2025. gadu (NRA), kurā sankciju jomā secināts,
ka sankciju pārkāpšanas draudi Latvijā saglabājas augsti, vienlaikus ir
pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.
Latvijas
tiesās
2026. gada 3. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras
krimināllietas par sankciju pārkāpšanu. Trijās no tām gala nolēmumi ir
stājušies spēkā.
Vienā no krimināllietām fiziskai personai piespriests naudas sods
vairāk nekā 14 tūkstošu EUR apmērā. Otrā lietā fiziskai personai piespriests
naudas sods 39 tūkstošu EUR apmērā, bet juridiskai personai piemērots piespiedu
ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 46 tūkstošu EUR apmērā.
Trešajā lietā trīs fiziskām personām piespriesta brīvības
atņemšana uz laiku no četriem mēnešiem un 12 dienām līdz sešiem mēnešiem un
trim dienām kā arī probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.
Šajā krimināllietā 2026. gada 23. septembrī Rīgas pilsētas tiesa
vienošanās procesā notiesāja trīs personas, kas nolūkā palīdzēt Krievijai graut
Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību pārkāpa ES
sankcijas. Notiesātie bija daļa no organizētas grupas, kas 2024. gadā iegādājās
militārai darbībai izmantojamas preces un ar pārvadātāju starpniecību slepeni
nogādāja tās Krievijas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem
spēkiem. Grupas dalībnieki zināja, ka preces paredzēts izmantot Krievijas
militārajā uzbrukumā Ukrainai. Galvenokārt tās bija satelīta interneta
savienojamības iekārtas, kuru pārdošana uz Krieviju ir aizliegta, kā arī
ballistiskie laikapstākļu mērītāji u. c. aizliegtas preces. Pārvadātājiem
nodotas iekārtas, kuras bija paredzētas nogādāšanai Krievijas bruņoto spēku kontrolētajā
Luhanskā. Savukārt grupas organizatora iztiesāšana
turpinās atsevišķā kriminālprocesā.
Vēl vienā krimināllietā spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija
stājies spēkā.
Kriminālprocesu
statistika Latvijā
2026. gada 3. ceturksnī:
uzsākti 28 jauni
kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu;
divos kriminālprocesos
uzsākta kriminālvajāšana;
apsūdzība celta piecām
fiziskām personām;
pret vienu juridisko personu
uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu;
četri kriminālprocesi
nosūtīti uz tiesu;
viens kriminālprocess
pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu.
Kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu,
fiziskai personai noteikts naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā.
Ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigtajā kriminālprocesā
Latvijas pilsonis atzina vainu ES noteikto sankciju pārkāpšanā. Persona bija
Krievijā reģistrēta IT uzņēmuma vienīgais īpašnieks un ģenerāldirektors un
turpināja nodrošināt uzņēmuma darbību, tostarp aizliegtu IT konsultāciju,
tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumu sniegšanu Krievijas juridiskām
personām. Personai tika piemērots naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā, kā arī
6,71 tūkst. EUR tika konfiscēti kā noziedzīgi iegūta manta.
Muitas
aktualitātes
Par sankciju
pārkāpšanu 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 38
administratīvo pārkāpumu procesus.
Lai nepieļautu
sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 3.
ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 137
kravām. Tādējādi tika novērsta 123 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un
14 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.
Visbiežāk tika liegts izvest no ES elektroiekārtas un elektronikas
preces, dažādus mehānismus un to rezerves daļas, kā arī transportlīdzekļus,
piekabes un automobiļu rezerves daļas. Kravu izvešana galvenokārt noraidīta tādēļ, ka nebija iesniegti
pieprasītie dokumenti vai informācija, preces bija pakļautas sankcijām, bija
norādīts neatbilstošs ES kombinētās nomenklatūras (KN) kods vai attiecīgās
preces ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Vairākos gadījumos konstatēts arī risks, ka
transportlīdzekļi vai citas preces nenonāks
deklarācijā norādītajā trešajā valstī, jo iepriekšējās piegādes nebija
notikušas vai papildu pārbaudēs tika konstatēts, ka transportlīdzekļi ir tikuši reģistrēti Krievijā.
Veicot ES
iebraucošo transportlīdzekļu kontroli, visbiežāk tika noraidītas koksnes un
koka izstrādājumu, naftas produktu, metāllūžņu, transportlīdzekļu rezerves
daļu, kā arī elektrisko un elektronisko preču kravu ievešana. Galvenie
noraidīšanas iemesli bija preču pakļautība sankcijām, apšaubāma vai nepatiesi
norādīta izcelsme, kā arī pieprasīto izcelsmes un darījuma dokumentu
neiesniegšana. Vairākos gadījumos tika konstatētas arī kravās starp citām
precēm slēptas, nedeklarētas sankcijām pakļautās preces.
Papildus šī gada 3. ceturksnī 91 gadījumā tika konstatēti
mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta
sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsti 12 pārkāpumi, bet 58 gadījumos
konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot
sankcijām pakļautas preces.
Kopumā šī gada
3. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir
novērsusi 298 iespējamus pārkāpumus, kas saistīti ar ES noteikto sankciju pret
Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu.
Kopš 2026. gada
septembra pastiprināti tiek kontrolēti no Krievijas ievestie kvieši, lai
Latvijā nenonāktu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti produkti.
Sankciju
pārkāpuma piemērs: tvaika pirts
2026. gada 11.
septembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot uz Krieviju izbraucošo
transportlīdzekļu kontroli, ar Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas
transportlīdzekli (kravas nosūtītājs – Vācijas uzņēmums, saņēmējs – Krievijas uzņēmums) tika vesta
krava – izjauktā veidā iepakots polimēru tvaika pirts komplekts un apsildāms
sols.
Padziļinātās muitas kontroles laikā konstatēts, ka preces
paredzētas izmantošanai mājsaimniecībā un deklarētas ar neatbilstošu KN kodu.
Uz konkrēto kravu attiecas ES noteiktie eksporta aizliegumi, jo tajā esošās
preces klasificējamas kā luksuspreces, kuru eksports uz Krieviju vai
izmantošana Krievijā ir aizliegta. Par minēto gadījumu Nodokļu un muitas
policijā uzsākts kriminālprocess.
Par publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām
sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un
pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā.
Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī
Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos
datus.
FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas
finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un
terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā
institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
Iveta Locāne
Finanšu izlūkošanas dienesta
Komunikācijas nodaļas vadītāja
prese@fid.gov.lv