breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Aktualitātes

Aktualitātes

Finanšu izlūkošanas dienesta VIII ikgadējā starptautiskā sankciju konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” Rīgā, 2026. gada 12. novembrī.
16.11.2026 13:41
FID: sankciju ietekmes stiprināšanai pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs būtiska Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu. Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) pulcēja ap 140 jomas ekspertus no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. “Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt. Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība. Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru. Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas. Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska). Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments   Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.  Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt   Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.  Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu   Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.   Konferences ieraksts latviešu valodā: https://www.youtube.com/watch?v=NLAoELb8WlIKonferences ieraksts angļu valodā: https://www.youtube.com/watch?v=xq8QE_40PDY   Fotogrāfijas no konferences: https://flic.kr/ps/47nJko    FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta LocāneKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv
11.11.2026 11:16
Sankciju efektivitāte Krievijas kara spēju mazināšanai: 12. novembrī starptautiska ekspertu diskusija skatāma tiešraidē
Eksporta ierobežojumi un to apiešanas novēršana, kriptoaktīvu izmantošana sankciju apiešanā, sankciju pārkāpumu apkarošana un sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs vadošās tēmas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) VIII ikgadējā starptautiskajā sankciju konferencē “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas”. Ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, ikviens interesents ir aicināts sekot līdzi konferencei tiešsaistē latviešu vai angļu valodā. Konferenci atklās FID priekšnieks Toms Platacis, savukārt par sankciju nozīmi Krievijas kara spēju ierobežošanā viedokli sniegs Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasiuks (Vladyslav Vlasiuk). Pasākumu vadīs un noslēgumā būtiskāko par sankciju izpildi, kā arī par izskanējušo visas dienas garumā izcels FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Konferencē klātienē pulcēsies vairāk ap 140 jomas eksperti no 24 valstīm, tostarp runātāji un klausītāji no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. Tiešraide latviešu valodā: https://www.youtube.com/live/Tn3_Fjpz54Q   Tiešraide angļu valodā: https://www.youtube.com/live/JsTXWAW023Y “Aiz katras sankciju prasības ir konkrēts mērķis – mazināt Krievijas spēju turpināt karu. FID kā centrālā sankciju izpildes institūcija palīdz veidot vienotu izpratni un saskaņotu rīcību, lai šis mērķis īstenotos ikdienas lēmumos,” uzsver FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena, kura konferencē skaidros nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju efektīvā izpildē. Ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju efektivitāti iepazīstinās Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. Diskusijā par ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem piedalīsies arī Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas pārstāvis Timotē Truels (Timothée Truelle) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Par eksporta kontroles izaicinājumiem un privātā sektora lomu sankciju izpildē diskutēs starptautiski eksperti, tai skaitā uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida (Anu Mathur Boyd), kā arī sankciju jomas ekspertes Hloja Cina (Chloe Cina) un Dara Fernandesa (Dara Fernandez). Kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā analizēs Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) Drošības un finanšu centra pētnieks Gonsalo Saiss Eraskins (Gonzalo Saiz Erasquin) un uzņēmuma “Elliptic” dibinātājs un galvenais zinātniskais eksperts Toms Robinsons (Tom Robinson). Savukārt ar starptautisko pieredzi sankciju pārkāpumu apkarošanā un eksporta kontrolē dalīsies Kanādas Ārlietu ministrijas direktore Vikija Edžkomba (Vicky Edgecombe), advokātu biroja “Duane Morris” partneris Marks Hendlijs (Mark Handley), kā arī Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovāciju, zinātnes un tirdzniecības departamenta Tirdzniecības sankciju ieviešanas biroja pārstāvis. Konferences noslēgumā Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska) analizēs iespējas pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Darba kārtība latviešu valodā Darba kārtība angļu valodā FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.10.2026 08:00
Rīgā starptautiskā konferencē eksperti diskutēs par sankciju lomu Krievijas kara spēju graušanā
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina ikvienu interesentu sekot līdzi tiešsaistē astotajai ikgadējai starptautiskajai sankciju konferencei “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”), kas norisināsies šā gada 12. novembrī plkst. 10.00. Tiešraide latviešu valodā: Tiešraide angļu valodā: Konference pulcēs vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus, lai diskutētu par sankciju efektivitāti un sankciju pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī globālās drošības un noturības stiprināšanā. Šogad konferences uzmanības centrā būs sankciju praktiskā ietekme uz Krievijas spēju turpināt karu. Eksperti analizēs, kādi sankciju pasākumi praksē ir devuši konkrētus un izmērāmus rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot sankciju izpildes un pārkāpumu apkarošanas pieredzei un labajai praksei. Konferences ietvaros tiks prezentēts arī Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par to, cik efektīvi Eiropas Savienībā tiek īstenotas pret Krieviju noteiktās ar tirdzniecības ierobežojumiem saistītās sankcijas, vērtējot Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu lomu to izpildē. Konferences programma būs veltīta trim galvenajām tēmām: Eksporta ierobežojumi augstas prioritātes precēm – efektīvi risinājumi, lai novērstu šo preču nonākšanu Krievijā un pārtrauktu piegādes ķēdes, kas atbalsta tās militārās un rūpnieciskās spējas, tostarp identificētu un novērstu preču novirzīšanu caur trešajām valstīm un citus sankciju apiešanas paņēmienus. Kriptoaktīvu loma sankciju apiešanā – to izmantošana maksājumiem, kas saistīti ar kopējās augstas prioritātes precēm un citām sankcijām pakļautām precēm. Sankcijas enerģētikas jomā un citi pasākumi Krievijas ieņēmumu mazināšanai – efektīvi risinājumi Krievijas enerģētikas ieņēmumu un spēju ierobežošanai, enerģētikas nozarei noteikto sankciju apiešanas un pārkāpšanas metodes, kā arī ēnu flotes loma sankciju apiešanā. Konferencē ar pieredzi dalīsies tādi eksperti kā KSE (Kyiv School of Economics) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska), Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas Eiropas Savienības ārējo attiecību departamenta vadītājs Timotē Truels (Timothée Truelle), uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida (Anu Mathur Boyd) un citi publiskā un privātā sektora eksperti no ES dalībvalstīm un Apvienotās Karalistes. Darba kārtība latviešu valodā Darba kārtība angļu valodā FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
13.10.2026 15:02
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 12. oktobrī, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu būtiski paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, papildus nosakot ierobežojošus pasākumus vairāk nekā 1600 fiziskām un juridiskām personām. Sankcijas noteiktas: ·       826 uzņēmumiem; ·       743 fiziskām personām; ·       77 personām par nelikumīgo “vēlēšanu” organizēšanu. Sankciju sarakstos iekļauti 826 Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi un 743 fiziskas personas, kuras vada šos uzņēmumus. Sarakstos iekļautie uzņēmumi un personas ir saistītas ar Krievijas militārajām spējām, tostarp ar būtisku komponentu piegādi raķešu, bezpilota lidaparātu (dronu) un gaisa kuģu ražošanai. Papildus ES noteikusi sankcijas 77 fiziskām personām, kuras bija iesaistītas 2026. gada septembrī Krievijas organizētajās nelikumīgajās Valsts domes “vēlēšanās” uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās. To vidū ir 74 kandidāti un trīs Krievijas Federācijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. 12. oktobrī pieņemtie papildinājumi ir līdz šim apjomīgākais vienā reizē ES noteikto individuālo sankciju papildinājums saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. ES Padomes publicētie papildinātie sankciju saraksti Saraksts ar uzņēmumiem un fiziskajām personām militārajā kompleksā: ·       https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202602281 (latviešu valodā) ·       https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202602281 (angļu valodā) Saraksts ar personām par nelikumīgo “vēlēšanu” organizēšanu: ·       https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202602292 (latviešu valodā) ·       https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202602292  (angļu valodā) Noderīga informācija par sankciju izpildes jautājumiem ·       Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes uz tiem ·       Plašāka informācija par ES sankcijām pieejama ES sankciju kartē. FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājums tiks izsūtīts no e-pasta adreses aptauja@innomatrix.lv, un aptauja norisinās vietnē aptaujas.innomatrix.lv, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org , kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.
15.09.2026 12:39
FID forumā Kijivā uzsver vienotas sankciju ieviešanas nozīmi pret agresorvalsti
2026. gada 10. un 11. septembrī Kijivā, Ukrainā norisinājās starptautisks forums sankciju izpilde pret Krieviju jautājumos (Kyiv Sanctions Forum), pulcējot sankciju politikas ekspertus un koordinatorus no vairāk nekā 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas delegācijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas pārstāvji un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieeju jau noteikto sankciju efektivitātes stiprināšanai. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas prasību piemērošanai gadījumos, kad sankciju sarakstā iekļautajai personai pieder vai tās kontrolē ir kāda juridiska persona, pret kuru nav noteiktas sankcijas. Tika aplūkota arī jaunākie ES Tiesas spriedumi, kas precizē kontroles kritēriju piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu standartu. “Ar sankciju noteikšanu darbs tikai sākas. To reālā ietekme ir atkarīga no stingras un konsekventas ieviešanas visā ES. Atšķirīga vienu un to pašu sankciju normu interpretācija dalībvalstīs var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus salīdzināmās situācijās. Tāpēc vienota izpratne un cieša sadarbība starp sankciju izpildē iesaistītajām institūcijām ir īpaši būtiska,” uzsver Iļjenkovs. Forumā tika apspriesti arī turpmākie pasākumi sankciju spiediena stiprināšanai pret Krieviju, tostarp ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēžu pārtraukšana, ārvalstu komponentu nonākšanas Krievijas ieročos ierobežošana un pasākumi pret Krievijas izmantoto jūras transportu. Vizītes laikā FID pārstāvis tikās arī ar Ukrainas finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus. Foruma norises laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un daļa diskusiju turpinājās patvertnē. Arī šādos apstākļos Ukrainas institūcijas turpina darbu un starptautisko sadarbību sankciju jomā. ES sankcijas pret Krieviju noteiktas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. To mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, vājināt tās ekonomisko un militāro spēju turpināt karu, ierobežojot piekļuvi finanšu resursiem, tehnoloģijām un tirgiem. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos. Foto: Vasyl Tomchuk