breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Eiropa palielina spiedienu: 19. sankciju kārta vēršas pret Krievijas enerģētiku un finanšu sistēmu – detalizēts skaidrojums
24.10.2025.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju, 2025. gada 23. oktobrī pieņemot 19. sankciju pakotni. Jaunā sankciju kārta būtiski ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru, nosakot sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, finanšu sektoru, ierobežojot maksājumu instrumentu izsniegšanu, un ēnu floti, sankciju sarakstā iekļaujot jaunus 116 ēnu flotes kuģu.

Galvenie sankciju 19. kārtas elementi

Paplašināts eksporta aizliegumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts ar precēm, kas var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās spējas

Pie precēm, kuras savu fizisko un ķīmisko īpašību dēļ var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās un aizsardzības spējas, kā arī tikt izmantotas karadarbībā Ukrainā, ir iekļauti, piemēram, militārie attāluma mērītāji vai dažādi ķīmiski sakausējumi un metāli, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā, kuras ir aizliegts eksportēt uz Krieviju.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums

Lai negatīvi ietekmētu vienu no Krievijas pelnošākajiem sektoriem jeb ierobežotu elektroenerģijas resursu apriti, jaunā sankciju kārta noteic Krievijas izcelsmes (vai no Krievijas eksportētas) sašķidrinātās dabasgāzes pirkšanas, importa un pārvešanas aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra.

Bezskaidras naudas darījumu veikšanas stingrāki ierobežojumi

Līdzīgi kā ar Krievijas Centrālās bankas veidoto SPFS sistēmu, kas tika veidota kā atbilde uz Krievijas izslēgšanu no SWIFT tīkla, 19. sankciju kārta nosaka darījumu aizliegumus ar noteiktām personām, kas izmanto Mir (Krievijas nacionālā maksājumu karšu sistēma) un SBP (Ātrā maksājumu sistēma), ko ir izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai cita Krievijā reģistrēta juridiska persona.

Kriptoaktīvu darījumu ierobežošanas pasākumi

Apzinoties riskus, kas var rasties saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanai un karadarbības finansēšanai, ES dalībvalstis ir lēmušas papildināt darījumu aizliegumu sarakstu ar tām trešo valstu finanšu iestādēm, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus.

Maksājumu instrumentu izsniegšanas aizliegums

Ar jauno sankciju kārtu ES aizliegta maksājumu instrumentu izsniegšana Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā. Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu.

Potenciāls, kura attīstība var sekmēt Krievijas militārās spējas – SEZ aizliegums

Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ piesaista jaunus uzņēmumus ar juridiskām personām labvēlīgām nodokļu likmēm, muitas atvieglojumiem un citām priekšrocībām. Krievijas dažādos apgabalos atrodas vairākas šādas SEZ. Saimnieciskās aktivitātes, kas tajās notiek, var kalpot Krievijas tehnoloģiju un industriālajai attīstībai, piemēram, juridiski un ekonomiski labvēlīgos apstākļos tiek ražoti bezpilotu lidaparāti, kaujas ieroči, kara transportlīdzekļi un citas iekārtas, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Apzinoties potenciālos riskus, kādus jaunu uzņēmumu piesaiste SEZ var radīt, tādējādi stiprinot Krievijas militārās spējas, ar sankcijām tiek aizliegta jebkāda veida iesaiste uzņēmumu, kas atrodas atsevišķos Krievijas SEZ, īpašumtiesību struktūrās, t.sk. dibināt kopuzņēmumus, kā arī slēgt jebkāda veida līgumus ar šādiem uzņēmumiem.

Mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un komerciālā kosmosa pakalpojumu sniegšanas aizliegums

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, ir noteikti jauni ierobežojumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu Krievijā reģistrētām personām šādās jomās – mākslīgais intelekts, komerciālie kosmosa pakalpojumi un kvantu skaitļošana. Šādu pakalpojumu sniegšana var tikt izmantota Krievijas interesēs, lai attīstītu savas prasmes un tehnoloģiskos risinājumus attiecībā uz ģeoloģisko izpēti un precīzu ģeogrāfisko karšu veidošanu.

Krievija kā nevēlams tūrisma mērķis

Lai mazinātu ES pilsoņu nebūtisku braucienu skaitu uz Krieviju, tiek ierobežota tūrisma pakalpojumu sniegšana personām, kas vēlas apmeklēt Krieviju tūrisma braucienos. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis ir nevēlamas Krievijai, dalībvalstu pilsoņi riskē ar savu brīvību, kas var tikt ierobežota Krievijas jurisdikcijā. Šādos gadījumos ES dalībvalstīm ir ierobežotas diplomātiskās un konsulārās iespējas atbrīvot savus pilsoņus un nogādāt viņus ES teritorijā.

Par pakalpojumu sniegšanu ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja

Par tādu pakalpojumu sniegšanu (kas nav aizliegta) Krievijas varas iestādēm, būs obligāti nepieciešams saņemt dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju. Pakalpojuma sniedzējam pirms konkrētā pakalpojuma sniegšanas būs nepieciešams pamatot šī pakalpojuma nepieciešamību. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde pēc rūpīga šī pamatojuma izvērtēšanas lems par atļaujas piešķiršanu, tiks izdota atļauja uz kuras pamata drīkstēs sniegt konkrēto pakalpojumu.

Pārapdrošināšanas aizliegums Krievijas lidaparātiem un kuģiem

Lai mazinātu finansiāla labuma gūšanu, Krievijai pārdodot sev piederošus senus, neapkoptus un neizmantotus lidaparātus un kuģus, tiek aizliegts pārapdrošināt tos piecus gadus no pārdošanas brīža.

Pagarināts termiņš, kurā var veikt darījumus, lai nodrošinātu ES dalībvalstu pilsoņiem piederošu uzņēmumu Krievijā slēgšanu

ES dalībvalstu juridiskām un fiziskām personām, kurām ir reģistrēti uzņēmumi Krievijā, tiek pagarināts termiņš – 2026. gada 31. decembris, līdz kuram ir iespējams veikt darījumus, kas ir saistīti ar šo Krievijā esošo uzņēmumu atsavināšanu vai likvidāciju. ES dalībvalstis atkārtoti uzsver, ka Krievija ir valsts, uz kuru nav attiecināma likuma vara, tādēļ nav paredzama Krievijas reakcija un lēmumi izdoti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir no “nevēlamām valstīm”, t.sk. Eiropas Savienības. Tādējādi var rasties risks šādu uzņēmumu aktīvu iesaldēšanai Krievijā un citādām pret šādiem uzņēmumiem vērstām, nelabvēlīgām darbībām. Tostarp ES aicina rūpīgi apsvērt un izvērtēt visus iespējamos riskus dalībvalstu pilsoņiem, kas domā par iespējamu uzņēmumu vai kopuzņēmumu dibināšanu Krievijā.

Stingrāki pārvietošanās ierobežojumi Krievijas diplomātiem

Tiek ieviests iepriekšējas paziņošanas pienākums Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām ieceļošanai Šengenas zonā un dalībvalstīs, kuras nav to akreditācijas dalībvalstis. Turpmāk dalībvalstīm būs tiesības aizliegt Krievijas diplomātiem ieceļot tās valsts teritorijā, pamatojoties uz citas valsts izdotiem ieceļošanas dokumentiem.

Papildināts partnervalstu saraksts naftas importam

Papildināts partnervalstu saraksts, no kurām importējot naftas produktus, nav jāpierāda to izcelsme, atbilstoši Regulas (ES) 833/2014 3.ma pantam un tā LI pielikumam, tajā iekļaujot Austrāliju, Japānu un Jaunzēlandi, lai veicinātu sadarbību un enerģētikas drošību Eiropā.

Papildināti ES sankciju saraksti ar:

  • 45 juridiskām personām, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, t.sk. trešo valstu juridiskas personas;
  • astoņām kredītiestādēm ar kurām ir aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos;
  • 116 “ēnu flotes” kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem, četriem kuģi no saraksta izņemti;
  • četrām bankām, kas ārpus Krievijas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka;
  • sešām finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;
  • 11 speciālajām ekonomiskām zonām (SEZ), kurās nav atļauts būt par līdzdalībnieku, dibināt jaunu kopuzņēmumu, vienību vai struktūru, kā arī slēgt preču pirkumu vai pakalpojumu līgumus ar juridisku personu, kas ir reģistrēta kāda no sarakstā iekļautajām SEZ;
  • vienu kriptoaktīvu.

Mērķētajās finanšu sankcijās noteiktas jaunas definīcijas terminiem: “īpašumā” un “kontrolē”

Augstākminēto terminu definēšana stiprinās tiesisko noteiktību un vienotu praksi ES dalībvalstīs. Līdz šim ES iestādes vadlīniju formā skaidroja šos terminus. Tagad termini iestrādāti regulās un kļūst juridiski saistoši. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES iestāžu iepriekš skaidrotajām definīcijām, tādēļ terminu piemērošanas prakse paliks nemainīga.

Noteiktas jaunas definīcijas Regulas (ES) 833/2014 1. pantā šādiem terminiem:

  • “kriptoaktīvs” (crypto-asset)
  • “maksājumu pakalpojumi” (payment services)
  • Regulas (ES) 269/2014 2. pantā izņemta atsauce uz “saistītām personām”.

Regulas (ES) 269/2014 I pielikumā turpmāk var tikt iekļautas personas, kas ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Ukrainas bērniem un viņu asimilāciju Krievijas interesēs, t.sk. deportāciju, piespiedu pārvietošanu un

19. sankciju kārtas ietekme uz Baltkrieviju

Lai izvairītos no iespējama sankciju apiešanas riska caur Baltkrieviju, 19. sankciju kārtas elementi ir attiecināmi arī uz Baltkrieviju. Gandrīz visi augstākminētie aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, saistībā ar jaunu preču, kuri var tikt izmantoti militārā sektora attīstīšanai, pievienošanu eksporta aizlieguma sarakstam, mākslīgā intelekta pakalpojuma sniegšanas ierobežošana, darījumu veikšanas, izmantojot kriptoaktīvus, ierobežošana, u.c. Papildus noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar datoru programmatūras izstrādes, uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) pieejama ES Oficiālajā Vēstnesī.

Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Citas aktualitātes
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.
15.09.2026 12:39
FID forumā Kijivā uzsver vienotas sankciju ieviešanas nozīmi pret agresorvalsti
2026. gada 10. un 11. septembrī Kijivā, Ukrainā norisinājās starptautisks forums sankciju izpilde pret Krieviju jautājumos (Kyiv Sanctions Forum), pulcējot sankciju politikas ekspertus un koordinatorus no vairāk nekā 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas delegācijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas pārstāvji un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieeju jau noteikto sankciju efektivitātes stiprināšanai. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas prasību piemērošanai gadījumos, kad sankciju sarakstā iekļautajai personai pieder vai tās kontrolē ir kāda juridiska persona, pret kuru nav noteiktas sankcijas. Tika aplūkota arī jaunākie ES Tiesas spriedumi, kas precizē kontroles kritēriju piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu standartu. “Ar sankciju noteikšanu darbs tikai sākas. To reālā ietekme ir atkarīga no stingras un konsekventas ieviešanas visā ES. Atšķirīga vienu un to pašu sankciju normu interpretācija dalībvalstīs var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus salīdzināmās situācijās. Tāpēc vienota izpratne un cieša sadarbība starp sankciju izpildē iesaistītajām institūcijām ir īpaši būtiska,” uzsver Iļjenkovs. Forumā tika apspriesti arī turpmākie pasākumi sankciju spiediena stiprināšanai pret Krieviju, tostarp ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēžu pārtraukšana, ārvalstu komponentu nonākšanas Krievijas ieročos ierobežošana un pasākumi pret Krievijas izmantoto jūras transportu. Vizītes laikā FID pārstāvis tikās arī ar Ukrainas finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus. Foruma norises laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un daļa diskusiju turpinājās patvertnē. Arī šādos apstākļos Ukrainas institūcijas turpina darbu un starptautisko sadarbību sankciju jomā. ES sankcijas pret Krieviju noteiktas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. To mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, vājināt tās ekonomisko un militāro spēju turpināt karu, ierobežojot piekļuvi finanšu resursiem, tehnoloģijām un tirgiem. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos. Foto: Vasyl Tomchuk
Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
31.08.2026 09:44
FID: piegādātāji savas preces no “MERE” veikaliem drīkst atgūt jau kopš 7. augusta
ĪSUMĀ Atļauja piegādātājiem piederošo preču atbrīvošanai no “MERE” veikalu tīkla izdota 2026. gada 6. augustā.Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ.Skaidrojumi tiek regulāri papildināti, balstoties uz darbinieku un preču piegādātāju jautājumiem.Aktuālā informācija atrodama tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv.Praktiskie un civiltiesiskie jautājumi pusēm risināmi savstarpēji. Jau iepriekš ziņots, ka 2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” Latvijā, sankcijas attiecas arī uz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā. Līdz ar to uzņēmumiem bija jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ FID 2026. gada 6. augustā izdeva vispārīgo administratīvo aktu, lai aizsargātu ražotāju un piegādātāju intereses un nodrošinātu iespēju atgūt viņiem piederošās preces, kas atradās sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā. Pamatojoties uz to, piederošās preces drīkst atbrīvot un nodot to likumīgajiem īpašniekiem bez atsevišķas FID atļaujas. Tas attiecas arī uz pārtikas precēm. Savukārt attiecībā uz precēm, kas ir zaudējušas ekonomisko vērtību vai vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem, sankciju regulējums neliedz ar tām rīkoties atbilstoši pārējo normatīvo aktu prasībām, tostarp pārtikas aprites prasībām. Kur atrast aktuālo informāciju FID regulāri aktualizē informāciju tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sniedz konsultācijas, atbild uz iesaistīto pušu jautājumiem un uztur saziņu ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. Skaidrojumi un lēmumi tiek sagatavoti, ņemot vērā praksē saņemtos jautājumus un iesniegumus, lai pēc iespējas mazinātu sankciju ietekmi uz darbiniekiem, piegādātājiem, kas paši nav pakļauti sankcijām. Vienlaikus FID uzdevums ir nodrošināt efektīvu sankciju ieviešanu un nepieļaut to pārkāpšanu vai apiešanu. FID lēmumi nosaka sankciju regulējuma ietvaros atļautās darbības, taču FID nepārņem uzņēmumu saimniecisko vadību un nerisina to savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Ar ko sazināties par preču saņemšanu Piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas. Noteiktās sankcijas pārkāpt nedrīkst Būtiski, ka sankciju noteikšana nenozīmē pilnīgu aizliegumu veikt jebkādas darbības. Atļautas ir tās darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, uzņēmumu minimālai pastāvēšanai, tai skaitā – aktīvu saglabāšanai, ciktāl tās pieļauj sankciju regulējums un FID izdoties lēmumi. Vienlaikus sankcijām pakļautie uzņēmumi nedrīkst atsākt ierasto komercdarbību vai izmantot šos risinājumus sankciju ierobežojumu apiešanai. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.   NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no "MERE" veikalu tīkla FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Iveta LocāneFinanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv