breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Eiropa palielina spiedienu: 19. sankciju kārta vēršas pret Krievijas enerģētiku un finanšu sistēmu – detalizēts skaidrojums
24.10.2025.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju, 2025. gada 23. oktobrī pieņemot 19. sankciju pakotni. Jaunā sankciju kārta būtiski ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru, nosakot sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, finanšu sektoru, ierobežojot maksājumu instrumentu izsniegšanu, un ēnu floti, sankciju sarakstā iekļaujot jaunus 116 ēnu flotes kuģu.

Galvenie sankciju 19. kārtas elementi

Paplašināts eksporta aizliegumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts ar precēm, kas var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās spējas

Pie precēm, kuras savu fizisko un ķīmisko īpašību dēļ var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās un aizsardzības spējas, kā arī tikt izmantotas karadarbībā Ukrainā, ir iekļauti, piemēram, militārie attāluma mērītāji vai dažādi ķīmiski sakausējumi un metāli, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā, kuras ir aizliegts eksportēt uz Krieviju.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums

Lai negatīvi ietekmētu vienu no Krievijas pelnošākajiem sektoriem jeb ierobežotu elektroenerģijas resursu apriti, jaunā sankciju kārta noteic Krievijas izcelsmes (vai no Krievijas eksportētas) sašķidrinātās dabasgāzes pirkšanas, importa un pārvešanas aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra.

Bezskaidras naudas darījumu veikšanas stingrāki ierobežojumi

Līdzīgi kā ar Krievijas Centrālās bankas veidoto SPFS sistēmu, kas tika veidota kā atbilde uz Krievijas izslēgšanu no SWIFT tīkla, 19. sankciju kārta nosaka darījumu aizliegumus ar noteiktām personām, kas izmanto Mir (Krievijas nacionālā maksājumu karšu sistēma) un SBP (Ātrā maksājumu sistēma), ko ir izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai cita Krievijā reģistrēta juridiska persona.

Kriptoaktīvu darījumu ierobežošanas pasākumi

Apzinoties riskus, kas var rasties saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanai un karadarbības finansēšanai, ES dalībvalstis ir lēmušas papildināt darījumu aizliegumu sarakstu ar tām trešo valstu finanšu iestādēm, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus.

Maksājumu instrumentu izsniegšanas aizliegums

Ar jauno sankciju kārtu ES aizliegta maksājumu instrumentu izsniegšana Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā. Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu.

Potenciāls, kura attīstība var sekmēt Krievijas militārās spējas – SEZ aizliegums

Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ piesaista jaunus uzņēmumus ar juridiskām personām labvēlīgām nodokļu likmēm, muitas atvieglojumiem un citām priekšrocībām. Krievijas dažādos apgabalos atrodas vairākas šādas SEZ. Saimnieciskās aktivitātes, kas tajās notiek, var kalpot Krievijas tehnoloģiju un industriālajai attīstībai, piemēram, juridiski un ekonomiski labvēlīgos apstākļos tiek ražoti bezpilotu lidaparāti, kaujas ieroči, kara transportlīdzekļi un citas iekārtas, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Apzinoties potenciālos riskus, kādus jaunu uzņēmumu piesaiste SEZ var radīt, tādējādi stiprinot Krievijas militārās spējas, ar sankcijām tiek aizliegta jebkāda veida iesaiste uzņēmumu, kas atrodas atsevišķos Krievijas SEZ, īpašumtiesību struktūrās, t.sk. dibināt kopuzņēmumus, kā arī slēgt jebkāda veida līgumus ar šādiem uzņēmumiem.

Mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un komerciālā kosmosa pakalpojumu sniegšanas aizliegums

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, ir noteikti jauni ierobežojumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu Krievijā reģistrētām personām šādās jomās – mākslīgais intelekts, komerciālie kosmosa pakalpojumi un kvantu skaitļošana. Šādu pakalpojumu sniegšana var tikt izmantota Krievijas interesēs, lai attīstītu savas prasmes un tehnoloģiskos risinājumus attiecībā uz ģeoloģisko izpēti un precīzu ģeogrāfisko karšu veidošanu.

Krievija kā nevēlams tūrisma mērķis

Lai mazinātu ES pilsoņu nebūtisku braucienu skaitu uz Krieviju, tiek ierobežota tūrisma pakalpojumu sniegšana personām, kas vēlas apmeklēt Krieviju tūrisma braucienos. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis ir nevēlamas Krievijai, dalībvalstu pilsoņi riskē ar savu brīvību, kas var tikt ierobežota Krievijas jurisdikcijā. Šādos gadījumos ES dalībvalstīm ir ierobežotas diplomātiskās un konsulārās iespējas atbrīvot savus pilsoņus un nogādāt viņus ES teritorijā.

Par pakalpojumu sniegšanu ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja

Par tādu pakalpojumu sniegšanu (kas nav aizliegta) Krievijas varas iestādēm, būs obligāti nepieciešams saņemt dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju. Pakalpojuma sniedzējam pirms konkrētā pakalpojuma sniegšanas būs nepieciešams pamatot šī pakalpojuma nepieciešamību. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde pēc rūpīga šī pamatojuma izvērtēšanas lems par atļaujas piešķiršanu, tiks izdota atļauja uz kuras pamata drīkstēs sniegt konkrēto pakalpojumu.

Pārapdrošināšanas aizliegums Krievijas lidaparātiem un kuģiem

Lai mazinātu finansiāla labuma gūšanu, Krievijai pārdodot sev piederošus senus, neapkoptus un neizmantotus lidaparātus un kuģus, tiek aizliegts pārapdrošināt tos piecus gadus no pārdošanas brīža.

Pagarināts termiņš, kurā var veikt darījumus, lai nodrošinātu ES dalībvalstu pilsoņiem piederošu uzņēmumu Krievijā slēgšanu

ES dalībvalstu juridiskām un fiziskām personām, kurām ir reģistrēti uzņēmumi Krievijā, tiek pagarināts termiņš – 2026. gada 31. decembris, līdz kuram ir iespējams veikt darījumus, kas ir saistīti ar šo Krievijā esošo uzņēmumu atsavināšanu vai likvidāciju. ES dalībvalstis atkārtoti uzsver, ka Krievija ir valsts, uz kuru nav attiecināma likuma vara, tādēļ nav paredzama Krievijas reakcija un lēmumi izdoti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir no “nevēlamām valstīm”, t.sk. Eiropas Savienības. Tādējādi var rasties risks šādu uzņēmumu aktīvu iesaldēšanai Krievijā un citādām pret šādiem uzņēmumiem vērstām, nelabvēlīgām darbībām. Tostarp ES aicina rūpīgi apsvērt un izvērtēt visus iespējamos riskus dalībvalstu pilsoņiem, kas domā par iespējamu uzņēmumu vai kopuzņēmumu dibināšanu Krievijā.

Stingrāki pārvietošanās ierobežojumi Krievijas diplomātiem

Tiek ieviests iepriekšējas paziņošanas pienākums Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām ieceļošanai Šengenas zonā un dalībvalstīs, kuras nav to akreditācijas dalībvalstis. Turpmāk dalībvalstīm būs tiesības aizliegt Krievijas diplomātiem ieceļot tās valsts teritorijā, pamatojoties uz citas valsts izdotiem ieceļošanas dokumentiem.

Papildināts partnervalstu saraksts naftas importam

Papildināts partnervalstu saraksts, no kurām importējot naftas produktus, nav jāpierāda to izcelsme, atbilstoši Regulas (ES) 833/2014 3.ma pantam un tā LI pielikumam, tajā iekļaujot Austrāliju, Japānu un Jaunzēlandi, lai veicinātu sadarbību un enerģētikas drošību Eiropā.

Papildināti ES sankciju saraksti ar:

  • 45 juridiskām personām, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, t.sk. trešo valstu juridiskas personas;
  • astoņām kredītiestādēm ar kurām ir aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos;
  • 116 “ēnu flotes” kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem, četriem kuģi no saraksta izņemti;
  • četrām bankām, kas ārpus Krievijas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka;
  • sešām finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;
  • 11 speciālajām ekonomiskām zonām (SEZ), kurās nav atļauts būt par līdzdalībnieku, dibināt jaunu kopuzņēmumu, vienību vai struktūru, kā arī slēgt preču pirkumu vai pakalpojumu līgumus ar juridisku personu, kas ir reģistrēta kāda no sarakstā iekļautajām SEZ;
  • vienu kriptoaktīvu.

Mērķētajās finanšu sankcijās noteiktas jaunas definīcijas terminiem: “īpašumā” un “kontrolē”

Augstākminēto terminu definēšana stiprinās tiesisko noteiktību un vienotu praksi ES dalībvalstīs. Līdz šim ES iestādes vadlīniju formā skaidroja šos terminus. Tagad termini iestrādāti regulās un kļūst juridiski saistoši. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES iestāžu iepriekš skaidrotajām definīcijām, tādēļ terminu piemērošanas prakse paliks nemainīga.

Noteiktas jaunas definīcijas Regulas (ES) 833/2014 1. pantā šādiem terminiem:

  • “kriptoaktīvs” (crypto-asset)
  • “maksājumu pakalpojumi” (payment services)
  • Regulas (ES) 269/2014 2. pantā izņemta atsauce uz “saistītām personām”.

Regulas (ES) 269/2014 I pielikumā turpmāk var tikt iekļautas personas, kas ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Ukrainas bērniem un viņu asimilāciju Krievijas interesēs, t.sk. deportāciju, piespiedu pārvietošanu un

19. sankciju kārtas ietekme uz Baltkrieviju

Lai izvairītos no iespējama sankciju apiešanas riska caur Baltkrieviju, 19. sankciju kārtas elementi ir attiecināmi arī uz Baltkrieviju. Gandrīz visi augstākminētie aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, saistībā ar jaunu preču, kuri var tikt izmantoti militārā sektora attīstīšanai, pievienošanu eksporta aizlieguma sarakstam, mākslīgā intelekta pakalpojuma sniegšanas ierobežošana, darījumu veikšanas, izmantojot kriptoaktīvus, ierobežošana, u.c. Papildus noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar datoru programmatūras izstrādes, uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) pieejama ES Oficiālajā Vēstnesī.

Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.