breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Eiropa palielina spiedienu: 19. sankciju kārta vēršas pret Krievijas enerģētiku un finanšu sistēmu – detalizēts skaidrojums
24.10.2025.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju, 2025. gada 23. oktobrī pieņemot 19. sankciju pakotni. Jaunā sankciju kārta būtiski ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru, nosakot sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, finanšu sektoru, ierobežojot maksājumu instrumentu izsniegšanu, un ēnu floti, sankciju sarakstā iekļaujot jaunus 116 ēnu flotes kuģu.

Galvenie sankciju 19. kārtas elementi

Paplašināts eksporta aizliegumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts ar precēm, kas var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās spējas

Pie precēm, kuras savu fizisko un ķīmisko īpašību dēļ var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās un aizsardzības spējas, kā arī tikt izmantotas karadarbībā Ukrainā, ir iekļauti, piemēram, militārie attāluma mērītāji vai dažādi ķīmiski sakausējumi un metāli, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā, kuras ir aizliegts eksportēt uz Krieviju.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums

Lai negatīvi ietekmētu vienu no Krievijas pelnošākajiem sektoriem jeb ierobežotu elektroenerģijas resursu apriti, jaunā sankciju kārta noteic Krievijas izcelsmes (vai no Krievijas eksportētas) sašķidrinātās dabasgāzes pirkšanas, importa un pārvešanas aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra.

Bezskaidras naudas darījumu veikšanas stingrāki ierobežojumi

Līdzīgi kā ar Krievijas Centrālās bankas veidoto SPFS sistēmu, kas tika veidota kā atbilde uz Krievijas izslēgšanu no SWIFT tīkla, 19. sankciju kārta nosaka darījumu aizliegumus ar noteiktām personām, kas izmanto Mir (Krievijas nacionālā maksājumu karšu sistēma) un SBP (Ātrā maksājumu sistēma), ko ir izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai cita Krievijā reģistrēta juridiska persona.

Kriptoaktīvu darījumu ierobežošanas pasākumi

Apzinoties riskus, kas var rasties saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanai un karadarbības finansēšanai, ES dalībvalstis ir lēmušas papildināt darījumu aizliegumu sarakstu ar tām trešo valstu finanšu iestādēm, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus.

Maksājumu instrumentu izsniegšanas aizliegums

Ar jauno sankciju kārtu ES aizliegta maksājumu instrumentu izsniegšana Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā. Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu.

Potenciāls, kura attīstība var sekmēt Krievijas militārās spējas – SEZ aizliegums

Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ piesaista jaunus uzņēmumus ar juridiskām personām labvēlīgām nodokļu likmēm, muitas atvieglojumiem un citām priekšrocībām. Krievijas dažādos apgabalos atrodas vairākas šādas SEZ. Saimnieciskās aktivitātes, kas tajās notiek, var kalpot Krievijas tehnoloģiju un industriālajai attīstībai, piemēram, juridiski un ekonomiski labvēlīgos apstākļos tiek ražoti bezpilotu lidaparāti, kaujas ieroči, kara transportlīdzekļi un citas iekārtas, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Apzinoties potenciālos riskus, kādus jaunu uzņēmumu piesaiste SEZ var radīt, tādējādi stiprinot Krievijas militārās spējas, ar sankcijām tiek aizliegta jebkāda veida iesaiste uzņēmumu, kas atrodas atsevišķos Krievijas SEZ, īpašumtiesību struktūrās, t.sk. dibināt kopuzņēmumus, kā arī slēgt jebkāda veida līgumus ar šādiem uzņēmumiem.

Mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un komerciālā kosmosa pakalpojumu sniegšanas aizliegums

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, ir noteikti jauni ierobežojumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu Krievijā reģistrētām personām šādās jomās – mākslīgais intelekts, komerciālie kosmosa pakalpojumi un kvantu skaitļošana. Šādu pakalpojumu sniegšana var tikt izmantota Krievijas interesēs, lai attīstītu savas prasmes un tehnoloģiskos risinājumus attiecībā uz ģeoloģisko izpēti un precīzu ģeogrāfisko karšu veidošanu.

Krievija kā nevēlams tūrisma mērķis

Lai mazinātu ES pilsoņu nebūtisku braucienu skaitu uz Krieviju, tiek ierobežota tūrisma pakalpojumu sniegšana personām, kas vēlas apmeklēt Krieviju tūrisma braucienos. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis ir nevēlamas Krievijai, dalībvalstu pilsoņi riskē ar savu brīvību, kas var tikt ierobežota Krievijas jurisdikcijā. Šādos gadījumos ES dalībvalstīm ir ierobežotas diplomātiskās un konsulārās iespējas atbrīvot savus pilsoņus un nogādāt viņus ES teritorijā.

Par pakalpojumu sniegšanu ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja

Par tādu pakalpojumu sniegšanu (kas nav aizliegta) Krievijas varas iestādēm, būs obligāti nepieciešams saņemt dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju. Pakalpojuma sniedzējam pirms konkrētā pakalpojuma sniegšanas būs nepieciešams pamatot šī pakalpojuma nepieciešamību. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde pēc rūpīga šī pamatojuma izvērtēšanas lems par atļaujas piešķiršanu, tiks izdota atļauja uz kuras pamata drīkstēs sniegt konkrēto pakalpojumu.

Pārapdrošināšanas aizliegums Krievijas lidaparātiem un kuģiem

Lai mazinātu finansiāla labuma gūšanu, Krievijai pārdodot sev piederošus senus, neapkoptus un neizmantotus lidaparātus un kuģus, tiek aizliegts pārapdrošināt tos piecus gadus no pārdošanas brīža.

Pagarināts termiņš, kurā var veikt darījumus, lai nodrošinātu ES dalībvalstu pilsoņiem piederošu uzņēmumu Krievijā slēgšanu

ES dalībvalstu juridiskām un fiziskām personām, kurām ir reģistrēti uzņēmumi Krievijā, tiek pagarināts termiņš – 2026. gada 31. decembris, līdz kuram ir iespējams veikt darījumus, kas ir saistīti ar šo Krievijā esošo uzņēmumu atsavināšanu vai likvidāciju. ES dalībvalstis atkārtoti uzsver, ka Krievija ir valsts, uz kuru nav attiecināma likuma vara, tādēļ nav paredzama Krievijas reakcija un lēmumi izdoti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir no “nevēlamām valstīm”, t.sk. Eiropas Savienības. Tādējādi var rasties risks šādu uzņēmumu aktīvu iesaldēšanai Krievijā un citādām pret šādiem uzņēmumiem vērstām, nelabvēlīgām darbībām. Tostarp ES aicina rūpīgi apsvērt un izvērtēt visus iespējamos riskus dalībvalstu pilsoņiem, kas domā par iespējamu uzņēmumu vai kopuzņēmumu dibināšanu Krievijā.

Stingrāki pārvietošanās ierobežojumi Krievijas diplomātiem

Tiek ieviests iepriekšējas paziņošanas pienākums Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām ieceļošanai Šengenas zonā un dalībvalstīs, kuras nav to akreditācijas dalībvalstis. Turpmāk dalībvalstīm būs tiesības aizliegt Krievijas diplomātiem ieceļot tās valsts teritorijā, pamatojoties uz citas valsts izdotiem ieceļošanas dokumentiem.

Papildināts partnervalstu saraksts naftas importam

Papildināts partnervalstu saraksts, no kurām importējot naftas produktus, nav jāpierāda to izcelsme, atbilstoši Regulas (ES) 833/2014 3.ma pantam un tā LI pielikumam, tajā iekļaujot Austrāliju, Japānu un Jaunzēlandi, lai veicinātu sadarbību un enerģētikas drošību Eiropā.

Papildināti ES sankciju saraksti ar:

  • 45 juridiskām personām, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, t.sk. trešo valstu juridiskas personas;
  • astoņām kredītiestādēm ar kurām ir aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos;
  • 116 “ēnu flotes” kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem, četriem kuģi no saraksta izņemti;
  • četrām bankām, kas ārpus Krievijas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka;
  • sešām finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;
  • 11 speciālajām ekonomiskām zonām (SEZ), kurās nav atļauts būt par līdzdalībnieku, dibināt jaunu kopuzņēmumu, vienību vai struktūru, kā arī slēgt preču pirkumu vai pakalpojumu līgumus ar juridisku personu, kas ir reģistrēta kāda no sarakstā iekļautajām SEZ;
  • vienu kriptoaktīvu.

Mērķētajās finanšu sankcijās noteiktas jaunas definīcijas terminiem: “īpašumā” un “kontrolē”

Augstākminēto terminu definēšana stiprinās tiesisko noteiktību un vienotu praksi ES dalībvalstīs. Līdz šim ES iestādes vadlīniju formā skaidroja šos terminus. Tagad termini iestrādāti regulās un kļūst juridiski saistoši. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES iestāžu iepriekš skaidrotajām definīcijām, tādēļ terminu piemērošanas prakse paliks nemainīga.

Noteiktas jaunas definīcijas Regulas (ES) 833/2014 1. pantā šādiem terminiem:

  • “kriptoaktīvs” (crypto-asset)
  • “maksājumu pakalpojumi” (payment services)
  • Regulas (ES) 269/2014 2. pantā izņemta atsauce uz “saistītām personām”.

Regulas (ES) 269/2014 I pielikumā turpmāk var tikt iekļautas personas, kas ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Ukrainas bērniem un viņu asimilāciju Krievijas interesēs, t.sk. deportāciju, piespiedu pārvietošanu un

19. sankciju kārtas ietekme uz Baltkrieviju

Lai izvairītos no iespējama sankciju apiešanas riska caur Baltkrieviju, 19. sankciju kārtas elementi ir attiecināmi arī uz Baltkrieviju. Gandrīz visi augstākminētie aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, saistībā ar jaunu preču, kuri var tikt izmantoti militārā sektora attīstīšanai, pievienošanu eksporta aizlieguma sarakstam, mākslīgā intelekta pakalpojuma sniegšanas ierobežošana, darījumu veikšanas, izmantojot kriptoaktīvus, ierobežošana, u.c. Papildus noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar datoru programmatūras izstrādes, uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu.

Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) pieejama ES Oficiālajā Vēstnesī.

Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Citas aktualitātes
19.11.2026 14:20
Sankciju izpilde Latvijā: 2026. gada trešā ceturkšņa aktualitātes un rezultāti
2026. gada trešajā ceturksnī Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde novērsusi 298 iespējamus sankciju pārkāpumus. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kas varētu būt saistīti ar sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumiem. Vienlaikus Eiropas Savienība paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, bet ES Tiesa sniegusi būtisku skaidrojumu par sankcijām pakļauto personu kontroli pār uzņēmumiem. ĪSUMĀ Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēmusi 21. sankciju kārtu pret Krieviju.ES Tiesa savā spriedumā skaidro, ka kontrole var būt neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības.Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 3. ceturksnī saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanas gadījumiem vai to pārkāpšanas mēģinājumiem.Latvijas tiesās pabeigta trīs krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu, piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšanas.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis savu sankciju tīmekļvietni, uzlabojot gan lapas vizuālo izskatu un elementus, gan funkcionalitāti. Sankciju stiprināšana 2026. gada 23. jūlijā ES Padome pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju, papildinot ES sankciju sarakstu ar jaunām 48 fiziskām un 168 juridiskām personām, tostarp vairākiem Krievijas oligarhiem, bankām, militārajiem, naftas un derīgo izrakteņu uzņēmumiem. Šīs kārtas galvenais mērķis ir vēl stingrāk vērsties pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu sistēmu, kriptoaktīvu sektoru un ierobežot tā saukto “ēnu floti”. Papildus ES ir paplašinājusi ierobežojumus tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, piemēram, attiecībā uz rūdām un metālu savienojumiem, neapstrādātu cinku, automobiļu virsbūvēm, to rezerves daļām u. c. precēm. Tāpat paplašināti eksporta ierobežojumi tehnoloģijām un komponentēm, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem –  niķeļa pulverim, metāliem un atsevišķiem sakausējumiem. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi, proti, paplašināts sankcijām pakļauto preču saraksts, iekļaujot materiālus un tehnoloģijas, kas var veicināt Baltkrievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, kā arī ES sankcijām pakļauti vēl četri Baltkrievijas uzņēmumi. Būtisks spriedums ES Tiesā sankciju jomā ES Tiesa 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā “Inter Rao Lietuva (C‑147/25)”, kurā vērtēja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNTT) praksi iekļaut savā publiskotajā sarakstā uzņēmumus, kuri paši nav iekļauti ES sankciju sarakstā, bet tie ir sarakstā iekļautu personu kontrolē vai īpašumā. Tiesa apstiprināja, ka šāda valsts rīcība ir pieļaujama. Spriedums ir būtisks arī ar to, ka tajā skaidrots kontroles jēdziens un tā pierādīšanas aspekti. Tiesa atzina, ka kontrole var būt arī neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības, proti, situācijā, kad kontrolētājs nav ne īpašnieks, ne amatpersona, bet faktiski spēj ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tādā gadījumā kontroli var pamatot ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas objektīvi un pietiekami pārliecinoši pierāda sankciju sarakstā iekļautās personas kontroli. Vispārīgs apgalvojums, ka Krievijas režīms ir autoritārs un prezidentam ir faktiski neierobežota vara pār valsts uzņēmumiem, kontroli nepierāda, bet vienlaikus šo apstākli var ņemt vērā kā konteksta elementu pierādījumu vērtējumā. FID atgādina, ka š.g. pagājušajā ceturksnī tika atjaunotas vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. FID aktualitātes FID 3. ceturksnī saņēmis 419ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Nemainīgi arī 3. ceturksnī saņemtie ziņojumi galvenokārt attiecās uz sankcijām pakļauto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportēšanu personām Krievijā caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontu turēšanu sankcijām pakļautajās kredītiestādēs, kā arī skaidras naudas – eiro banknošu – izvešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 80 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. FID turpina regulāri aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Vienlaikus FID ir sagatavojis vairākus skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem saistībā ar mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” slēgšanu Latvijā, ievērojot ES sankciju noteiktos ierobežojumus, kā arī skaidrojumu, kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju. Jūlijā tika atjaunota FID sankciju tīmekļvietne, vienuviet nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai, skaidrojumiem un praktiskiem rīkiem sankciju jautājumos. Tīmekļvietnē pilnveidots sankciju meklētājs, uzlabota informācijas struktūra, ieviesta iespēja pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā, kā arī saturs turpmāk pieejams gan latviešu, gan angļu valodā. 2026. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 210,05 miljoni EUR; nekustamie īpašumi – 110; transportlīdzekļi – 66; preču zīmes – 13; traktortehnika – 11; peldlīdzeklis – 1; ganāmpulks – 1. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Septembrī FID publicēja jauno Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu par 2023.-2025. gadu (NRA), kurā sankciju jomā secināts, ka sankciju pārkāpšanas draudi Latvijā saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai. Latvijas tiesās 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpšanu. Trijās no tām gala nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no krimināllietām fiziskai personai piespriests naudas sods vairāk nekā 14 tūkstošu EUR apmērā. Otrā lietā fiziskai personai piespriests naudas sods 39 tūkstošu EUR apmērā, bet juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 46 tūkstošu EUR apmērā. Trešajā lietā trīs fiziskām personām piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no četriem mēnešiem un 12 dienām līdz sešiem mēnešiem un trim dienām kā arī probācijas uzraudzība uz 3 gadiem. Šajā krimināllietā 2026. gada 23. septembrī Rīgas pilsētas tiesa vienošanās procesā notiesāja trīs personas, kas nolūkā palīdzēt Krievijai graut Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību pārkāpa ES sankcijas. Notiesātie bija daļa no organizētas grupas, kas 2024. gadā iegādājās militārai darbībai izmantojamas preces un ar pārvadātāju starpniecību slepeni nogādāja tās Krievijas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Grupas dalībnieki zināja, ka preces paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai. Galvenokārt tās bija satelīta interneta savienojamības iekārtas, kuru pārdošana uz Krieviju ir aizliegta, kā arī ballistiskie laikapstākļu mērītāji u. c. aizliegtas preces. Pārvadātājiem nodotas iekārtas, kuras bija paredzētas nogādāšanai Krievijas bruņoto spēku kontrolētajā Luhanskā. Savukārt grupas organizatora iztiesāšana turpinās atsevišķā kriminālprocesā. Vēl vienā krimināllietā spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 3. ceturksnī: uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu; divos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana; apsūdzība celta piecām fiziskām personām; pret vienu juridisko personu uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu; četri kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu; viens kriminālprocess pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā. Ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigtajā kriminālprocesā Latvijas pilsonis atzina vainu ES noteikto sankciju pārkāpšanā. Persona bija Krievijā reģistrēta IT uzņēmuma vienīgais īpašnieks un ģenerāldirektors un turpināja nodrošināt uzņēmuma darbību, tostarp aizliegtu IT konsultāciju, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumu sniegšanu Krievijas juridiskām personām. Personai tika piemērots naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā, kā arī 6,71 tūkst. EUR tika konfiscēti kā noziedzīgi iegūta manta. Muitas aktualitātes Par sankciju pārkāpšanu 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus. Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 137 kravām. Tādējādi tika novērsta 123 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 14 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegts izvest no ES elektroiekārtas un elektronikas preces, dažādus mehānismus un to rezerves daļas, kā arī transportlīdzekļus, piekabes un automobiļu rezerves daļas. Kravu izvešana galvenokārt noraidīta tādēļ, ka nebija iesniegti pieprasītie dokumenti vai informācija, preces bija pakļautas sankcijām, bija norādīts neatbilstošs ES kombinētās nomenklatūras (KN) kods vai attiecīgās preces ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju.  Vairākos gadījumos konstatēts arī risks, ka transportlīdzekļi vai citas preces nenonāks  deklarācijā norādītajā trešajā valstī, jo iepriekšējās piegādes nebija notikušas vai papildu pārbaudēs tika konstatēts, ka transportlīdzekļi ir tikuši  reģistrēti Krievijā. Veicot ES iebraucošo transportlīdzekļu kontroli, visbiežāk tika noraidītas koksnes un koka izstrādājumu, naftas produktu, metāllūžņu, transportlīdzekļu rezerves daļu, kā arī elektrisko un elektronisko preču kravu ievešana. Galvenie noraidīšanas iemesli bija preču pakļautība sankcijām, apšaubāma vai nepatiesi norādīta izcelsme, kā arī pieprasīto izcelsmes un darījuma dokumentu neiesniegšana. Vairākos gadījumos tika konstatētas arī kravās starp citām precēm slēptas, nedeklarētas sankcijām pakļautās preces. Papildus šī gada 3. ceturksnī 91 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsti 12 pārkāpumi, bet 58 gadījumos konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Kopumā šī gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 298 iespējamus pārkāpumus, kas saistīti ar ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu. Kopš 2026. gada septembra pastiprināti tiek kontrolēti no Krievijas ievestie kvieši, lai Latvijā nenonāktu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti produkti. Sankciju pārkāpuma piemērs: tvaika pirts 2026. gada 11. septembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot uz Krieviju izbraucošo transportlīdzekļu kontroli, ar Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzekli (kravas nosūtītājs – Vācijas uzņēmums,  saņēmējs – Krievijas uzņēmums) tika vesta krava – izjauktā veidā iepakots polimēru tvaika pirts komplekts un apsildāms sols. Padziļinātās muitas kontroles laikā konstatēts, ka preces paredzētas izmantošanai mājsaimniecībā un deklarētas ar neatbilstošu KN kodu. Uz konkrēto kravu attiecas ES noteiktie eksporta aizliegumi, jo tajā esošās preces klasificējamas kā luksuspreces, kuru eksports uz Krieviju vai izmantošana Krievijā ir aizliegta. Par minēto gadījumu Nodokļu un muitas policijā uzsākts kriminālprocess. Par publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus. FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja prese@fid.gov.lv
Finanšu izlūkošanas dienesta VIII ikgadējā starptautiskā sankciju konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” Rīgā, 2026. gada 12. novembrī.
16.11.2026 13:41
FID: sankciju ietekmes stiprināšanai pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs būtiska Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu. Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) pulcēja ap 140 jomas ekspertus no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. “Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt. Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība. Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru. Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas. Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska). Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments   Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.  Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt   Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.  Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu   Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.  Konferences ieraksts latviešu valodā:  Konferences ieraksts angļu valodā:    Fotogrāfijas no konferences: https://flic.kr/ps/47nJko    FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta LocāneKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv
11.11.2026 11:16
Sankciju efektivitāte Krievijas kara spēju mazināšanai: 12. novembrī starptautiska ekspertu diskusija skatāma tiešraidē
Eksporta ierobežojumi un to apiešanas novēršana, kriptoaktīvu izmantošana sankciju apiešanā, sankciju pārkāpumu apkarošana un sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs vadošās tēmas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) VIII ikgadējā starptautiskajā sankciju konferencē “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas”. Ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, ikviens interesents ir aicināts sekot līdzi konferencei tiešsaistē latviešu vai angļu valodā. Konferenci atklās FID priekšnieks Toms Platacis, savukārt par sankciju nozīmi Krievijas kara spēju ierobežošanā viedokli sniegs Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasiuks (Vladyslav Vlasiuk). Pasākumu vadīs un noslēgumā būtiskāko par sankciju izpildi, kā arī par izskanējušo visas dienas garumā izcels FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Konferencē klātienē pulcēsies vairāk ap 140 jomas eksperti no 24 valstīm, tostarp runātāji un klausītāji no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. Tiešraide latviešu valodā: https://www.youtube.com/live/Tn3_Fjpz54Q   Tiešraide angļu valodā: https://www.youtube.com/live/JsTXWAW023Y “Aiz katras sankciju prasības ir konkrēts mērķis – mazināt Krievijas spēju turpināt karu. FID kā centrālā sankciju izpildes institūcija palīdz veidot vienotu izpratni un saskaņotu rīcību, lai šis mērķis īstenotos ikdienas lēmumos,” uzsver FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena, kura konferencē skaidros nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju efektīvā izpildē. Ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju efektivitāti iepazīstinās Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. Diskusijā par ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem piedalīsies arī Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas pārstāvis Timotē Truels (Timothée Truelle) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Par eksporta kontroles izaicinājumiem un privātā sektora lomu sankciju izpildē diskutēs starptautiski eksperti, tai skaitā uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida (Anu Mathur Boyd), kā arī sankciju jomas ekspertes Hloja Cina (Chloe Cina) un Dara Fernandesa (Dara Fernandez). Kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā analizēs Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) Drošības un finanšu centra pētnieks Gonsalo Saiss Eraskins (Gonzalo Saiz Erasquin) un uzņēmuma “Elliptic” dibinātājs un galvenais zinātniskais eksperts Toms Robinsons (Tom Robinson). Savukārt ar starptautisko pieredzi sankciju pārkāpumu apkarošanā un eksporta kontrolē dalīsies Kanādas Ārlietu ministrijas direktore Vikija Edžkomba (Vicky Edgecombe), advokātu biroja “Duane Morris” partneris Marks Hendlijs (Mark Handley), kā arī Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovāciju, zinātnes un tirdzniecības departamenta Tirdzniecības sankciju ieviešanas biroja pārstāvis. Konferences noslēgumā Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska) analizēs iespējas pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Darba kārtība latviešu valodā Darba kārtība angļu valodā FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.