Piektdien, 2025. gada 18. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 18. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Sankcijas īpaši pastiprinātas enerģētikas un finanšu jomā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina sekot līdzi izmaiņām sankciju regulējumā un uzsver, ka īpaši svarīgi ir pārliecināties par sankciju ievērošanu uzņēmumiem, kas eksportē un piedalās starptautiskajā tirdzniecībā.
Galvenie 18. sankciju kārtas elementi:
Pazemināti Krievijas naftas cenas griesti
Izveidots jauns naftas cenu griestu noteikšanas mehānisms, kas pazemina esošos cenas griestus un ļaus regulāri tos pārskatīt, atbilstoši vidējai naftas cenai tirgū. Šobrīd cenas griesti samazināti par 15 %, no 60 uz 47,6 ASV dolāru par barelu.
Nord Stream cauruļvadu aizliegums
ES ievieš pilnīgu darījumu aizliegumu attiecībā uz Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem. Tas nozīmē, ka neviens ES operators nevarēs veikt ne tiešas, ne netiešas transakcijas saistībā ar šo cauruļvadu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. Transakciju aizliegums attiecas arī uz dabasgāzes iegādi, ja dabasgāze tiek piegādāta pa šiem cauruļvadiem.
Aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus
ES ieviests aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas. Tas nozīmē, ka ES valstis nedrīkstēs ievest šādus produktus arī no trešajām valstīm, ja tie ražoti, izmantojot Krievijas izcelsmes jēlnaftu.
Paplašināts Krievijas "ēnu flotes" kuģu saraksts
Sankciju saraksts papildināts ar vēl 105 "ēnu flotes" kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 447 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes.
Stingrāki finanšu sektora ierobežojumi
Iepriekšējie ierobežojumi attiecībā uz SWIFT sistēmas izmantošanu noteiktām Krievijas bankām tiek pārveidoti par pilnīgu darījumu aizliegumu. Turklāt saraksts ar bankām, ar kurām aizliegts veikt darījumus, papildināts ar 22 jaunām Krievijas kredītiestādēm.
Papildus noteikts darījumu aizliegums ar vairākām bankām ārpus Krievijas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas izveidoto finanšu informācijas apmaiņas sistēmu SPFS. Šādā veidā Krievija cenšas mazināt ietekmi no Krievijas banku atslēgšanas no SWIFT sistēmas.
Papildināti sankciju saraksti
Sankciju sarakstā iekļauta vēl 41 juridiska persona, kas sniedz atbalstu Krievijas militārajam un rūpniecības kompleksam karā pret Ukrainu, kā arī piegādā preces un tehnoloģijas, kas attīsta Krievijas militāro sektoru. Savukārt, ar 14 fiziskām personām papildināts mērķēto finanšu sankciju saraksts.
Sankciju režīmā, kas vērsts pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, sankcijas vērstas pret 5 Krievijas tiesnešiem, kuri ir iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un veikuši represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.
Savukārt, sankciju režīmā par Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm ES un globāli pieņemta trešā kārta, papildinot to ar 9 fiziskām un 6 juridiskām personām, kuras īstenoja ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos.
Sankcijas pret Baltkrieviju
Sankciju sarakstā iekļautas 8 juridiskas personas, kas saistītas ar militāro industriju un bruņojuma ražošanu. Baltkrievijas sankciju režīms arī papildināts, lai to salāgotu ar Krievijai noteiktajām sankcijām, tajā skaitā paplašināti importa un eksporta aizliegumi, paplašināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kuras ir aizliegts vest tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī aizliegti darījumi ar noteiktām Baltkrievijas kredītiestādēm un uzņēmumiem.
Sankcijas pret Moldovas destabilizāciju
Sankciju režīmam, kas vērsts pret Moldovas destabilizēšanu, pievienotas 7 fiziskas un 3 juridiskas personas par aktivitātēm, kas vērstas pret Moldovas valsti, tai skaitā mēģinājumiem ietekmēt 2024. gada prezidenta vēlēšanas. Sankciju sarakstā iekļautās juridiskās personas atrodas Krievijā, savukārt fizisko personu vidū sešas ir ar Moldovas un viena ar Krievijas pilsonību.
Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) ES Oficiālajā Vēstnesī.
Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”.
FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
