breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
ES pastiprina spiedienu uz Krieviju – pieņemta 20. sankciju kārta
23.04.2026.

Šī gada 24. februārī apritēja četri gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā. Militārā agresija ir tīši vērsta uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu. Ņemot vērā, ka ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) turpina negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku un spēju īstenot militāro agresiju, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 20. sankciju kārtu.

Galvenie 20. sankciju kārtas elementi

Sektorālās sankcijas

Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču saraksts

Jaunajā sankciju kārtā iekļautas papildu preces, kuru eksports uz Krieviju vai tranzīts caur Krieviju ir aizliegts, jo tās var tikt izmantotas, lai veicinātu Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Eksporta aizliegums attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dabiskais un cietais kaučuks, dzelzs vai tērauda skrūves, citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi, u. c.

Pirmo reizi piemērots preču eksporta aizliegums uz trešajām valstīm

Vērojot augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmas straujo pieaugumu atsevišķās Krievijas kaimiņvalstīs, kas var liecināt par sankciju pārkāpšanu, apejot importa vai eksporta aizliegumus, tika ieviests regulējums, kas aizliedz preču eksportu uz trešajām valstīm.

Pieņemot 20. sankciju kārtu, pirmo reizi regulējuma ietvaros noteiktas preces, kuras aizliegts eksportēt uz konkrētu trešo valsti. Turpmāk aizliegts uz Kirgīzu Republiku eksportēt preces ar KN kodu 8457 10 (daudzfunkcionālas darbmašīnas metāla apstrādei) un KN kodu 8517 62 (iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus), ņemot vērā potenciālo reeksporta risku uz Krieviju.

Šī ierobežojuma ietvaros turpmāk var tikt pievienotas arī citas preces un citas trešās valstis, uz kurām šo preču eksports būtu aizliegts.

Jauni importa aizliegumi

Papildināts to preču saraksts, kuras aizliegts importēt no Krievijas, jo tās rada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā. Preces, uz kurām saskaņā ar jauno sankciju kārtu attieksies importa aizliegums, ir, piemēram, sāls, oļi, grants, šķembas, dzelzs rūdas koncentrāti, bezūdens amonjaks, kā arī dažādi vara un alumīnija izstrādājumi u. c.

ES identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru

Sankciju sarakstā iekļautas 60 juridiskas personas, kas ar savām darbībām veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu personas.

Jauns pakalpojumu sniegšanas aizliegums

Krievijas valdībai un Krievijā iedibinātām personām turpmāk aizliegts sniegt pakalpojumus, kas varētu veicināt Krievijas tehnoloģisko attīstību, konkrēti, aizliegts sniegt pārvaldītus drošības pakalpojumus (managed security services).

Pārvaldīts drošības pakalpojums ietver ar kiberdrošības riska pārvaldību saistītu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, piemēram, incidentu novēršanu, ielaušanās testēšanu, drošības revīzijas un konsultācijas, tostarp ekspertu sniegtas konsultācijas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu.

Krievijas propagandas mediju pārraidītā satura pārpublicēšanas aizliegums

Turpmāk ES teritorijā tiks aizliegta ne tikai Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 uzskaitīto Kremļa naratīvu atbalstošo mediju publicētā satura pārraidīšana, bet arī tā pārpublicēšana reāllaikā (mirroring), lai ierobežotu aizlieguma apiešanu.

Ierobežo iesaistīšanos darījumos ar ostām, kuras tiek izmantotas, lai apietu noteiktos ierobežojumus saistībā ar naftas cenu griestiem

Papildināts saraksts ar tām ostām un slūžām, ar kurām aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos, pievienojot divas ostas, kas atrodas Krievijā, kā arī vienu trešajā valstī.

Enerģētikas sektors

Ēnu flote

Ar jauno sankciju kārtu par ēnu flotes kuģi var tikt uzskatīti ne tikai tādi kuģi, kas pārvadā Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, bet arī tādi, kas pārvadā minerālproduktus, piemēram, industriālajai nozarei nepieciešamās dabīgās izejvielas kā sāli, kālija karbonātu u.c. 20. sankciju kārtā identificēti papildu 46 ēnu flotes kuģi, kuri iekļauti sankciju sarakstā.

Ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) saistīto pakalpojumu aizliegumi

No 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā aizliegums Krievijas uzņēmumiem vai Krievijas personu īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem sniegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu pakalpojumus. Aizliegums ietver tādu pakalpojumu sniegšanu kā, piemēram, iekraušanu, izkraušanu, uzglabāšanu, bunkurēšanu u.c.

Tiek noteikts jauns aizliegums sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības vai finanšu pakalpojumus sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem, kā arī ledlaužiem, kas kuģo Krievijas ūdeņos, ir reģistrēti ar Krievijas karogu vai pieder vai tos pārvalda Krievijas persona. Ledlauži var tikt aktīvi izmantoti, lai stiprinātu ēnu floti Krievijas ziemeļu daļā.

Centieni mazināt iespējamu tankkuģu pārdošanu Krievijas personām

Jēlnaftas un naftas produktu transportēšanai paredzētus tankkuģus aizliegts pārdot vai nodot Krievijas personām vai izmantošanai Krievijā. Lai iespējami mazinātu situācijas, kurās trešās valsts persona, kas iegādājusies tankkuģi no ES personas, to tālāk pārdod vai nodod Krievijas personai, tankkuģa īpašniekam pirms tā pārdošanas ir jāidentificē iespējamie riski un jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, lai mazinātu tankkuģa iespējamo nonākšanu Krievijā. Pirkuma līgumā ir nepieciešams ietvert klauzulu, kas aizliedz tankkuģi pārdot tālāk personai Krievijā vai izmantošanai Krievijā.

Mērķētās finanšu sankcijas

Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā pievieno:

·      37 fiziskas personas

·      80 juridiskas personas

Iekļaušana Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā.

Finanšu sektors

Identificētas četras trešo valstu bankas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu vai būtiski kavē ES sankciju mērķu sasniegšanu

Personām, kuras uzturas ES, ir aizliegts sadarboties vai veikt jebkāda veida darījumus ar bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu, sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju vai būtiski kavē sankciju regulējumā noteikto mērķu sasniegšanu.

Ar jauno sankciju kārtu pievienotas vēl četras šādas trešo valstu finanšu iestādes.Turklāt papildināts to finanšu iestāžu saraksts, ar kurām noteikts darījumu veikšanas aizliegums, pievienojot 20 finanšu iestādes.

Papildu aizliegumi, kas vērsti uz kriptoaktīviem

Papildus jau iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem A7A5 kriptoaktīvam, ar jauno sankciju kārtu aizliegts iesaistīties darījumos, kas saistīti ar diviem citiem kriptoaktīviem, kuri vēl ir ieviešanas procesā – Krievijas Centrālās bankas digitālajiem rubļiem RUBx un Digital Rouble.

Tiek noteikts aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos ar juridisku personu, kas sniedz kriptoaktīvu vai to maiņas pakalpojumus un ir iedibināta Krievijā.

Turpmāk aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES iedibinātu juridisku personu, kura nav finanšu iestāde, bet sniedz kriptoaktīvu vai maksājumu pakalpojumus, kas nodrošina starptautisku darījumu izpildi, ar kuru palīdzību iespējams apiet ierobežojošos pasākumus.

Aizliegts saņemt ziedojumus no Krievijas pētniecības nozares

Ziedojumu vai cita veida finansiālu atbalstu turpmāk aizliegts saņemt no Krievijas publiskajām vai privātajām pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pētniecību vai inovāciju izstrādi.

Sankciju ietekme uz Baltkrieviju

Ar 20. sankciju kārtu pieņemti jauni ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) pret Baltkrieviju, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir līdzīgi kā tie, kas noteikti pret Krieviju – aizliegto pakalpojumu sarakstu papildina tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums un pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanas aizliegums. Tāpat arī noteikti stingrāki ierobežojumi saistībā ar kriptoaktīviem, kā arī definētas jaunas preces, kurām noteikti importa vai eksporta aizliegumi. Eksporta aizliegums turpmāk attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dažāda veida gumijas izstrādājumiem, metāla stieplēm un noteiktu traktortehniku, savukārt importa aizliegums – uz sāli, bezūdens amonjaku, dzelzs rūdu un citiem materiāliem, kas var radīt ievērojamus ieņēmumus Baltkrievijai. Papildināti arīmērķēto finanšu sankciju saraksti, pievienojot trīs juridiskas personas.

Turpmāk uz Krievijas un Baltkrievijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām neattieksies ierobežojums, kas paredz pienākumu pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas un Baltkrievijas valdības daļām saņemt kompetentās iestādes atļauju.

Citas aktualitātes
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.
15.09.2026 12:39
FID forumā Kijivā uzsver vienotas sankciju ieviešanas nozīmi pret agresorvalsti
2026. gada 10. un 11. septembrī Kijivā, Ukrainā norisinājās starptautisks forums sankciju izpilde pret Krieviju jautājumos (Kyiv Sanctions Forum), pulcējot sankciju politikas ekspertus un koordinatorus no vairāk nekā 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas delegācijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas pārstāvji un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieeju jau noteikto sankciju efektivitātes stiprināšanai. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas prasību piemērošanai gadījumos, kad sankciju sarakstā iekļautajai personai pieder vai tās kontrolē ir kāda juridiska persona, pret kuru nav noteiktas sankcijas. Tika aplūkota arī jaunākie ES Tiesas spriedumi, kas precizē kontroles kritēriju piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu standartu. “Ar sankciju noteikšanu darbs tikai sākas. To reālā ietekme ir atkarīga no stingras un konsekventas ieviešanas visā ES. Atšķirīga vienu un to pašu sankciju normu interpretācija dalībvalstīs var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus salīdzināmās situācijās. Tāpēc vienota izpratne un cieša sadarbība starp sankciju izpildē iesaistītajām institūcijām ir īpaši būtiska,” uzsver Iļjenkovs. Forumā tika apspriesti arī turpmākie pasākumi sankciju spiediena stiprināšanai pret Krieviju, tostarp ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēžu pārtraukšana, ārvalstu komponentu nonākšanas Krievijas ieročos ierobežošana un pasākumi pret Krievijas izmantoto jūras transportu. Vizītes laikā FID pārstāvis tikās arī ar Ukrainas finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus. Foruma norises laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un daļa diskusiju turpinājās patvertnē. Arī šādos apstākļos Ukrainas institūcijas turpina darbu un starptautisko sadarbību sankciju jomā. ES sankcijas pret Krieviju noteiktas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. To mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, vājināt tās ekonomisko un militāro spēju turpināt karu, ierobežojot piekļuvi finanšu resursiem, tehnoloģijām un tirgiem. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos. Foto: Vasyl Tomchuk
Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
31.08.2026 09:44
FID: piegādātāji savas preces no “MERE” veikaliem drīkst atgūt jau kopš 7. augusta
ĪSUMĀ Atļauja piegādātājiem piederošo preču atbrīvošanai no “MERE” veikalu tīkla izdota 2026. gada 6. augustā.Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ.Skaidrojumi tiek regulāri papildināti, balstoties uz darbinieku un preču piegādātāju jautājumiem.Aktuālā informācija atrodama tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv.Praktiskie un civiltiesiskie jautājumi pusēm risināmi savstarpēji. Jau iepriekš ziņots, ka 2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” Latvijā, sankcijas attiecas arī uz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā. Līdz ar to uzņēmumiem bija jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ FID 2026. gada 6. augustā izdeva vispārīgo administratīvo aktu, lai aizsargātu ražotāju un piegādātāju intereses un nodrošinātu iespēju atgūt viņiem piederošās preces, kas atradās sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā. Pamatojoties uz to, piederošās preces drīkst atbrīvot un nodot to likumīgajiem īpašniekiem bez atsevišķas FID atļaujas. Tas attiecas arī uz pārtikas precēm. Savukārt attiecībā uz precēm, kas ir zaudējušas ekonomisko vērtību vai vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem, sankciju regulējums neliedz ar tām rīkoties atbilstoši pārējo normatīvo aktu prasībām, tostarp pārtikas aprites prasībām. Kur atrast aktuālo informāciju FID regulāri aktualizē informāciju tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sniedz konsultācijas, atbild uz iesaistīto pušu jautājumiem un uztur saziņu ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. Skaidrojumi un lēmumi tiek sagatavoti, ņemot vērā praksē saņemtos jautājumus un iesniegumus, lai pēc iespējas mazinātu sankciju ietekmi uz darbiniekiem, piegādātājiem, kas paši nav pakļauti sankcijām. Vienlaikus FID uzdevums ir nodrošināt efektīvu sankciju ieviešanu un nepieļaut to pārkāpšanu vai apiešanu. FID lēmumi nosaka sankciju regulējuma ietvaros atļautās darbības, taču FID nepārņem uzņēmumu saimniecisko vadību un nerisina to savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Ar ko sazināties par preču saņemšanu Piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas. Noteiktās sankcijas pārkāpt nedrīkst Būtiski, ka sankciju noteikšana nenozīmē pilnīgu aizliegumu veikt jebkādas darbības. Atļautas ir tās darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, uzņēmumu minimālai pastāvēšanai, tai skaitā – aktīvu saglabāšanai, ciktāl tās pieļauj sankciju regulējums un FID izdoties lēmumi. Vienlaikus sankcijām pakļautie uzņēmumi nedrīkst atsākt ierasto komercdarbību vai izmantot šos risinājumus sankciju ierobežojumu apiešanai. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.   NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no "MERE" veikalu tīkla FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Iveta LocāneFinanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv