breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
ES pastiprina spiedienu uz Krieviju – pieņemta 20. sankciju kārta
23.04.2026.

Šī gada 24. februārī apritēja četri gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā. Militārā agresija ir tīši vērsta uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu. Ņemot vērā, ka ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) turpina negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku un spēju īstenot militāro agresiju, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 20. sankciju kārtu.

Galvenie 20. sankciju kārtas elementi

Sektorālās sankcijas

Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču saraksts

Jaunajā sankciju kārtā iekļautas papildu preces, kuru eksports uz Krieviju vai tranzīts caur Krieviju ir aizliegts, jo tās var tikt izmantotas, lai veicinātu Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Eksporta aizliegums attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dabiskais un cietais kaučuks, dzelzs vai tērauda skrūves, citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi, u. c.

Pirmo reizi piemērots preču eksporta aizliegums uz trešajām valstīm

Vērojot augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmas straujo pieaugumu atsevišķās Krievijas kaimiņvalstīs, kas var liecināt par sankciju pārkāpšanu, apejot importa vai eksporta aizliegumus, tika ieviests regulējums, kas aizliedz preču eksportu uz trešajām valstīm.

Pieņemot 20. sankciju kārtu, pirmo reizi regulējuma ietvaros noteiktas preces, kuras aizliegts eksportēt uz konkrētu trešo valsti. Turpmāk aizliegts uz Kirgīzu Republiku eksportēt preces ar KN kodu 8457 10 (daudzfunkcionālas darbmašīnas metāla apstrādei) un KN kodu 8517 62 (iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus), ņemot vērā potenciālo reeksporta risku uz Krieviju.

Šī ierobežojuma ietvaros turpmāk var tikt pievienotas arī citas preces un citas trešās valstis, uz kurām šo preču eksports būtu aizliegts.

Jauni importa aizliegumi

Papildināts to preču saraksts, kuras aizliegts importēt no Krievijas, jo tās rada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā. Preces, uz kurām saskaņā ar jauno sankciju kārtu attieksies importa aizliegums, ir, piemēram, sāls, oļi, grants, šķembas, dzelzs rūdas koncentrāti, bezūdens amonjaks, kā arī dažādi vara un alumīnija izstrādājumi u. c.

ES identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru

Sankciju sarakstā iekļautas 60 juridiskas personas, kas ar savām darbībām veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu personas.

Jauns pakalpojumu sniegšanas aizliegums

Krievijas valdībai un Krievijā iedibinātām personām turpmāk aizliegts sniegt pakalpojumus, kas varētu veicināt Krievijas tehnoloģisko attīstību, konkrēti, aizliegts sniegt pārvaldītus drošības pakalpojumus (managed security services).

Pārvaldīts drošības pakalpojums ietver ar kiberdrošības riska pārvaldību saistītu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, piemēram, incidentu novēršanu, ielaušanās testēšanu, drošības revīzijas un konsultācijas, tostarp ekspertu sniegtas konsultācijas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu.

Krievijas propagandas mediju pārraidītā satura pārpublicēšanas aizliegums

Turpmāk ES teritorijā tiks aizliegta ne tikai Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 uzskaitīto Kremļa naratīvu atbalstošo mediju publicētā satura pārraidīšana, bet arī tā pārpublicēšana reāllaikā (mirroring), lai ierobežotu aizlieguma apiešanu.

Ierobežo iesaistīšanos darījumos ar ostām, kuras tiek izmantotas, lai apietu noteiktos ierobežojumus saistībā ar naftas cenu griestiem

Papildināts saraksts ar tām ostām un slūžām, ar kurām aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos, pievienojot divas ostas, kas atrodas Krievijā, kā arī vienu trešajā valstī.

Enerģētikas sektors

Ēnu flote

Ar jauno sankciju kārtu par ēnu flotes kuģi var tikt uzskatīti ne tikai tādi kuģi, kas pārvadā Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, bet arī tādi, kas pārvadā minerālproduktus, piemēram, industriālajai nozarei nepieciešamās dabīgās izejvielas kā sāli, kālija karbonātu u.c. 20. sankciju kārtā identificēti papildu 46 ēnu flotes kuģi, kuri iekļauti sankciju sarakstā.

Ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) saistīto pakalpojumu aizliegumi

No 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā aizliegums Krievijas uzņēmumiem vai Krievijas personu īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem sniegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu pakalpojumus. Aizliegums ietver tādu pakalpojumu sniegšanu kā, piemēram, iekraušanu, izkraušanu, uzglabāšanu, bunkurēšanu u.c.

Tiek noteikts jauns aizliegums sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības vai finanšu pakalpojumus sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem, kā arī ledlaužiem, kas kuģo Krievijas ūdeņos, ir reģistrēti ar Krievijas karogu vai pieder vai tos pārvalda Krievijas persona. Ledlauži var tikt aktīvi izmantoti, lai stiprinātu ēnu floti Krievijas ziemeļu daļā.

Centieni mazināt iespējamu tankkuģu pārdošanu Krievijas personām

Jēlnaftas un naftas produktu transportēšanai paredzētus tankkuģus aizliegts pārdot vai nodot Krievijas personām vai izmantošanai Krievijā. Lai iespējami mazinātu situācijas, kurās trešās valsts persona, kas iegādājusies tankkuģi no ES personas, to tālāk pārdod vai nodod Krievijas personai, tankkuģa īpašniekam pirms tā pārdošanas ir jāidentificē iespējamie riski un jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, lai mazinātu tankkuģa iespējamo nonākšanu Krievijā. Pirkuma līgumā ir nepieciešams ietvert klauzulu, kas aizliedz tankkuģi pārdot tālāk personai Krievijā vai izmantošanai Krievijā.

Mērķētās finanšu sankcijas

Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā pievieno:

·      37 fiziskas personas

·      80 juridiskas personas

Iekļaušana Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā.

Finanšu sektors

Identificētas četras trešo valstu bankas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu vai būtiski kavē ES sankciju mērķu sasniegšanu

Personām, kuras uzturas ES, ir aizliegts sadarboties vai veikt jebkāda veida darījumus ar bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu, sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju vai būtiski kavē sankciju regulējumā noteikto mērķu sasniegšanu.

Ar jauno sankciju kārtu pievienotas vēl četras šādas trešo valstu finanšu iestādes.Turklāt papildināts to finanšu iestāžu saraksts, ar kurām noteikts darījumu veikšanas aizliegums, pievienojot 20 finanšu iestādes.

Papildu aizliegumi, kas vērsti uz kriptoaktīviem

Papildus jau iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem A7A5 kriptoaktīvam, ar jauno sankciju kārtu aizliegts iesaistīties darījumos, kas saistīti ar diviem citiem kriptoaktīviem, kuri vēl ir ieviešanas procesā – Krievijas Centrālās bankas digitālajiem rubļiem RUBx un Digital Rouble.

Tiek noteikts aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos ar juridisku personu, kas sniedz kriptoaktīvu vai to maiņas pakalpojumus un ir iedibināta Krievijā.

Turpmāk aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES iedibinātu juridisku personu, kura nav finanšu iestāde, bet sniedz kriptoaktīvu vai maksājumu pakalpojumus, kas nodrošina starptautisku darījumu izpildi, ar kuru palīdzību iespējams apiet ierobežojošos pasākumus.

Aizliegts saņemt ziedojumus no Krievijas pētniecības nozares

Ziedojumu vai cita veida finansiālu atbalstu turpmāk aizliegts saņemt no Krievijas publiskajām vai privātajām pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pētniecību vai inovāciju izstrādi.

Sankciju ietekme uz Baltkrieviju

Ar 20. sankciju kārtu pieņemti jauni ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) pret Baltkrieviju, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir līdzīgi kā tie, kas noteikti pret Krieviju – aizliegto pakalpojumu sarakstu papildina tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums un pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanas aizliegums. Tāpat arī noteikti stingrāki ierobežojumi saistībā ar kriptoaktīviem, kā arī definētas jaunas preces, kurām noteikti importa vai eksporta aizliegumi. Eksporta aizliegums turpmāk attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dažāda veida gumijas izstrādājumiem, metāla stieplēm un noteiktu traktortehniku, savukārt importa aizliegums – uz sāli, bezūdens amonjaku, dzelzs rūdu un citiem materiāliem, kas var radīt ievērojamus ieņēmumus Baltkrievijai. Papildināti arīmērķēto finanšu sankciju saraksti, pievienojot trīs juridiskas personas.

Turpmāk uz Krievijas un Baltkrievijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām neattieksies ierobežojums, kas paredz pienākumu pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas un Baltkrievijas valdības daļām saņemt kompetentās iestādes atļauju.

Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.