breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
ES Tiesa: importa aizliegums precēm no Krievijas jāpiemēro automātiski
13.02.2026.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2026. gada 5. februāra spriedumā lietā C-619/24 apstiprinājusi, ka importa aizliegums precēm no Krievijas Federācijas ir piemērojams visām attiecīgajā pielikumā uzskaitītajām precēm, un katrā atsevišķā gadījumā nav jāvērtē, vai konkrētais imports rada ievērojamus ieņēmumus Krievijas Federācijai.

Konkrētajā lietā ES Tiesa atbildēja uz prejudiciālo jautājumu, ko uzdeva Diseldorfas Finanšu tiesa, par to, kā interpretēt Padomes Regulas Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.i panta 1. punktu: “Savienībā ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot XXI pielikumā uzskaitītās preces, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, ja šo preču izcelsme ir Krievijā vai ja tās tiek eksportētas no Krievijas.”

Diseldorfas Finanšu tiesa šo jautājumu uzdeva saistībā ar lietu, kurā Krievijas pilsonis, kas dzīvo Vācijā, Krievijā iegādājās lietotu transportlīdzekli un ieveda to ES teritorijā. Vācijas muitas iestāde transportlīdzekli konfiscēja, pamatojoties uz 3.i panta 1. punktu. Prasītājs apstrīdēja konfiskāciju, argumentējot, ka viena lietota automobiļa imports nerada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, kā arī atsaucās uz 3.i panta 3.ad punktu, kas paredz iespēju reģistrēt transportlīdzekļus, kuri 2023. gada 19. decembrī jau atradās ES teritorijā.

ES Tiesa spriedumā norāda, ka ES ir tiesības noteikt preces, kuru imports uzskatāms par ieņēmumus radošu, un tas ir izdarīts, iekļaujot attiecīgās preces XXI pielikumā. Aizliegums piemērojams automātiski visām pielikumā uzskaitītajām precēm. To apstiprina arī regulā paredzētie izņēmumi, piemēram, personīgā lietošana un personiskās mantas. Ja aizliegums attiektos tikai uz darījumiem, kas individuāli rada ievērojamus ieņēmumus, šādi izņēmumi nebūtu nepieciešami.

Vienlaikus 3.i panta 3.ad punktā paredzētā reģistrācijas iespēja attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas ES atrodas likumīgi. Nelikumīgi ievestu transportlīdzekli nevar legalizēt, atsaucoties uz šo normu.

Spriedums apstiprina, ka importa aizlieguma piemērošanai pietiek ar to, ka prece ir iekļauta XXI pielikumā un tās izcelsme ir Krievijā vai tā eksportēta no Krievijas. Individuāls ieņēmumu vērtējums nav nepieciešams un nav pieļaujams.

Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.