Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau teju četrus gadus, un sankcijas pierāda savu efektivitāti – tās ir būtiski vājinājušas, sadārdzinājušas un apgrūtinājušas agresora spēju turpināt karadarbību. Tāpēc ir būtiski turpināt vienotu un konsekventu sankciju īstenošanu, lai uzturētu spiedienu uz Krieviju un stiprinātu starptautisko drošību. Šāds secinājums izskanēja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”, kas pulcēja vairāk nekā 120 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm - tostarp ekspertus no Eiropas Savienības (ES), Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas.
Sankcijas kā drošības instruments, ne tikai politikas rīks
Atklājot konferenci, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka sankcijas nav tikai formāls politisks žests, bet gan reāls instruments kara apturēšanai.
“Sankcijas strādā un dati skaidri pierāda, ka sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku. ES, ASV, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas ir efektīvas un tās ir jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus. Kopā ar sabiedrotajiem jāturpina savstarpēji salāgot sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un finanšu institūcijām, kā arī turpināt darbu pie sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju samērošanas. Sankcijas jāvērš arī pret subjektiem trešajās valstīs, kas palīdz apiet sankcijas un atbalsta agresiju. Turpināsim sankcijas mērķēt uz Krievijas enerģijas eksportu, ēnu floti un tās atbalstītājiem, līdz agresija tiks pārtraukta,” norādīja ministre.
Arī FID priekšnieks Toms Platacis atgādināja, ka kopš kara sākuma FID galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai Latvijas finanšu sistēma tiktu izmantota sankciju apiešanai.
“Sankciju efektivitātei nepieciešama vienotība globālā līmenī. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan individuālā, gan kopējā izpratne par sankciju nozīmi un to praktisko īstenošanu ir būtiski pieaugusi. Tūlītēja reakcija ir pārtapusi ilgtermiņa noturībā – to apliecina arī ES noteiktās sankciju kārtas, ar katru nākamo sasniedzot arvien būtiskākus Krievijas ekonomikas sektorus, lai kritiski mazinātu iespējamību turpināt finansēt karu,” sacīja FID priekšnieks Toms Platacis, uzsverot, ka sankciju izpilde kļuvusi par stratēģisku valsts drošības jautājumu.
FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs atzina, ka sankciju izpildes centralizācija Latvijā bijusi sekmīga: “Lēmums noteikt FID par kompetento iestādi sankciju izpildē ir bijis veiksmīgs, mūsu valsts prakse tiek vērtēta kā labs piemērs arī citviet Eiropā, proti, viena institūcija sniedz skaidrojumus un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Lai sankcijas patiešām būtu efektīvas, nepieciešama koordinēta darbība un dialogs nacionālā un starptautiskā līmenī.”
Efektīvas sankcijas balstās uz vienotu rīcību, konsekvenci un atbildību
Sankcijas pret Krieviju ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai vājinātu agresora spējas un stiprinātu starptautisko drošību. To efektivitāte ir atkarīga no trim pamatprincipiem – ciešas starptautiskās sadarbības, konsekventas īstenošanas un reālas atbildības.
Pirmkārt, starptautiski koordinēta sankciju politika starp Rietumvalstu partneriem ir priekšnoteikums, lai šis instruments darbotos. Tikai vienota rīcība ļauj nodrošināt, ka agresors nevar izmantot plaisas starp dažādu valstu režīmiem un ka sankcijas sniedz maksimālu efektu gan ekonomiski, gan politiski.
Otrkārt, konsekventa sankciju izpilde ir katras valsts atbildība. Uzņēmējiem ir jāapzinās savi riski un jānodrošina atbilstība noteikumiem, savukārt valstij – jārada skaidra un saprotama sistēma, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties atbilstoši. Latvijā šādu vienotu pieeju nodrošina FID kas kā kompetentā iestāde sankciju izpildes jomā sniedz skaidrojumus, koordinē darbību un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi.
Treškārt, efektīva sankciju sistēma nav iedomājama bez pārkāpēju saukšanas pie atbildības. Stingra un taisnīga sodu piemērošana, kā arī sabiedrības informēšana par šiem gadījumiem stiprina uzticību sankciju mehānismam un kalpo kā preventīvs signāls ikvienam, kas apsver sankciju apiešanu. Redzama atbildība rada pārliecību, ka sankcijas ir nopietns, efektīvs un taisnīgs drošības instruments.
Sankcijas – ilgtermiņa spiediena mehānisms
Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) norādīja: “Mums jāizveido sistēma, kas skaidri parāda Putinam un Krievijai - jo ilgāk karš turpinās, jo smagākas būs sekas. Sankcijas jau ir liegušas Krievijai iespēju nopelnīt aptuveni 100 miljardus eiro enerģētikas sektorā. Mums jāspēj ietekmēt arī citas valstis, kas nepiemēro sankcijas pret Krieviju, un jādomā arī par papildu globāla līmeņa pasākumiem.”
Konferences noslēgumā tika uzsvērts, ka sankcijas nav vienīgais instruments, bet gan stratēģisks spiediena mehānisms, kas jāuztur līdz brīdim, kad agresors pārtrauc karadarbību un tiek atjaunots miers.
“ES noteiktajām sankcijām ir efekts, taču to vājākā puse ir atšķirīgās dalībvalstu sistēmas un īstenošanas pieejas. Latvija ir izveidojusi centralizētu režīmu ar efektīvu datu apmaiņu un ciešu sadarbību ar Latvijas Banku, Ārlietu ministriju un muitu. Latvijai tas ir nacionālās drošības jautājums, kamēr citās valstīs pieeja var būt salīdzinoši relaksētāka,” secināja Paulis Iļjenkovs.
Konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti.
