ĪSUMĀ
Sankciju stiprināšana
11. maijā ES Padome pieņēma lēmumu noteikt sankcijas vēl 16 personām un septiņām organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju. ES norāda, ka sankcijas vērstas pret personām un institūcijām, kuras iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā, tā dēvētajā militarizētajā “pāraudzināšanā” un nelikumīgā adopcijā. Sankcijas noteiktas pret Krievijas amatpersonām un politiķiem, bērnu centriem, jaunatnes organizācijām un citām struktūrām, kas veicina Ukrainas bērnu integrēšanu Krievijas sistēmā.
15. jūnijā ES Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju. Ar šīm izmaiņām tika papildināti to fizisko un juridisko personu saraksti, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Papildinājumi sankciju sarakstos tika pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām.
Būtiskākie spriedumi ES Tiesā sankciju jomā
21. maijā ES Tiesa pasludināja spriedumu, kurā interpretēja mērķēto finanšu sankciju ietvaros noteikto aktīvu iesaldēšanas pienākumu attiecībā uz sankciju subjekta trastā nodotajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Tiesa nosprieda, ka trastā nodotie aktīvi var tikt uzskatīti par sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē esošiem aktīviem, ja sankciju subjekts saglabā pilnvaras, kas tam ļauj šos aktīvus izmantot, gūt no tiem labumu, rīkoties ar tiem vai tos ietekmēt, kā arī ietekmēt izvēles, ko pārvaldnieks izdara attiecībā uz šiem aktīviem.
11. jūnijā ES Tiesa noraidīja Krievijas Nacionālā norēķinu depozitārija (Krievijas NSD) apelācijas sūdzību par tā izņemšanu no sankciju saraksta. ES Tiesa atzina, ka par pamatu iekļaušanai sankciju sarakstā var kalpot tas, ka uzņēmumam ir būtiska nozīme Krievijas finanšu sistēmā un tas veicina Krievijas valsts finanšu sistēmas darbību. Tāpat tiesa atzina, ka nav nepieciešams pierādīt, ka uzņēmums tieši finansējis militāro agresiju vai konkrētas darbības Ukrainas destabilizēšanai. Būtiski ir tas, vai uzņēmums sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas valdībai vai tam ir nozīmīga loma attiecīgajā sektorā. Rezultātā ES Tiesa apelācijas sūdzību noraidīja un apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu, ka Krievijas NSD iekļaušana ES sankciju sarakstā ir pamatota un saglabājama.
FID aktualitātes
FID 2. ceturksnī saņēmis 359 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Arī 2. ceturksnī saņemtie ziņojumi visbiežāk bija saistīti ar sankcijām pakļautu preču iespējamu nogādāšanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontiem sankciju sarakstos iekļautajās bankās un skaidras naudas – eiro banknošu – vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 84 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem.
FID turpina aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Papildinātajā BUJ sadaļā skaidrota maksājumu veikšana pēc pārejas perioda beigām, preču importa aizlieguma piemērošana un tranzīts caur ES, Vispārējā saskaņojuma piemērošana, pirms sankciju noteikšanas noslēgtu līgumu interpretācija, tādu preču tirdzniecība, kas importētas pirms sankciju noteikšanas, kā arī vadības pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi attiecībā uz Krievijā un Baltkrievijā reģistrētām juridiskajām personām.
FID ir atjaunojis vadlīnijas “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Vadlīnijas papildinātas atbilstoši ES sankciju regulējumā iekļautajām definīcijām “būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam” un “kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru”. Lai gan arī līdz šim ES institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, tagad šie kritēriji ir juridiski nostiprināti Regulā (ES) Nr. 269/2014. FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies.
2026. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi:
Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit.
Kriminālprocesu statistika Latvijā
2026. gada 2. ceturksnī:
Latvijas tiesās
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpumiem. Divās no tām nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no lietām fiziskai personai piespriests naudas sods 10,1 tūkst. EUR apmērā, bet divām juridiskajāmpersonām piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi – vienai likvidācija, otrai naudas piedziņa 17,9 tūkst. EUR apmērā. Otrā lietā stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz grozījumiem Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijāun paredz kriminālatbildību gadījumos, kad preču vērtība nav mazāka par 10 000 EUR.
Vēl divās lietās spriedumi līdz ceturkšņa beigām nebija stājušies spēkā – vienai fiziskai personai noteikta probācijas uzraudzība uz četriem gadiem, otrai piespriests sabiedriskais darbs.
Muitas aktualitātes
Par sankciju pārkāpumiem 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 52 administratīvo pārkāpumu procesus.
Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 185 kravām. Tādējādi tika novērsta 157 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 28 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegta tādu kravu izvešana, kurās bija dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļas, elektroierīces un to daļas, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļas. Novērsti arī vairāki gadījumi, kad mēģināts izvest preces, kas bija deklarētas ar neatbilstošu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un kuru piegāde uz trešajām valstīm nav iespējama, jo tās ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju. Starp šādām precēm bija, piemēram, automobiļu rezerves daļas, dzelzs vai tērauda konstrukcijas un to daļas, kā arī eļļošanas līdzekļi.
Papildus šī gada 2. ceturksnī 101 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsts viens pārkāpums, bet 51 gadījumā tika konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces.
Kopumā šī gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 338 iespējamus ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpumus.
No 25. līdz 29. maijam Terehovas muitas kontroles punktā norisinājās ES Muitas alianses robežām (European Union Customs Alliance for Borders, EUCAB) pilotmisija muitas amatpersonu mobilitātes un apmaiņas jomā. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kurā praktiski īstenota šī jaunā EUCAB iniciatīva, nodrošinot pilnu organizatorisko procesu un veiksmīgu misijas norisi Terehovas muitas kontroles punktā.
Sankciju pārkāpuma piemērs: trešās valsts izmantošana preču nogādāšanai Krievijā
2026. gada 29. aprīlī Terehovas muitas kontroles punktā tika apturēts iespējams ES sankciju pārkāpšanas mēģinājums. Virzienā uz Krieviju ieradās Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzeklis, kura vadītājs muitas kontrolei iesniedza dokumentus par precēm (veļas žāvētāji un to piederumi), kas bija deklarētas eksportam uz Mongoliju. Deklarācijā kā eksportētājs bija norādīts Vācijas uzņēmums.
Kontroles laikā tika konstatēts otrs dokumentu komplekts, kurā bija norādīta atšķirīga informācija, tostarp preču saņēmējs Krievijā un lielāka preču vērtība. Veicot padziļinātu pārbaudi, tika atrasti arī saplēsti dokumenti ar pārvadātāja zīmogu, kā arī konstatēts, ka daļa deklarēto preču kravas nodalījumā faktiski neatrodas.
Pārbaudes laikā radās aizdomas, ka patiesais preču saņēmējs ir Krievijas uzņēmums, tādējādi uz daļu kravas varētu attiekties ES noteiktie preču eksporta aizliegumi. Materiāli nodoti kriminālprocesa uzsākšanas izvērtēšanai.
Par ceturkšņa publikāciju
FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus.
