breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Papildināti biežāk uzdotie jautājumi par sankciju ievērošanu
30.12.2025.

Lai palīdzētu uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem orientēties jaunākajās sankciju prasībās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir papildinājis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) ar jauniem skaidrojumiem par Eiropas Savienības 19. sankciju kārtā pieņemtajām izmaiņām attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju.

Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valdībai

Ar 19. sankciju kārtu ir ieviests vispārējs pakalpojumu sniegšanas ierobežojums Krievijas Federācijas valdībai, kā arī Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, publiskajām iestādēm, valsts uzņēmumiem, korporācijām vai aģentūrām.

BUJ sadaļā skaidrots, ka:

  • no 2025. gada 24. oktobra jebkādu pakalpojumu sniegšana minētajiem subjektiem tieši vai netieši ir pieļaujama tikai ar FID iepriekšēju atļauju;
  • sankciju regulējuma izpratnē diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tiek uzskatītas par attiecīgās valsts valdības daļu.

Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā

BUJ sadaļa papildināta arī ar skaidrojumu par aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā.

FID skaidrojumos norādīts, ka:

  • no 2025. gada 24. oktobra ir aizliegta tādu pakalpojumu sniegšana kā ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi, tūristu gidu pakalpojumi, kā arī ar tiem saistīta reklāma un citi līdzīgi pakalpojumi, kas tiek sniegti Krievijas Federācijas teritorijā;
  • pakalpojumu sniedzējiem katrā gadījumā ir pienākums individuāli izvērtēt, vai konkrētais pakalpojums ir uzskatāms par tādu, kas ir tieši saistīts ar tūrisma darbībām.

FID aicina komersantus un pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar atjaunoto BUJ sadaļu un izmantot tajā sniegtos skaidrojumus savā ikdienas darbībā, kā arī ievērot noteiktos sankciju aizliegumus.

Tāpat FID lūdz komersantus un pakalpojumu sniedzējus pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valdībai pārliecināties, vai attiecīgie sankciju ierobežojumiem pakļautie subjekti ir saņēmuši FID atļauju pakalpojumu saņemšanai, savukārt sankciju ierobežojumiem pakļautos subjektus - savlaicīgi plānot absolūti nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu un vērsties FID ar atbilstošu iesniegumu atļaujas saņemšanai.

Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai

FID atgādina, ka darbības, ko aizliedz sankciju normatīvais regulējums, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko paredzēta kriminālatbildība.

Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv.

Pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

Citas aktualitātes
10.08.2026 16:37
FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''
2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība (ES) noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā personai netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” (SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāle Latvijā), ES sankcijas attiecas arī uz šiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami atbilstoši ES sankciju prasībām. Pēc darbinieku, piegādātāju un citu iesaistīto pušu saņemtajiem jautājumiem Finanšu izlūkošanas dienests (FID) skaidro būtiskāko par aktuālo situāciju, tiesībām un turpmāko rīcību. Darbiniekiem ir tiesības saņemt darba samaksu Darbiniekam nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums, lai saņemtu darba samaksu. Par neizmaksātu darba samaksu darbiniekam vispirms jāvēršas pie sava darba devēja. Ja darba tiesisko attiecību jautājumu neizdodas atrisināt, darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā. Darba samaksa joprojām ir jāizmaksā, plašāk Valsts darba inspekcijas skaidrojumā: Starptautiskās sankcijas neatceļ darbinieku tiesības – kas jāzina, ja darba devējs pārtrauc darbību? Uzņēmēji drīkst atgūt viņiem piederošās preces Tiklīdz sankcijas skāra “MERE” pārvaldošos uzņēmumus, FID uzsāka nepieciešamās procedūras un saziņu ar iesaistītajām pusēm. Reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem, FID lēma izdot vispārīgo administratīvo aktu, kas ļauj Latvijas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām atgūt viņiem piederošās preces, kas palikušas sankcijām pakļauto uzņēmumu rīcībā, lai mazinātu kaitējumu ar sankcijām nesaistītām personām. Piegādātājiem nav jāsaņem individuāla FID atļauja un nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums par savu preču atgūšanu, ja situācija atbilst lēmumā noteiktajiem nosacījumiem. Lai vienotos par preču saņemšanu, uzņēmējiem jāsazinās tieši ar SIA “LATPRODUKTI”, UAB “Valiente” filiāli Latvijā vai to pilnvaroto pārstāvi. Iesaistītajiem ir jāsazinās ar pašiem uzņēmumiem Sankciju noteikšana neaizliedz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiālei Latvijā sazināties ar saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem. Tieši uzņēmumiem ir pienākums organizēt savu saistību izpildi sankciju regulējuma robežās. Tāpēc gan darbiniekiem par darba samaksas jautājumiem, gan piegādātājiem par savu preču saņemšanu vispirms jāvēršas pie attiecīgā uzņēmuma vai tā pilnvarotā pārstāvja. FID vērtē un sniedz risinājumus, lai aizsargātu personas un uzņēmumus, kuri paši nav pakļauti sankcijām, vienlaikus pārliecinoties, ka noteiktās sankcijas tiek efektīvi īstenotas un netiek pārkāptas. Tas attiecas arī uz darbinieku tiesībām saņemt darba samaksu un piegādātāju tiesībām atgūt viņiem piederošās preces vai saņemt citus pamatotus maksājumus, ja to pieļauj ES sankciju regulējums. Sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka netiek veiktas darbības, kas pārkāpj sankciju aizliegumus. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta. Par starptautisko un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Par naudas līdzekļu atgūšanu no sankciju subjektiem Sankcijām pakļauto uzņēmumu līdzekļi Latvijā ir iesaldēti. FID var atļaut maksājumu veikšanu no sankcijām pakļauto uzņēmumu iesaldētiem līdzekļiem, ja attiecīgie maksājumi jāveic saskaņā ar līgumu vai saistībām, kas radušās pirms sankciju attiecināšanas uz veikalu tīklu “MERE”. Lai nodrošinātu ātrāku līdzekļu atgriešanu piegādātājiem, tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, lai izpildītu spēkā esošās saistības pret piegādātājiem. NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no ‘’MERE’’ veikalu tīkla ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.
06.08.2026 15:26
Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no ‘’MERE’’ veikalu tīkla
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izdevis vispārīgo administratīvo aktu (Lēmums), kas ļauj ražotājiem un piegādātājiem atgūt viņiem piederošās preces un produktus, kuri pēc Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas palikuši sankcijām pakļauto uzņēmumu SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiāles Latvijā (sankciju subjekti) rīcībā Latvijas teritorijā. Lēmums attiecas uz trešo personu īpašumā esošajām precēm, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā un nodrošina tiesisko pamatu šo preču atbrīvošanai no iesaldēšanas un nodošanai likumīgajiem īpašniekiem, lai izpildītu līdz 2026. gada 23. jūlijam radušās saistības. Lēmumā FID ir noteicis vienotu kārtību, kā šīs saistības izpildāmas. Plašāka informācija pieejama: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/noderigi/visparejais-saskanojums Svarīgi! Lēmums pieļauj ražotājiem un piegādātājiem piederošo preču atdošanu, taču tas nedod sankciju subjektiem atļauju veikt norēķinus ar piegādātājiem vai turpināt jaunu preču piegādi. FID neorganizē preču inventarizāciju vai faktisko izsniegšanu un neveic administratora funkcijas. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi. Sankciju subjekti FID ir apliecinājuši gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi, lai izpildītu spēkā esošās saistības pret piegādātājiem. 1. Vai piegādātājam ir jāsaņem atsevišķa FID atļauja, lai saņemtu savas preces? Nē. Lēmums jau vispārīgi paredz iespēju atbrīvot no iesaldēšanas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām piederošās preces, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās to īpašniekiem, ja ir izpildīti Lēmuma nosacījumi. Atsevišķa FID atļauja katram piegādātājam nav nepieciešama. Ar Lēmumu ir aptverti tie FID jau saņemtie piegādātāju iesniegumi, kuros lūgta piegādātājam piederošo preču atbrīvošana un nodošana atpakaļ saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām. Tādēļ piegādātājiem, kuri par šo jautājumu jau bija vērsušies FID pirms Lēmuma izdošanas, nav jāiesniedz jauns iesniegums un nav jāgaida atsevišķa FID atļauja par preču atbrīvošanu. Arī piegādātājiem, kuri līdz šim nav vērsušies FID, nav jāiesniedz atsevišķs iesniegums par tiem piederošo preču atbrīvošanu, ja konkrētā situācija atbilst Lēmuma nosacījumiem. Ja iepriekš FID iesniegtajā iesniegumā bija ietverti arī citi lūgumi, piemēram, par neapmaksātu rēķinu apmaksu vai citām darbībām, kuras Lēmums neaptver, šie jautājumi tiek vērtēti atsevišķi. 2. Kā praktiski saņemt savas preces? Ja preču atbrīvošana ir atļauta ar Lēmumu, piegādātājam nav jāvēršas FID. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi. FID ir aicinājis sankciju subjektus aktīvi sazināties ar piegādātājiem un koordinēt savstarpējo saistību izpildi. Sankciju subjekti ir apliecinājuši FID gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem. 3. Kā sankciju subjekti var veikt maksājumus un kad piegādātāji varēs saņemt samaksu? Sankciju piemērošana nenozīmē, ka sankciju subjektiem ir aizliegti visi maksājumi. Sankciju subjektiem jau no sankciju attiecināšanas brīža ir piemērojams FID 2026. gada 20. februāra lēmums Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”. Tas ļauj bez atsevišķas FID atļaujas veikt noteiktus maksājumus, ja ir izpildīti tajā noteiktie nosacījumi. Piemēram, noteiktos gadījumos ir atļauti sankciju subjektu maksājumi par darbinieku darba samaksu, nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, grāmatvedību, obligāto apdrošināšanu, apsardzi un citām darbībām, kas nepieciešamas sankciju subjekta minimālai pastāvēšanai vai aktīvu saglabāšanai. Katram maksājumam jāatbilst minētajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem. Savukārt Lēmums nav vispārēja atļauja samaksāt piegādātājiem visus neapmaksātos rēķinus. Sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ iepriekš radušās civiltiesiskās saistības, taču iesaldētos līdzekļus drīkst izmantot tikai tad, ja tam ir sankciju regulējumā paredzēts pamats. Sankciju normatīvais regulējums paredz iespēju noteiktos apstākļos atļaut iesaldētu līdzekļu atbrīvošanu tādu maksājumu veikšanai, kas izriet no pirms sankciju piemērošanas noslēgtiem līgumiem vai iepriekš radušām saistībām. FID turpina saziņu ar sankciju subjektu pārstāvjiem par turpmāko saistību izpildi. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi. Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas FID šos jautājumus izvērtēs atsevišķi atbilstoši sankciju regulējumam un lems par attiecīgu izņēmumu piemērošanu. Tādēļ piegādātājiem nav nepieciešams ne individuāli, ne kopīgi iesniegt FID lūgumu par sankciju subjektu līdzekļu atbrīvošanu. 4. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai zaudējušas vērtību? Ja preces ir pilnībā zaudējušas ekonomisko vērtību un tās vairs nevar izmantot līdzekļu, preču vai pakalpojumu iegūšanai, tās vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem. Tādēļ to izņemšanai vai utilizēšanai FID atļauja preču atbrīvošanai nav nepieciešama. Vienlaikus, ja sankciju subjektam saistībā ar šo preču izvešanu vai utilizēšanu jāslēdz jauns līgums vai jāveic maksājums, atsevišķi jāvērtē, vai attiecīgo darbību jau atļauj spēkā esošs FID lēmums vai arī ir nepieciešama atsevišķa FID atļauja. Lēmums neparedz atlīdzību par precēm, kas ir bojātas, iznīcinātas vai zaudējušas vērtību, un neizšķir pušu civiltiesiskos jautājumus. 5. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai piegādātājs tās nevēlas saņemt atpakaļ? Lēmums dod iespēju piegādātājam saņemt tam piederošās preces, bet tas nenosaka pušu savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Tādēļ jautājumi par precēm, kuras, piemēram, ir īpaši marķētas “MERE” veikalu tīklam, ir sabojājušās vai zaudējušas komerciālo vērtību un kuras piegādātājs vairs nevēlas saņemt atpakaļ, risināmi starp sankciju subjektu un piegādātāju atbilstoši noslēgtajam līgumam un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Ja no līguma vai cita tiesiska pamata izriet sankciju subjekta pienākums samaksāt par precēm, atlīdzināt to vērtību vai veikt citu maksājumu piegādātājam, FID var izvērtēt atļaujas izsniegšanu sankciju subjekta iesaldēto līdzekļu atbrīvošanai, ja konkrētajā gadījumā ir piemērojams sankciju regulējumā paredzēts izņēmums. FID nenosaka, vai sankciju subjektam ir pienākums atlīdzināt piegādātājam preču vērtību vai zaudējumus. Tas ir pušu civiltiesisko attiecību jautājums. FID kompetencē ir izvērtēt, vai šāda maksājuma veikšanai var atļaut sankciju izņēmumu. FID kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana par nodokļu atvieglojumiem, kompensācijām vai cita veida valsts atbalstu uzņēmumiem. 6. Vai drīkst turpināt noslēgto līgumu izpildi vai slēgt jaunus darījumus ar sankciju subjektiem? Tas, ka līgums noslēgts pirms sankciju piemērošanas, pats par sevi nenozīmē, ka visas tajā paredzētās darbības drīkst turpināt. Lēmums nav vispārēja atļauja turpināt ierasto komercdarbību, veikt jaunas preču piegādes vai slēgt jaunus darījumus. Pirms katras šādas darbības jāvērtē, vai to atļauj Lēmums, FID 2026. gada 20. februāra lēmums vai cits sankciju regulējumā paredzēts izņēmums. Lēmuma 3. punkts paredz, ka darbībām, kuras tas neaptver, jābūt citam tiesiskam pamatam vai nepieciešama atsevišķa FID atļauja. Arī jaunas saistības un jauni darījumi nav automātiski atļauti. Sankciju subjektiem informācija par šādām plānotajām darbībām un ar tām saistītajiem maksājumiem jāiekļauj FID iesniedzamajā konsolidētajā informācijā, ja šīs darbības neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi. Ja sankciju subjekts (juridiskā persona, uz kuru attiecas sankcijas) ir iedibināts Lietuvā (piemērus skat. atbildē uz 6. jautājumu), vispārīgi ir piemērojams aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankciju subjektam vai tā labā. Šis aizliegums attiecas arī uz iepriekš noslēgtu līgumu turpmāku izpildi, kā arī uz jaunu darījumu slēgšanu. Ja konkrētajā situācijā piemērojamais sankciju regulējums paredz izņēmumu no minētā aizlieguma un šī izņēmuma piemērošanai ir nepieciešama kompetentās iestādes atļauja, jautājumā par iepriekš noslēgta līguma izpildi vai jauna darījuma noslēgšanu ir jāvēršas Lietuvas kompetentajā iestādē – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestā. Papildu informācija par iepriekš noslēgtu līgumu izpildi pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/aktualitates-apskate/inform-cija-mere-sadarb-bas-partneriem-darbiniekiem-un-cit-m-iesaist-taj-m-person-m 7. Kur vērsties, ja līdzekļi vai preces atrodas citā ES dalībvalstī? FID lemj par sankciju izņēmumu piemērošanu attiecībā uz Latvijas jurisdikcijā esošiem iesaldētiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Ja līdzekļi vai citi aktīvi, kurus nepieciešams atbrīvot, ir iesaldēti citā ES dalībvalstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, jautājums par to atbrīvošanu jārisina ar attiecīgās valsts kompetento iestādi. FID nevar atļaut citas dalībvalsts jurisdikcijā esošu iesaldētu aktīvu atbrīvošanu. FID rīcībā ir informācija, ka Lietuvas kompetentā iestāde – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) – 2026. gada 5. augustā sankciju subjektiem piederošo vai to kontrolē esošo juridisko personu sarakstā iekļāva arī ar “MERE” saistītus uzņēmumus: UAB “Valientė” (juridiskās personas kods 305265888), UAB “Litproduktai” (305088459) un UAB “Next Logistic” (305694948). Minētie uzņēmumi uzskatāmi par sankciju subjektiem arī Latvijā, tuvāku informāciju skatīt sankciju tīmekļa vietnē. Informācija par Lietuvas FNTT pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama FNTT tīmekļvietnes sadaļā par sankciju piemērošanas rīkojumiem, kur publicēti arī 2026. gada 5. augusta lēmumi par minētajiem uzņēmumiem. Jau ziņots, ka ES Padome 2026. gada 23. jūlijā pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju un personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. Mērķētās finanšu sankcijas tika noteiktas arī SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiālei Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu "MERE", un uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju prasības.
04.08.2026 14:15
Galvenais par sankcijām 2026. gada 2. ceturksnī
ĪSUMĀ Eiropas Savienība (ES) paplašina sankciju sarakstus saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī nosaka sankcijas pret vairākām personām un organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju.ES Tiesa precizē, ka trastā nodotie aktīvi ir iesaldējami, ja sankciju subjekts saglabā iespēju tos kontrolēt vai gūt no tiem labumu.Latvijā uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2. ceturksnī saņēmis 359 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu.Latvijas tiesās pabeigta četru krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpumiem, piespriesti naudas sodi un juridiskās personas likvidācija.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uzsākusi 52 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis vadlīnijas “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana” Sankciju stiprināšana 11. maijā ES Padome pieņēma lēmumu noteikt sankcijas vēl 16 personām un septiņām organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju. ES norāda, ka sankcijas vērstas pret personām un institūcijām, kuras iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā, tā dēvētajā militarizētajā “pāraudzināšanā” un nelikumīgā adopcijā. Sankcijas noteiktas pret Krievijas amatpersonām un politiķiem, bērnu centriem, jaunatnes organizācijām un citām struktūrām, kas veicina Ukrainas bērnu integrēšanu Krievijas sistēmā. 15. jūnijā ES Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju. Ar šīm izmaiņām tika papildināti to fizisko un juridisko personu saraksti, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Papildinājumi sankciju sarakstos tika pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām.   Būtiskākie spriedumi ES Tiesā sankciju jomā 21. maijā ES Tiesa pasludināja spriedumu, kurā interpretēja mērķēto finanšu sankciju ietvaros noteikto aktīvu iesaldēšanas pienākumu attiecībā uz sankciju subjekta trastā nodotajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Tiesa nosprieda, ka trastā nodotie aktīvi var tikt uzskatīti par sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē esošiem aktīviem, ja sankciju subjekts saglabā pilnvaras, kas tam ļauj šos aktīvus izmantot, gūt no tiem labumu, rīkoties ar tiem vai tos ietekmēt, kā arī ietekmēt izvēles, ko pārvaldnieks izdara attiecībā uz šiem aktīviem. 11. jūnijā ES Tiesa noraidīja Krievijas Nacionālā norēķinu depozitārija (Krievijas NSD) apelācijas sūdzību par tā izņemšanu no sankciju saraksta. ES Tiesa atzina, ka par pamatu iekļaušanai sankciju sarakstā var kalpot tas, ka uzņēmumam ir būtiska nozīme Krievijas finanšu sistēmā un tas veicina Krievijas valsts finanšu sistēmas darbību. Tāpat tiesa atzina, ka nav nepieciešams pierādīt, ka uzņēmums tieši finansējis militāro agresiju vai konkrētas darbības Ukrainas destabilizēšanai. Būtiski ir tas, vai uzņēmums sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas valdībai vai tam ir nozīmīga loma attiecīgajā sektorā. Rezultātā ES Tiesa apelācijas sūdzību noraidīja un apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu, ka Krievijas NSD iekļaušana ES sankciju sarakstā ir pamatota un saglabājama.   FID aktualitātes FID 2. ceturksnī saņēmis 359 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Arī 2. ceturksnī saņemtie ziņojumi visbiežāk bija saistīti ar sankcijām pakļautu preču iespējamu nogādāšanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontiem sankciju sarakstos iekļautajās bankās un skaidras naudas – eiro banknošu – vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 84 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. FID turpina aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Papildinātajā BUJ sadaļā skaidrota maksājumu veikšana pēc pārejas perioda beigām, preču importa aizlieguma piemērošana un tranzīts caur ES, Vispārējā saskaņojuma piemērošana, pirms sankciju noteikšanas noslēgtu līgumu interpretācija, tādu preču tirdzniecība, kas importētas pirms sankciju noteikšanas, kā arī vadības pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi attiecībā uz Krievijā un Baltkrievijā reģistrētām juridiskajām personām. FID ir atjaunojis vadlīnijas “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Vadlīnijas papildinātas atbilstoši ES sankciju regulējumā iekļautajām definīcijām “būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam” un “kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru”. Lai gan arī līdz šim ES institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, tagad šie kritēriji ir juridiski nostiprināti Regulā (ES) Nr. 269/2014. FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. 2026. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 151,9 miljoni EUR; nekustamie īpašumi – 103; transportlīdzekļi – 66; traktortehnika – 11; peldlīdzeklis – 1; ganāmpulks – 1; preču zīmes – 12. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 2. ceturksnī: uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu;septiņos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana;apsūdzība celta deviņām fiziskām personām;pieci kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu. Latvijas tiesās 2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpumiem. Divās no tām nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no lietām fiziskai personai piespriests naudas sods 10,1 tūkst. EUR apmērā, bet divām juridiskajāmpersonām piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi – vienai likvidācija, otrai naudas piedziņa 17,9 tūkst. EUR apmērā. Otrā lietā stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz grozījumiem Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijāun paredz kriminālatbildību gadījumos, kad preču vērtība nav mazāka par 10 000 EUR. Vēl divās lietās spriedumi līdz ceturkšņa beigām nebija stājušies spēkā – vienai fiziskai personai noteikta probācijas uzraudzība uz četriem gadiem, otrai piespriests sabiedriskais darbs.   Muitas aktualitātes Par sankciju pārkāpumiem 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 52 administratīvo pārkāpumu procesus. Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 185 kravām. Tādējādi tika novērsta 157 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 28 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegta tādu kravu izvešana, kurās bija dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļas, elektroierīces un to daļas, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļas. Novērsti arī vairāki gadījumi, kad mēģināts izvest preces, kas bija deklarētas ar neatbilstošu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un kuru piegāde uz trešajām valstīm nav iespējama, jo tās ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju. Starp šādām precēm bija, piemēram, automobiļu rezerves daļas, dzelzs vai tērauda konstrukcijas un to daļas, kā arī eļļošanas līdzekļi. Papildus šī gada 2. ceturksnī 101 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsts viens pārkāpums, bet 51 gadījumā tika konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Kopumā šī gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 338 iespējamus ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpumus. No 25. līdz 29. maijam Terehovas muitas kontroles punktā norisinājās ES Muitas alianses robežām (European Union Customs Alliance for Borders, EUCAB) pilotmisija muitas amatpersonu mobilitātes un apmaiņas jomā. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kurā praktiski īstenota šī jaunā EUCAB iniciatīva, nodrošinot pilnu organizatorisko procesu un veiksmīgu misijas norisi Terehovas muitas kontroles punktā. Sankciju pārkāpuma piemērs: trešās valsts izmantošana preču nogādāšanai Krievijā 2026. gada 29. aprīlī Terehovas muitas kontroles punktā tika apturēts iespējams ES sankciju pārkāpšanas mēģinājums. Virzienā uz Krieviju ieradās Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzeklis, kura vadītājs muitas kontrolei iesniedza dokumentus par precēm (veļas žāvētāji un to piederumi), kas bija deklarētas eksportam uz Mongoliju. Deklarācijā kā eksportētājs bija norādīts Vācijas uzņēmums. Kontroles laikā tika konstatēts otrs dokumentu komplekts, kurā bija norādīta atšķirīga informācija, tostarp preču saņēmējs Krievijā un lielāka preču vērtība. Veicot padziļinātu pārbaudi, tika atrasti arī saplēsti dokumenti ar pārvadātāja zīmogu, kā arī konstatēts, ka daļa deklarēto preču kravas nodalījumā faktiski neatrodas. Pārbaudes laikā radās aizdomas, ka patiesais preču saņēmējs ir Krievijas uzņēmums, tādējādi uz daļu kravas varētu attiekties ES noteiktie preču eksporta aizliegumi. Materiāli nodoti kriminālprocesa uzsākšanas izvērtēšanai.   Par ceturkšņa publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus.