breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemta 14. sankciju pakotne
26.06.2024.

2024. gada 24. jūnijā tika pieņemts 14. ierobežojošo pasākumu kopums pret Krievijas Federāciju. Īsumā par būtiskāko 14. sankciju pakotnē.

Pasākumi enerģētikas jomā:

  1. Aizliedz atkaliekraušanas pakalpojumus, tostarp arī palīgpakalpojumus, Eiropas Savienībā pārkraušanas darbību vajadzībām, ja šādus pakalpojumus izmanto Krievijas Federācijas izcelsmes vai no Krievijas Federācijas eksportētas sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – LNG) pārkraušanai, izņemot gadījumu, kad šāda pārkraušana notiek uz dalībvalstīm;
  2. Aizliedz jaunus ieguldījumus un preču, tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanu LNG projektu pabeigšanai, piemēram, tādu kā Arctic LNG 2 un Murmansk LNG.

Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi:

  1. Eiropas Savienības mātes uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka to meitas uzņēmumi trešās valstīs nepiedalās sankciju apiešanā;
  2. Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām, kas pārdod paaugstināta riska preces un tehnoloģijas, kā uzskaitīts Regulā Nr. 833/2014, trešām valstīm, ir jāievieš riska līmenim atbilstoši pārbaudes mehānismi, kas spēj identificēt un mazināt iespējamo preču reeksportu uz Krievijas Federāciju;
  3. Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām ar līgumu ir jāaizliedz saviem darījuma partneriem trešās valstīs izmantot vai atļaut izmantot informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un tiem nodota saistībā ar kopīgām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts pārdot, piegādāt vai eksportēt uz Krievijas Federāciju vai izmantošanai Krievijas Federācijā.

Pasākumi finanšu jomā:

  1. Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām, kas darbojas ārpus Krievijas Federācijas, tiešā veidā pieslēgties SPFS (Krievijas Federācijas SWIFT analogs) vai līdzvērtīgiem specializētiem finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumiem, ko izveidojusi Krievijas Centrālā banka;
  2. Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām veikt darījumus attiecībā uz konkrētām sarakstā iekļautām vienībām, kuras SPFS sistēmu izmanto ārpus Krievijas Federācijas. Minētie pasākumi neattiecas uz juridiskām personām, kas iedibinātas un darbojas Krievijas Federācijā, tostarp Eiropas Savienības juridisko personu meitas uzņēmumiem;
  3. Tiek aizliegts politiskajām partijām, fondiem, apvienībām, nevalstiskajām organizācijām, tostarp domnīcām, un mediju pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā tieši vai netieši pieņemt no Krievijas Federācijas finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus vai atbalstu.

Pasākumi loģistikas/transporta jomā:

  1. Tiek aizliegta piekļuve Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī tiek aizliegts plašs pakalpojumu klāsts saistībā ar jūras transportu attiecībā uz konkrētiem kuģošanas līdzekļiem, kuri veicina Krievijas Federācijas spēju karot pret Ukrainu (vēršanās pret ēnu floti);
  2. Tiek ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz regulāriem un neregulāriem lidojumiem, kad Krievijas Federācijas personas var noteikt pacelšanās vai nolaišanās vietu vai laiku (tostarp brīvdienās un darba sanāksmēs);
  3. Paplašina aizliegumu veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā Eiropas Savienības uzņēmumiem, kuros 25% vai vairāk pieder kādai Krievijas Federācijas fiziskai vai juridiskai personai.

Pasākumi importa/eksporta jomā:

  1. Nosaka eksporta ierobežojumus papildus 61 vienībai, kas atbalsta Krievijas Federācijas militārrūpniecisko kompleksu Krievijas Federācijas uzsāktajā agresijas karā pret Ukrainu – vienības atrodas dažādās valstīs, tostarp Ķīnā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Turcijā un AAE;
  2. Nosaka papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kuras varētu veicināt Krievijas Federācijas rūpniecības jaudas palielināšanu, piemēram, ķīmiskās vielas, tostarp mangāna rūda un retzemju elementi, kā arī plastmasa, rakšanas iekārtas, displeji un elektroiekārtas. Turklāt preču eksporta ierobežojumiem tika pievienotas vēl piecas kopīgas augstas prioritātes preces;
  3. Ievieš papildu ierobežojumus hēlija importam, kas Krievijas Federācijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu;
  4. Ievieš aizliegumu iegādāties, importēt, nodot vai eksportēt Ukrainas kultūras priekšmetus un citas preces, kurām ir arheoloģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska vai reliģiska nozīme, ja pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka preces ir nelikumīgi izvestas no Ukrainas. Turklāt ievieš aizliegumu sniegt saistītus pakalpojumus.

Pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā:

  1. Tiek noteikti ierobežojumi pieteikumu pieņemšanai konkrētu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijai Eiropas Savienībā, ko iesniedz Krievijas Federācijas fiziskas un juridiskas personas.

Grozījumi attiecībā uz dimantiem:

  1. Tiek precizēts, ka dimantu aizliegums neattiecas uz dimantiem, kas atradās Eiropas Savienībā vai trešajā valstī vai tika pulēti, vai ražoti trešajā valstī pirms Krievijas Federācijas dimantu aizlieguma stāšanās spēkā;
  2. Tiek atļauts uz laiku importēt vai eksportēt juvelierizstrādājumus izsolēm un remontam;
  3. Tiek pagarināts par 6 mēnešiem (līdz 2025. gada 1. martam) pārejas periods, pēc kura dimantu izsekojamība kļūs obligāta;
  4. Tiek noteikts, ka netiešo importa aizliegumu Krievijas Federācijas dimantiem, kas apstrādāti trešās valstīs, izņemot Krievijas Federāciju, uz laiku nepiemēro juvelierizstrādājumiem, kuros ir šādi dimanti, kamēr Padome nav pieņēmusi citādu lēmumu, ņemot vērā rīcību, kas veikta G7 ietvaros, lai īstenotu minēto pasākumu.

Jaunākajās sankcijās noteikti ierobežojoši pasākumi pret vēl 116 fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Sarakstā iekļautajiem tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un Eiropas Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus.

Turklāt tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Krievijas Federācijas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus.

Tāpat noteikts aizliegums iesaistīties darījumos ar Regulas Nr. 833/2014 XLIII pielikumā uzskaitītajām personām, kas izmanto Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procedūru kodeksu, lai apmierinātu ārvalstu jurisdikcijā esošas prasības.

Publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī:

  1. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739< (grozījumi Regulā Nr. 833/2014);
  2. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739 (grozījumi Regulā Nr. 269/2014).
Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.