breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemta 14. sankciju pakotne
26.06.2024.

2024. gada 24. jūnijā tika pieņemts 14. ierobežojošo pasākumu kopums pret Krievijas Federāciju. Īsumā par būtiskāko 14. sankciju pakotnē.

Pasākumi enerģētikas jomā:

  1. Aizliedz atkaliekraušanas pakalpojumus, tostarp arī palīgpakalpojumus, Eiropas Savienībā pārkraušanas darbību vajadzībām, ja šādus pakalpojumus izmanto Krievijas Federācijas izcelsmes vai no Krievijas Federācijas eksportētas sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – LNG) pārkraušanai, izņemot gadījumu, kad šāda pārkraušana notiek uz dalībvalstīm;
  2. Aizliedz jaunus ieguldījumus un preču, tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanu LNG projektu pabeigšanai, piemēram, tādu kā Arctic LNG 2 un Murmansk LNG.

Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi:

  1. Eiropas Savienības mātes uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka to meitas uzņēmumi trešās valstīs nepiedalās sankciju apiešanā;
  2. Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām, kas pārdod paaugstināta riska preces un tehnoloģijas, kā uzskaitīts Regulā Nr. 833/2014, trešām valstīm, ir jāievieš riska līmenim atbilstoši pārbaudes mehānismi, kas spēj identificēt un mazināt iespējamo preču reeksportu uz Krievijas Federāciju;
  3. Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām ar līgumu ir jāaizliedz saviem darījuma partneriem trešās valstīs izmantot vai atļaut izmantot informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un tiem nodota saistībā ar kopīgām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts pārdot, piegādāt vai eksportēt uz Krievijas Federāciju vai izmantošanai Krievijas Federācijā.

Pasākumi finanšu jomā:

  1. Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām, kas darbojas ārpus Krievijas Federācijas, tiešā veidā pieslēgties SPFS (Krievijas Federācijas SWIFT analogs) vai līdzvērtīgiem specializētiem finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumiem, ko izveidojusi Krievijas Centrālā banka;
  2. Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām veikt darījumus attiecībā uz konkrētām sarakstā iekļautām vienībām, kuras SPFS sistēmu izmanto ārpus Krievijas Federācijas. Minētie pasākumi neattiecas uz juridiskām personām, kas iedibinātas un darbojas Krievijas Federācijā, tostarp Eiropas Savienības juridisko personu meitas uzņēmumiem;
  3. Tiek aizliegts politiskajām partijām, fondiem, apvienībām, nevalstiskajām organizācijām, tostarp domnīcām, un mediju pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā tieši vai netieši pieņemt no Krievijas Federācijas finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus vai atbalstu.

Pasākumi loģistikas/transporta jomā:

  1. Tiek aizliegta piekļuve Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī tiek aizliegts plašs pakalpojumu klāsts saistībā ar jūras transportu attiecībā uz konkrētiem kuģošanas līdzekļiem, kuri veicina Krievijas Federācijas spēju karot pret Ukrainu (vēršanās pret ēnu floti);
  2. Tiek ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz regulāriem un neregulāriem lidojumiem, kad Krievijas Federācijas personas var noteikt pacelšanās vai nolaišanās vietu vai laiku (tostarp brīvdienās un darba sanāksmēs);
  3. Paplašina aizliegumu veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā Eiropas Savienības uzņēmumiem, kuros 25% vai vairāk pieder kādai Krievijas Federācijas fiziskai vai juridiskai personai.

Pasākumi importa/eksporta jomā:

  1. Nosaka eksporta ierobežojumus papildus 61 vienībai, kas atbalsta Krievijas Federācijas militārrūpniecisko kompleksu Krievijas Federācijas uzsāktajā agresijas karā pret Ukrainu – vienības atrodas dažādās valstīs, tostarp Ķīnā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Turcijā un AAE;
  2. Nosaka papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kuras varētu veicināt Krievijas Federācijas rūpniecības jaudas palielināšanu, piemēram, ķīmiskās vielas, tostarp mangāna rūda un retzemju elementi, kā arī plastmasa, rakšanas iekārtas, displeji un elektroiekārtas. Turklāt preču eksporta ierobežojumiem tika pievienotas vēl piecas kopīgas augstas prioritātes preces;
  3. Ievieš papildu ierobežojumus hēlija importam, kas Krievijas Federācijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu;
  4. Ievieš aizliegumu iegādāties, importēt, nodot vai eksportēt Ukrainas kultūras priekšmetus un citas preces, kurām ir arheoloģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska vai reliģiska nozīme, ja pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka preces ir nelikumīgi izvestas no Ukrainas. Turklāt ievieš aizliegumu sniegt saistītus pakalpojumus.

Pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā:

  1. Tiek noteikti ierobežojumi pieteikumu pieņemšanai konkrētu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijai Eiropas Savienībā, ko iesniedz Krievijas Federācijas fiziskas un juridiskas personas.

Grozījumi attiecībā uz dimantiem:

  1. Tiek precizēts, ka dimantu aizliegums neattiecas uz dimantiem, kas atradās Eiropas Savienībā vai trešajā valstī vai tika pulēti, vai ražoti trešajā valstī pirms Krievijas Federācijas dimantu aizlieguma stāšanās spēkā;
  2. Tiek atļauts uz laiku importēt vai eksportēt juvelierizstrādājumus izsolēm un remontam;
  3. Tiek pagarināts par 6 mēnešiem (līdz 2025. gada 1. martam) pārejas periods, pēc kura dimantu izsekojamība kļūs obligāta;
  4. Tiek noteikts, ka netiešo importa aizliegumu Krievijas Federācijas dimantiem, kas apstrādāti trešās valstīs, izņemot Krievijas Federāciju, uz laiku nepiemēro juvelierizstrādājumiem, kuros ir šādi dimanti, kamēr Padome nav pieņēmusi citādu lēmumu, ņemot vērā rīcību, kas veikta G7 ietvaros, lai īstenotu minēto pasākumu.

Jaunākajās sankcijās noteikti ierobežojoši pasākumi pret vēl 116 fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Sarakstā iekļautajiem tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un Eiropas Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus.

Turklāt tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Krievijas Federācijas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus.

Tāpat noteikts aizliegums iesaistīties darījumos ar Regulas Nr. 833/2014 XLIII pielikumā uzskaitītajām personām, kas izmanto Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procedūru kodeksu, lai apmierinātu ārvalstu jurisdikcijā esošas prasības.

Publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī:

  1. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739< (grozījumi Regulā Nr. 833/2014);
  2. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739 (grozījumi Regulā Nr. 269/2014).
Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.