breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemta 16. sankciju pakotne
25.02.2025.

Vakar, 2025. gada 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atzīmējot šo datumu, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 16. sankciju pakotni pret Krieviju, pastiprinot spiedienu uz Krieviju par tās uzsākto karu. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers.1

Galvenie 16. sankciju pakotnes elementi

  • Papildināti sankciju saraksti

    Mērķēto finanšu sankciju sarakstos iekļauti vēl 83 subjekti – 48 fiziskas personas un 35 vienības, piemēram, kas atbalsta Krievijas militāro kompleksu, kas ir aktīvas sankciju apiešanā, kriptoaktīvu biržās Krievijā un jūrniecības nozarē.

    Papildus ir ieviesti divi jauni kritēriji, kas ļaus ES piemērot sankcijas personām un vienībām, kurām pieder vai kuras ekspluatē ēnu flotes kuģus, kā arī tiem, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa.

  • Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts

    Vēl 74 tankkuģiem, un citiem kuģiem, kas uzskatāmi par daļu no Krievijas “ēnu flotes”, aizliegta pieeja ES ostām un pakalpojumiem, jo tie pārkāpj naftas cenu griestus, transportē militāro aprīkojumu vai Ukrainā nozagtos graudus.

  • Enerģijas ierobežojumi

    Aizliegts nodrošināt pagaidu uzglabāšanu Krievijas jēlnaftai un naftas produktiem ES teritorijā, neatkarīgi no naftas iepirkuma cenas un šo produktu galamērķa, kas līdz šim bija atļauts, ja šie produkti tika pārdoti ievērojot naftas cenu grieztus.

    Noteikti papildu ierobežojumi preču un tehnoloģiju eksportam, īpaši programmatūrai, kas saistīta ar naftas un gāzes izpēti, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas izpētes un ražošanas spējas. Turklāt tie paplašina aizliegumu piegādāt preces, tehnoloģijas un pakalpojumus jēlnaftas projektu pabeigšanai Krievijā, piemēram, “Vostok Oil” projektam, līdzīgi kā pašlaik tiek ierobežota sašķidrinātās dabasgāzes projektu pabeigšana.

  • Alumīnija importa aizliegums

    Papildus jau spēkā esošajam aizliegumam importēt no Krievijas pārstrādātus alumīnija izstrādājumus, ar 16. sankciju pakotni noteikts arī aizliegumu ES importēt primāro alumīniju no Krievijas. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem, tiek ieviests alumīnija importa kvotas mehānisms.

  • Divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta un tranzīta aizliegumi

    Aizliegts vairāku preču, ko Krievija izmanto kaujas laukā, eksports uz Krieviju un tranzīts caur Krieviju. Piemēram, programmatūra, kas saistīta ar datorizētās numeriskās vadības (CNC) iekārtām, kas tiek izmantotas ieroču ražošanā, videospēļu kontrolieri, ko Krievijas armija izmanto dronu vadīšanai kaujas laukumā, un noteikti ķīmiskie savienojumi.

  • Ierobežojumi bankām

    Pirmo reizi ES aizliedz darījumus ar ārvalstu bankām, kas izmanto Krievijas finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu jeb “SPFS” finanšu sistēmu. “SPFS” ir specializēts finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojums, ko izstrādājusi Krievijas Centrālā banka, lai neitralizētu ierobežojošo pasākumu ietekmi. Turklāt to Krievijas banku sarakstā, kurām aizliegts sniegt specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu (SWIFT), iekļautas vēl 13 Krievijas reģionālās bankas, kuras uzskata par svarīgām Krievijas finanšu un banku sistēmām.

  • Transporta ierobežojumi

    Paplašināti kritēriji, kas ļaus noteikt sankcijas arī pret trešo valstu pārvadātājiem, kas veic iekšējos lidojumus Krievijā vai piegādā aviācijas preces Krievijas aviosabiedrībām vai iekšzemes lidojumiem Krievijā. Ja šīs aviokompānijas tiks iekļautas sarakstā, tām nebūs atļauts lidot uz ES.

    Turklāt ES ir pastiprinājusi esošo aizliegumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem ES teritorijā, tostarp tranzītā, ko veic autotransporta uzņēmumi, kuros 25% vai vairāk pieder Krievijas fiziskām vai juridiskām personām. Jaunais noteikums aizliedz jebkādas izmaiņas šo uzņēmumu kapitāla struktūrā, kas palielinātu Krievijas īpašnieku daļu virs 25%.

  • Aizliegumi attiecībā uz infrastruktūru

    ES ir aizliegusi jebkādus darījumus ar noteiktām Krievijas ostām, jūras ostām un lidostām.

    Noteikts jauns aizliegums ES operatoriem sniegt būvniecības pakalpojumus Krievijā.

  • Ierobežojumi okupētajās Ukrainas teritorijās

    Aizliegta pakalpojumu sniegšana okupētajās teritorijās (Krima, Donecka, Hersona, Luhanska, Zaporižja), tostarp būvniecība, konsultācijas, IT un juridiskie pakalpojumi. Sankciju režīms šīm teritorijām pagarināts līdz 2026. gadam.

  • Baltkrievijas sankciju režīma stiprināšana

    Sankciju paketē iekļauti papildu ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju, saskaņojot tos ar tirdzniecības sankcijām, kas noteiktas Krievijai. Papildus tiek ieviesti ierobežojumi pakalpojumu un programmatūras pārdošanai vai sniegšanai, noguldījumiem, kriptoaktīvu makiem un transportam.

Šī sankciju pakotne ir daļa no ES ilgtermiņa stratēģijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiskās un militārās spējas, kā arī lai novērstu sankciju apiešanu ar trešo valstu starpniecību. ES turpina cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu sankciju efektīvu īstenošanu un atbalstītu Ukrainu tās cīņā par suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html

*Tiks publicēta drīz.


1https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_585

Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.