breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemta 16. sankciju pakotne
25.02.2025.

Vakar, 2025. gada 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atzīmējot šo datumu, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 16. sankciju pakotni pret Krieviju, pastiprinot spiedienu uz Krieviju par tās uzsākto karu. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers.1

Galvenie 16. sankciju pakotnes elementi

  • Papildināti sankciju saraksti

    Mērķēto finanšu sankciju sarakstos iekļauti vēl 83 subjekti – 48 fiziskas personas un 35 vienības, piemēram, kas atbalsta Krievijas militāro kompleksu, kas ir aktīvas sankciju apiešanā, kriptoaktīvu biržās Krievijā un jūrniecības nozarē.

    Papildus ir ieviesti divi jauni kritēriji, kas ļaus ES piemērot sankcijas personām un vienībām, kurām pieder vai kuras ekspluatē ēnu flotes kuģus, kā arī tiem, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa.

  • Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts

    Vēl 74 tankkuģiem, un citiem kuģiem, kas uzskatāmi par daļu no Krievijas “ēnu flotes”, aizliegta pieeja ES ostām un pakalpojumiem, jo tie pārkāpj naftas cenu griestus, transportē militāro aprīkojumu vai Ukrainā nozagtos graudus.

  • Enerģijas ierobežojumi

    Aizliegts nodrošināt pagaidu uzglabāšanu Krievijas jēlnaftai un naftas produktiem ES teritorijā, neatkarīgi no naftas iepirkuma cenas un šo produktu galamērķa, kas līdz šim bija atļauts, ja šie produkti tika pārdoti ievērojot naftas cenu grieztus.

    Noteikti papildu ierobežojumi preču un tehnoloģiju eksportam, īpaši programmatūrai, kas saistīta ar naftas un gāzes izpēti, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas izpētes un ražošanas spējas. Turklāt tie paplašina aizliegumu piegādāt preces, tehnoloģijas un pakalpojumus jēlnaftas projektu pabeigšanai Krievijā, piemēram, “Vostok Oil” projektam, līdzīgi kā pašlaik tiek ierobežota sašķidrinātās dabasgāzes projektu pabeigšana.

  • Alumīnija importa aizliegums

    Papildus jau spēkā esošajam aizliegumam importēt no Krievijas pārstrādātus alumīnija izstrādājumus, ar 16. sankciju pakotni noteikts arī aizliegumu ES importēt primāro alumīniju no Krievijas. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem, tiek ieviests alumīnija importa kvotas mehānisms.

  • Divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta un tranzīta aizliegumi

    Aizliegts vairāku preču, ko Krievija izmanto kaujas laukā, eksports uz Krieviju un tranzīts caur Krieviju. Piemēram, programmatūra, kas saistīta ar datorizētās numeriskās vadības (CNC) iekārtām, kas tiek izmantotas ieroču ražošanā, videospēļu kontrolieri, ko Krievijas armija izmanto dronu vadīšanai kaujas laukumā, un noteikti ķīmiskie savienojumi.

  • Ierobežojumi bankām

    Pirmo reizi ES aizliedz darījumus ar ārvalstu bankām, kas izmanto Krievijas finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu jeb “SPFS” finanšu sistēmu. “SPFS” ir specializēts finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojums, ko izstrādājusi Krievijas Centrālā banka, lai neitralizētu ierobežojošo pasākumu ietekmi. Turklāt to Krievijas banku sarakstā, kurām aizliegts sniegt specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu (SWIFT), iekļautas vēl 13 Krievijas reģionālās bankas, kuras uzskata par svarīgām Krievijas finanšu un banku sistēmām.

  • Transporta ierobežojumi

    Paplašināti kritēriji, kas ļaus noteikt sankcijas arī pret trešo valstu pārvadātājiem, kas veic iekšējos lidojumus Krievijā vai piegādā aviācijas preces Krievijas aviosabiedrībām vai iekšzemes lidojumiem Krievijā. Ja šīs aviokompānijas tiks iekļautas sarakstā, tām nebūs atļauts lidot uz ES.

    Turklāt ES ir pastiprinājusi esošo aizliegumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem ES teritorijā, tostarp tranzītā, ko veic autotransporta uzņēmumi, kuros 25% vai vairāk pieder Krievijas fiziskām vai juridiskām personām. Jaunais noteikums aizliedz jebkādas izmaiņas šo uzņēmumu kapitāla struktūrā, kas palielinātu Krievijas īpašnieku daļu virs 25%.

  • Aizliegumi attiecībā uz infrastruktūru

    ES ir aizliegusi jebkādus darījumus ar noteiktām Krievijas ostām, jūras ostām un lidostām.

    Noteikts jauns aizliegums ES operatoriem sniegt būvniecības pakalpojumus Krievijā.

  • Ierobežojumi okupētajās Ukrainas teritorijās

    Aizliegta pakalpojumu sniegšana okupētajās teritorijās (Krima, Donecka, Hersona, Luhanska, Zaporižja), tostarp būvniecība, konsultācijas, IT un juridiskie pakalpojumi. Sankciju režīms šīm teritorijām pagarināts līdz 2026. gadam.

  • Baltkrievijas sankciju režīma stiprināšana

    Sankciju paketē iekļauti papildu ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju, saskaņojot tos ar tirdzniecības sankcijām, kas noteiktas Krievijai. Papildus tiek ieviesti ierobežojumi pakalpojumu un programmatūras pārdošanai vai sniegšanai, noguldījumiem, kriptoaktīvu makiem un transportam.

Šī sankciju pakotne ir daļa no ES ilgtermiņa stratēģijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiskās un militārās spējas, kā arī lai novērstu sankciju apiešanu ar trešo valstu starpniecību. ES turpina cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu sankciju efektīvu īstenošanu un atbalstītu Ukrainu tās cīņā par suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html

*Tiks publicēta drīz.


1https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_585

Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.