breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemtas jaunas sankcijas pret Baltkrieviju
05.07.2024.

Ņemot vērā Baltkrievijas Republikas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu, Eiropas Savienības Padome 2024. gada 29. jūnijā pieņēma papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret Baltkrievijas Republikas ekonomiku. Šo ierobežojošo pasākumu mērķis ir noteikt sankcijas, kas jau ir ieviestas pret Krievijas Federāciju, tādējādi ierobežojot pret Krievijas Federāciju noteikto sankciju apiešanu, kas izriet no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tautsaimniecību augstās integrācijas pakāpes.

Jaunās sankcijas ietver tirdzniecības ierobežojumus, noteiktu pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, ierobežojumus transporta un loģistikas jomā, kā arī sankciju apiešanas novēršanas pasākumus, kasietekmēs dažādas Baltkrievijas ekonomikas nozares.

Īsumā par būtiskāko.

Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi:

  1. Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem savos turpmākajos līgumos iekļaut “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu”, kas aizliedz reeksportēt uz Baltkrievijas Republiku vai reeksportēt izmantošanai Baltkrievijas Republikā kopīgas augstas prioritātes preces un tehnoloģijas, šaujamieročus un munīciju. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu” ievēro arī to meitas uzņēmumi.
  2. Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem, kas eksportē kopīgas augstas prioritātes preces uz trešām valstīm, kas nav Regulas Nr. 765/2006 Vba pielikumā uzskaitītās valstis, ieviest riska līmenim atbilstošu pārbaudes mehānismu, ar kuru var identificēt un novērtēt riskus, kas saistīti ar šo preču eksportu uz Baltkrievijas Republiku, un mazināt šādus riskus. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka iepriekš minēto pienākumu ievēro arī to meitas uzņēmumi.

Tiek aizliegts šādu preču tranzīts caur Baltkrievijas Republikas teritoriju:

  1. Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju un preču un tehnoloģiju, kas varētu veicināt Baltkrievijas Republikas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību;
  2. Preču, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas uzlabošanu (Regulas Nr. 765/2006 XIX pielikums);
  3. Preču un tehnoloģiju, kas piemērotas izmantošanai aviācijā vai kosmosa nozarē, un no Eiropas Savienības eksportētu ieroču tranzītu caur Baltkrievijas Republikas teritoriju (Regulas Nr. 765/2006 XVII pielikums);
  4. No Eiropas Savienības eksportētu ieroču un munīciju, neatkarīgi no to izcelsmes.

Pasākumi importa/eksporta jomā:

  1. Luksusprecēm (Regulas Nr. 765/2006 XXV pielikums).
  2. Jūras navigācijas precēm un tehnoloģijām (Regulas Nr. 765/2006 XXIV pielikums).
  3. Precēm, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas palielināšanu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Eiropas Savienībā (Regulas Nr. 765/2006 XVIII pielikums).
  4. Divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām (tiek paplašināts preču saraksts);

Importa ierobežojumi šādām preču kategorijām:

  1. Zeltam, ja tā izcelsme ir Baltkrievijā un tas ir eksportēts no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti pēc 2024. gada 1. jūlija (Regulas Nr. 765/2006 XXI pielikumā uzskaitītajam zeltam).
  2. Dimantiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti (Regulas Nr. 765/2006 XXIX pielikuma A, B un C daļā uzskaitītos dimantus un izstrādājumus, kas satur dimantus).
  3. Minerālproduktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 VII pielikumā).
  4. Jēlnaftas produktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 XXIII pielikumā).
  5. Precēm, kuras ļauj Baltkrievijas Republikai dažādot ieņēmumu avotus (piemēram, ogles, hēlijs u.c.), ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas Republikas (uzskaitītas Regulas Nr. 765/2006 XXVII pielikumā).

Pasākumi pakalpojumu sniegšanas jomā:

Aizliegums sniegt šādus pakalpojumus Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, tās publiskajām struktūrām, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas rīkojas to vārdā vai vadībā:

  1. Grāmatvedības pakalpojumus;
  2. Revīzijas pakalpojumus, tostarp tiesību aktos noteiktās revīzijas pakalpojumus;
  3. Uzskaites pakalpojumus;
  4. Konsultāciju nodokļu jomā pakalpojumus;
  5. Konsultāciju saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā pakalpojumus;
  6. Sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

Pasākumi loģistikas/transporta jomā:

  1. Aizliegums veikt preču pārvadājumus Eiropas Savienības teritorijā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētām piekabēm vai puspiekabēm, tostarp, ja minēto piekabju vai puspiekabju vilcēji ir kravas automobiļi, kas reģistrēti citās valstīs.
  2. Tiek noteikts aizliegums Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas reģistrēti pēc 2022. gada 8. aprīļa un kuros 25% vai vairāk pieder kādai Baltkrievijas Republikas fiziskai vai juridiskai personai, veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā.

Pasākumi finanšu jomā:

  1. Tiek aizliegts iegādāties jaunu līdzdalību vai palielināt esošo līdzdalību juridiskā personā, vienībā vai struktūrā, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Baltkrievijas Republikas vai citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Baltkrievijā Republikā.
  2. Tiek ieviesta iespēja Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem izveidot “ugunsmūri”, lai nodrošinātu, ka sankciju subjekts, kas kontrolē vai kam pieder Eiropas Savienībā reģistrēts uzņēmums, negūst nekādu labumu, tādējādi ļaujot attiecīgajam uzņēmumam turpināt uzņēmējdarbību.

Pasākumi Eiropas Savienības uzņēmumu aizsardzībai:

  1. Tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Baltkrievijas Republikas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus.
Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.