breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Pieņemtas jaunas sankcijas pret Baltkrieviju
05.07.2024.

Ņemot vērā Baltkrievijas Republikas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu, Eiropas Savienības Padome 2024. gada 29. jūnijā pieņēma papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret Baltkrievijas Republikas ekonomiku. Šo ierobežojošo pasākumu mērķis ir noteikt sankcijas, kas jau ir ieviestas pret Krievijas Federāciju, tādējādi ierobežojot pret Krievijas Federāciju noteikto sankciju apiešanu, kas izriet no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tautsaimniecību augstās integrācijas pakāpes.

Jaunās sankcijas ietver tirdzniecības ierobežojumus, noteiktu pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, ierobežojumus transporta un loģistikas jomā, kā arī sankciju apiešanas novēršanas pasākumus, kasietekmēs dažādas Baltkrievijas ekonomikas nozares.

Īsumā par būtiskāko.

Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi:

  1. Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem savos turpmākajos līgumos iekļaut “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu”, kas aizliedz reeksportēt uz Baltkrievijas Republiku vai reeksportēt izmantošanai Baltkrievijas Republikā kopīgas augstas prioritātes preces un tehnoloģijas, šaujamieročus un munīciju. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu” ievēro arī to meitas uzņēmumi.
  2. Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem, kas eksportē kopīgas augstas prioritātes preces uz trešām valstīm, kas nav Regulas Nr. 765/2006 Vba pielikumā uzskaitītās valstis, ieviest riska līmenim atbilstošu pārbaudes mehānismu, ar kuru var identificēt un novērtēt riskus, kas saistīti ar šo preču eksportu uz Baltkrievijas Republiku, un mazināt šādus riskus. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka iepriekš minēto pienākumu ievēro arī to meitas uzņēmumi.

Tiek aizliegts šādu preču tranzīts caur Baltkrievijas Republikas teritoriju:

  1. Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju un preču un tehnoloģiju, kas varētu veicināt Baltkrievijas Republikas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību;
  2. Preču, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas uzlabošanu (Regulas Nr. 765/2006 XIX pielikums);
  3. Preču un tehnoloģiju, kas piemērotas izmantošanai aviācijā vai kosmosa nozarē, un no Eiropas Savienības eksportētu ieroču tranzītu caur Baltkrievijas Republikas teritoriju (Regulas Nr. 765/2006 XVII pielikums);
  4. No Eiropas Savienības eksportētu ieroču un munīciju, neatkarīgi no to izcelsmes.

Pasākumi importa/eksporta jomā:

  1. Luksusprecēm (Regulas Nr. 765/2006 XXV pielikums).
  2. Jūras navigācijas precēm un tehnoloģijām (Regulas Nr. 765/2006 XXIV pielikums).
  3. Precēm, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas palielināšanu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Eiropas Savienībā (Regulas Nr. 765/2006 XVIII pielikums).
  4. Divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām (tiek paplašināts preču saraksts);

Importa ierobežojumi šādām preču kategorijām:

  1. Zeltam, ja tā izcelsme ir Baltkrievijā un tas ir eksportēts no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti pēc 2024. gada 1. jūlija (Regulas Nr. 765/2006 XXI pielikumā uzskaitītajam zeltam).
  2. Dimantiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti (Regulas Nr. 765/2006 XXIX pielikuma A, B un C daļā uzskaitītos dimantus un izstrādājumus, kas satur dimantus).
  3. Minerālproduktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 VII pielikumā).
  4. Jēlnaftas produktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 XXIII pielikumā).
  5. Precēm, kuras ļauj Baltkrievijas Republikai dažādot ieņēmumu avotus (piemēram, ogles, hēlijs u.c.), ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas Republikas (uzskaitītas Regulas Nr. 765/2006 XXVII pielikumā).

Pasākumi pakalpojumu sniegšanas jomā:

Aizliegums sniegt šādus pakalpojumus Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, tās publiskajām struktūrām, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas rīkojas to vārdā vai vadībā:

  1. Grāmatvedības pakalpojumus;
  2. Revīzijas pakalpojumus, tostarp tiesību aktos noteiktās revīzijas pakalpojumus;
  3. Uzskaites pakalpojumus;
  4. Konsultāciju nodokļu jomā pakalpojumus;
  5. Konsultāciju saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā pakalpojumus;
  6. Sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

Pasākumi loģistikas/transporta jomā:

  1. Aizliegums veikt preču pārvadājumus Eiropas Savienības teritorijā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētām piekabēm vai puspiekabēm, tostarp, ja minēto piekabju vai puspiekabju vilcēji ir kravas automobiļi, kas reģistrēti citās valstīs.
  2. Tiek noteikts aizliegums Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas reģistrēti pēc 2022. gada 8. aprīļa un kuros 25% vai vairāk pieder kādai Baltkrievijas Republikas fiziskai vai juridiskai personai, veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā.

Pasākumi finanšu jomā:

  1. Tiek aizliegts iegādāties jaunu līdzdalību vai palielināt esošo līdzdalību juridiskā personā, vienībā vai struktūrā, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Baltkrievijas Republikas vai citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Baltkrievijā Republikā.
  2. Tiek ieviesta iespēja Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem izveidot “ugunsmūri”, lai nodrošinātu, ka sankciju subjekts, kas kontrolē vai kam pieder Eiropas Savienībā reģistrēts uzņēmums, negūst nekādu labumu, tādējādi ļaujot attiecīgajam uzņēmumam turpināt uzņēmējdarbību.

Pasākumi Eiropas Savienības uzņēmumu aizsardzībai:

  1. Tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Baltkrievijas Republikas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus.
Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.