Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   

Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.

Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.