breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Sadarbība kā pamats drošai finanšu sistēmai: FID publisko 2025. gada darbības rezultātus
22.04.2026.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā.

“Aizvadītais gads FID bijis aktīvs vairākās jomās. Ņemot vērā FID misiju – rūpēties par mūsu valsts un tās finanšu sistēmas drošību – turpinājām veikt un attīstīt finanšu izlūkošanu, nodrošinājām sankciju izpildi, veidojām ciešu sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem finanšu izlūkošanas un sankciju izpildes jomā un vienlaikus turpinājām arī jau 2024. gadā uzsākto darbu ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumu. Sadarbība un tās kvalitāte bija izšķirošais faktors 2025. gada rezultātiem ikvienā no mūsu darbības jomām,” uzsver FID priekšnieks Toms Platacis.

Pozitīvs starptautiskais novērtējums stiprina Latvijas reputāciju

Pērn tika pieņemts Latvijas 6. kārtas novērtējuma ziņojums FATF/MONEYVAL plenārsēdē. Latvija 10 kritērijos no 11 sasniedza pozitīvu efektivitātes novērtējumu. FID vadībā īstenotais darbs apliecināja Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem, būtiski stiprinot valsts starptautisko reputāciju.

Attīstīta finanšu izlūkošana un analītiskā kapacitāte

2025.gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas, fokusējoties uzfinanšu noziegumu efektīvu identificēšanu un novēršanu.

FID sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes pētījumus.

Dienests saņēma vairāk nekā 5,5 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un teju 100 tūkstošus sliekšņa deklarācijas. Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu struktūru FID saņemtajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem un TAI pieprasījumos, arī 2025. gadā FID veiktā finanšu izlūkošana un tās rezultātā TAI nosūtītie analītiskie materiāli galvenokārt bija saistīti ar krāpšanu un kibernoziegumiem, sankciju pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būtisku ieguldījumu sniedza arī sadarbības platforma OpCEN un FID izveidotais “Black-Box” risinājums.

OpCEN ir FID iniciatīva, kas izveidota, lai nodrošinātu sadarbību, informācijas analīzi un apmaiņu, kā arī pasākumu plānošanu starp FID un TAI konkrēta finanšu izlūkošanas, kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa ietvaros.

FID datu meklētājs “Black-Box” ir tehnisks risinājums, kas nodrošina TAI rīcībā esošo datu salīdzināšanu ar FID datubāzē pieejamajiem datiem. “Black-Box” ļauj TAI amatpersonām operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa ietvaros drošā veidā iegūt informāciju par datu esamību FID rīcībā par fizisku vai juridisku personu, kontu finanšu vai kredītiestādē, lai pieņemtu lēmumu par pieprasījuma nosūtīšanu FID.

Stiprināta sankciju izpilde un ieguldījums starptautiskajā drošībā

2025. gads bija pirmais pilnais gads kopš FID pilda kompetentās iestādes funkciju sankciju izpildē Latvijā. Dienests mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificēja apiešanas riskus un sniedza ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa sankciju politikā. Šī gada laikā tika noteikta arī jauna funkcija – koordinēt sadarbību sankciju pārkāpumu novēršanai un izmeklēšanai.

Līdz 2025. gada beigām FID sankciju tīmekļvietnē bija publicēta informācija par 156 sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti dažādi veida aktīvi, t.sk. līdzekļi 153 miljonu eiro apmērā. Savukārt ziņojumu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem 2025. gadā pieauga par aptuveni 80 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

FID analītiskais darbs veicināja sankciju pret Krieviju stiprināšanu, tostarp identificējot kuģus, kas saistīti ar tā saukto “ēnu floti” – nepilni 10 % no 2025. gadā ES sankciju sarakstā iekļautajiem šīs flotes kuģiem identificēja FID.

Sadarbība kā galvenais efektivitātes faktors

FID funkciju izpilde nav iespējama bez efektīvas sadarbības ar TAI, ieskaitot valsts drošības iestādes un prokuratūru, kā arī ar likuma subjektiem un UKI. Šādas sadarbības veicināšanai FID koordinē iesaistīto institūciju, kā arī likuma subjektu sadarbību, sasaucot Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes. Sadarbības koordinācijas grupa ir privātās-publiskās un publiskās-publiskās sadarbības platforma. Gada laikā notikušas 296 sadarbības koordinācijas grupu sanāksmes, kurās piedalījās 260 TAI darbinieki un prokurori. 2025. gadā FID saņēmis 276 TAI, valsts drošības iestāžu un prokuratūras pieprasījumus. Tāpat organizētas divas starptautiskas konferences, veicinot diskusiju par finanšu noziegumiem un sankciju izpildi.

FID darbības rezultāti balstījās plašā sadarbībā ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. 2025. gadā operacionālā sadarbība tika īstenota ar 65 valstu finanšu izlūkošanas vienībām.

Nozīmīgs solis Eiropas līmenī finanšu noziegumu apkarošanā 2025. gadā bija arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes (AMLA) darbības uzsākšana, kurā starp pirmajiem AMLA ekspertiem darbojas arī FID pārstāvis.

Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu.

FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.