breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Sankciju apiešanas riski augstas prioritātes preču eksportā
05.09.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi aicina eksportētājus pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem riskiem, kas saistīti ar kopīgas augstas prioritātes preču1 eksportu uz trešajām valstīm. Tās ir preces, kuras apejot ES noteiktās sankcijas, nonāk Krievijā vai Baltkrievijā un tiek izmantotas militārām vajadzībām.

Kopīgas augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas izmantotajos ieročos Ukrainā. ES sankciju regulējums paredz aizliegumus un papildu pienākumus personām, kas iesaistītas kopīgas augstas prioritātes preču apritē.

Šo aizliegumu mērķis ir nodrošināt, ka Krievijai nav pieejas kritiski svarīgām tehnoloģijām un vājināt tās rūpniecisko bāzi, tādējādi ierobežojot agresorvalsts iespēju īstenot karadarbību Ukrainā. Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga šādu preču apriti un ar to saistītā sankciju regulējuma izpildes efektivitāti.

ES sankciju regulējums paredz noteiktus aizliegumus un pienākumus personām, kas iesaistītas augstas prioritātes preču apritē. Tie attiecas ne tikai uz pārdošanu, piegādi un eksportu, bet arī uz preču transportēšanu, iekraušanu un pārkraušanu. Tādēļ aizliegumi ir spēkā arī gadījumos, kad preces netiek ievestas ES, bet tikai pārvadātas starp trešo valsti un Krieviju vai Baltkrieviju. Uzņēmējiem šie aizliegumi ir jāievēro vienmēr – neatkarīgi no tā, kur sākas preču eksports un vai preces šķērso ES teritoriju.

Informējam, ka FID ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem.

Kopīgas augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu2 izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka kopīgas augstas prioritātes preču eksportētājiem IKS pasākumi ir jāievieš un jāpiemēro attiecībā uz visiem darījumiem, ne tikai uz darījumiem ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs.

Galvenie aizliegumi un pienākumi:

  1. Aizliegums tieši vai netieši eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju un noteiktām personām, kas saistītas ar militāro un rūpniecisko sektoru, kā arī tranzīta aizliegums: kopīgas augstas prioritātes preces ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai Baltkrievijā, vai izmantošanai Krievijā vai Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ES izcelsmes preces un tehnoloģijas. Aizliegts šīs preces vest tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju.3 Šīs preces aizliegts arī tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt noteiktām personām arī ārpus Krievijas un Baltkrievijas, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru.4

  2. Pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar preču nonākšanu Krievijā un Baltkrievijā, un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu:

    1. samērīgi to būtībai un apmēram jāveic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, un jānodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti;

    2. samērīgi to būtībai un apmēram jāīsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to, vai dalībvalsts līmenī, vai ES līmenī.5

  3. Pienākums līgumiski aizliegt preču re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā: eksportētāji, pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot augstas prioritātes preces uz trešo valsti, aizliedz re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, nodrošinot, ka nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts re-eksporta aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis re-eksporta aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID.6

  4. Pienākums līgumiski aizliegt intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma nodošanu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā: pārdodot, licencējot vai jebkādā citā veidā nododot intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, kā arī piešķirot tiesības piekļūt vai atkārtoti izmantot jebkādu materiālu vai informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un kas ir saistīta ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ar līgumu jāaizliedz saviem trešo valstu partneriem izmantot šādas intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju saistībā ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, un prasa, lai trešo valstu partneri aizliegtu iespējamiem šādu intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpumu apakšlicences turētājiem izmantot minētās intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju. Nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts minētais intelektuālā īpašuma nodošanas aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis minēto nodošanas aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID. 7

  5. Pienākums saņemt atļauju preču eksportam uz trešo valsti, ja Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa par minēto pienākumu informējusi eksportētāju: ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 20. jūlijā, ES sankciju regulējumā ieviesta prasība saņemt atļauju tādu preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Krievijas vai Baltkrievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību uz jebkuru trešo valsti, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai iedibināts, ir informējusi eksportētāju par minēto prasību.8

Augstas prioritātes preču saraksts (Excel).

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.


1 Kopīgas augstas prioritātes preces uzskaitītas Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā; un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006) XXX pielikumā.

2 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8.ga pants.

3 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.a pantu un Regulas Nr. 765/2006 1f pantu.

4 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.b pantu un Regulas Nr. 765/2006 1fa pantu. Personu, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, saraksts iekļauts Regulas Nr. 833/2014 IV pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 V pielikumā.

5 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8ga pants.

6 Regulas Nr. 833/2014 12.g pants, Regulas Nr. 765/2006 8.g pants. Papildu informācija: “https://finance.ec.europa.eu/publications/no-re-export-russia-clause_en”

7 Regulas Nr. 833/2014 12.ga pants.

8 Regulas Nr. 833/2014 2.a panta 1.aa punkts, Regulas Nr.765/2006 1.f panta 1.aa punkts.

Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.