breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Sankciju apiešanas riski augstas prioritātes preču eksportā
05.09.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi aicina eksportētājus pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem riskiem, kas saistīti ar kopīgas augstas prioritātes preču1 eksportu uz trešajām valstīm. Tās ir preces, kuras apejot ES noteiktās sankcijas, nonāk Krievijā vai Baltkrievijā un tiek izmantotas militārām vajadzībām.

Kopīgas augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas izmantotajos ieročos Ukrainā. ES sankciju regulējums paredz aizliegumus un papildu pienākumus personām, kas iesaistītas kopīgas augstas prioritātes preču apritē.

Šo aizliegumu mērķis ir nodrošināt, ka Krievijai nav pieejas kritiski svarīgām tehnoloģijām un vājināt tās rūpniecisko bāzi, tādējādi ierobežojot agresorvalsts iespēju īstenot karadarbību Ukrainā. Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga šādu preču apriti un ar to saistītā sankciju regulējuma izpildes efektivitāti.

ES sankciju regulējums paredz noteiktus aizliegumus un pienākumus personām, kas iesaistītas augstas prioritātes preču apritē. Tie attiecas ne tikai uz pārdošanu, piegādi un eksportu, bet arī uz preču transportēšanu, iekraušanu un pārkraušanu. Tādēļ aizliegumi ir spēkā arī gadījumos, kad preces netiek ievestas ES, bet tikai pārvadātas starp trešo valsti un Krieviju vai Baltkrieviju. Uzņēmējiem šie aizliegumi ir jāievēro vienmēr – neatkarīgi no tā, kur sākas preču eksports un vai preces šķērso ES teritoriju.

Informējam, ka FID ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem.

Kopīgas augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu2 izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka kopīgas augstas prioritātes preču eksportētājiem IKS pasākumi ir jāievieš un jāpiemēro attiecībā uz visiem darījumiem, ne tikai uz darījumiem ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs.

Galvenie aizliegumi un pienākumi:

  1. Aizliegums tieši vai netieši eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju un noteiktām personām, kas saistītas ar militāro un rūpniecisko sektoru, kā arī tranzīta aizliegums: kopīgas augstas prioritātes preces ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai Baltkrievijā, vai izmantošanai Krievijā vai Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ES izcelsmes preces un tehnoloģijas. Aizliegts šīs preces vest tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju.3 Šīs preces aizliegts arī tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt noteiktām personām arī ārpus Krievijas un Baltkrievijas, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru.4

  2. Pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar preču nonākšanu Krievijā un Baltkrievijā, un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu:

    1. samērīgi to būtībai un apmēram jāveic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, un jānodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti;

    2. samērīgi to būtībai un apmēram jāīsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to, vai dalībvalsts līmenī, vai ES līmenī.5

  3. Pienākums līgumiski aizliegt preču re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā: eksportētāji, pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot augstas prioritātes preces uz trešo valsti, aizliedz re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, nodrošinot, ka nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts re-eksporta aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis re-eksporta aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID.6

  4. Pienākums līgumiski aizliegt intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma nodošanu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā: pārdodot, licencējot vai jebkādā citā veidā nododot intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, kā arī piešķirot tiesības piekļūt vai atkārtoti izmantot jebkādu materiālu vai informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un kas ir saistīta ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ar līgumu jāaizliedz saviem trešo valstu partneriem izmantot šādas intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju saistībā ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, un prasa, lai trešo valstu partneri aizliegtu iespējamiem šādu intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpumu apakšlicences turētājiem izmantot minētās intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju. Nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts minētais intelektuālā īpašuma nodošanas aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis minēto nodošanas aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID. 7

  5. Pienākums saņemt atļauju preču eksportam uz trešo valsti, ja Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa par minēto pienākumu informējusi eksportētāju: ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 20. jūlijā, ES sankciju regulējumā ieviesta prasība saņemt atļauju tādu preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Krievijas vai Baltkrievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību uz jebkuru trešo valsti, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai iedibināts, ir informējusi eksportētāju par minēto prasību.8

Augstas prioritātes preču saraksts (Excel).

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.


1 Kopīgas augstas prioritātes preces uzskaitītas Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā; un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006) XXX pielikumā.

2 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8.ga pants.

3 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.a pantu un Regulas Nr. 765/2006 1f pantu.

4 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.b pantu un Regulas Nr. 765/2006 1fa pantu. Personu, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, saraksts iekļauts Regulas Nr. 833/2014 IV pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 V pielikumā.

5 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8ga pants.

6 Regulas Nr. 833/2014 12.g pants, Regulas Nr. 765/2006 8.g pants. Papildu informācija: “https://finance.ec.europa.eu/publications/no-re-export-russia-clause_en”

7 Regulas Nr. 833/2014 12.ga pants.

8 Regulas Nr. 833/2014 2.a panta 1.aa punkts, Regulas Nr.765/2006 1.f panta 1.aa punkts.

Citas aktualitātes
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.
15.09.2026 12:39
FID forumā Kijivā uzsver vienotas sankciju ieviešanas nozīmi pret agresorvalsti
2026. gada 10. un 11. septembrī Kijivā, Ukrainā norisinājās starptautisks forums sankciju izpilde pret Krieviju jautājumos (Kyiv Sanctions Forum), pulcējot sankciju politikas ekspertus un koordinatorus no vairāk nekā 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas delegācijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas pārstāvji un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieeju jau noteikto sankciju efektivitātes stiprināšanai. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas prasību piemērošanai gadījumos, kad sankciju sarakstā iekļautajai personai pieder vai tās kontrolē ir kāda juridiska persona, pret kuru nav noteiktas sankcijas. Tika aplūkota arī jaunākie ES Tiesas spriedumi, kas precizē kontroles kritēriju piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu standartu. “Ar sankciju noteikšanu darbs tikai sākas. To reālā ietekme ir atkarīga no stingras un konsekventas ieviešanas visā ES. Atšķirīga vienu un to pašu sankciju normu interpretācija dalībvalstīs var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus salīdzināmās situācijās. Tāpēc vienota izpratne un cieša sadarbība starp sankciju izpildē iesaistītajām institūcijām ir īpaši būtiska,” uzsver Iļjenkovs. Forumā tika apspriesti arī turpmākie pasākumi sankciju spiediena stiprināšanai pret Krieviju, tostarp ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēžu pārtraukšana, ārvalstu komponentu nonākšanas Krievijas ieročos ierobežošana un pasākumi pret Krievijas izmantoto jūras transportu. Vizītes laikā FID pārstāvis tikās arī ar Ukrainas finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus. Foruma norises laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un daļa diskusiju turpinājās patvertnē. Arī šādos apstākļos Ukrainas institūcijas turpina darbu un starptautisko sadarbību sankciju jomā. ES sankcijas pret Krieviju noteiktas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. To mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, vājināt tās ekonomisko un militāro spēju turpināt karu, ierobežojot piekļuvi finanšu resursiem, tehnoloģijām un tirgiem. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos. Foto: Vasyl Tomchuk
Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
31.08.2026 09:44
FID: piegādātāji savas preces no “MERE” veikaliem drīkst atgūt jau kopš 7. augusta
ĪSUMĀ Atļauja piegādātājiem piederošo preču atbrīvošanai no “MERE” veikalu tīkla izdota 2026. gada 6. augustā.Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ.Skaidrojumi tiek regulāri papildināti, balstoties uz darbinieku un preču piegādātāju jautājumiem.Aktuālā informācija atrodama tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv.Praktiskie un civiltiesiskie jautājumi pusēm risināmi savstarpēji. Jau iepriekš ziņots, ka 2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” Latvijā, sankcijas attiecas arī uz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā. Līdz ar to uzņēmumiem bija jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ FID 2026. gada 6. augustā izdeva vispārīgo administratīvo aktu, lai aizsargātu ražotāju un piegādātāju intereses un nodrošinātu iespēju atgūt viņiem piederošās preces, kas atradās sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā. Pamatojoties uz to, piederošās preces drīkst atbrīvot un nodot to likumīgajiem īpašniekiem bez atsevišķas FID atļaujas. Tas attiecas arī uz pārtikas precēm. Savukārt attiecībā uz precēm, kas ir zaudējušas ekonomisko vērtību vai vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem, sankciju regulējums neliedz ar tām rīkoties atbilstoši pārējo normatīvo aktu prasībām, tostarp pārtikas aprites prasībām. Kur atrast aktuālo informāciju FID regulāri aktualizē informāciju tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sniedz konsultācijas, atbild uz iesaistīto pušu jautājumiem un uztur saziņu ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. Skaidrojumi un lēmumi tiek sagatavoti, ņemot vērā praksē saņemtos jautājumus un iesniegumus, lai pēc iespējas mazinātu sankciju ietekmi uz darbiniekiem, piegādātājiem, kas paši nav pakļauti sankcijām. Vienlaikus FID uzdevums ir nodrošināt efektīvu sankciju ieviešanu un nepieļaut to pārkāpšanu vai apiešanu. FID lēmumi nosaka sankciju regulējuma ietvaros atļautās darbības, taču FID nepārņem uzņēmumu saimniecisko vadību un nerisina to savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Ar ko sazināties par preču saņemšanu Piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas. Noteiktās sankcijas pārkāpt nedrīkst Būtiski, ka sankciju noteikšana nenozīmē pilnīgu aizliegumu veikt jebkādas darbības. Atļautas ir tās darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, uzņēmumu minimālai pastāvēšanai, tai skaitā – aktīvu saglabāšanai, ciktāl tās pieļauj sankciju regulējums un FID izdoties lēmumi. Vienlaikus sankcijām pakļautie uzņēmumi nedrīkst atsākt ierasto komercdarbību vai izmantot šos risinājumus sankciju ierobežojumu apiešanai. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.   NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no "MERE" veikalu tīkla FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Iveta LocāneFinanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv