breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Sankciju apiešanas riski augstas prioritātes preču eksportā
05.09.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi aicina eksportētājus pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem riskiem, kas saistīti ar kopīgas augstas prioritātes preču1 eksportu uz trešajām valstīm. Tās ir preces, kuras apejot ES noteiktās sankcijas, nonāk Krievijā vai Baltkrievijā un tiek izmantotas militārām vajadzībām.

Kopīgas augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas izmantotajos ieročos Ukrainā. ES sankciju regulējums paredz aizliegumus un papildu pienākumus personām, kas iesaistītas kopīgas augstas prioritātes preču apritē.

Šo aizliegumu mērķis ir nodrošināt, ka Krievijai nav pieejas kritiski svarīgām tehnoloģijām un vājināt tās rūpniecisko bāzi, tādējādi ierobežojot agresorvalsts iespēju īstenot karadarbību Ukrainā. Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga šādu preču apriti un ar to saistītā sankciju regulējuma izpildes efektivitāti.

ES sankciju regulējums paredz noteiktus aizliegumus un pienākumus personām, kas iesaistītas augstas prioritātes preču apritē. Tie attiecas ne tikai uz pārdošanu, piegādi un eksportu, bet arī uz preču transportēšanu, iekraušanu un pārkraušanu. Tādēļ aizliegumi ir spēkā arī gadījumos, kad preces netiek ievestas ES, bet tikai pārvadātas starp trešo valsti un Krieviju vai Baltkrieviju. Uzņēmējiem šie aizliegumi ir jāievēro vienmēr – neatkarīgi no tā, kur sākas preču eksports un vai preces šķērso ES teritoriju.

Informējam, ka FID ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem.

Kopīgas augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu2 izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka kopīgas augstas prioritātes preču eksportētājiem IKS pasākumi ir jāievieš un jāpiemēro attiecībā uz visiem darījumiem, ne tikai uz darījumiem ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs.

Galvenie aizliegumi un pienākumi:

  1. Aizliegums tieši vai netieši eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju un noteiktām personām, kas saistītas ar militāro un rūpniecisko sektoru, kā arī tranzīta aizliegums: kopīgas augstas prioritātes preces ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai Baltkrievijā, vai izmantošanai Krievijā vai Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ES izcelsmes preces un tehnoloģijas. Aizliegts šīs preces vest tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju.3 Šīs preces aizliegts arī tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt noteiktām personām arī ārpus Krievijas un Baltkrievijas, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru.4

  2. Pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar preču nonākšanu Krievijā un Baltkrievijā, un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu:

    1. samērīgi to būtībai un apmēram jāveic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, un jānodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti;

    2. samērīgi to būtībai un apmēram jāīsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to, vai dalībvalsts līmenī, vai ES līmenī.5

  3. Pienākums līgumiski aizliegt preču re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā: eksportētāji, pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot augstas prioritātes preces uz trešo valsti, aizliedz re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, nodrošinot, ka nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts re-eksporta aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis re-eksporta aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID.6

  4. Pienākums līgumiski aizliegt intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma nodošanu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā: pārdodot, licencējot vai jebkādā citā veidā nododot intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, kā arī piešķirot tiesības piekļūt vai atkārtoti izmantot jebkādu materiālu vai informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un kas ir saistīta ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ar līgumu jāaizliedz saviem trešo valstu partneriem izmantot šādas intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju saistībā ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, un prasa, lai trešo valstu partneri aizliegtu iespējamiem šādu intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpumu apakšlicences turētājiem izmantot minētās intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju. Nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts minētais intelektuālā īpašuma nodošanas aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis minēto nodošanas aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID. 7

  5. Pienākums saņemt atļauju preču eksportam uz trešo valsti, ja Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa par minēto pienākumu informējusi eksportētāju: ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 20. jūlijā, ES sankciju regulējumā ieviesta prasība saņemt atļauju tādu preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Krievijas vai Baltkrievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību uz jebkuru trešo valsti, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai iedibināts, ir informējusi eksportētāju par minēto prasību.8

Augstas prioritātes preču saraksts (Excel).

FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.


1 Kopīgas augstas prioritātes preces uzskaitītas Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā; un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006) XXX pielikumā.

2 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8.ga pants.

3 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.a pantu un Regulas Nr. 765/2006 1f pantu.

4 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.b pantu un Regulas Nr. 765/2006 1fa pantu. Personu, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, saraksts iekļauts Regulas Nr. 833/2014 IV pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 V pielikumā.

5 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8ga pants.

6 Regulas Nr. 833/2014 12.g pants, Regulas Nr. 765/2006 8.g pants. Papildu informācija: “https://finance.ec.europa.eu/publications/no-re-export-russia-clause_en”

7 Regulas Nr. 833/2014 12.ga pants.

8 Regulas Nr. 833/2014 2.a panta 1.aa punkts, Regulas Nr.765/2006 1.f panta 1.aa punkts.

Citas aktualitātes
Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
31.08.2026 09:44
FID: piegādātāji savas preces no “MERE” veikaliem drīkst atgūt jau kopš 7. augusta
ĪSUMĀ Atļauja piegādātājiem piederošo preču atbrīvošanai no “MERE” veikalu tīkla izdota 2026. gada 6. augustā.Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ.Skaidrojumi tiek regulāri papildināti, balstoties uz darbinieku un preču piegādātāju jautājumiem.Aktuālā informācija atrodama tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv.Praktiskie un civiltiesiskie jautājumi pusēm risināmi savstarpēji. Jau iepriekš ziņots, ka 2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” Latvijā, sankcijas attiecas arī uz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā. Līdz ar to uzņēmumiem bija jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ FID 2026. gada 6. augustā izdeva vispārīgo administratīvo aktu, lai aizsargātu Latvijas ražotāju un piegādātāju intereses un nodrošinātu iespēju atgūt viņiem piederošās preces, kas atradās sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā. Pamatojoties uz to, piederošās preces drīkst atbrīvot un nodot to likumīgajiem īpašniekiem bez atsevišķas FID atļaujas. Tas attiecas arī uz pārtikas precēm. Savukārt attiecībā uz precēm, kas ir zaudējušas ekonomisko vērtību vai vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem, sankciju regulējums neliedz ar tām rīkoties atbilstoši pārējo normatīvo aktu prasībām, tostarp pārtikas aprites prasībām. Kur atrast aktuālo informāciju FID regulāri aktualizē informāciju tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv, sniedz konsultācijas, atbild uz iesaistīto pušu jautājumiem un uztur saziņu ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. Skaidrojumi un lēmumi tiek sagatavoti, ņemot vērā praksē saņemtos jautājumus un iesniegumus, lai pēc iespējas mazinātu sankciju ietekmi uz darbiniekiem, piegādātājiem, kas paši nav pakļauti sankcijām. Vienlaikus FID uzdevums ir nodrošināt efektīvu sankciju ieviešanu un nepieļaut to pārkāpšanu vai apiešanu. FID lēmumi nosaka sankciju regulējuma ietvaros atļautās darbības, taču FID nepārņem uzņēmumu saimniecisko vadību un nerisina to savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Ar ko sazināties par preču saņemšanu Piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas. Noteiktās sankcijas pārkāpt nedrīkst Būtiski, ka sankciju noteikšana nenozīmē pilnīgu aizliegumu veikt jebkādas darbības. Atļautas ir tās darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, uzņēmumu minimālai pastāvēšanai, tai skaitā – aktīvu saglabāšanai, ciktāl tās pieļauj sankciju regulējums un FID izdoties lēmumi. Vienlaikus sankcijām pakļautie uzņēmumi nedrīkst atsākt ierasto komercdarbību vai izmantot šos risinājumus sankciju ierobežojumu apiešanai. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.   NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no "MERE" veikalu tīkla FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Iveta LocāneFinanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv
14.08.2026 13:00
Rīgā starptautiskā konferencē eksperti diskutēs par sankciju lomu Krievijas kara spēju graušanā
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izziņo astoto ikgadējo sankciju konferenci, kas norisināsies ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, un kurai varēs sekot līdzi arī tiešsaistē. Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) pulcēs vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus, lai diskutētu par sankciju izpildes efektivitāti un sankciju pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī globālās drošības un noturības stiprināšanā. Šogad konferences uzmanības centrā būs sankciju efektivitāte un to ietekme uz Krievijas spēju turpināt karu. Eksperti analizēs sankciju pasākumus, kas praksē devuši konkrētus rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot sankciju izpildes un sankciju pārkāpumu apkarošanas pieredzei un labajai praksei. Konferences programma būs veltīta trim galvenajām tēmām. Eksporta ierobežojumi kopējās augstas prioritātes precēm – efektīvi risinājumi, lai novērstu šo preču nonākšanu Krievijā un pārtrauktu piegādes ķēdes, kas atbalsta tās militārās un rūpnieciskās spējas, tostarp identificējot un novēršot preču novirzīšanu caur trešajām valstīm un citus sankciju apiešanas paņēmienus.Kriptoaktīvu loma sankciju apiešanā – tostarp kriptoaktīvu izmantošana maksājumiem, kas saistīti ar kopējās augstas prioritātes precēm un citām sankcijām pakļautām precēm.Sankcijas enerģētikas jomā un citi pasākumi Krievijas ieņēmumu mazināšanai – efektīvi pasākumi Krievijas enerģētikas ieņēmumu un spēju ierobežošanai, enerģētikas sektoram noteikto sankciju pārkāpšanas metodes, kā arī ēnu flotes loma. Plašāka informācija par konferences programmu un dalībniekiem sekos. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.
10.08.2026 16:37
FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''
2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība (ES) noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā personai netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” (SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāle Latvijā), ES sankcijas attiecas arī uz šiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to finanšu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami atbilstoši ES sankciju prasībām. Pēc darbinieku, piegādātāju un citu iesaistīto pušu saņemtajiem jautājumiem Finanšu izlūkošanas dienests (FID) skaidro būtiskāko par aktuālo situāciju, tiesībām un turpmāko rīcību. Darbiniekiem ir tiesības saņemt darba samaksu Darbiniekam nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums, lai saņemtu darba samaksu. Par neizmaksātu darba samaksu darbiniekam vispirms jāvēršas pie sava darba devēja. Ja darba tiesisko attiecību jautājumu neizdodas atrisināt, darbinieks var vērsties Valsts darba inspekcijā. Darba samaksa joprojām ir jāizmaksā, plašāk Valsts darba inspekcijas skaidrojumā: Starptautiskās sankcijas neatceļ darbinieku tiesības – kas jāzina, ja darba devējs pārtrauc darbību? Saskaņā ar FID 2026. gada 20. februāra lēmuma Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu” (Vispārējais saskaņojums) 1. pielikuma 2.4. punktu darba samaksas un citu no darba tiesiskajām attiecībām izrietošu obligāto maksājumu veikšana sankciju subjektu darbiniekiem, tostarp SIA “LATPRODUKTI”, reģistrācijas Nr. 40203246661, un ārvalsts komersanta UAB “Valiente” filiāles Latvijā, reģistrācijas Nr. 40203286467, darbiniekiem, ir atļauta bez atsevišķas FID atļaujas atbilstoši Vispārējā saskaņojumā noteiktajam. Uzņēmēji drīkst atgūt viņiem piederošās preces Tiklīdz sankcijas skāra “MERE” pārvaldošos uzņēmumus, FID uzsāka nepieciešamās procedūras un saziņu ar iesaistītajām pusēm. Reaģējot uz saņemtajiem iesniegumiem, FID lēma izdot vispārīgo administratīvo aktu, kas ļauj Latvijas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām atgūt viņiem piederošās preces, kas palikušas sankcijām pakļauto uzņēmumu rīcībā, lai mazinātu kaitējumu ar sankcijām nesaistītām personām. Piegādātājiem nav jāsaņem individuāla FID atļauja un nav jāiesniedz FID atsevišķs iesniegums par savu preču atgūšanu, ja situācija atbilst lēmumā noteiktajiem nosacījumiem. Lai vienotos par preču saņemšanu, uzņēmējiem jāsazinās tieši ar SIA “LATPRODUKTI”, UAB “Valiente” filiāli Latvijā vai to pilnvaroto pārstāvi. Iesaistītajiem ir jāsazinās ar pašiem uzņēmumiem Sankciju noteikšana neaizliedz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiālei Latvijā sazināties ar saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem. Tieši uzņēmumiem ir pienākums organizēt savu saistību izpildi sankciju regulējuma robežās. Tāpēc gan darbiniekiem par darba samaksas jautājumiem, gan piegādātājiem par savu preču saņemšanu vispirms jāvēršas pie attiecīgā uzņēmuma vai tā pilnvarotā pārstāvja. FID vērtē un sniedz risinājumus, lai aizsargātu personas un uzņēmumus, kuri paši nav pakļauti sankcijām, vienlaikus pārliecinoties, ka noteiktās sankcijas tiek efektīvi īstenotas un netiek pārkāptas. Tas attiecas arī uz darbinieku tiesībām saņemt darba samaksu un piegādātāju tiesībām atgūt viņiem piederošās preces vai saņemt citus pamatotus maksājumus, ja to pieļauj ES sankciju regulējums. Sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka netiek veiktas darbības, kas pārkāpj sankciju aizliegumus. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta. Par starptautisko un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Par naudas līdzekļu atgūšanu no sankciju subjektiem Sankcijām pakļauto uzņēmumu līdzekļi Latvijā ir iesaldēti. FID var atļaut maksājumu veikšanu no sankcijām pakļauto uzņēmumu iesaldētiem līdzekļiem, ja attiecīgie maksājumi jāveic saskaņā ar līgumu vai saistībām, kas radušās pirms sankciju attiecināšanas uz veikalu tīklu “MERE”. Lai nodrošinātu ātrāku līdzekļu atgriešanu piegādātājiem, tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, lai izpildītu spēkā esošās saistības pret piegādātājiem. NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no ‘’MERE’’ veikalu tīkla ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.