breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no ‘’MERE’’ veikalu tīkla
06.08.2026.

Informācija atjaunota 01.09.2026.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izdevis vispārīgo administratīvo aktu (Lēmums), kas ļauj ražotājiem un piegādātājiem atgūt viņiem piederošās preces un produktus, kuri pēc Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas palikuši sankcijām pakļauto uzņēmumu SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiāles Latvijā (sankciju subjekti) rīcībā Latvijas teritorijā.

Lēmums attiecas uz trešo personu īpašumā esošajām precēm, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā un nodrošina tiesisko pamatu šo preču atbrīvošanai no iesaldēšanas un nodošanai likumīgajiem īpašniekiem, lai izpildītu līdz 2026. gada 23. jūlijam radušās saistības.

Lēmumā FID ir noteicis vienotu kārtību, kā šīs saistības izpildāmas. Plašāka informācija pieejama: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/noderigi/visparejais-saskanojums


Svarīgi!

Lēmums pieļauj ražotājiem un piegādātājiem piederošo preču atdošanu, taču tas nedod sankciju subjektiem atļauju veikt norēķinus ar piegādātājiem vai turpināt jaunu preču piegādi.

FID neorganizē preču inventarizāciju vai faktisko izsniegšanu un neveic administratora funkcijas. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi. Sankciju subjekti FID ir apliecinājuši gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi, lai izpildītu spēkā esošās saistības pret piegādātājiem.


1. Vai piegādātājam ir jāsaņem atsevišķa FID atļauja, lai saņemtu savas preces?

Nē. Lēmums jau vispārīgi paredz iespēju atbrīvot no iesaldēšanas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām piederošās preces, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās to īpašniekiem, ja ir izpildīti Lēmuma nosacījumi. Atsevišķa FID atļauja katram piegādātājam nav nepieciešama.

Ar Lēmumu ir aptverti tie FID jau saņemtie piegādātāju iesniegumi, kuros lūgta piegādātājam piederošo preču atbrīvošana un nodošana atpakaļ saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām. Tādēļ piegādātājiem, kuri par šo jautājumu jau bija vērsušies FID pirms Lēmuma izdošanas, nav jāiesniedz jauns iesniegums un nav jāgaida atsevišķa FID atļauja par preču atbrīvošanu.

Arī piegādātājiem, kuri līdz šim nav vērsušies FID, nav jāiesniedz atsevišķs iesniegums par tiem piederošo preču atbrīvošanu, ja konkrētā situācija atbilst Lēmuma nosacījumiem.

Ja iepriekš FID iesniegtajā iesniegumā bija ietverti arī citi lūgumi, piemēram, par neapmaksātu rēķinu apmaksu vai citām darbībām, kuras Lēmums neaptver, šie jautājumi tiek vērtēti atsevišķi.

2. Kā praktiski saņemt savas preces?

Ja preču atbrīvošana ir atļauta ar Lēmumu, piegādātājam nav jāvēršas FID. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi.

FID ir aicinājis sankciju subjektus aktīvi sazināties ar piegādātājiem un koordinēt savstarpējo saistību izpildi. Sankciju subjekti ir apliecinājuši FID gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem.

3. Kā sankciju subjekti var veikt maksājumus un kad piegādātāji varēs saņemt samaksu?

Sankciju piemērošana nenozīmē, ka sankciju subjektiem ir aizliegti visi maksājumi. Sankciju subjektiem jau no sankciju attiecināšanas brīža ir piemērojams FID 2026. gada 20. februāra lēmums Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”. Tas ļauj bez atsevišķas FID atļaujas veikt noteiktus maksājumus, ja ir izpildīti tajā noteiktie nosacījumi.

Piemēram, noteiktos gadījumos ir atļauti sankciju subjektu maksājumi par darbinieku darba samaksu, nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, grāmatvedību, obligāto apdrošināšanu, apsardzi un citām darbībām, kas nepieciešamas sankciju subjekta minimālai pastāvēšanai vai aktīvu saglabāšanai. Katram maksājumam jāatbilst minētajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem.

Savukārt Lēmums nav vispārēja atļauja samaksāt piegādātājiem visus neapmaksātos rēķinus. Sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ iepriekš radušās civiltiesiskās saistības, taču iesaldētos līdzekļus drīkst izmantot tikai tad, ja tam ir sankciju regulējumā paredzēts pamats. Sankciju normatīvais regulējums paredz iespēju noteiktos apstākļos atļaut iesaldētu līdzekļu atbrīvošanu tādu maksājumu veikšanai, kas izriet no pirms sankciju piemērošanas noslēgtiem līgumiem vai iepriekš radušām saistībām.

FID turpina saziņu ar sankciju subjektu pārstāvjiem par turpmāko saistību izpildi. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi.

Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas FID šos jautājumus izvērtēs atsevišķi atbilstoši sankciju regulējumam un lems par attiecīgu izņēmumu piemērošanu. Tādēļ piegādātājiem nav nepieciešams ne individuāli, ne kopīgi iesniegt FID lūgumu par sankciju subjektu līdzekļu atbrīvošanu.

4. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai zaudējušas vērtību?

Ja preces ir pilnībā zaudējušas ekonomisko vērtību un tās vairs nevar izmantot līdzekļu, preču vai pakalpojumu iegūšanai, tās vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem. Tādēļ to izņemšanai vai utilizēšanai FID atļauja preču atbrīvošanai nav nepieciešama.

Vienlaikus, ja sankciju subjektam saistībā ar šo preču utilizēšanu jāslēdz jauns līgums vai jāveic maksājums, šādas darbības aptver Lēmums un atsevišķa FID atļauja nav nepieciešama. Šādā gadījumā sankciju subjektiem jāņem vērā Lēmumā iekļautais nosacījums kā arī ziņošanas pienākums par šādu preču utilizāciju. Komersantam, sniedzot šādu pakalpojumu sankciju subjektiem attiecībā uz preču utilizāciju, nav jāvēršas FID atļaujas saņemšanai.

Citos gadījumos atsevišķi jāvērtē, vai attiecīgo darbību jau atļauj spēkā esošie FID lēmumi vai arī ir nepieciešama atsevišķa FID atļauja.

Lēmums neparedz atlīdzību par precēm, kas ir bojātas, iznīcinātas vai zaudējušas vērtību, un neizšķir pušu civiltiesiskos jautājumus.

5. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai piegādātājs tās nevēlas saņemt atpakaļ?

Lēmums dod iespēju piegādātājam saņemt tam piederošās preces, bet tas nenosaka pušu savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Tādēļ jautājumi par precēm, kuras, piemēram, ir īpaši marķētas “MERE” veikalu tīklam, ir sabojājušās vai zaudējušas komerciālo vērtību un kuras piegādātājs vairs nevēlas saņemt atpakaļ, risināmi starp sankciju subjektu un piegādātāju atbilstoši noslēgtajam līgumam un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

Ja no līguma vai cita tiesiska pamata izriet sankciju subjekta pienākums samaksāt par precēm, atlīdzināt to vērtību vai veikt citu maksājumu piegādātājam, FID var izvērtēt atļaujas izsniegšanu sankciju subjekta iesaldēto līdzekļu atbrīvošanai, ja konkrētajā gadījumā ir piemērojams sankciju regulējumā paredzēts izņēmums.

FID nenosaka, vai sankciju subjektam ir pienākums atlīdzināt piegādātājam preču vērtību vai zaudējumus. Tas ir pušu civiltiesisko attiecību jautājums. FID kompetencē ir izvērtēt, vai šāda maksājuma veikšanai var atļaut sankciju izņēmumu.

FID kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana par nodokļu atvieglojumiem, kompensācijām vai cita veida valsts atbalstu uzņēmumiem.

6. Vai drīkst turpināt noslēgto līgumu izpildi vai slēgt jaunus darījumus ar sankciju subjektiem?

Tas, ka līgums noslēgts pirms sankciju piemērošanas, pats par sevi nenozīmē, ka visas tajā paredzētās darbības drīkst turpināt.

Lēmums nav vispārēja atļauja turpināt ierasto komercdarbību, veikt jaunas preču piegādes vai slēgt jaunus darījumus. Pirms katras šādas darbības jāvērtē, vai to atļauj Lēmums, FID 2026. gada 20. februāra lēmums vai cits sankciju regulējumā paredzēts izņēmums. Lēmuma 3. punkts paredz, ka darbībām, kuras tas neaptver, jābūt citam tiesiskam pamatam vai nepieciešama atsevišķa FID atļauja.

Arī jaunas saistības un jauni darījumi nav automātiski atļauti. Sankciju subjektiem informācija par šādām plānotajām darbībām un ar tām saistītajiem maksājumiem jāiekļauj FID iesniedzamajā konsolidētajā informācijā, ja šīs darbības neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi.

Ja sankciju subjekts (juridiskā persona, uz kuru attiecas sankcijas) ir iedibināts Lietuvā (piemērus skat. atbildē uz 7. jautājumu), vispārīgi ir piemērojams aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankciju subjektam vai tā labā. Šis aizliegums attiecas arī uz iepriekš noslēgtu līgumu turpmāku izpildi, kā arī uz jaunu darījumu slēgšanu. Ja konkrētajā situācijā piemērojamais sankciju regulējums paredz izņēmumu no minētā aizlieguma un šī izņēmuma piemērošanai ir nepieciešama kompetentās iestādes atļauja, jautājumā par iepriekš noslēgta līguma izpildi vai jauna darījuma noslēgšanu ir jāvēršas Lietuvas kompetentajā iestādē – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestā.

Papildu informācija par iepriekš noslēgtu līgumu izpildi pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/aktualitates-apskate/inform-cija-mere-sadarb-bas-partneriem-darbiniekiem-un-cit-m-iesaist-taj-m-person-m

7. Kur vērsties, ja līdzekļi vai preces atrodas citā ES dalībvalstī?

FID lemj par sankciju izņēmumu piemērošanu attiecībā uz Latvijas jurisdikcijā esošiem iesaldētiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem.

Ja līdzekļi vai citi aktīvi, kurus nepieciešams atbrīvot, ir iesaldēti citā ES dalībvalstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, jautājums par to atbrīvošanu jārisina ar attiecīgās valsts kompetento iestādi. FID nevar atļaut citas dalībvalsts jurisdikcijā esošu iesaldētu aktīvu atbrīvošanu.

FID rīcībā ir informācija, ka Lietuvas kompetentā iestāde – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) – 2026. gada 5. augustā sankciju subjektiem piederošo vai to kontrolē esošo juridisko personu sarakstā iekļāva arī ar “MERE” saistītus uzņēmumus: UAB “Valientė” (juridiskās personas kods 305265888), UAB “Litproduktai” (305088459) un UAB “Next Logistic” (305694948). Minētie uzņēmumi uzskatāmi par sankciju subjektiem arī Latvijā, tuvāku informāciju skatīt sankciju tīmekļa vietnēInformācija par Lietuvas FNTT pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama FNTT tīmekļvietnes sadaļā par sankciju piemērošanas rīkojumiem, kur publicēti arī 2026. gada 5. augusta lēmumi par minētajiem uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka ES Padome 2026. gada 23. jūlijā pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju un personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. Mērķētās finanšu sankcijas tika noteiktas arī SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiālei Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu "MERE", un uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju prasības.

8. Vai FID lēmums (Vispārējais saskaņojums) attiecas arī uz UAB “Valiente” filiāles Latvijā un SIA “LATPRODUKTI” valdījumā, turējumā vai pārziņā esošiem plauktiem un/vai iekārtām?

Jā, FID 2026. gada 6. augusta lēmums Nr. 13-1/98 “Par atļauto darbību noteikšanu ārvalsts komersanta UAB “Valiente” filiāles Latvijā un SIA LATPRODUKTI saistību izpildē” atļauj UAB “Valiente” filiālei Latvijā un SIA “LATPRODUKTI” atbrīvot trešo personu īpašumā esošās preces, produktus, plauktus un iekārtas, kas atrodas sankciju subjekta valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās īpašniekam ar nosacījumu, ka saistības ir uzņemtas pirms 2026. gada 23. jūlija un tiek ievēroti pārējie lēmuma nosacījumi.

9. Vai FID ir atslēdzis vai arī pēc FID rīkojuma ir tikušas atslēgtas sankciju subjekta noliktavu, grāmatvedības vai citas informācijas sistēmas?

Vispārīgi ir aizliegts sniegt jebkāda veida pakalpojumus vai sadarboties ar sankciju subjektiem. Vienlaikus no sankciju piemērošanas brīža ir attiecināms FID 2026. gada 20. februāra lēmums  Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”, kas nosaka atļautās maksājumu un pakalpojumu kategorijas, piemēram, maksājumi par grāmatvedības pakalpojumiem, tostarp maksājumi par grāmatvedības pakalpojumu licencēm. Atteikumu sniegt pakalpojumu pieņem komersants, kurš nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, izvērtējot atbilstību sankciju regulējumam. FID ieskatā pakalpojumu sniedzēji var turpināt sniegt pakalpojumus tiktāl, ciktāl tie ir nepieciešami sankciju subjektu minimālās pastāvēšanas nodrošināšanai.

10. Kura persona ir tiesīga parakstīt dokumentus SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāles Latvijā vārdā?

FID nenosaka sankciju subjekta pārstāvības tiesības. Sankciju piemērošana pati par sevi nemaina normatīvajos aktos un komercreģistrā noteiktās personu pārstāvības tiesības.

11. Vai “MERE” veikalos esošās preces var nodot labdarībai?

Jā, noteiktos gadījumos tas ir pieļaujams bez atsevišķas FID atļaujas. FID iepriekš ir skaidrojis, ka preces, kuras ir zaudējušas ekonomisko vērtību un kuras vairs nevar izmantot līdzekļu, preču vai pakalpojumu iegūšanai, vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem. Tas attiecas arī uz ātrbojīgām precēm, ja, ņemot vērā to stāvokli, tuvojošās derīguma termiņa beigas un citus objektīvos apstākļus, tās faktiski vairs nav iespējams ekonomiski izmantot.

Šādā gadījumā sankciju regulējums neliedz šīs preces izņemt, utilizēt vai, ja to pieļauj pārtikas aprites prasības, nodot labdarībai bez atlīdzības. Atsevišķa FID atļauja rīcībai ar šīm precēm nav nepieciešama.

Vienlaikus FID nelemj par pārtikas aprites jautājumiem: pārtikas derīgumu, tās ziedošanas pieļaujamību vai utilizācijas kārtību. Veicot šādas darbības, jāievēro pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu prasības un Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošie nosacījumi.

Sankciju piemērošana neatceļ sankciju subjektu saistības pret piegādātājiem, tostarp pienākumu atlīdzināt radušos zaudējumus, ja tas izriet no pušu savstarpējām civiltiesiskām attiecībām. Jautājumi par pienākumu atlīdzināt preču vērtību vai citus zaudējumus risināmi atbilstoši pušu noslēgtajiem līgumiem un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

12. Vai sankciju piemērošana nozīmē, ka sankciju subjektiem vairs nav jāpilda saistības pret sadarbības partneriem un darbiniekiem?

Nē. FID iepriekš ir skaidrojis, ka sankcijas neatceļ sankciju subjekta saistības, tai skaitā, pret sadarbības partneriem un darbiniekiem.

Sankciju subjekti nedrīkst turpināt ierasto komercdarbību, taču tiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jānodrošina uzņēmuma minimāla pastāvēšana, jāuztur un jāpārvalda iesaldētie aktīvi, jāpilda iepriekš uzņemtās saistības.

Sankciju normatīvais regulējums nosaka kārtību kā sankciju subjekts drīkst rīkoties ar saviem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, tostarp veikt maksājumus. Daļu nepieciešamo maksājumu veikšanu jau atļauj FID izdotie Vispārējie saskaņojumi (piemēram, darbinieku darba samaksa, nodokļi, maksa par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, grāmatvedības pakalpojumi (licencēm), ar preču atbrīvošanu cieši un nesaraujami saistītās darbības un pakalpojumi u.c.). Ja konkrētais maksājums tajos nav paredzēts, sankciju subjektam ir jālūdz FID izdot individuālu atļauju.

Sankciju subjekta līdzekļi ir iesaldēti un izmantojami tikai sankciju normatīvajā regulējumā atļautajos gadījumos un kārtībā. Ja ar sankciju subjekta rīcībā esošajiem iesaldētajiem līdzekļiem nepietiek saistību izpildei, sankciju normatīvais regulējums neliedz sankciju subjektam saņemt papildu finansējumu, piemēram, no tā dalībniekiem. Arī šādi saņemtie līdzekļi tiek iesaldēti un tos var izmantot tikai sankciju normatīvajā regulējumā un FID lēmumos atļautajā kārtībā.

Tādēļ sankciju piemērošana pati par sevi nenozīmē, ka saistības pret piegādātājiem nevar tikt izpildītas.

Citas aktualitātes
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.
15.09.2026 12:39
FID forumā Kijivā uzsver vienotas sankciju ieviešanas nozīmi pret agresorvalsti
2026. gada 10. un 11. septembrī Kijivā, Ukrainā norisinājās starptautisks forums sankciju izpilde pret Krieviju jautājumos (Kyiv Sanctions Forum), pulcējot sankciju politikas ekspertus un koordinatorus no vairāk nekā 20 valstīm, tajā skaitā no Latvijas. Latvijas delegācijas sastāvā bija Ārlietu ministrijas pārstāvji un Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, kurš iepazīstināja klātesošos ar Latvijas pieeju jau noteikto sankciju efektivitātes stiprināšanai. Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas prasību piemērošanai gadījumos, kad sankciju sarakstā iekļautajai personai pieder vai tās kontrolē ir kāda juridiska persona, pret kuru nav noteiktas sankcijas. Tika aplūkota arī jaunākie ES Tiesas spriedumi, kas precizē kontroles kritēriju piemērošanu un nepieciešamo pierādījumu standartu. “Ar sankciju noteikšanu darbs tikai sākas. To reālā ietekme ir atkarīga no stingras un konsekventas ieviešanas visā ES. Atšķirīga vienu un to pašu sankciju normu interpretācija dalībvalstīs var radīt būtiski atšķirīgus rezultātus salīdzināmās situācijās. Tāpēc vienota izpratne un cieša sadarbība starp sankciju izpildē iesaistītajām institūcijām ir īpaši būtiska,” uzsver Iļjenkovs. Forumā tika apspriesti arī turpmākie pasākumi sankciju spiediena stiprināšanai pret Krieviju, tostarp ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa apgādes ķēžu pārtraukšana, ārvalstu komponentu nonākšanas Krievijas ieročos ierobežošana un pasākumi pret Krievijas izmantoto jūras transportu. Vizītes laikā FID pārstāvis tikās arī ar Ukrainas finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi un pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus. Foruma norises laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un daļa diskusiju turpinājās patvertnē. Arī šādos apstākļos Ukrainas institūcijas turpina darbu un starptautisko sadarbību sankciju jomā. ES sankcijas pret Krieviju noteiktas, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. To mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju, vājināt tās ekonomisko un militāro spēju turpināt karu, ierobežojot piekļuvi finanšu resursiem, tehnoloģijām un tirgiem. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos. Foto: Vasyl Tomchuk
Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija
31.08.2026 09:44
FID: piegādātāji savas preces no “MERE” veikaliem drīkst atgūt jau kopš 7. augusta
ĪSUMĀ Atļauja piegādātājiem piederošo preču atbrīvošanai no “MERE” veikalu tīkla izdota 2026. gada 6. augustā.Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ.Skaidrojumi tiek regulāri papildināti, balstoties uz darbinieku un preču piegādātāju jautājumiem.Aktuālā informācija atrodama tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv.Praktiskie un civiltiesiskie jautājumi pusēm risināmi savstarpēji. Jau iepriekš ziņots, ka 2026. gada 23. jūlijā Eiropas Savienība noteica mērķētas finanšu sankcijas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru. Tā kā viņam netieši pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu uzņēmumos, kas pārvalda veikalu tīklu “MERE” Latvijā, sankcijas attiecas arī uz SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā. Līdz ar to uzņēmumiem bija jāpārtrauc ierastā saimnieciskā darbība, bet to līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Preces un produktus piegādātāji drīkst saņemt atpakaļ FID 2026. gada 6. augustā izdeva vispārīgo administratīvo aktu, lai aizsargātu ražotāju un piegādātāju intereses un nodrošinātu iespēju atgūt viņiem piederošās preces, kas atradās sankcijām pakļauto uzņēmumu valdījumā, turējumā vai pārziņā. Pamatojoties uz to, piederošās preces drīkst atbrīvot un nodot to likumīgajiem īpašniekiem bez atsevišķas FID atļaujas. Tas attiecas arī uz pārtikas precēm. Savukārt attiecībā uz precēm, kas ir zaudējušas ekonomisko vērtību vai vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem, sankciju regulējums neliedz ar tām rīkoties atbilstoši pārējo normatīvo aktu prasībām, tostarp pārtikas aprites prasībām. Kur atrast aktuālo informāciju FID regulāri aktualizē informāciju tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sniedz konsultācijas, atbild uz iesaistīto pušu jautājumiem un uztur saziņu ar sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem. Skaidrojumi un lēmumi tiek sagatavoti, ņemot vērā praksē saņemtos jautājumus un iesniegumus, lai pēc iespējas mazinātu sankciju ietekmi uz darbiniekiem, piegādātājiem, kas paši nav pakļauti sankcijām. Vienlaikus FID uzdevums ir nodrošināt efektīvu sankciju ieviešanu un nepieļaut to pārkāpšanu vai apiešanu. FID lēmumi nosaka sankciju regulējuma ietvaros atļautās darbības, taču FID nepārņem uzņēmumu saimniecisko vadību un nerisina to savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Ar ko sazināties par preču saņemšanu Piegādātājiem, darbiniekiem un sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir tiesības savstarpēji sazināties un risināt praktiskos un civiltiesiskos jautājumus, ievērojot sankciju regulējuma noteiktās robežas. Noteiktās sankcijas pārkāpt nedrīkst Būtiski, ka sankciju noteikšana nenozīmē pilnīgu aizliegumu veikt jebkādas darbības. Atļautas ir tās darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, uzņēmumu minimālai pastāvēšanai, tai skaitā – aktīvu saglabāšanai, ciktāl tās pieļauj sankciju regulējums un FID izdoties lēmumi. Vienlaikus sankcijām pakļautie uzņēmumi nedrīkst atsākt ierasto komercdarbību vai izmantot šos risinājumus sankciju ierobežojumu apiešanai. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.   NODERĪGI Vispārējais saskaņojums Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no "MERE" veikalu tīkla FID skaidro darbinieku un piegādātāju tiesības saistībā ar ''MERE''Attēlā: Mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mere" veikalsFoto: Kārlis Miksons / Latvijas Televīzija Iveta LocāneFinanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv