breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Atļauta piegādātājiem piederošo preču atbrīvošana no ‘’MERE’’ veikalu tīkla
06.08.2026.

Informācija atjaunota 01.09.2026.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izdevis vispārīgo administratīvo aktu (Lēmums), kas ļauj ražotājiem un piegādātājiem atgūt viņiem piederošās preces un produktus, kuri pēc Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanas palikuši sankcijām pakļauto uzņēmumu SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiāles Latvijā (sankciju subjekti) rīcībā Latvijas teritorijā.

Lēmums attiecas uz trešo personu īpašumā esošajām precēm, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā un nodrošina tiesisko pamatu šo preču atbrīvošanai no iesaldēšanas un nodošanai likumīgajiem īpašniekiem, lai izpildītu līdz 2026. gada 23. jūlijam radušās saistības.

Lēmumā FID ir noteicis vienotu kārtību, kā šīs saistības izpildāmas. Plašāka informācija pieejama: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/noderigi/visparejais-saskanojums


Svarīgi!

Lēmums pieļauj ražotājiem un piegādātājiem piederošo preču atdošanu, taču tas nedod sankciju subjektiem atļauju veikt norēķinus ar piegādātājiem vai turpināt jaunu preču piegādi.

FID neorganizē preču inventarizāciju vai faktisko izsniegšanu un neveic administratora funkcijas. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi. Sankciju subjekti FID ir apliecinājuši gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi, lai izpildītu spēkā esošās saistības pret piegādātājiem.


1. Vai piegādātājam ir jāsaņem atsevišķa FID atļauja, lai saņemtu savas preces?

Nē. Lēmums jau vispārīgi paredz iespēju atbrīvot no iesaldēšanas ražotājiem, piegādātājiem un citām trešajām personām piederošās preces, kas atrodas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās to īpašniekiem, ja ir izpildīti Lēmuma nosacījumi. Atsevišķa FID atļauja katram piegādātājam nav nepieciešama.

Ar Lēmumu ir aptverti tie FID jau saņemtie piegādātāju iesniegumi, kuros lūgta piegādātājam piederošo preču atbrīvošana un nodošana atpakaļ saskaņā ar iepriekš uzņemtajām saistībām. Tādēļ piegādātājiem, kuri par šo jautājumu jau bija vērsušies FID pirms Lēmuma izdošanas, nav jāiesniedz jauns iesniegums un nav jāgaida atsevišķa FID atļauja par preču atbrīvošanu.

Arī piegādātājiem, kuri līdz šim nav vērsušies FID, nav jāiesniedz atsevišķs iesniegums par tiem piederošo preču atbrīvošanu, ja konkrētā situācija atbilst Lēmuma nosacījumiem.

Ja iepriekš FID iesniegtajā iesniegumā bija ietverti arī citi lūgumi, piemēram, par neapmaksātu rēķinu apmaksu vai citām darbībām, kuras Lēmums neaptver, šie jautājumi tiek vērtēti atsevišķi.

2. Kā praktiski saņemt savas preces?

Ja preču atbrīvošana ir atļauta ar Lēmumu, piegādātājam nav jāvēršas FID. Lai noskaidrotu preču atrašanās vietu un stāvokli, kā arī vienotos par to saņemšanu, piegādātājam jāsazinās ar sankciju subjektiem vai to pilnvarotu pārstāvi.

FID ir aicinājis sankciju subjektus aktīvi sazināties ar piegādātājiem un koordinēt savstarpējo saistību izpildi. Sankciju subjekti ir apliecinājuši FID gatavību nodot trešajām personām piederošās preces to likumīgajiem īpašniekiem.

3. Kā sankciju subjekti var veikt maksājumus un kad piegādātāji varēs saņemt samaksu?

Sankciju piemērošana nenozīmē, ka sankciju subjektiem ir aizliegti visi maksājumi. Sankciju subjektiem jau no sankciju attiecināšanas brīža ir piemērojams FID 2026. gada 20. februāra lēmums Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”. Tas ļauj bez atsevišķas FID atļaujas veikt noteiktus maksājumus, ja ir izpildīti tajā noteiktie nosacījumi.

Piemēram, noteiktos gadījumos ir atļauti sankciju subjektu maksājumi par darbinieku darba samaksu, nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, grāmatvedību, obligāto apdrošināšanu, apsardzi un citām darbībām, kas nepieciešamas sankciju subjekta minimālai pastāvēšanai vai aktīvu saglabāšanai. Katram maksājumam jāatbilst minētajā lēmumā noteiktajiem nosacījumiem.

Savukārt Lēmums nav vispārēja atļauja samaksāt piegādātājiem visus neapmaksātos rēķinus. Sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ iepriekš radušās civiltiesiskās saistības, taču iesaldētos līdzekļus drīkst izmantot tikai tad, ja tam ir sankciju regulējumā paredzēts pamats. Sankciju normatīvais regulējums paredz iespēju noteiktos apstākļos atļaut iesaldētu līdzekļu atbrīvošanu tādu maksājumu veikšanai, kas izriet no pirms sankciju piemērošanas noslēgtiem līgumiem vai iepriekš radušām saistībām.

FID turpina saziņu ar sankciju subjektu pārstāvjiem par turpmāko saistību izpildi. Tiek sagaidīts, ka tuvākajā laikā sankciju subjekti iesniegs FID konsolidētu informāciju par darbībām un maksājumiem, kurus neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi.

Pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas FID šos jautājumus izvērtēs atsevišķi atbilstoši sankciju regulējumam un lems par attiecīgu izņēmumu piemērošanu. Tādēļ piegādātājiem nav nepieciešams ne individuāli, ne kopīgi iesniegt FID lūgumu par sankciju subjektu līdzekļu atbrīvošanu.

4. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai zaudējušas vērtību?

Ja preces ir pilnībā zaudējušas ekonomisko vērtību un tās vairs nevar izmantot līdzekļu, preču vai pakalpojumu iegūšanai, tās vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem. Tādēļ to izņemšanai vai utilizēšanai FID atļauja preču atbrīvošanai nav nepieciešama.

Vienlaikus, ja sankciju subjektam saistībā ar šo preču utilizēšanu jāslēdz jauns līgums vai jāveic maksājums, šādas darbības aptver Lēmums un atsevišķa FID atļauja nav nepieciešama. Šādā gadījumā sankciju subjektiem jāņem vērā Lēmumā iekļautais nosacījums kā arī ziņošanas pienākums par šādu preču utilizāciju. Komersantam, sniedzot šādu pakalpojumu sankciju subjektiem attiecībā uz preču utilizāciju, nav jāvēršas FID atļaujas saņemšanai.

Citos gadījumos atsevišķi jāvērtē, vai attiecīgo darbību jau atļauj spēkā esošie FID lēmumi vai arī ir nepieciešama atsevišķa FID atļauja.

Lēmums neparedz atlīdzību par precēm, kas ir bojātas, iznīcinātas vai zaudējušas vērtību, un neizšķir pušu civiltiesiskos jautājumus.

5. Ko darīt, ja preces ir bojātas vai piegādātājs tās nevēlas saņemt atpakaļ?

Lēmums dod iespēju piegādātājam saņemt tam piederošās preces, bet tas nenosaka pušu savstarpējās civiltiesiskās attiecības. Tādēļ jautājumi par precēm, kuras, piemēram, ir īpaši marķētas “MERE” veikalu tīklam, ir sabojājušās vai zaudējušas komerciālo vērtību un kuras piegādātājs vairs nevēlas saņemt atpakaļ, risināmi starp sankciju subjektu un piegādātāju atbilstoši noslēgtajam līgumam un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

Ja no līguma vai cita tiesiska pamata izriet sankciju subjekta pienākums samaksāt par precēm, atlīdzināt to vērtību vai veikt citu maksājumu piegādātājam, FID var izvērtēt atļaujas izsniegšanu sankciju subjekta iesaldēto līdzekļu atbrīvošanai, ja konkrētajā gadījumā ir piemērojams sankciju regulējumā paredzēts izņēmums.

FID nenosaka, vai sankciju subjektam ir pienākums atlīdzināt piegādātājam preču vērtību vai zaudējumus. Tas ir pušu civiltiesisko attiecību jautājums. FID kompetencē ir izvērtēt, vai šāda maksājuma veikšanai var atļaut sankciju izņēmumu.

FID kompetencē neietilpst lēmumu pieņemšana par nodokļu atvieglojumiem, kompensācijām vai cita veida valsts atbalstu uzņēmumiem.

6. Vai drīkst turpināt noslēgto līgumu izpildi vai slēgt jaunus darījumus ar sankciju subjektiem?

Tas, ka līgums noslēgts pirms sankciju piemērošanas, pats par sevi nenozīmē, ka visas tajā paredzētās darbības drīkst turpināt.

Lēmums nav vispārēja atļauja turpināt ierasto komercdarbību, veikt jaunas preču piegādes vai slēgt jaunus darījumus. Pirms katras šādas darbības jāvērtē, vai to atļauj Lēmums, FID 2026. gada 20. februāra lēmums vai cits sankciju regulējumā paredzēts izņēmums. Lēmuma 3. punkts paredz, ka darbībām, kuras tas neaptver, jābūt citam tiesiskam pamatam vai nepieciešama atsevišķa FID atļauja.

Arī jaunas saistības un jauni darījumi nav automātiski atļauti. Sankciju subjektiem informācija par šādām plānotajām darbībām un ar tām saistītajiem maksājumiem jāiekļauj FID iesniedzamajā konsolidētajā informācijā, ja šīs darbības neaptver jau spēkā esošie FID lēmumi.

Ja sankciju subjekts (juridiskā persona, uz kuru attiecas sankcijas) ir iedibināts Lietuvā (piemērus skat. atbildē uz 7. jautājumu), vispārīgi ir piemērojams aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankciju subjektam vai tā labā. Šis aizliegums attiecas arī uz iepriekš noslēgtu līgumu turpmāku izpildi, kā arī uz jaunu darījumu slēgšanu. Ja konkrētajā situācijā piemērojamais sankciju regulējums paredz izņēmumu no minētā aizlieguma un šī izņēmuma piemērošanai ir nepieciešama kompetentās iestādes atļauja, jautājumā par iepriekš noslēgta līguma izpildi vai jauna darījuma noslēgšanu ir jāvēršas Lietuvas kompetentajā iestādē – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestā.

Papildu informācija par iepriekš noslēgtu līgumu izpildi pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/aktualitates-apskate/inform-cija-mere-sadarb-bas-partneriem-darbiniekiem-un-cit-m-iesaist-taj-m-person-m

7. Kur vērsties, ja līdzekļi vai preces atrodas citā ES dalībvalstī?

FID lemj par sankciju izņēmumu piemērošanu attiecībā uz Latvijas jurisdikcijā esošiem iesaldētiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem.

Ja līdzekļi vai citi aktīvi, kurus nepieciešams atbrīvot, ir iesaldēti citā ES dalībvalstī, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, jautājums par to atbrīvošanu jārisina ar attiecīgās valsts kompetento iestādi. FID nevar atļaut citas dalībvalsts jurisdikcijā esošu iesaldētu aktīvu atbrīvošanu.

FID rīcībā ir informācija, ka Lietuvas kompetentā iestāde – Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) – 2026. gada 5. augustā sankciju subjektiem piederošo vai to kontrolē esošo juridisko personu sarakstā iekļāva arī ar “MERE” saistītus uzņēmumus: UAB “Valientė” (juridiskās personas kods 305265888), UAB “Litproduktai” (305088459) un UAB “Next Logistic” (305694948). Minētie uzņēmumi uzskatāmi par sankciju subjektiem arī Latvijā, tuvāku informāciju skatīt sankciju tīmekļa vietnē. Informācija par Lietuvas FNTT pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama FNTT tīmekļvietnes sadaļā par sankciju piemērošanas rīkojumiem, kur publicēti arī 2026. gada 5. augusta lēmumi par minētajiem uzņēmumiem.

Jau ziņots, ka ES Padome 2026. gada 23. jūlijā pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju un personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. Mērķētās finanšu sankcijas tika noteiktas arī SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiālei Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu "MERE", un uzņēmumiem bija nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju prasības.

8. Vai FID lēmums (Vispārējais saskaņojums) attiecas arī uz UAB “Valiente” filiāles Latvijā un SIA “LATPRODUKTI” valdījumā, turējumā vai pārziņā esošiem plauktiem un/vai iekārtām?

Jā, FID 2026. gada 6. augusta lēmums Nr. 13-1/98 “Par atļauto darbību noteikšanu ārvalsts komersanta UAB “Valiente” filiāles Latvijā un SIA LATPRODUKTI saistību izpildē” atļauj UAB “Valiente” filiālei Latvijā un SIA “LATPRODUKTI” atbrīvot trešo personu īpašumā esošās preces, produktus, plauktus un iekārtas, kas atrodas sankciju subjekta valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās īpašniekam ar nosacījumu, ka saistības ir uzņemtas pirms 2026. gada 23. jūlija un tiek ievēroti pārējie lēmuma nosacījumi.

9. Vai FID ir atslēdzis vai arī pēc FID rīkojuma ir tikušas atslēgtas sankciju subjekta noliktavu, grāmatvedības vai citas informācijas sistēmas?

Vispārīgi ir aizliegts sniegt jebkāda veida pakalpojumus vai sadarboties ar sankciju subjektiem. Vienlaikus no sankciju piemērošanas brīža ir attiecināms FID 2026. gada 20. februāra lēmums  Nr. 13-1/16 “Par atļauto maksājumu noteikšanu”, kas nosaka atļautās maksājumu un pakalpojumu kategorijas, piemēram, maksājumi par grāmatvedības pakalpojumiem, tostarp maksājumi par grāmatvedības pakalpojumu licencēm. Atteikumu sniegt pakalpojumu pieņem komersants, kurš nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, izvērtējot atbilstību sankciju regulējumam. FID ieskatā pakalpojumu sniedzēji var turpināt sniegt pakalpojumus tiktāl, ciktāl tie ir nepieciešami sankciju subjektu minimālās pastāvēšanas nodrošināšanai.

10. Kura persona ir tiesīga parakstīt dokumentus SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāles Latvijā vārdā?

FID nenosaka sankciju subjekta pārstāvības tiesības. Sankciju piemērošana pati par sevi nemaina normatīvajos aktos un komercreģistrā noteiktās personu pārstāvības tiesības.

11. Vai “MERE” veikalos esošās preces var nodot labdarībai?

Jā, noteiktos gadījumos tas ir pieļaujams bez atsevišķas FID atļaujas. FID iepriekš ir skaidrojis, ka preces, kuras ir zaudējušas ekonomisko vērtību un kuras vairs nevar izmantot līdzekļu, preču vai pakalpojumu iegūšanai, vairs nav uzskatāmas par iesaldējamiem saimnieciskajiem resursiem. Tas attiecas arī uz ātrbojīgām precēm, ja, ņemot vērā to stāvokli, tuvojošās derīguma termiņa beigas un citus objektīvos apstākļus, tās faktiski vairs nav iespējams ekonomiski izmantot.

Šādā gadījumā sankciju regulējums neliedz šīs preces izņemt, utilizēt vai, ja to pieļauj pārtikas aprites prasības, nodot labdarībai bez atlīdzības. Atsevišķa FID atļauja rīcībai ar šīm precēm nav nepieciešama.

Vienlaikus FID nelemj par pārtikas aprites jautājumiem: pārtikas derīgumu, tās ziedošanas pieļaujamību vai utilizācijas kārtību. Veicot šādas darbības, jāievēro pārtikas apriti regulējošo normatīvo aktu prasības un Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošie nosacījumi.

Sankciju piemērošana neatceļ sankciju subjektu saistības pret piegādātājiem, tostarp pienākumu atlīdzināt radušos zaudējumus, ja tas izriet no pušu savstarpējām civiltiesiskām attiecībām. Jautājumi par pienākumu atlīdzināt preču vērtību vai citus zaudējumus risināmi atbilstoši pušu noslēgtajiem līgumiem un piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

12. Vai sankciju piemērošana nozīmē, ka sankciju subjektiem vairs nav jāpilda saistības pret sadarbības partneriem un darbiniekiem?

Nē. FID iepriekš ir skaidrojis, ka sankcijas neatceļ sankciju subjekta saistības, tai skaitā, pret sadarbības partneriem un darbiniekiem.

Sankciju subjekti nedrīkst turpināt ierasto komercdarbību, taču tiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir jānodrošina uzņēmuma minimāla pastāvēšana, jāuztur un jāpārvalda iesaldētie aktīvi, jāpilda iepriekš uzņemtās saistības.

Sankciju normatīvais regulējums nosaka kārtību kā sankciju subjekts drīkst rīkoties ar saviem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, tostarp veikt maksājumus. Daļu nepieciešamo maksājumu veikšanu jau atļauj FID izdotie Vispārējie saskaņojumi (piemēram, darbinieku darba samaksa, nodokļi, maksa par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem, elektroenerģiju, grāmatvedības pakalpojumi (licencēm), ar preču atbrīvošanu cieši un nesaraujami saistītās darbības un pakalpojumi u.c.). Ja konkrētais maksājums tajos nav paredzēts, sankciju subjektam ir jālūdz FID izdot individuālu atļauju.

Sankciju subjekta līdzekļi ir iesaldēti un izmantojami tikai sankciju normatīvajā regulējumā atļautajos gadījumos un kārtībā. Ja ar sankciju subjekta rīcībā esošajiem iesaldētajiem līdzekļiem nepietiek saistību izpildei, sankciju normatīvais regulējums neliedz sankciju subjektam saņemt papildu finansējumu, piemēram, no tā dalībniekiem. Arī šādi saņemtie līdzekļi tiek iesaldēti un tos var izmantot tikai sankciju normatīvajā regulējumā un FID lēmumos atļautajā kārtībā.

Tādēļ sankciju piemērošana pati par sevi nenozīmē, ka saistības pret piegādātājiem nevar tikt izpildītas.

Citas aktualitātes
19.11.2026 14:20
Sankciju izpilde Latvijā: 2026. gada trešā ceturkšņa aktualitātes un rezultāti
2026. gada trešajā ceturksnī Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde novērsusi 298 iespējamus sankciju pārkāpumus. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kas varētu būt saistīti ar sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumiem. Vienlaikus Eiropas Savienība paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, bet ES Tiesa sniegusi būtisku skaidrojumu par sankcijām pakļauto personu kontroli pār uzņēmumiem. ĪSUMĀ Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēmusi 21. sankciju kārtu pret Krieviju.ES Tiesa savā spriedumā skaidro, ka kontrole var būt neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības.Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 3. ceturksnī saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanas gadījumiem vai to pārkāpšanas mēģinājumiem.Latvijas tiesās pabeigta trīs krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu, piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšanas.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis savu sankciju tīmekļvietni, uzlabojot gan lapas vizuālo izskatu un elementus, gan funkcionalitāti. Sankciju stiprināšana 2026. gada 23. jūlijā ES Padome pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju, papildinot ES sankciju sarakstu ar jaunām 48 fiziskām un 168 juridiskām personām, tostarp vairākiem Krievijas oligarhiem, bankām, militārajiem, naftas un derīgo izrakteņu uzņēmumiem. Šīs kārtas galvenais mērķis ir vēl stingrāk vērsties pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu sistēmu, kriptoaktīvu sektoru un ierobežot tā saukto “ēnu floti”. Papildus ES ir paplašinājusi ierobežojumus tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, piemēram, attiecībā uz rūdām un metālu savienojumiem, neapstrādātu cinku, automobiļu virsbūvēm, to rezerves daļām u. c. precēm. Tāpat paplašināti eksporta ierobežojumi tehnoloģijām un komponentēm, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem –  niķeļa pulverim, metāliem un atsevišķiem sakausējumiem. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi, proti, paplašināts sankcijām pakļauto preču saraksts, iekļaujot materiālus un tehnoloģijas, kas var veicināt Baltkrievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, kā arī ES sankcijām pakļauti vēl četri Baltkrievijas uzņēmumi. Būtisks spriedums ES Tiesā sankciju jomā ES Tiesa 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā “Inter Rao Lietuva (C‑147/25)”, kurā vērtēja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNTT) praksi iekļaut savā publiskotajā sarakstā uzņēmumus, kuri paši nav iekļauti ES sankciju sarakstā, bet tie ir sarakstā iekļautu personu kontrolē vai īpašumā. Tiesa apstiprināja, ka šāda valsts rīcība ir pieļaujama. Spriedums ir būtisks arī ar to, ka tajā skaidrots kontroles jēdziens un tā pierādīšanas aspekti. Tiesa atzina, ka kontrole var būt arī neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības, proti, situācijā, kad kontrolētājs nav ne īpašnieks, ne amatpersona, bet faktiski spēj ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tādā gadījumā kontroli var pamatot ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas objektīvi un pietiekami pārliecinoši pierāda sankciju sarakstā iekļautās personas kontroli. Vispārīgs apgalvojums, ka Krievijas režīms ir autoritārs un prezidentam ir faktiski neierobežota vara pār valsts uzņēmumiem, kontroli nepierāda, bet vienlaikus šo apstākli var ņemt vērā kā konteksta elementu pierādījumu vērtējumā. FID atgādina, ka š.g. pagājušajā ceturksnī tika atjaunotas vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. FID aktualitātes FID 3. ceturksnī saņēmis 419ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Nemainīgi arī 3. ceturksnī saņemtie ziņojumi galvenokārt attiecās uz sankcijām pakļauto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportēšanu personām Krievijā caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontu turēšanu sankcijām pakļautajās kredītiestādēs, kā arī skaidras naudas – eiro banknošu – izvešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 80 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. FID turpina regulāri aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Vienlaikus FID ir sagatavojis vairākus skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem saistībā ar mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” slēgšanu Latvijā, ievērojot ES sankciju noteiktos ierobežojumus, kā arī skaidrojumu, kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju. Jūlijā tika atjaunota FID sankciju tīmekļvietne, vienuviet nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai, skaidrojumiem un praktiskiem rīkiem sankciju jautājumos. Tīmekļvietnē pilnveidots sankciju meklētājs, uzlabota informācijas struktūra, ieviesta iespēja pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā, kā arī saturs turpmāk pieejams gan latviešu, gan angļu valodā. 2026. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 210,05 miljoni EUR; nekustamie īpašumi – 110; transportlīdzekļi – 66; preču zīmes – 13; traktortehnika – 11; peldlīdzeklis – 1; ganāmpulks – 1. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Septembrī FID publicēja jauno Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu par 2023.-2025. gadu (NRA), kurā sankciju jomā secināts, ka sankciju pārkāpšanas draudi Latvijā saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai. Latvijas tiesās 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpšanu. Trijās no tām gala nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no krimināllietām fiziskai personai piespriests naudas sods vairāk nekā 14 tūkstošu EUR apmērā. Otrā lietā fiziskai personai piespriests naudas sods 39 tūkstošu EUR apmērā, bet juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 46 tūkstošu EUR apmērā. Trešajā lietā trīs fiziskām personām piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no četriem mēnešiem un 12 dienām līdz sešiem mēnešiem un trim dienām kā arī probācijas uzraudzība uz 3 gadiem. Šajā krimināllietā 2026. gada 23. septembrī Rīgas pilsētas tiesa vienošanās procesā notiesāja trīs personas, kas nolūkā palīdzēt Krievijai graut Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību pārkāpa ES sankcijas. Notiesātie bija daļa no organizētas grupas, kas 2024. gadā iegādājās militārai darbībai izmantojamas preces un ar pārvadātāju starpniecību slepeni nogādāja tās Krievijas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Grupas dalībnieki zināja, ka preces paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai. Galvenokārt tās bija satelīta interneta savienojamības iekārtas, kuru pārdošana uz Krieviju ir aizliegta, kā arī ballistiskie laikapstākļu mērītāji u. c. aizliegtas preces. Pārvadātājiem nodotas iekārtas, kuras bija paredzētas nogādāšanai Krievijas bruņoto spēku kontrolētajā Luhanskā. Savukārt grupas organizatora iztiesāšana turpinās atsevišķā kriminālprocesā. Vēl vienā krimināllietā spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 3. ceturksnī: uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu; divos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana; apsūdzība celta piecām fiziskām personām; pret vienu juridisko personu uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu; četri kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu; viens kriminālprocess pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā. Ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigtajā kriminālprocesā Latvijas pilsonis atzina vainu ES noteikto sankciju pārkāpšanā. Persona bija Krievijā reģistrēta IT uzņēmuma vienīgais īpašnieks un ģenerāldirektors un turpināja nodrošināt uzņēmuma darbību, tostarp aizliegtu IT konsultāciju, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumu sniegšanu Krievijas juridiskām personām. Personai tika piemērots naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā, kā arī 6,71 tūkst. EUR tika konfiscēti kā noziedzīgi iegūta manta. Muitas aktualitātes Par sankciju pārkāpšanu 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus. Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 137 kravām. Tādējādi tika novērsta 123 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 14 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegts izvest no ES elektroiekārtas un elektronikas preces, dažādus mehānismus un to rezerves daļas, kā arī transportlīdzekļus, piekabes un automobiļu rezerves daļas. Kravu izvešana galvenokārt noraidīta tādēļ, ka nebija iesniegti pieprasītie dokumenti vai informācija, preces bija pakļautas sankcijām, bija norādīts neatbilstošs ES kombinētās nomenklatūras (KN) kods vai attiecīgās preces ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju.  Vairākos gadījumos konstatēts arī risks, ka transportlīdzekļi vai citas preces nenonāks  deklarācijā norādītajā trešajā valstī, jo iepriekšējās piegādes nebija notikušas vai papildu pārbaudēs tika konstatēts, ka transportlīdzekļi ir tikuši  reģistrēti Krievijā. Veicot ES iebraucošo transportlīdzekļu kontroli, visbiežāk tika noraidītas koksnes un koka izstrādājumu, naftas produktu, metāllūžņu, transportlīdzekļu rezerves daļu, kā arī elektrisko un elektronisko preču kravu ievešana. Galvenie noraidīšanas iemesli bija preču pakļautība sankcijām, apšaubāma vai nepatiesi norādīta izcelsme, kā arī pieprasīto izcelsmes un darījuma dokumentu neiesniegšana. Vairākos gadījumos tika konstatētas arī kravās starp citām precēm slēptas, nedeklarētas sankcijām pakļautās preces. Papildus šī gada 3. ceturksnī 91 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsti 12 pārkāpumi, bet 58 gadījumos konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Kopumā šī gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 298 iespējamus pārkāpumus, kas saistīti ar ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu. Kopš 2026. gada septembra pastiprināti tiek kontrolēti no Krievijas ievestie kvieši, lai Latvijā nenonāktu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti produkti. Sankciju pārkāpuma piemērs: tvaika pirts 2026. gada 11. septembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot uz Krieviju izbraucošo transportlīdzekļu kontroli, ar Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzekli (kravas nosūtītājs – Vācijas uzņēmums,  saņēmējs – Krievijas uzņēmums) tika vesta krava – izjauktā veidā iepakots polimēru tvaika pirts komplekts un apsildāms sols. Padziļinātās muitas kontroles laikā konstatēts, ka preces paredzētas izmantošanai mājsaimniecībā un deklarētas ar neatbilstošu KN kodu. Uz konkrēto kravu attiecas ES noteiktie eksporta aizliegumi, jo tajā esošās preces klasificējamas kā luksuspreces, kuru eksports uz Krieviju vai izmantošana Krievijā ir aizliegta. Par minēto gadījumu Nodokļu un muitas policijā uzsākts kriminālprocess. Par publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus. FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja prese@fid.gov.lv
Finanšu izlūkošanas dienesta VIII ikgadējā starptautiskā sankciju konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” Rīgā, 2026. gada 12. novembrī.
16.11.2026 13:41
FID: sankciju ietekmes stiprināšanai pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs būtiska Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu. Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) pulcēja ap 140 jomas ekspertus no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. “Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt. Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība. Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru. Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas. Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska). Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments   Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.  Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt   Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.  Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu   Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.  Konferences ieraksts latviešu valodā:  Konferences ieraksts angļu valodā:    Fotogrāfijas no konferences: https://flic.kr/ps/47nJko    FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta LocāneKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv
11.11.2026 11:16
Sankciju efektivitāte Krievijas kara spēju mazināšanai: 12. novembrī starptautiska ekspertu diskusija skatāma tiešraidē
Eksporta ierobežojumi un to apiešanas novēršana, kriptoaktīvu izmantošana sankciju apiešanā, sankciju pārkāpumu apkarošana un sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs vadošās tēmas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) VIII ikgadējā starptautiskajā sankciju konferencē “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas”. Ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, ikviens interesents ir aicināts sekot līdzi konferencei tiešsaistē latviešu vai angļu valodā. Konferenci atklās FID priekšnieks Toms Platacis, savukārt par sankciju nozīmi Krievijas kara spēju ierobežošanā viedokli sniegs Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasiuks (Vladyslav Vlasiuk). Pasākumu vadīs un noslēgumā būtiskāko par sankciju izpildi, kā arī par izskanējušo visas dienas garumā izcels FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Konferencē klātienē pulcēsies vairāk ap 140 jomas eksperti no 24 valstīm, tostarp runātāji un klausītāji no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. Tiešraide latviešu valodā: https://www.youtube.com/live/Tn3_Fjpz54Q   Tiešraide angļu valodā: https://www.youtube.com/live/JsTXWAW023Y “Aiz katras sankciju prasības ir konkrēts mērķis – mazināt Krievijas spēju turpināt karu. FID kā centrālā sankciju izpildes institūcija palīdz veidot vienotu izpratni un saskaņotu rīcību, lai šis mērķis īstenotos ikdienas lēmumos,” uzsver FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena, kura konferencē skaidros nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju efektīvā izpildē. Ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju efektivitāti iepazīstinās Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. Diskusijā par ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem piedalīsies arī Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas pārstāvis Timotē Truels (Timothée Truelle) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Par eksporta kontroles izaicinājumiem un privātā sektora lomu sankciju izpildē diskutēs starptautiski eksperti, tai skaitā uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida (Anu Mathur Boyd), kā arī sankciju jomas ekspertes Hloja Cina (Chloe Cina) un Dara Fernandesa (Dara Fernandez). Kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā analizēs Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) Drošības un finanšu centra pētnieks Gonsalo Saiss Eraskins (Gonzalo Saiz Erasquin) un uzņēmuma “Elliptic” dibinātājs un galvenais zinātniskais eksperts Toms Robinsons (Tom Robinson). Savukārt ar starptautisko pieredzi sankciju pārkāpumu apkarošanā un eksporta kontrolē dalīsies Kanādas Ārlietu ministrijas direktore Vikija Edžkomba (Vicky Edgecombe), advokātu biroja “Duane Morris” partneris Marks Hendlijs (Mark Handley), kā arī Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovāciju, zinātnes un tirdzniecības departamenta Tirdzniecības sankciju ieviešanas biroja pārstāvis. Konferences noslēgumā Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska) analizēs iespējas pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Darba kārtība latviešu valodā Darba kārtība angļu valodā FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.