ĪSUMĀ Eiropas Savienība (ES) paplašina sankciju sarakstus saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī nosaka sankcijas pret vairākām personām un organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju.ES Tiesa precizē, ka trastā nodotie aktīvi ir iesaldējami, ja sankciju subjekts saglabā iespēju tos kontrolēt vai gūt no tiem labumu.Latvijā uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2. ceturksnī saņēmis 359 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu.Latvijas tiesās pabeigta četru krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpumiem, piespriesti naudas sodi un juridiskās personas likvidācija.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uzsākusi 52 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis vadlīnijas “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana” Sankciju stiprināšana 11. maijā ES Padome pieņēma lēmumu noteikt sankcijas vēl 16 personām un septiņām organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju. ES norāda, ka sankcijas vērstas pret personām un institūcijām, kuras iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā, tā dēvētajā militarizētajā “pāraudzināšanā” un nelikumīgā adopcijā. Sankcijas noteiktas pret Krievijas amatpersonām un politiķiem, bērnu centriem, jaunatnes organizācijām un citām struktūrām, kas veicina Ukrainas bērnu integrēšanu Krievijas sistēmā. 15. jūnijā ES Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju. Ar šīm izmaiņām tika papildināti to fizisko un juridisko personu saraksti, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Papildinājumi sankciju sarakstos tika pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām.   Būtiskākie spriedumi ES Tiesā sankciju jomā 21. maijā ES Tiesa pasludināja spriedumu, kurā interpretēja mērķēto finanšu sankciju ietvaros noteikto aktīvu iesaldēšanas pienākumu attiecībā uz sankciju subjekta trastā nodotajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Tiesa nosprieda, ka trastā nodotie aktīvi var tikt uzskatīti par sankciju subjekta īpašumā vai kontrolē esošiem aktīviem, ja sankciju subjekts saglabā pilnvaras, kas tam ļauj šos aktīvus izmantot, gūt no tiem labumu, rīkoties ar tiem vai tos ietekmēt, kā arī ietekmēt izvēles, ko pārvaldnieks izdara attiecībā uz šiem aktīviem. 11. jūnijā ES Tiesa noraidīja Krievijas Nacionālā norēķinu depozitārija (Krievijas NSD) apelācijas sūdzību par tā izņemšanu no sankciju saraksta. ES Tiesa atzina, ka par pamatu iekļaušanai sankciju sarakstā var kalpot tas, ka uzņēmumam ir būtiska nozīme Krievijas finanšu sistēmā un tas veicina Krievijas valsts finanšu sistēmas darbību. Tāpat tiesa atzina, ka nav nepieciešams pierādīt, ka uzņēmums tieši finansējis militāro agresiju vai konkrētas darbības Ukrainas destabilizēšanai. Būtiski ir tas, vai uzņēmums sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas valdībai vai tam ir nozīmīga loma attiecīgajā sektorā. Rezultātā ES Tiesa apelācijas sūdzību noraidīja un apstiprināja Vispārējās tiesas spriedumu, ka Krievijas NSD iekļaušana ES sankciju sarakstā ir pamatota un saglabājama.   FID aktualitātes FID 2. ceturksnī saņēmis 359 aizdomīgu darījumu ziņojumus, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Arī 2. ceturksnī saņemtie ziņojumi visbiežāk bija saistīti ar sankcijām pakļautu preču iespējamu nogādāšanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontiem sankciju sarakstos iekļautajās bankās un skaidras naudas – eiro banknošu – vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 84 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. FID turpina aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Papildinātajā BUJ sadaļā skaidrota maksājumu veikšana pēc pārejas perioda beigām, preču importa aizlieguma piemērošana un tranzīts caur ES, Vispārējā saskaņojuma piemērošana, pirms sankciju noteikšanas noslēgtu līgumu interpretācija, tādu preču tirdzniecība, kas importētas pirms sankciju noteikšanas, kā arī vadības pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi attiecībā uz Krievijā un Baltkrievijā reģistrētām juridiskajām personām. FID ir atjaunojis vadlīnijas “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Vadlīnijas papildinātas atbilstoši ES sankciju regulējumā iekļautajām definīcijām “būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam” un “kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru”. Lai gan arī līdz šim ES institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, tagad šie kritēriji ir juridiski nostiprināti Regulā (ES) Nr. 269/2014. FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. 2026. gada 2. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 151,9 miljoni EUR; nekustamie īpašumi – 103; transportlīdzekļi – 66; traktortehnika – 11; peldlīdzeklis – 1; ganāmpulks – 1; preču zīmes – 12. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 2. ceturksnī: uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu;septiņos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana;apsūdzība celta deviņām fiziskām personām;pieci kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu. Latvijas tiesās 2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpumiem. Divās no tām nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no lietām fiziskai personai piespriests naudas sods 10,1 tūkst. EUR apmērā, bet divām juridiskajāmpersonām piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi – vienai likvidācija, otrai naudas piedziņa 17,9 tūkst. EUR apmērā. Otrā lietā stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz grozījumiem Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijāun paredz kriminālatbildību gadījumos, kad preču vērtība nav mazāka par 10 000 EUR. Vēl divās lietās spriedumi līdz ceturkšņa beigām nebija stājušies spēkā – vienai fiziskai personai noteikta probācijas uzraudzība uz četriem gadiem, otrai piespriests sabiedriskais darbs.   Muitas aktualitātes Par sankciju pārkāpumiem 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 52 administratīvo pārkāpumu procesus. Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 185 kravām. Tādējādi tika novērsta 157 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 28 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegta tādu kravu izvešana, kurās bija dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļas, elektroierīces un to daļas, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļas. Novērsti arī vairāki gadījumi, kad mēģināts izvest preces, kas bija deklarētas ar neatbilstošu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un kuru piegāde uz trešajām valstīm nav iespējama, jo tās ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju. Starp šādām precēm bija, piemēram, automobiļu rezerves daļas, dzelzs vai tērauda konstrukcijas un to daļas, kā arī eļļošanas līdzekļi. Papildus šī gada 2. ceturksnī 101 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsts viens pārkāpums, bet 51 gadījumā tika konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Kopumā šī gada 2. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 338 iespējamus ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju pārkāpumus. No 25. līdz 29. maijam Terehovas muitas kontroles punktā norisinājās ES Muitas alianses robežām (European Union Customs Alliance for Borders, EUCAB) pilotmisija muitas amatpersonu mobilitātes un apmaiņas jomā. Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kurā praktiski īstenota šī jaunā EUCAB iniciatīva, nodrošinot pilnu organizatorisko procesu un veiksmīgu misijas norisi Terehovas muitas kontroles punktā. Sankciju pārkāpuma piemērs: trešās valsts izmantošana preču nogādāšanai Krievijā 2026. gada 29. aprīlī Terehovas muitas kontroles punktā tika apturēts iespējams ES sankciju pārkāpšanas mēģinājums. Virzienā uz Krieviju ieradās Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzeklis, kura vadītājs muitas kontrolei iesniedza dokumentus par precēm (veļas žāvētāji un to piederumi), kas bija deklarētas eksportam uz Mongoliju. Deklarācijā kā eksportētājs bija norādīts Vācijas uzņēmums. Kontroles laikā tika konstatēts otrs dokumentu komplekts, kurā bija norādīta atšķirīga informācija, tostarp preču saņēmējs Krievijā un lielāka preču vērtība. Veicot padziļinātu pārbaudi, tika atrasti arī saplēsti dokumenti ar pārvadātāja zīmogu, kā arī konstatēts, ka daļa deklarēto preču kravas nodalījumā faktiski neatrodas. Pārbaudes laikā radās aizdomas, ka patiesais preču saņēmējs ir Krievijas uzņēmums, tādējādi uz daļu kravas varētu attiekties ES noteiktie preču eksporta aizliegumi. Materiāli nodoti kriminālprocesa uzsākšanas izvērtēšanai.   Par ceturkšņa publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus.

Eiropas Savienība (ES) ir panākusi vienošanos par 21. sankciju kārtu pret Krieviju. Jaunā sankciju kārta vērsta pret tās enerģētikas sektoru, kas ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem, kā arī paredz jaunus ierobežojumus finanšu sektoram. Sankciju mērķis ir vēl vairāk mazināt Krievijas spēju finansēt militāro agresiju pret Ukrainu. Galvenie sankciju 21. kārtas elementi Mērķētās finanšu sankcijas Regulas Nr. 269/2014 I pielikumam pievienotas: 48 fiziskas personas168 juridiskas personas Iekļaušana pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā. Mērķētām finanšu sankcijām tiek pakļauts arī Krievijas uzņēmējs, kuram pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkls Latvijā. Par to vairāk lasiet FID publikācijā. Enerģētikas sektors Identificēti vairāk nekā 40 jauni ēnu flotes kuģi Krievijas naftas cenu griestu svārstību apturēšana Lai mazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ar jauno sankciju kārtu līdz 2027. gada 14. jūlijam tiek apturētas cenu griestu svārstības, saglabājot cenu griestus pašreizējā līmenī. Pašlaik cenu griesti ir noteikti 44,10 ASV dolāru par barelu. Iepriekš spēkā esošais ES sankciju regulējums paredzēja mehānismu Krievijas naftas cenu griestu regulārai pārskatīšanai atbilstoši vidējai naftas cenai pasaules tirgū. Ar šiem grozījumiem novērsts risks, ka ģeopolitiskās situācijas un naftas cenu straujo svārstību dēļ varēja palielināties ES noteiktie cenu griesti Krievijas izcelsmes jēlnaftai un naftas produktiem, kuru transportēšanai personas ES var sniegt tehnisko palīdzību un citus pakalpojumus. Aizliegums iesaistīties darījumos ar noteiktām naftas pārstrādes rūpnīcām, ostām, slūžām un lidostām Ar jauno sankciju kārtu sarakstam pievienota vēl viena trešās valsts naftas pārstrādes rūpnīca, kurā tiek pārstrādāti vai sajaukti Krievijas izcelsmes naftas produkti vai minerālmēsli. Saraksts papildināts arī ar atsevišķām Krievijas ostām, slūžām un lidostām, ar kurām ir aizliegts sadarboties. Finanšu sektors Stingrāki ierobežojumi trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai mazinātu sankciju apiešanu Jau iepriekš tika noteiks aizliegums iesaistīties darījumos ar ārpus ES reģistrētām juridiskām personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus personām, kuras iekļautas sankciju sarakstos vai citādi būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu. Šajā sarakstā pievienotas vairākas jaunas finanšu iestādes ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos. Ar 21. sankciju kārtu ieviests jauns pielikums, kurā turpmāk varēs iekļaut jebkādas trešo valstu juridiskas personas, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuru darbība tiek izmantota ES sankciju apiešanai vai kriptoaktīvu jomā noteikto aizliegumu pārkāpšanai. Šajā pielikumā pievienos personas, kas sistemātiski nav novērsušas tādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kas būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu. Lai gan šobrīd pielikumā nav iekļauta neviena persona, šāda mehānisma ieviešana kalpo kā skaidrs signāls trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ka uz tiem var tikt attiecinātas ES sankcijas, ja tie tiks iesaistīti darījumos, kas pārkāpj ES sankciju regulējumu. Papildināts saraksts ar kredītiestādēm, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos Sarakstam ar kredītiestādēm, ar kurām noteikts aizliegums iesaistīties darījumos, pievienotas vēl 33kredītiestādes. Līdz ar to kopējais kredītiestāžu skaits, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos, pārsniedz 100. Sarakstam ar trešo valstu bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas finanšu ziņojumu sistēmu SPFS, pievienota viena Kirgizstānas kredītiestāde. Savukārt sarakstam ar finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un būtiski kaitē sankciju mērķu sasniegšanai, pievienotas vairāk nekā 20 finanšu iestādes. Turpmāk aizliegts sadarboties vai veikt jebkādus darījumus ar šīm finanšu iestādēm. Citas sektorālās sankcijas ES pastiprināti identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru ES noteikusi sankcijas pret 51 juridisku personu, kas ar savu darbību veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektoru. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu juridiskas personas. Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts Jaunajā sankciju kārtā papildināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību. Šajā sarakstā iekļautās preces un tehnoloģijas aizliegts gan eksportēt uz Krieviju, gan vest tranzītā caur Krievijas teritoriju. Aizliegums turpmāk attieksies uz atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, kas paredzēti izmantošanai bezpilota lidaparātos, traucējumu un pārtveršanas sistēmās, kā arī palaišanas sistēmās. Sankcijas pret Baltkrieviju Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. Daļa no tiem ir saskaņoti ar jaunajiem ierobežojumiem, kas ieviesti pret Krieviju. Pieņemtie ierobežojumi cita starpā paredz jaunu personu iekļaušanu sankciju sarakstā, ja tās var veicināt Baltkrievijas vai Krievijas militārās un tehnoloģiskās kapacitātes palielināšanu. Turklāt paplašināts eksporta aizliegums konkrētām precēm, tostarp atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, ko izmanto bezpilota lidaparātos. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija ES Oficiālajā Vēstnesī. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Eiropas Savienības (ES) Padome 2026. gada 23. jūlijā pieņēmusi 21. sankciju kārtu, turpinot vērsties pret Krieviju un personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. No 2026. gada 23. jūlija mērķētas finanšu sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu "MERE". Tas praksē nozīmē, ka uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus. ES sankcijas noteiktas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru (Sergey Ivanovich Schneider), kurš saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2026/1843 ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Sergeja Šnaidera īpašumā netieši ir vairāk nekā 50 % daļu SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiālē Latvijā. Saskaņā ar ES regulējumu sankcijas attiecas arī uz sankciju sarakstā iekļautās personas īpašumā (īpašumā vismaz 50 % daļu) un kontrolē esošām juridiskām personām. Mērķētas finanšu sankcijas nozīmē pienākumu iesaldēt visus sankciju sarakstā iekļauto personu un viņu īpašumā un kontrolē esošo juridisko personu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Vienlaikus ikvienai personai ES ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankciju sarakstā iekļautajai personai un viņu īpašumā un kontrolē esošām juridiskām personām, tostarp aizliegts veikt maksājumus par precēm vai pakalpojumiem. Sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka netiek veiktas darbības, kas pārkāpj sankciju aizliegumus. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta. Par starptautisko un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Vairāk informācija par jauno sankciju kārtu pieejama FID publikācijā. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.