breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Informācija “MERE” sadarbības partneriem, darbiniekiem un citām iesaistītajām personām
30.07.2026.

Informācija atjaunota 11.08.2026.

No 2026. gada 23. jūlija uz uzņēmumiem SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāli Latvijā (sankciju subjektiem), kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu “MERE”, attiecas Eiropas Savienības (ES) noteiktās mērķētās finanšu sankcijas. Tas praksē nozīmē, ka uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju noteiktos ierobežojumus. Pieļaujamas ir tikai tādas darbības, kas nepieciešamas sankciju subjektu valdījumā, turējumā vai pārziņā esošo preču saglabāšanai, uzņēmumu minimālās pastāvēšanas nodrošināšanai un kas ir atļautas ar FID izdotajiem Vispārējiem saskaņojumiem vai individuālu FID atļauju.


Ko nozīmē mērķētās finanšu sankcijas?

Mērķētas finanšu sankcijas nozīmē pienākumu iesaldēt visus sankciju subjektu īpašumā, turējumā vai kontrolē esošos līdzekļus un saimnieciskos resursus. Vienlaikus ikvienai personai ES ir aizliegts tieši vai netieši darīt sankciju subjektiem pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Tas ietver arī maksājumu veikšanu, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, ja vien konkrētajai darbībai nav piemērojams sankciju regulējumā paredzēts izņēmums (atbrīvojums vai atkāpe).

Paskaidrojam, ka līdzekļi ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, piemēram, nauda, maksājumu uzdevumi, parādi u.c. Savukārt saimnieciskie resursi ir materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus.


Vai pēc sankciju noteikšanas sankciju subjektiem drīkst sniegt pakalpojumus vai pārdot preces un saņemt maksājumus par tiem? Piemēram, vai drīkst turpināt sniegt elektroenerģijas, nomas un citus ar telpu uzturēšanu saistītus pakalpojumus?

Pēc sankciju noteikšanas brīža sankciju subjektiem ir tiesības saņemt pakalpojumus (vai iegādāties preces) tikai tādā apmērā, cik tas nepieciešams juridiskās personas minimālai pastāvēšanai saskaņā ar FID vispārīgo administratīvo aktu vai individuālu atļauju.

FID 2026. gada 20. februārī ir izdevis Vispārīgo saskaņojumu sankciju subjektiem par atļauto maksājumu noteikšanu, kura 1. pielikumā ir ietvertas maksājumu kategorijas, kuras personas, uz kurām attiecas mērķētās finanšu sankcijas (piemēram, SIA “LATPRODUKTI” un UAB “Valiente” filiāle Latvijā), drīkst veikt no Latvijas kredītiestādēs iesaldētajiem līdzekļiem bez atsevišķas FID atļaujas, ievērojot visus Vispārējā saskaņojuma nosacījumus. Šādi maksājumi ietver, piemēram, nodokļu nomaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba samaksas izmaksu darbiniekiem, kuri ir Latvijas Republikas vai citas ES dalībvalsts rezidenti (pie konkrētiem nosacījumiem), komunālos maksājumus, komisijas maksas u. c.

Elektroenerģijas pakalpojumi, telpu noma un citi pakalpojumi var būt nepieciešami, lai nepieļautu īpašuma bojāšanos un nodrošinātu iesaldēšanas pienākumam pakļauto preču saglabāšanu. Tādēļ sadarbības partneri var turpināt sniegt pakalpojumus sankciju subjektiem tiktāl, cik tie uzņēmumiem ir nepieciešami minimālās pastāvēšanas nodrošināšanai, tostarp, lai uzglabātu to turējumā esošās preces.

Piemēram, telpu minimāla apsildīšana, elektroapgāde vai apsardze, kas nepieciešama iesaldēšanai pakļauto preču saglabāšanai, būtu pieļaujama.

Savukārt ir aizliegts sniegt pakalpojumus vai pārdot preces, kuru mērķis ir nodrošināt veikalu darbības turpināšanu un preču tirdzniecību.

Papildus FID 2026. gada 6. augustā ir izdevis Vispārējo saskaņojumu, kas atļauj bez atsevišķas FID atļaujas atbrīvot trešo personu īpašumā esošās preces, kas atrodas UAB “Valiente” filiāles Latvijā un SIA “LATPRODUKTI” valdījumā, turējumā vai pārziņā, un nodot tās īpašniekiem, lai izpildītu līdz 2026. gada 23. jūlijam radušās saistības, un saņemt nepieciešamos pakalpojumus, kas cieši un nesaraujami ir saistīti ar FID lēmumā minētajām darbībām.

Sadarbības partnerim pirms pakalpojuma sniegšanas turpināšanas ir jāpārliecinās, ka konkrētais pakalpojums, tā apmērs un par to veicamais maksājums pilnībā atbilst Vispārējā saskaņojuma kategorijām un nosacījumiem. Ja konkrētā darbība neatbilst Vispārējā saskaņojuma nosacījumiem vai nav tajā paredzēta, to nedrīkst veikt līdz individuālas FID atļaujas saņemšanai.


Kā rīkoties, ja sankciju subjekti nav samaksājuši par precēm vai pakalpojumiem, kas saņemti pirms sankciju piemērošanas?

Sankciju piemērošana neatceļ sankciju subjektu pienākumu norēķināties par precēm, kas tiem piegādātas, vai pakalpojumiem, kas pilnībā sniegti līdz sankciju piemērošanai. Sadarbības partneru prasījumi saglabājas, un sankciju subjektiem tie jāizpilda sankciju normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā.

Tā kā sankciju subjektu līdzekļi ir iesaldēti, šādus maksājumus var veikt tikai tad, ja sankciju subjekts sankciju normatīvajā regulējumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir saņēmis FID atļauju iesaldēto līdzekļu atbrīvošanai, piemēram, lai veiktu maksājumu, kas izriet no līguma, vienošanās vai citas saistības, kura radusies pirms sankciju piemērošanas.

Pēc sankciju piemērošanas nav automātiski atļauts turpināt jebkādu pirms sankciju piemērošanas noslēgtu līgumu izpildi. Pēc sankciju piemērošanas ir pieļaujams sniegt tikai tādus pakalpojumus (vai preces), kas nepieciešamas juridisko personu minimālās pastāvēšanas nodrošināšanai.


Ko sankcijas nozīmē sankciju subjektu darbiniekiem?

Sankciju piemērošana pati par sevi neizbeidz darba tiesiskās attiecības un neatceļ sankciju subjektu saistības pret darbiniekiem. Sankciju subjektiem saglabājas pienākums izmaksāt darba samaksu, kā arī veikt citus no darba tiesiskajām attiecībām izrietošos obligātos maksājumus.

FID Vispārējais saskaņojums noteiktos gadījumos ļauj izmaksāt darba samaksu darbiniekiem, kuri ir Latvijas Republikas vai citas ES dalībvalsts rezidenti, ievērojot Vispārējā saskaņojuma nosacījumus un tajā noteiktos ierobežojumus. Tas noteiktos gadījumos attiecas arī uz slimības naudas izmaksu, atvaļinājuma kompensāciju, atlaišanas pabalstu un citiem saskaņā ar Darba likumu un citiem normatīvajiem aktiem obligāti veicamiem maksājumiem Latvijas Republikas vai citas ES dalībvalsts rezidentiem.

Ja konkrētais maksājums neatbilst visiem Vispārējā saskaņojuma nosacījumiem, tas nenozīmē, ka sankciju subjekta saistības pret darbinieku izbeidzas. Šādā gadījumā sankciju subjekts vai tā pilnvarotais pārstāvis var vērsties FID ar iesniegumu individuālas atļaujas saņemšanai.

Ja uzņēmums pieņem lēmumu samazināt darbinieku skaitu vai izbeigt darba tiesiskās attiecības, tas jādara Darba likumā un citos darba tiesības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot uzteikuma procedūru un nodrošinot darbiniekiem pienākošos darba samaksu, kompensācijas, atlaišanas pabalstu un citus obligātos maksājumus. Sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ darbiniekiem normatīvajos aktos noteikto aizsardzību.

Sankciju subjektiem ir jāizvērtē, kāds darbinieku skaits un kādi darba pienākumi ir objektīvi nepieciešami, lai nodrošinātu uzņēmumu minimālu pastāvēšanu, sankciju prasību izpildi un iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu saglabāšanu. Darbinieku nodarbināšanu nedrīkst izmantot, lai turpinātu ierasto mazumtirdzniecības vai citu komercdarbību.

Darbinieki var veikt tādas darbības, kas nepieciešamas sankciju prasību izpildei, īpašuma saglabāšanai vai citam atļautam mērķim, ievērojot Vispārējos saskaņojumus vai individuālu FID atļauju.

Citas aktualitātes
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.
KN kodi; eksports; Krievija; Baltkrievija; preču eksports
16.09.2026 14:57
FID skaidro: kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju
Kas jāzina par preču eksportēšanu uz Krieviju vai Baltkrieviju Pamatojoties uz FID saņemtajiem iesniegumiem un jautājumiem par preču eksportēt * uz Krieviju vai Baltkrieviju, skaidrojam būtiskāko, kas jāņem vērā personām, kas plāno eksportēt preces uz Krieviju vai Baltkrieviju. Pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir svarīgi pārbaudīt, vai uz konkrēto preci vai darījumu neattiecas sankciju ierobežojumi. Ar ko sākt Pirms darījuma, kas saistīts ar Krieviju vai Baltkrieviju: nosaki precīzu preces KN kodu;pārbaudi aktuālo Eiropas Savienības sankciju (eksporta kontroles) normatīvo regulējumu, jo īpaši Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006 un to pielikumus. Pārbaudē ņem vērā ne tikai KN kodu, bet arī preces aprakstu (piemēram, ja pirms KN koda ir norāde “ex”), tehniskās īpašības un konkrētā aizlieguma tvērumu;pārbaudi darījuma partneri un citas darījumā iesaistītās personas, tostarp vai tās nav sankciju subjekti vai sankciju subjektu īpašumā vai kontrolē, kā arī vai konkrētajam darījumam nav piemērojami sektorālo sankciju ierobežojumi;izvērtē preces galalietotāju, galalietojumu, faktisko galamērķi un piegādes maršrutu, tostarp risku, ka prece var nonākt Krievijā vai Baltkrievijā, tikt reeksportēta vai izmantota šajās valstīs caur trešo valsti; Kā saprast, kuru preci nedrīkst eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju Daudzos Eiropas Savienības sankciju normatīvā regulējuma pielikumos preces identificē pēc kombinētās nomenklatūras jeb KN koda. Tāpēc pirms preces pārdošanas, piegādes vai nosūtīšanas uz Krieviju vai Baltkrieviju ir jāpārbauda tās KN kods un aktuālais Eiropas Savienības sankciju normatīvais regulējums. Tas, ka prece ir paredzēta ikdienas lietošanai, pats par sevi nenozīmē, ka tās eksports uz Krieviju vai Baltkrieviju ir atļauts. Kas ir KN kods KN kods ir preces klasifikācijas kods, ko Eiropas Savienībā izmanto importēto un eksportēto preču uzskaitei. Tieši pēc šiem kodiem daudzos sankciju regulas pielikumos tiek noteikts, uz kurām precēm attiecas importa vai eksporta ierobežojumi. KN kods Eiropas Savienībā preces klasifikāciju detalizē līdz astoņām zīmēm. Sankciju pārbaudē ir svarīgi izmantot aktuālo KN kodu un pārbaudīt, kā tieši tas ir norādīts attiecīgajā sankciju regulas pielikumā. Ja sankciju regulā norādīts KN kods četru vai sešu zīmju līmenī, tas parasti aptver arī attiecīgos detalizētākos astoņu zīmju KN kodus, kas ietilpst šajā klasifikācijas pozīcijā. Tomēr vienmēr jāvērtē arī konkrētais regulas formulējums un attiecīgais pielikums. Turklāt ne visās sankciju regulas pielikumu pozīcijās preces ir noteiktas pēc KN koda. Atsevišķos gadījumos prece ir identificēta pēc tās apraksta. Tādēļ nepietiek tikai ar KN koda pārbaudi – jāvērtē arī tas, vai prece atbilst attiecīgajā pielikumā norādītajam preces aprakstam. Kur pārbaudīt preces KN kodu Preces KN kodu un ar to saistīto informāciju iespējams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta Integrētā tarifa vadības sistēmā (ITVS) un Eiropas Savienības TARIC datubāzē. ITVS un TARIC ir praktiski palīgrīki preces KN koda un ar to saistīto ierobežojumu pārbaudei. Vai pietiek pārbaudīt KN kodu Nē, ar KN koda pārbaudi nepietiek. Vienmēr jāpārbauda arī attiecīgā sankciju regula un tās pielikumi, tostarp konkrētā aizlieguma tvērums, preces apraksts un, ja attiecināms, tās tehniskās īpašības. Turklāt sankciju ierobežojumi var attiekties ne tikai uz pašu preci, bet arī uz tehnisko palīdzību, starpniecības, finansēšanas vai citu pakalpojumu sniegšanu. Eiropas Savienības sankcijas ierobežo daudzu preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju. Piemēram: divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas;IT un optikas komponentes;preces un tehnoloģijas aviācijas un kosmosa nozarei;noteiktas enerģētikas un naftas pārstrādes iekārtas un tehnoloģijas;navigācijas un radiosakaru tehnoloģijas;noteiktas ķīmiskās vielas, iekārtas un rūpniecības preces;luksuspreces. Svarīgi! Šis nav pilns saraksts. Par konkrēto preci vienmēr jāpārliecinās pēc tās KN koda un aktuālajā sankciju normatīvajā regulējumā. Ja prece tiek eksportēta uz citu valsti, nevis Krieviju vai Baltkrieviju? Sankciju ierobežojumi var būt piemērojami arī tad, ja prece caur trešo valsti netieši nonāk Krievijā vai Baltkrievijā vai tiek izmantota šajās valstīs. Tāpēc svarīgs ir ne tikai tiešais pircējs, bet arī preces patiesais galalietotājs un galamērķis. Īpaša uzmanība jāpievērš augstas prioritātes precēm un tehnoloģijām. Attiecībā uz šādām precēm jāizvērtē risks, ka tās var tikt eksportētas uz Krieviju vai Baltkrieviju vai izmantotas šajās valstīs, un jāievieš atbilstoši riska kontroles pasākumi. Aicinām izvērtēt drošības riskus Ne visi darījumi ar Krieviju vai Baltkrieviju ir aizliegti un pakļauti sankcijām. Taču valsts institūcijas turpina aicināt Latvijas uzņēmējus pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ar personām, kas ar tām saistītas. Latvijas drošības interesēs ir mazināt ekonomisko atkarību no Krievijas un Baltkrievijas, ierobežot šo valstu iespējas gūt ienākumus un mazināt riskus Latvijas uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Kur meklēt atbildes par sankciju ierobežojumu ievērošanu? Atbildes uz biežākajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu meklē FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi”. Tur pieejama arī informācija par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp par to, kā pārbaudīt, vai uz konkrētu preci ar noteiktu KN kodu attiecas sankciju regulējumā noteikts aizliegums. Tāpat FID tīmekļvietnē sadaļā “Noderīgi” pieejamas FID izstrādātās vadlīnijas un skaidrojumi sankciju jomā. Papildu informāciju par sankciju piemērošanu iespējams atrast arī Eiropas Komisijas izstrādātajās vadlīnijās. Pirms darījuma vai darbības veikšanas pārliecinies par tās atbilstību spēkā esošajam sankciju regulējumam. Sankciju prasības un preču saraksti var mainīties. Kur vērsties ar citiem interesējošajiem jautājumiem? Atkarībā no jautājuma temata aicinām vērsties pie attiecīgās iestādes: Preču KN koda noteikšana un tarifa klasifikācija – Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldeSankciju izpildes jautājumi – Finanšu izlūkošanas dienests.Stratēģiskas nozīmes un divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jautājumi – Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa. *Šajā materiālā ar jēdzienu “eksportēt” vienkāršības labad saprotamas arī citas sankciju regulējumā noteiktās darbības ar precēm, tostarp to pārdošana, piegāde vai nodošana, arī netieši.