ĪSUMĀ

• ES pastiprina sankcijas pret Krieviju, tostarp aizliedz no Krievijas jēlnaftas ražotu naftas produktu importu un apstiprina pakāpenisku atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.
• ES paplašina sankciju sarakstus saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm.
• ES Tiesa apstiprina plašāku sankciju piemērošanu uzņēmumiem un aizliegumu sankciju subjektiem piedalīties akcionāru sapulcēs
• Latvijā uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.
• Latvijas tiesās pabeigta 11 tiesvedību izskatīšana par sankciju pārkāpumiem, vairākās lietās piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšana.
• VID Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus.
• Aktualizēti skaidrojumi par sankciju piemērošanu.

Sankciju stiprināšana

21. janvārī stājās spēkā aizliegums Eiropas Savienībā (ES) importēt naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas.¹ Lai gan ES jau iepriekš bija aizliegusi Krievijas jēlnaftas importu (izņemot pa cauruļvadiem), līdz šim joprojām bija atļauts importēt naftas produktus, kas trešajās valstīs saražoti no Krievijas jēlnaftas.

26. janvārī tika pieņemta regula, ar kuru apstiprināta ES pakāpeniska atteikšanās no Krievijas dabasgāzes.² Importa aizliegums stājās spēkā 18. martā, paredzot pārejas periodus esošo līgumu izpildei līdz 2027. gada nogalei. Paredzēti arī īpaši izņēmumi valstīm bez jūras robežas.

Lai gan 20. sankciju kārta tika apstiprināta 23. aprīlī, gada pirmajos mēnešos ES papildināja pret Krieviju vērstos “hibrīdkara”³ un cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīmus. Par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju īstenošanu 23. februārī ES noteica sankcijas astoņām personām no Krievijas. Savukārt saistībā ar Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm sankciju saraksts tika papildināts ar 10 personām, galvenokārt Krievijas propagandas autoriem un izplatītājiem.

Lai gan 20. sankciju kārta tika apstiprināta 23. aprīlī, gada pirmajos mēnešos ES papildināja pret Krieviju vērstos “hibrīdkara” un cilvēktiesību pārkāpumu⁴ sankciju režīmus. Par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju īstenošanu 23. februārī ES noteica sankcijas astoņām personām no Krievijas. Savukārt saistībā ar Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm sankciju saraksts tika papildināts ar 10 personām, galvenokārt Krievijas propagandas autoriem un izplatītājiem.

Būtiskākie spriedumi ES Tiesā

ES Tiesa 26. martā noraidīja piecu sankciju sarakstā iekļauto personu – D. A. Pumpjanskis (Dmitry Alexandrovich Pumpyanskiy), T. Hudaverdjans (Tigran Khudaverdyan), V. F. Rašņikovs (Viktor Filippovich Rashnikov), D. A. Mazepins (Dmitry Arkadievich Mazepin) un G. Hans (German Khan) – apelācijas sūdzības, ar ko tās centās panākt pret sevi noteikto sankciju anulēšanu.⁵ Apvienotā lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka tajā tika interpretēts “ietekmīga uzņēmēja” kritērijs iekļaušanai sankciju sarakstā. Tiesa apstiprināja, ka ir pamatoti personu iekļaut sarakstā arī gadījumā, ja tai nav kādas tiešas saiknes ar Krievijas valdību, bet tā ir ekonomiski ietekmīga, vai arī tā darbojas nozarē, kas ir būtisks ieņēmumu avots Krievijas valdībai.

Sankciju piemērošanai nozīmīgi spriedumi tika pasludināti arī 12. martā. Tiesa apstiprināja⁶, ka sankciju subjektam piederoša vai tā kontrolēta uzņēmuma līdzekļi var tikt iesaldēti arī tad, ja pats uzņēmums nav iekļauts sankciju sarakstā, bet vismaz 50 % tā kapitāldaļu pieder sankciju subjektam. Plašāk par šo ES tiesas skaidrojumu.

Savukārt citā spriedumā⁷ tiesa noteica, ka sankciju sarakstā iekļautām personām nav atļauts piedalīties akcionāru sapulcēs vai izmantot tajās savas balsstiesības.

FID aktualitātes

FID 1. ceturksnī saņēmis 310 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuros pazīmes liecina par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Visbiežāk ziņojumi ir par aizliegtu preču iespējamu vešanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, pakalpojumu sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, kontiem sankciju sarakstos iekļautās bankās un skaidras naudas vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīts 51 analītiskais materiāls saistībā ar iespējamu sankciju pārkāpšanu.

20. februārī FID pieņēma jaunu Vispārējo saskaņojumu, papildinot maksājumu kategorijas, kuru veikšanai sankciju subjektiem nav nepieciešama atsevišķa FID atļauja.

FID vairākkārt atjauninājis tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jauniem jautājumiem. Piemēram, sniegti jauni skaidrojumi par pakalpojumu sniegšanu Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, pienākumu ievērot ES sankcijas trešajās valstīs, kapitāla daļu turēšanu Krievijā vai Baltkrievijā, pamatlīgumiem (jumta līgumiem), preču tranzītu caur ES, kā arī FID Vispārējo saskaņojumu.

2026. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi:

• līdzekļi – 152,2 miljoni EUR;
• nekustamie īpašumi – 103;
• transportlīdzekļi – 66;
• traktortehnika – 11;
• peldlīdzeklis – 1;
• ganāmpulks – 1;
• preču zīmes – 12.

Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit.

Kriminālprocesu statistika Latvijā

2026. gada 1. ceturksnī:

• uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu;
• sešos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana;
• apsūdzība celta septiņām fiziskām personām;
• pieci kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu;

divi kriminālprocesi pabeigti, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu.

Vienā no kriminālprocesiem, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 9 360 EUR apmērā, bet juridiskajai personai noteikta naudas piedziņa vairāk nekā 17,1 tūkstoša EUR apmērā. Šī bija lieta par mēģinājumu eksportēt uz Krieviju sankcijām pakļautas preces – grunts izstrādājumus 67,8 tūkstošu EUR vērtībā –, izmantojot viltotus dokumentus, kā galamērķi norādot Kazahstānu. Prece jau iepriekš tikusi konfiscēta, realizēta un iegūtā nauda ieskaitīta valsts budžetā.

Otrā kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai – Krievijas Federācijas pilsonei ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā – noteikta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem. Šajā lietā persona mantkārīgā nolūkā apzināti pārkāpa Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju, attālināti strādājot par programmētāju (1C izstrādātāju) Krievijā reģistrētā uzņēmumā un tādējādi sistemātiski sniedzot aizliegtus IT konsultāciju pakalpojumus. Par darba pienākumu pildīšanu persona laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam kopumā saņēma atlīdzību 5,89 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni 64,2 tūkstošu EUR) apmērā. Daļa no šīs atlīdzības – nepilni 10 tūkstoši EUR – tika saņemta personas norēķinu kontā sankcionētā bankā, tādējādi tieši darot pieejamus naudas līdzekļus sankciju sarakstā iekļautai juridiskai personai.

Latvijas tiesās

Pirmajos gada mēnešos Latvijas tiesās pabeigta 11 krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu.

Vienā no lietām stājies spēkā spriedums, ar kuru divām personām piespriesti naudas sodi vairāk nekā 26,5 tūkstošu EUR apmērā. Divos gadījumos stājies spēkā spriedums, ar kuru kriminālprocess izbeigts, tiesai secinot, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Vēl sešas personas notiesātas lietās, kurās spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Divos gadījumos piespriesta brīvības atņemšana attiecīgi uz 11 gadiem⁸ un trīs gadiem. Lielākais piespriestais naudas sods fiziskai personai bijis 31,2 tūkstošu EUR apmērā, savukārt lielākā piespriestā naudas piedziņa juridiskajai personai – 39 tūkstošu EUR apmērā.

Muitas aktualitātes

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus par sankciju pārkāpšanu.

Kopumā šajā periodā 187 gadījumos kravu nav atļauts pārvest pāri robežai sankciju pārkāpumu dēļ, kā arī aizdomu gadījumos par sankciju apiešanu. Vairumā gadījumu noraidītas eksporta kravas. Visbiežāk tika liegts izvest kravas ar dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļām, elektroierīcēm un to daļām, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļām. Savukārt no Krievijas un Baltkrievijas liegts ievest kravas ar būvkonstrukcijām, kokmateriāliem, dzelzs savienojumiem, mēbelēm.

Vēl 43 gadījumos konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu – ES dalībvalstu oficiālajās valūtās denominētas banknotes –, tādējādi pārkāpjot noteikto sankciju regulējumu. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā novērsts 31 pārkāpums, bet 42 gadījumos konstatēti fizisko personu pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces.

Sankciju pārkāpuma piemērs – 2026. gada 23. janvārī Pāternieku muitas kontroles punktā konstatēts mēģinājums uz Baltkrieviju vest dzinējus. Lai gan plānotais preces saņēmējs bija Kazahstānā, konkrētos dzinējus ir aizliegts vest arī tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Kopējā preču vērtība ir 102 tūkstoši EUR. Par šo gadījumu uzsākts kriminālprocess.

VID Muitas pārvaldes attēli

Par ceturkšņa publikāciju

FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai sabiedrībai nodrošinātu regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju jaunumiem un to ievērošanu Latvijā. Publikācijā izmantota FID rīcībā esošā informācija, kā arī dati no Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes.

¹ Aizliegums iekļauts Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.ma pantā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/AUTO/?uri=celex:32025R1494

²https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202600261

³https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R2642-20260316

⁴https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R1485-20260223

⁵Spriedums apvienotajās lietās C 696/23 P, C 704/23 P, C 711/23 P, C 35/24 P un C 111/24 P: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62023CJ0696

⁶Spriedums lietā C-84/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0084

⁷Spriedums lietā C‑465/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0465

⁸Lietā sankciju pārkāpšana bija viens no noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem personai bija celta apsūdzība. Soda izciešanas ilgums samazināts uz 9 gadiem, 8 mēnešiem un 29 dienām, piemērojot Krimināllikuma 52. pantu.