breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Juridiskie pakalpojumi un sankcijas: FID skaidrojums
31.01.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam

FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes atļaujas sankciju subjektam ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pakalpojumi ir saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzību iestādēs un tiesā. Šāda veida pakalpojumi FID ieskatā nav uzskatāmi par “saimniecisko resursu” sankciju regulējuma izpratnē.

Visos citos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu iestādēs vai tiesā, ir nepieciešama FID atļauja pirms juridisko pakalpojumu sniegšanas. Piemēram, ja juridisko pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt juridiskos pakalpojumus bezstrīdus lietās, tostarp komercdarījumos, nepieciešams vērsties FID pēc atļaujas. Iesniegumā atļaujas saņemšanai jānorāda pakalpojuma apraksts, atlīdzība un tās apmaksas kārtība, kā arī regulējumā paredzētais izņēmums, kurš pieļauj atļaujas izsniegšanu. Vairāk informācijas šeit.

Uzsverams, ka arī par tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus sankcijas neierobežo, samaksa no sankciju subjekta līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar kompetentās iestādes atļauju. Turklāt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.v panta 1. punkta b) apakšpunktam līdzekļu atbrīvošana var tikt veikta ar nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja līdzekļi ir paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārliecinās, ka samaksa nepārkāpj līdzekļu iesaldēšanas pienākumu.

Par sektorālo sankciju ierobežojumiem juridisko pakalpojumu sniegšanai

Izvērtējot, vai pakalpojuma sniegšana klientam atbilst Eiropas Savienības sankcijām, būtiski ņemt vērā, ka atbilstība jānodrošina gan finanšu, gan sektorālajām sankcijām. Sektorālās sankcijas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas valdību un Krievijas Federācijā dibinātiem uzņēmumiem, kā arī pret Baltkrievijas Republikas valdību un ar to saistītām vienībām.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 2. punktu ir aizliegts tieši vai netieši sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas Federācijas valdībai vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijas Federācijā. Šādi paši ierobežojumi ir noteikti arī Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantā attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, tās valdību, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Baltkrievijas Republikas, tās valdības, tās valsts iestāžu, uzņēmumu vai aģentūru vārdā vai saskaņā ar to norādēm.

Abās regulās ir noteikts, ka aizliegumu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda pakalpojumu sniegšana atbilst regulas mērķiem.

Eiropas Komisijas vadlīnijās3 norādīts, ka aizliegums tieši vai netieši sniegt juridiskos pakalpojumus neattiecas uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, pat ja tie ir Krievijas Federācijas uzņēmumu meitas uzņēmumi vai pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Termina “netieši” lietojums nozīmē, ka ir aizliegts sniegt noteiktus pakalpojumus Eiropas Savienības vai citām struktūrām ārpus Krievijas Federācijas, kas ir Krievijā reģistrētu struktūru meitas uzņēmumi, ja šie pakalpojumi faktiski dotu labumu Krievijas Federācijā reģistrētam mātes uzņēmumam.

Papildus FID aicina iepazīties ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-109/234 un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑797/225, kurā sniegts vērtējums juridisko pakalpojumu sniegšanas sektorālo ierobežojumu atbilstībai Eiropas Savienības pamattiesībām. Spriedumā lietā T-797/22 tiesa ir skaidrojusi, ka ierobežojumi neliedz advokātam veikt klienta juridiskās situācijas novērtējumu, lai saprastu, vai pakalpojuma sniegšana ir atbilstoša Eiropas Savienības sankciju regulējumam6.

FID uzsver, ka tādu juridisko pakalpojumu sniegšana, kas neatbilst Eiropas Savienības sankciju regulējumam, var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā.


1 Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai: https://likumi.lv/ta/id/280278-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likums

2 Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT

6 Skatīt sprieduma lietā T-797/22 62. un 63. punktu.

Citas aktualitātes
09.10.2026 15:53
FID aicina uzņēmējus piedalīties aptaujā par sankciju jautājumiem
No 2026. gada 28. septembra līdz 6. novembrim Finanšu izlūkošanas dienests veic uzņēmēju aptauju par nacionālo un starptautisko sankciju regulējuma izpratni un izpildi. Ja uzņēmums saņem uzaicinājumu piedalīties, aicinām veltīt aptuveni 10 minūtes anketas aizpildīšanai - atbildes palīdzēs FID pilnveidot skaidrojumus, mācības un komunikāciju ar uzņēmējiem. Aicinām būt vērīgiem un atpazīt īstu uzaicinājumu: uzaicinājumu izsūta SIA „InnoMatrix” no adreses aptauja@innomatrix.org, un tajā ir atsauce uz publicēto FID ziņu;anketā netiek prasīti personas dati, uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, finanšu dati, paroles vai maksājumi;atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā, atsevišķu uzņēmumu atbildes netiek izpaustas;šaubu gadījumā zvaniet FID: (+371) 67044430 vai rakstiet sankcijas@fid.gov.lv. Līdzīga aptauja tika veikta 2024. gadā veikto pētījumu un ļaus novērtēt, kā divu gadu laikā mainījusies uzņēmēju informētība un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi saskaras, ievērojot sankcijas. Aptaujas veicējs: SIA „InnoMatrix”, www.innomatrix.org kontaktpersona Līga Brasliņa, liga@innomatrix.org FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai. FID ir arī nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 
24.09.2026 10:00
FID izstrādājis jauno Nacionālo risku novērtējumu: Latvija stiprinājusi spēju mazināt naudas atmazgāšanas riskus
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu (NRA), kā ietvaros veikta analīze par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. NRA izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Novērtējumā secināts, ka Latvijas spēja identificēt, novērst un apkarot finanšu noziegumus ir turpinājusi uzlaboties. Savukārt augstākie riski saistīti ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem, narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti, kā arī ar sankciju pārkāpumiem. NRA ir praktisks instruments riskos balstītas pieejas īstenošanai. Tas ļauj valsts institūcijām un privātajam sektoram mērķtiecīgi novirzīt uzmanību un resursus jomām ar augstāko riska līmeni, vienlaikus piemērojot samērīgus pasākumus jomās, kur identificētais risks ir zemāks. Šāda pieeja veicina mērķtiecīgu un efektīvu finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas darbību. Šis virziens sasaucas arī ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā uzsvērto nepieciešamību saglabāt jau esošo samērīgumu un konsekventi piemērot riskos balstītu pieeju. Nacionālais NILLTPF risku novērtējums un tā kopsavilkums ĪSUMĀŠajā pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā, un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.Salīdzinot ar 2023. gada NRA, valsts finanšu noziegumu apkarošanas sistēma ir turpinājusi pilnveidoties, sasniedzot augstu brieduma līmeni.Identificētie augstākie draudi: krāpšana, nodokļu noziegumi, narkotisko un akcīzes preču nelikumīga aprite.Sankciju pārkāpšanas draudi saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai.NRA secinājumi kalpo par pamatu risku mazinošiem pasākumiem citām valsts pārvaldes iestādēm, iesaistītajām nozarēm un tiesībaizsardzībai. Nacionālais NILL riska profils FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienestaKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv   
ES karte. Attēlam ilustratīva nozīme
23.09.2026 16:33
FID skaidro: sankciju ierobežojumi Latvijā turpina attiekties uz Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu
Vienlaicīgi ar Mihaila Fridmana un Ališera Usmanova izņemšanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Latvija 2026. gada 22. septembrī abām personām noteica nacionālās sankcijas. Lēmumi stājās spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Tādējādi Latvijā sankciju ierobežojumu piemērošana Mihailam Fridmanam un Ališeram Usmanovam ir nodrošināta nepārtraukti. Abām personām noteikti finanšu un ieceļošanas ierobežojumi. Nacionālie finanšu ierobežojumi  pēc būtības ir tādi paši kā iepriekš piemērotās ES mērķētās finanšu sankcijas: personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un viņām nedrīkst tieši vai netieši darīt pieejamus jaunus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Tas attiecas arī uz juridiskām personām, kas ir personu īpašumā vai kontrolē. Kā vērtēt juridiskās personas, kurās iesaistītas gan ES, gan nacionālajām sankcijām pakļautas personas? FID skaidro, ka Latvijā vienlaikus jāizpilda gan nacionālās, gan ES sankcijas. Tāpēc FID ieskatā, ja vienā juridiskā personā īpašuma daļas pieder gan personai, kurai noteiktas Latvijas nacionālās sankcijas, gan personai, kurai noteiktas ES sankcijas, Latvijā šo personu līdzdalība jāvērtē kopā. Piemēram, ja vienai personai pieder 30 %, bet otrai 25 % juridiskās personas, tad kopā sankcijām pakļautām personām pieder 55 %. Šāda juridiskā persona būtu uzskatāma par sankcijām pakļautu personu īpašumā esošu. Arī kontroli pār juridisko personu vērtē, ņemot vērā visu sankcijām pakļauto personu ietekmi.  FID kā kompetentās iestādes viedoklis sankciju izpildē ir, ka īpašumtiesību un kontroles kritērija izvērtēšanā būtu piemērojama ES tiesībās izmantotā pieeja.* FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. * Informācija uzskatāma par FID kā sankciju izpildes jautājumos kompetentās iestādes viedokli. Tā nav uzskatāma par juridiski saistošu, kā arī nav uzskatāma par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju). Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Nacionālo sankciju ietvars noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu". Pieņemti: 12.09.2025., stājas spēkā: 13.09.2025. Rīkojums par A. Usmanova pakļaušana nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 580 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026. Rīkojums par M. Fridmana pakļaušanu nacionālajām sankcijām: Ministru kabineta rīkojums Nr. 581 "Par nacionālo sankciju noteikšanu". Pieņemts: 22.09.2026., stājas spēkā: 22.09.2026.