breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Juridiskie pakalpojumi un sankcijas: FID skaidrojums
31.01.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam

FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes atļaujas sankciju subjektam ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pakalpojumi ir saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzību iestādēs un tiesā. Šāda veida pakalpojumi FID ieskatā nav uzskatāmi par “saimniecisko resursu” sankciju regulējuma izpratnē.

Visos citos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu iestādēs vai tiesā, ir nepieciešama FID atļauja pirms juridisko pakalpojumu sniegšanas. Piemēram, ja juridisko pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt juridiskos pakalpojumus bezstrīdus lietās, tostarp komercdarījumos, nepieciešams vērsties FID pēc atļaujas. Iesniegumā atļaujas saņemšanai jānorāda pakalpojuma apraksts, atlīdzība un tās apmaksas kārtība, kā arī regulējumā paredzētais izņēmums, kurš pieļauj atļaujas izsniegšanu. Vairāk informācijas šeit.

Uzsverams, ka arī par tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus sankcijas neierobežo, samaksa no sankciju subjekta līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar kompetentās iestādes atļauju. Turklāt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.v panta 1. punkta b) apakšpunktam līdzekļu atbrīvošana var tikt veikta ar nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja līdzekļi ir paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārliecinās, ka samaksa nepārkāpj līdzekļu iesaldēšanas pienākumu.

Par sektorālo sankciju ierobežojumiem juridisko pakalpojumu sniegšanai

Izvērtējot, vai pakalpojuma sniegšana klientam atbilst Eiropas Savienības sankcijām, būtiski ņemt vērā, ka atbilstība jānodrošina gan finanšu, gan sektorālajām sankcijām. Sektorālās sankcijas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas valdību un Krievijas Federācijā dibinātiem uzņēmumiem, kā arī pret Baltkrievijas Republikas valdību un ar to saistītām vienībām.

Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 2. punktu ir aizliegts tieši vai netieši sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas Federācijas valdībai vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijas Federācijā. Šādi paši ierobežojumi ir noteikti arī Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantā attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, tās valdību, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Baltkrievijas Republikas, tās valdības, tās valsts iestāžu, uzņēmumu vai aģentūru vārdā vai saskaņā ar to norādēm.

Abās regulās ir noteikts, ka aizliegumu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda pakalpojumu sniegšana atbilst regulas mērķiem.

Eiropas Komisijas vadlīnijās3 norādīts, ka aizliegums tieši vai netieši sniegt juridiskos pakalpojumus neattiecas uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, pat ja tie ir Krievijas Federācijas uzņēmumu meitas uzņēmumi vai pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Termina “netieši” lietojums nozīmē, ka ir aizliegts sniegt noteiktus pakalpojumus Eiropas Savienības vai citām struktūrām ārpus Krievijas Federācijas, kas ir Krievijā reģistrētu struktūru meitas uzņēmumi, ja šie pakalpojumi faktiski dotu labumu Krievijas Federācijā reģistrētam mātes uzņēmumam.

Papildus FID aicina iepazīties ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-109/234 un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑797/225, kurā sniegts vērtējums juridisko pakalpojumu sniegšanas sektorālo ierobežojumu atbilstībai Eiropas Savienības pamattiesībām. Spriedumā lietā T-797/22 tiesa ir skaidrojusi, ka ierobežojumi neliedz advokātam veikt klienta juridiskās situācijas novērtējumu, lai saprastu, vai pakalpojuma sniegšana ir atbilstoša Eiropas Savienības sankciju regulējumam6.

FID uzsver, ka tādu juridisko pakalpojumu sniegšana, kas neatbilst Eiropas Savienības sankciju regulējumam, var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā.


Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai: https://likumi.lv/ta/id/280278-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likums

Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT

Skatīt sprieduma lietā T-797/22 62. un 63. punktu.

Citas aktualitātes
06.07.2026 12:00
Papildinātas FID vadlīnijas par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
15.06.2026 11:29
ES papildina sankciju sarakstus
Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.
09.06.2026 13:00
FID valdību iepazīstina ar paveikto 2025. gadā un starptautiskā novērtējuma pieredzi finanšu noziegumu novēršanā
Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.