Konference organizēta ar EEZ grantu atbalstu, projekts “Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā” (Nr. EEZ/FID/2021/6). Informācija par EEZ finanšu instrumentu: www.eeagrants.lv. Strādājam kopā drošai un konkurētspējīgai Eiropai!

Šī gada 19. martā Rīgā norisinājās starptautiskā konference “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam”, kas pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku, no kuriem 100 bija klātienē un 900 – attālināti. Konferences mērķis bija apspriest sankciju izpildes un piemērošanas uzlabošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Konference sapulcēja 21 starptautisku ekspertu no 9 valstīm: valsts iestādēm, finanšu institūcijām un nozares, lai apmainītos ar pieredzi un apspriestu iespējas stiprināt sankciju izpildi un piemērošanu operatīvā līmenī visā ES.

Pasākumu atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – FID) priekšnieks Toms Platacis, informējot par FID jauno lomu kā vadošajai institūcijai sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Pēc tam Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra sankciju izšķirošo lomu nacionālajā drošībā, jo īpaši vēršoties pret Krievijas darbībām Ukrainā. Savukārt ES sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O'Sullivan) savā uzrunā uzsvēra sankciju radīto ietekmi uz Krievijas energoresursu peļņas samazinājumu un ietekmi uz tās militārajām spējām.

Konferencē tika apspriesti dažādi jautājumi, to skaitā:

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks (Vladyslav Vlasiuk) sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge), RUSI Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra direktoru uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sankcijas un to izpildi, lai kavētu Krievijas militārās spējas. Vlasjuka kungs mudināja Ukrainas sabiedrotos ievērot, ko sankcijas ir panākušas. Krievijai ir grūtības iegūt galvenās mikroelektronikas komponentes saviem “Shahed” droniem, un tie arvien vairāk cieš neveiksmi, jo jāizmanto zemākas kvalitātes komponentes. Vlasjuka kungs uzstāja, ka ir svarīgi rīkoties izlēmīgi, un norādīja trīs prioritātes: panākt Krievijas aktīvu konfiskāciju, stiprināt naftas cenu griestu piemērošanu un sadarboties ar starptautiskajām finanšu iestādēm pēc ASV 2023. gada decembra izpildrīkojuma.

• Pirmajā paneļdiskusijā Kā valstī nodrošināt efektīvu sankciju izpildes modeli?, kuru vadīja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, dažādu valstu kompetento iestāžu pārstāvji apsprieda to dažādās pilnvaras un pienākumus attiecīgajos sankciju izpildes modeļos, to lomu izņēmumu piemērošanā, kā arī atbalstu, ko tās sankciju izpildē sniedz privātajam sektoram. Kā nacionālās kompetentās iestādes diskusijā piedalījās Latvijas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienesti, Somijas Ārlietu ministrija un atsevišķa struktūra, kas Apvienotajā Karalistē nodarbojas ar finanšu sankciju izpildi - “OFSI”. Diskusijā tika raksturoti centralizēto kompetento iestāžu pozitīvie aspekti un vienlaikus secināts, ka nav viena tāda iestādes modeļa, kas būtu viennozīmīgi veiksmīgāks par citiem. Secināts, ka ir jāvelta vairāk pūles šo modeļu efektivitātes nodrošināšanai, kā arī jāsekmē sadarbība ar privāto sektoru. Saruna noslēdzās ar diskusiju par nepieciešamību ES izveidot centralizētu struktūru sankciju izpildei, un šo priekšlikumu, atbalstīja arī Latvijas FID.
• Toms Kītings (Tom Keatinge) un RUSI Eiropas Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra vadītāja Kinga Redlovska (Kinga Redlowska) apsprieda pētniecības lomu sankciju efektivitātē. RUSI ir apņēmies uzlabot zināšanas un informētību par sankcijām visā Eiropā un 2022. gada sākumā izveidojusi Eiropas sankciju un nelikumīgu finanšu uzraudzības un analīzes tīklu (SIFMANet). SIFMANet ir organizējis vairāk nekā duci diskusiju ES dalībvalstīs, pulcējot valsts un privāto sektoru, lai novērtētu situācijas, ar kurām organizācijas saskaras sankciju izpildē un piemērošanā. Gan iestādes, gan uzņēmumi ir apņēmušies pildīt savus pienākumus, bet pētnieki atbalsta stratēģiskā redzējuma stiprināšanu un palīdz atklāt politikas un darbības nepilnības, lai panāktu stingrākus sankciju režīmus.
• Kijivas Ekonomikas augstskolas vecākais ekonomists Benjamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) pievienojās RUSI pētījumu analītiķim Gonzalo Saisam (Gonzalo Saiz) diskusijā par sankciju pašreizējo ietekmi uz Krieviju un iespējām uzlabot sankciju izpildi un piemērošanu. Hilgenstoka kungs uzsvēra sankciju negatīvo ietekmi uz Krievijas enerģētikas ieņēmumiem un militāri rūpniecisko kompleksu, taču norādīja, ka ietekmes temps ir pārāk lēns. Viņš uzvēra, ka ir jāpastiprina naftas cenu griestu piemērošana, lai ierobežotu Krievijas spēju finansēt karu. Tāpat būtu jāpastiprina eksporta kontrole, jo īpaši atbalstot nefinanšu sektora uzņēmējus, kuriem ir ierobežota pieredze sankciju izpildē. Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka stingras sankcijas un eksporta kontroles režīmi ir būtiski valsts drošībai, un prioritātei nodrošināt to efektivitāti vajadzētu palikt arī pēc esošas koncentrēšanās uz Krieviju, lai reaģētu uz tās turpmākiem draudiem.
• Paneļdiskusija “Sankciju apiešanas apkarošana” sapulcināja iestādes no dažādām ES dalībvalstīm, lai apspriestu sankciju piemērošanas pasākumu līmeni un efektivitāti. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka Krievijas aktīvu noskaidrošana nav vienkāršs uzdevums, jo tie bieži tiek slēpti aiz sarežģītām īpašumtiesību struktūrām un pārrobežu tīkliem. Daudzu valstu iestādes nebija pilnībā gatavas izpildīt virkni sankciju, kas tika piemērotas 2022. gada februārī. Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal), Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Nīderlandē, pastāstīja, kā dalībvalstis ir konsekventi palielinājušas savus centienus, īpaši ņemot vērā jaunos apiešanas riskus, kad tirdzniecība tiek novirzīta caur trešajām valstīm. Zviedrijas Ārlietu ministrijas direktors un sankciju koordinators Larss Šmits (Lars Schmidt) iepazīstināja ar savas valsts iniciatīvu, ar kuras palīdzību Zviedrijas iestādes izplatīja eksportētājiem brošūru par sankcijām, lai informētu viņus par viņu pienākumiem, sniegtu atbalstu un rosinātu modrību. Diskusija noslēdzās ar informāciju par gaidāmajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst pārkāpumus un atturēt no turpmākas to veikšanas.
• Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta (FISMA) Sankciju politikas amatpersona Pjērs Arnouds Lotons (PIERRE-Arnaud Lotton) diskusijā ar FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāju Martu Tilhenu apsprieda Eiropas Komisijas centienus atbalstīt sankciju izpildi un piemērošanu visā ES. Secināts, ka ir pastiprināta politikas uzmanība cīņai pret sankciju apiešanu ar jauniem pasākumiem, piemēram, tranzīta aizlieguma paplašināšanu caur Krieviju vai jauno prasību līgumos iekļaut klauzulu “aizliegumam Krievijas re-eksportam”, taču vienlaikus ir svarīgi nodrošināt šo pasākumu īstenošanu. Lai gan dalībvalstīs joprojām trūkst saskaņotības tādos jautājumos kā “kontrole” pār juridiskām struktūrām, Komisija ir apņēmusies turpināt informēšanu, izmantot informācijas apmaiņas instrumentus un sniegt norādījumus, kā novērst neatbilstības un veicināt vienotu izpratni.
• Paneļdiskusijā Publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšana tika akcentēta privātā sektora būtiskā loma sankciju izpildē. FINTRAIL vecākais konsultants un sankciju vadītājs Emīls Dāls (Emil Dall) uzsvēra, kā nepieredzēts sankciju mērogs ir mainījis starptautiskās atbilstības ainu, ES un Apvienotajai Karalistei esot uzmanības centrā sankciju jomā, kurā tradicionāli dominē ASV. Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra banku klientu nepietiekamo gatavību izpildīt sankcijas, kas palielina finanšu iestāžu administratīvo slogu, prasot lielāku manuālo darbu, lai veiktu pastiprinātu uzticamības pārbaudi klientiem un to komercdarbībai. Džemma Konna (Gem Conn), Dow Jones viceprezidente satura stratēģijas un kvalitātes, risku un atbilstības jautājumos, noslēgumā aicināja iestādes publicēt pēc iespējas vairāk informācijas sankciju sarakstos, lai atvieglotu šo pieaugošo sankciju atbilstības nodrošināšanas uzdevumu veikšanu, novērstu viltus pozitīvos rezultātus un uzlabotu aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti.
• KleptoCapture darba grupas līdzdirektors Maikls Kho (Michael Khoo) attālinātā sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge) skaidroja darba grupas centienus nodrošināt sankciju un eksporta kontroles režīmu izpildi, iegūt pierādījumus par sankciju pārkāpumiem un apiešanu, kā arī panākt likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un notiesāšanu. Šos centienus ir veicinājušas arī citas starptautiskas iniciatīvas, piemēram, G7 darba grupa Krievijas elite, pilnvarotie un oligarhi (“Russian Elites, Proxies and Oligarchs” (REPO)). Tomēr Kho kungs secināja, ka šajā jomā joprojām pastāv problēmas. Daudzās jurisdikcijās joprojām nav kriminālatbildības par sankciju apiešanu, kas kavē savstarpējās juridiskās palīdzības lūgumus. Gaidāmajai ES direktīvai, ar kuru sankciju pārkāpumi tiks kriminalizēti, vajadzētu mazināt šo plaisu.

FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs noslēdza konferenci ar galvenajiem diskusiju secinājumiem, bruģējot ceļu uz turpmāko sadarbību starp galvenajām sankciju ieinteresētajām personām Eiropas Savienībā, un norādot uz piemēru, ko FID var demonstrēt citām dalībvalstīm, lai centralizētu savu sankciju kompetenci nolūkā veicināt sankciju efektīvu piemērošanu un izpildi.

Pilns konferences ieraksts ir pieejams šeit.

Konference organizēta saskaņā ar EEZ finanšu mehānisma 2014. -2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu Nr. EEZ/FID/2021/6 “darbinieku zināšanu uzlabošana cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā”