breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Lasīt rakstu
Konference Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam
19.04.2024.

Konference organizēta ar EEZ grantu atbalstu, projekts “Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā” (Nr. EEZ/FID/2021/6). Informācija par EEZ finanšu instrumentu: www.eeagrants.lv. Strādājam kopā drošai un konkurētspējīgai Eiropai!

Šī gada 19. martā Rīgā norisinājās starptautiskā konference “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam”, kas pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku, no kuriem 100 bija klātienē un 900 – attālināti. Konferences mērķis bija apspriest sankciju izpildes un piemērošanas uzlabošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Konference sapulcēja 21 starptautisku ekspertu no 9 valstīm: valsts iestādēm, finanšu institūcijām un nozares, lai apmainītos ar pieredzi un apspriestu iespējas stiprināt sankciju izpildi un piemērošanu operatīvā līmenī visā ES.

Pasākumu atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – FID) priekšnieks Toms Platacis, informējot par FID jauno lomu kā vadošajai institūcijai sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Pēc tam Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra sankciju izšķirošo lomu nacionālajā drošībā, jo īpaši vēršoties pret Krievijas darbībām Ukrainā. Savukārt ES sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O'Sullivan) savā uzrunā uzsvēra sankciju radīto ietekmi uz Krievijas energoresursu peļņas samazinājumu un ietekmi uz tās militārajām spējām.

Konferencē tika apspriesti dažādi jautājumi, to skaitā:

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks (Vladyslav Vlasiuk) sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge), RUSI Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra direktoru uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sankcijas un to izpildi, lai kavētu Krievijas militārās spējas. Vlasjuka kungs mudināja Ukrainas sabiedrotos ievērot, ko sankcijas ir panākušas. Krievijai ir grūtības iegūt galvenās mikroelektronikas komponentes saviem “Shahed” droniem, un tie arvien vairāk cieš neveiksmi, jo jāizmanto zemākas kvalitātes komponentes. Vlasjuka kungs uzstāja, ka ir svarīgi rīkoties izlēmīgi, un norādīja trīs prioritātes: panākt Krievijas aktīvu konfiskāciju, stiprināt naftas cenu griestu piemērošanu un sadarboties ar starptautiskajām finanšu iestādēm pēc ASV 2023. gada decembra izpildrīkojuma.

  • Pirmajā paneļdiskusijā Kā valstī nodrošināt efektīvu sankciju izpildes modeli?, kuru vadīja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, dažādu valstu kompetento iestāžu pārstāvji apsprieda to dažādās pilnvaras un pienākumus attiecīgajos sankciju izpildes modeļos, to lomu izņēmumu piemērošanā, kā arī atbalstu, ko tās sankciju izpildē sniedz privātajam sektoram. Kā nacionālās kompetentās iestādes diskusijā piedalījās Latvijas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienesti, Somijas Ārlietu ministrija un atsevišķa struktūra, kas Apvienotajā Karalistē nodarbojas ar finanšu sankciju izpildi - “OFSI”. Diskusijā tika raksturoti centralizēto kompetento iestāžu pozitīvie aspekti un vienlaikus secināts, ka nav viena tāda iestādes modeļa, kas būtu viennozīmīgi veiksmīgāks par citiem. Secināts, ka ir jāvelta vairāk pūles šo modeļu efektivitātes nodrošināšanai, kā arī jāsekmē sadarbība ar privāto sektoru. Saruna noslēdzās ar diskusiju par nepieciešamību ES izveidot centralizētu struktūru sankciju izpildei, un šo priekšlikumu, atbalstīja arī Latvijas FID.
  • Toms Kītings (Tom Keatinge) un RUSI Eiropas Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra vadītāja Kinga Redlovska (Kinga Redlowska) apsprieda pētniecības lomu sankciju efektivitātē. RUSI ir apņēmies uzlabot zināšanas un informētību par sankcijām visā Eiropā un 2022. gada sākumā izveidojusi Eiropas sankciju un nelikumīgu finanšu uzraudzības un analīzes tīklu (SIFMANet). SIFMANet ir organizējis vairāk nekā duci diskusiju ES dalībvalstīs, pulcējot valsts un privāto sektoru, lai novērtētu situācijas, ar kurām organizācijas saskaras sankciju izpildē un piemērošanā. Gan iestādes, gan uzņēmumi ir apņēmušies pildīt savus pienākumus, bet pētnieki atbalsta stratēģiskā redzējuma stiprināšanu un palīdz atklāt politikas un darbības nepilnības, lai panāktu stingrākus sankciju režīmus.
  • Kijivas Ekonomikas augstskolas vecākais ekonomists Benjamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) pievienojās RUSI pētījumu analītiķim Gonzalo Saisam (Gonzalo Saiz) diskusijā par sankciju pašreizējo ietekmi uz Krieviju un iespējām uzlabot sankciju izpildi un piemērošanu. Hilgenstoka kungs uzsvēra sankciju negatīvo ietekmi uz Krievijas enerģētikas ieņēmumiem un militāri rūpniecisko kompleksu, taču norādīja, ka ietekmes temps ir pārāk lēns. Viņš uzvēra, ka ir jāpastiprina naftas cenu griestu piemērošana, lai ierobežotu Krievijas spēju finansēt karu. Tāpat būtu jāpastiprina eksporta kontrole, jo īpaši atbalstot nefinanšu sektora uzņēmējus, kuriem ir ierobežota pieredze sankciju izpildē. Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka stingras sankcijas un eksporta kontroles režīmi ir būtiski valsts drošībai, un prioritātei nodrošināt to efektivitāti vajadzētu palikt arī pēc esošas koncentrēšanās uz Krieviju, lai reaģētu uz tās turpmākiem draudiem.
  • Paneļdiskusija “Sankciju apiešanas apkarošana” sapulcināja iestādes no dažādām ES dalībvalstīm, lai apspriestu sankciju piemērošanas pasākumu līmeni un efektivitāti. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka Krievijas aktīvu noskaidrošana nav vienkāršs uzdevums, jo tie bieži tiek slēpti aiz sarežģītām īpašumtiesību struktūrām un pārrobežu tīkliem. Daudzu valstu iestādes nebija pilnībā gatavas izpildīt virkni sankciju, kas tika piemērotas 2022. gada februārī. Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal), Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Nīderlandē, pastāstīja, kā dalībvalstis ir konsekventi palielinājušas savus centienus, īpaši ņemot vērā jaunos apiešanas riskus, kad tirdzniecība tiek novirzīta caur trešajām valstīm. Zviedrijas Ārlietu ministrijas direktors un sankciju koordinators Larss Šmits (Lars Schmidt) iepazīstināja ar savas valsts iniciatīvu, ar kuras palīdzību Zviedrijas iestādes izplatīja eksportētājiem brošūru par sankcijām, lai informētu viņus par viņu pienākumiem, sniegtu atbalstu un rosinātu modrību. Diskusija noslēdzās ar informāciju par gaidāmajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst pārkāpumus un atturēt no turpmākas to veikšanas.
  • Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta (FISMA) Sankciju politikas amatpersona Pjērs Arnouds Lotons (PIERRE-Arnaud Lotton) diskusijā ar FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāju Martu Tilhenu apsprieda Eiropas Komisijas centienus atbalstīt sankciju izpildi un piemērošanu visā ES. Secināts, ka ir pastiprināta politikas uzmanība cīņai pret sankciju apiešanu ar jauniem pasākumiem, piemēram, tranzīta aizlieguma paplašināšanu caur Krieviju vai jauno prasību līgumos iekļaut klauzulu “aizliegumam Krievijas re-eksportam”, taču vienlaikus ir svarīgi nodrošināt šo pasākumu īstenošanu. Lai gan dalībvalstīs joprojām trūkst saskaņotības tādos jautājumos kā “kontrole” pār juridiskām struktūrām, Komisija ir apņēmusies turpināt informēšanu, izmantot informācijas apmaiņas instrumentus un sniegt norādījumus, kā novērst neatbilstības un veicināt vienotu izpratni.
  • Paneļdiskusijā Publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšana tika akcentēta privātā sektora būtiskā loma sankciju izpildē. FINTRAIL vecākais konsultants un sankciju vadītājs Emīls Dāls (Emil Dall) uzsvēra, kā nepieredzēts sankciju mērogs ir mainījis starptautiskās atbilstības ainu, ES un Apvienotajai Karalistei esot uzmanības centrā sankciju jomā, kurā tradicionāli dominē ASV. Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra banku klientu nepietiekamo gatavību izpildīt sankcijas, kas palielina finanšu iestāžu administratīvo slogu, prasot lielāku manuālo darbu, lai veiktu pastiprinātu uzticamības pārbaudi klientiem un to komercdarbībai. Džemma Konna (Gem Conn), Dow Jones viceprezidente satura stratēģijas un kvalitātes, risku un atbilstības jautājumos, noslēgumā aicināja iestādes publicēt pēc iespējas vairāk informācijas sankciju sarakstos, lai atvieglotu šo pieaugošo sankciju atbilstības nodrošināšanas uzdevumu veikšanu, novērstu viltus pozitīvos rezultātus un uzlabotu aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti.
  • KleptoCapture darba grupas līdzdirektors Maikls Kho (Michael Khoo) attālinātā sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge) skaidroja darba grupas centienus nodrošināt sankciju un eksporta kontroles režīmu izpildi, iegūt pierādījumus par sankciju pārkāpumiem un apiešanu, kā arī panākt likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un notiesāšanu. Šos centienus ir veicinājušas arī citas starptautiskas iniciatīvas, piemēram, G7 darba grupa Krievijas elite, pilnvarotie un oligarhi (“Russian Elites, Proxies and Oligarchs” (REPO)). Tomēr Kho kungs secināja, ka šajā jomā joprojām pastāv problēmas. Daudzās jurisdikcijās joprojām nav kriminālatbildības par sankciju apiešanu, kas kavē savstarpējās juridiskās palīdzības lūgumus. Gaidāmajai ES direktīvai, ar kuru sankciju pārkāpumi tiks kriminalizēti, vajadzētu mazināt šo plaisu.

FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs noslēdza konferenci ar galvenajiem diskusiju secinājumiem, bruģējot ceļu uz turpmāko sadarbību starp galvenajām sankciju ieinteresētajām personām Eiropas Savienībā, un norādot uz piemēru, ko FID var demonstrēt citām dalībvalstīm, lai centralizētu savu sankciju kompetenci nolūkā veicināt sankciju efektīvu piemērošanu un izpildi.

Pilns konferences ieraksts ir pieejams šeit.

Konference organizēta saskaņā ar EEZ finanšu mehānisma 2014. -2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu Nr. EEZ/FID/2021/6 “darbinieku zināšanu uzlabošana cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā”

Citas aktualitātes
19.11.2026 14:20
Sankciju izpilde Latvijā: 2026. gada trešā ceturkšņa aktualitātes un rezultāti
2026. gada trešajā ceturksnī Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde novērsusi 298 iespējamus sankciju pārkāpumus. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kas varētu būt saistīti ar sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumiem. Vienlaikus Eiropas Savienība paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, bet ES Tiesa sniegusi būtisku skaidrojumu par sankcijām pakļauto personu kontroli pār uzņēmumiem. ĪSUMĀ Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēmusi 21. sankciju kārtu pret Krieviju.ES Tiesa savā spriedumā skaidro, ka kontrole var būt neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības.Latvijā uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 3. ceturksnī saņēmis 419 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanas gadījumiem vai to pārkāpšanas mēģinājumiem.Latvijas tiesās pabeigta trīs krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu, piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšanas.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus.FID ir atjaunojis savu sankciju tīmekļvietni, uzlabojot gan lapas vizuālo izskatu un elementus, gan funkcionalitāti. Sankciju stiprināšana 2026. gada 23. jūlijā ES Padome pieņēma 21. sankciju kārtu pret Krieviju, papildinot ES sankciju sarakstu ar jaunām 48 fiziskām un 168 juridiskām personām, tostarp vairākiem Krievijas oligarhiem, bankām, militārajiem, naftas un derīgo izrakteņu uzņēmumiem. Šīs kārtas galvenais mērķis ir vēl stingrāk vērsties pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu sistēmu, kriptoaktīvu sektoru un ierobežot tā saukto “ēnu floti”. Papildus ES ir paplašinājusi ierobežojumus tādu preču importam, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, piemēram, attiecībā uz rūdām un metālu savienojumiem, neapstrādātu cinku, automobiļu virsbūvēm, to rezerves daļām u. c. precēm. Tāpat paplašināti eksporta ierobežojumi tehnoloģijām un komponentēm, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem –  niķeļa pulverim, metāliem un atsevišķiem sakausējumiem. Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi, proti, paplašināts sankcijām pakļauto preču saraksts, iekļaujot materiālus un tehnoloģijas, kas var veicināt Baltkrievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, kā arī ES sankcijām pakļauti vēl četri Baltkrievijas uzņēmumi. Būtisks spriedums ES Tiesā sankciju jomā ES Tiesa 3. septembrī pasludināja spriedumu lietā “Inter Rao Lietuva (C‑147/25)”, kurā vērtēja Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNTT) praksi iekļaut savā publiskotajā sarakstā uzņēmumus, kuri paši nav iekļauti ES sankciju sarakstā, bet tie ir sarakstā iekļautu personu kontrolē vai īpašumā. Tiesa apstiprināja, ka šāda valsts rīcība ir pieļaujama. Spriedums ir būtisks arī ar to, ka tajā skaidrots kontroles jēdziens un tā pierādīšanas aspekti. Tiesa atzina, ka kontrole var būt arī neformāla un pastāvēt bez jebkādas juridiskas saiknes vai kapitāla līdzdalības, proti, situācijā, kad kontrolētājs nav ne īpašnieks, ne amatpersona, bet faktiski spēj ietekmēt uzņēmuma lēmumus. Tādā gadījumā kontroli var pamatot ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī pietiekami konkrētu, precīzu un saskaņotu netiešo pierādījumu kopumu, kas objektīvi un pietiekami pārliecinoši pierāda sankciju sarakstā iekļautās personas kontroli. Vispārīgs apgalvojums, ka Krievijas režīms ir autoritārs un prezidentam ir faktiski neierobežota vara pār valsts uzņēmumiem, kontroli nepierāda, bet vienlaikus šo apstākli var ņemt vērā kā konteksta elementu pierādījumu vērtējumā. FID atgādina, ka š.g. pagājušajā ceturksnī tika atjaunotas vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. FID aktualitātes FID 3. ceturksnī saņēmis 419ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem vai darbībām, kuros norādīts uz aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai to pārkāpšanas mēģinājumu. Nemainīgi arī 3. ceturksnī saņemtie ziņojumi galvenokārt attiecās uz sankcijām pakļauto preču pārdošanu, piegādi, nodošanu vai eksportēšanu personām Krievijā caur trešajām valstīm, aizliegtu pakalpojumu sniegšanu Krievijā iedibinātām juridiskajām personām, kontu turēšanu sankcijām pakļautajās kredītiestādēs, kā arī skaidras naudas – eiro banknošu – izvešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīti 80 analītiskie materiāli par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. FID turpina regulāri aktualizēt tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jaunu informāciju. Vienlaikus FID ir sagatavojis vairākus skaidrojumus un atbildes uz jautājumiem saistībā ar mazumtirdzniecības veikalu tīkla “MERE” slēgšanu Latvijā, ievērojot ES sankciju noteiktos ierobežojumus, kā arī skaidrojumu, kā pārbaudīt, vai preci drīkst pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai Baltkrieviju. Jūlijā tika atjaunota FID sankciju tīmekļvietne, vienuviet nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai, skaidrojumiem un praktiskiem rīkiem sankciju jautājumos. Tīmekļvietnē pilnveidots sankciju meklētājs, uzlabota informācijas struktūra, ieviesta iespēja pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā, kā arī saturs turpmāk pieejams gan latviešu, gan angļu valodā. 2026. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 210,05 miljoni EUR; nekustamie īpašumi – 110; transportlīdzekļi – 66; preču zīmes – 13; traktortehnika – 11; peldlīdzeklis – 1; ganāmpulks – 1. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Septembrī FID publicēja jauno Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu par 2023.-2025. gadu (NRA), kurā sankciju jomā secināts, ka sankciju pārkāpšanas draudi Latvijā saglabājas augsti, vienlaikus ir pieaugusi nacionālā kapacitāte to identificēšanai un mazināšanai. Latvijas tiesās 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas tiesās tika izskatītas četras krimināllietas par sankciju pārkāpšanu. Trijās no tām gala nolēmumi ir stājušies spēkā. Vienā no krimināllietām fiziskai personai piespriests naudas sods vairāk nekā 14 tūkstošu EUR apmērā. Otrā lietā fiziskai personai piespriests naudas sods 39 tūkstošu EUR apmērā, bet juridiskai personai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 46 tūkstošu EUR apmērā. Trešajā lietā trīs fiziskām personām piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no četriem mēnešiem un 12 dienām līdz sešiem mēnešiem un trim dienām kā arī probācijas uzraudzība uz 3 gadiem. Šajā krimināllietā 2026. gada 23. septembrī Rīgas pilsētas tiesa vienošanās procesā notiesāja trīs personas, kas nolūkā palīdzēt Krievijai graut Ukrainas teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību pārkāpa ES sankcijas. Notiesātie bija daļa no organizētas grupas, kas 2024. gadā iegādājās militārai darbībai izmantojamas preces un ar pārvadātāju starpniecību slepeni nogādāja tās Krievijas personām, kas saistītas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem. Grupas dalībnieki zināja, ka preces paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai. Galvenokārt tās bija satelīta interneta savienojamības iekārtas, kuru pārdošana uz Krieviju ir aizliegta, kā arī ballistiskie laikapstākļu mērītāji u. c. aizliegtas preces. Pārvadātājiem nodotas iekārtas, kuras bija paredzētas nogādāšanai Krievijas bruņoto spēku kontrolētajā Luhanskā. Savukārt grupas organizatora iztiesāšana turpinās atsevišķā kriminālprocesā. Vēl vienā krimināllietā spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 3. ceturksnī: uzsākti 28 jauni kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu; divos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana; apsūdzība celta piecām fiziskām personām; pret vienu juridisko personu uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu; četri kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu; viens kriminālprocess pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā. Ar prokurora priekšrakstu par sodu pabeigtajā kriminālprocesā Latvijas pilsonis atzina vainu ES noteikto sankciju pārkāpšanā. Persona bija Krievijā reģistrēta IT uzņēmuma vienīgais īpašnieks un ģenerāldirektors un turpināja nodrošināt uzņēmuma darbību, tostarp aizliegtu IT konsultāciju, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumu sniegšanu Krievijas juridiskām personām. Personai tika piemērots naudas sods 11,7 tūkst. EUR apmērā, kā arī 6,71 tūkst. EUR tika konfiscēti kā noziedzīgi iegūta manta. Muitas aktualitātes Par sankciju pārkāpšanu 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde ir uzsākusi 38 administratīvo pārkāpumu procesus. Lai nepieļautu sankcijām pakļauto preču pārvietošanu pāri ES ārējai robežai, 2026. gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde liedza piemērot pieteiktās muitas procedūras 137 kravām. Tādējādi tika novērsta 123 sankcijām pakļautu kravu izvešana no ES un 14 kravu ievešana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Visbiežāk tika liegts izvest no ES elektroiekārtas un elektronikas preces, dažādus mehānismus un to rezerves daļas, kā arī transportlīdzekļus, piekabes un automobiļu rezerves daļas. Kravu izvešana galvenokārt noraidīta tādēļ, ka nebija iesniegti pieprasītie dokumenti vai informācija, preces bija pakļautas sankcijām, bija norādīts neatbilstošs ES kombinētās nomenklatūras (KN) kods vai attiecīgās preces ir aizliegts pārvietot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju.  Vairākos gadījumos konstatēts arī risks, ka transportlīdzekļi vai citas preces nenonāks  deklarācijā norādītajā trešajā valstī, jo iepriekšējās piegādes nebija notikušas vai papildu pārbaudēs tika konstatēts, ka transportlīdzekļi ir tikuši  reģistrēti Krievijā. Veicot ES iebraucošo transportlīdzekļu kontroli, visbiežāk tika noraidītas koksnes un koka izstrādājumu, naftas produktu, metāllūžņu, transportlīdzekļu rezerves daļu, kā arī elektrisko un elektronisko preču kravu ievešana. Galvenie noraidīšanas iemesli bija preču pakļautība sankcijām, apšaubāma vai nepatiesi norādīta izcelsme, kā arī pieprasīto izcelsmes un darījuma dokumentu neiesniegšana. Vairākos gadījumos tika konstatētas arī kravās starp citām precēm slēptas, nedeklarētas sankcijām pakļautās preces. Papildus šī gada 3. ceturksnī 91 gadījumā tika konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu, pārkāpjot sankciju aizliegumus. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā tika novērsti 12 pārkāpumi, bet 58 gadījumos konstatēti fizisku personu izdarīti pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Kopumā šī gada 3. ceturksnī VID Muitas pārvalde, veicot muitas kontroles pasākumus, ir novērsusi 298 iespējamus pārkāpumus, kas saistīti ar ES noteikto sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju neievērošanu. Kopš 2026. gada septembra pastiprināti tiek kontrolēti no Krievijas ievestie kvieši, lai Latvijā nenonāktu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti produkti. Sankciju pārkāpuma piemērs: tvaika pirts 2026. gada 11. septembrī Terehovas muitas kontroles punktā, veicot uz Krieviju izbraucošo transportlīdzekļu kontroli, ar Lietuvā reģistrēta pārvadātāja kravas transportlīdzekli (kravas nosūtītājs – Vācijas uzņēmums,  saņēmējs – Krievijas uzņēmums) tika vesta krava – izjauktā veidā iepakots polimēru tvaika pirts komplekts un apsildāms sols. Padziļinātās muitas kontroles laikā konstatēts, ka preces paredzētas izmantošanai mājsaimniecībā un deklarētas ar neatbilstošu KN kodu. Uz konkrēto kravu attiecas ES noteiktie eksporta aizliegumi, jo tajā esošās preces klasificējamas kā luksuspreces, kuru eksports uz Krieviju vai izmantošana Krievijā ir aizliegta. Par minēto gadījumu Nodokļu un muitas policijā uzsākts kriminālprocess. Par publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai nodrošinātu sabiedrībai regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju piemērošanu un ievērošanu Latvijā. Apkopojums sagatavots, izmantojot FID rīcībā esošo informāciju, kā arī Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes sniegtos datus. FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Finanšu izlūkošanas dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja prese@fid.gov.lv
Finanšu izlūkošanas dienesta VIII ikgadējā starptautiskā sankciju konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” Rīgā, 2026. gada 12. novembrī.
16.11.2026 13:41
FID: sankciju ietekmes stiprināšanai pret Krieviju izšķiroša loma ir koordinētai rīcībai ES dalībvalstu līmenī
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, tādēļ sankciju ietekme pret agresorvalsti ir un arī nākotnē būs būtiska Latvijas un Eiropas drošības prioritāte. 2026. gada 12. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) Rīgā pulcēja vadošos sankciju jomas ekspertus un lēmumu pieņēmējus astotajā ikgadējā konferencē, kur eksperti dalījās pieredzē un atziņās par sankciju efektivitāti un pārkāpumu apkarošanu, to nozīmi Krievijas kara spēju mazināšanā, kā arī Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības un noturības stiprināšanu. Konference “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas” (“Sanctions Work: Degrading Russia’s War Machine”) pulcēja ap 140 jomas ekspertus no 24 valstīm, tostarp runātājus un klausītājus no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. “Cik daudz vairāk finanšu līdzekļu, tehnoloģiju un aprīkojuma būtu Krievijas rīcībā, ja nebūtu ieviesti sankciju ierobežojumi? Šis ir jautājums, kas mums jāuzdod, vērtējot sankciju ietekmi. Vairāk nekā četrarpus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā agresija joprojām turpinās. Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kā arī samazina ieņēmumus, kas tiek izmantoti kara finansēšanai. Mūsu uzdevums ir šo spiedienu vēl vairāk pastiprināt. Latvijai sankcijas vienmēr ir bijušas un joprojām ir nacionālās drošības jautājums. Latvijas austrumu robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tādēļ drošība ir mūsu kopīga atbildība. Krievija turpina meklēt jaunus veidus, kā apiet sankcijas. Mums uz to jāreaģē, identificējot jaunus sankciju apiešanas ceļus, operatīvi apmainoties ar informāciju un nodrošinot konsekventu ierobežojumu piemērošanu pāri valstu robežām. Neviena institūcija un neviena valsts šo darbu nevar un tai nevajadzētu veikt vienai. Katra mūsu rīcībā ir tikai daļa no kopējās informācijas, tādēļ, apvienojot zināšanas un pieredzi, varam efektīvāk identificēt riskus un rīkoties, lai tos novērstu,” konferences atklāšanā klausītājus uzrunāja FID priekšnieks Toms Platacis.“Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta un robeža ar Krieviju un Baltkrieviju nosaka arī mūsu prioritātes sankciju apiešanas risku mazināšanā. Īpašu uzmanību jāpievērš eksporta kontrolei, jo nesen veiktais Nacionālais riska novērtējums norāda, ka aptuveni divas trešdaļas no muitas konstatētajiem iespējamajiem sankciju pārkāpumiem ir saistītas ar preču eksportu uz trešajām valstīm, nevis tieši uz Krieviju vai Baltkrieviju. Tas apliecina, ka būtisks risks ir preču nonākšana Krievijā caur starpniekvalstīm. Tādēļ mērķtiecīgi sadarbojamies ar uzņēmumiem, kas eksportē augsta riska preces, un stiprinām informācijas apmaiņu ar citām valsts institūcijām un finanšu sektoru. Banku sniegtā informācija par aizdomīgiem darījumiem ir īpaši nozīmīga, lai savlaicīgi identificētu iespējamas sankciju apiešanas shēmas,” konferencē uzsvēra FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena.“Mēs jau esam pieredzējuši nepamatotu un priekšlaicīgu sankciju atvieglošanu Krievijai, lai gan tā tikai rada šķietamu progresu miera sarunās, vienlaikus ar jaunu intensitāti iznīcinot Ukrainas enerģētikas un civilo infrastruktūru. Tikmēr karš Tuvajos Austrumos ir devis Krievijai papildu laiku, nodrošinot negaidīti lielus ieņēmumus no energoresursu pārdošanas. Tomēr šie ieņēmumi ne tuvu nav pietiekami, lai atrisinātu strukturālās problēmas, kas uzkrājušās vairāk nekā četru gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas. Mums kā sankciju koalīcijai ir jārod veidi, kā izmantot ekonomisko spiedienu, lai beidzot panāktu Krievijas atgriešanos pie sarunu galda ar patiesu gatavību iesaistīties nopietnās sarunās. Mūsu rīcībā ir nepieciešamie instrumenti,” stāsta Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska). Sankcijas kā Latvijas un Eiropas kopējās drošības instruments   Sankcijas ierobežo Krievijas piekļuvi finansējumam, tehnoloģijām un precēm, kas nepieciešamas kara turpināšanai. Latvijai, atrodoties pie ES un NATO ārējās robežas, sankciju ieviešana ir plaša reģiona drošības jautājums. FID ir nozīmīga loma šajā procesā, kopš 2024. gada aprīļa centralizējot sankciju izpildes funkciju vienā institūcijā, kas veic finanšu izlūkošanu, atbild par sankciju ieviešanas kompetenci un sniedz atbalstu publiskajam un privātajam sektoram, tādējādi efektīvi nodrošinot sankciju izpildi. Sadarbība starp ES dalībvalstīm, kompetentajām institūcijām un privāto sektoru ir priekšnoteikums tam, lai pieņemtie ierobežojumi sniegtu praktiskus rezultātus.  Eiropas Revīzijas palāta: sankcijām ir būtiska ietekme, un to var vēl stiprināt   Eiropas Revīzijas palātas jaunākais ziņojums apliecina, ka ES sankcijas ir būtiski ietekmējušas tirdzniecību ar Krieviju, tostarp gandrīz pārtraucot tiešo augstas prioritātes un divējāda lietojuma preču eksportu. Ziņojumā Latvija izcelta kā pozitīvais piemērs, vienlaikus revīzijā identificētas iespējas uzlabot ES dalībvalstu darbības koordināciju, muitas kontroles konsekvenci, informācijas apmaiņu un sankciju efektivitātes novērtēšanu.  Spēja precīzāk identificēt riskus un novērst sankciju apiešanu   Konferences diskusijās vairākkārt uzsvērts, ka sankciju efektivitāti nosaka nevis pieņemto ierobežojumu vai sankciju kārtu skaits, bet gan to faktiskā ietekme uz Krievijas spēju finansēt karu, iegūt nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt militāro ražošanu. FID organizētā konference apliecināja starptautiskās sadarbības, finanšu izlūkošanas un praktisku risinājumu nozīmi, lai turpinātu stiprināt sankciju ietekmi un Latvijas un Eiropas kopējo drošību.  Konferences ieraksts latviešu valodā:  Konferences ieraksts angļu valodā:    Fotogrāfijas no konferences: https://flic.kr/ps/47nJko    FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta LocāneKomunikācijas nodaļas vadītājaprese@fid.gov.lv
11.11.2026 11:16
Sankciju efektivitāte Krievijas kara spēju mazināšanai: 12. novembrī starptautiska ekspertu diskusija skatāma tiešraidē
Eksporta ierobežojumi un to apiešanas novēršana, kriptoaktīvu izmantošana sankciju apiešanā, sankciju pārkāpumu apkarošana un sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku būs vadošās tēmas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) VIII ikgadējā starptautiskajā sankciju konferencē “Sankciju ietekme: graut Krievijas kara spējas”. Ceturtdien, 2026. gada 12. novembrī, ikviens interesents ir aicināts sekot līdzi konferencei tiešsaistē latviešu vai angļu valodā. Konferenci atklās FID priekšnieks Toms Platacis, savukārt par sankciju nozīmi Krievijas kara spēju ierobežošanā viedokli sniegs Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasiuks (Vladyslav Vlasiuk). Pasākumu vadīs un noslēgumā būtiskāko par sankciju izpildi, kā arī par izskanējušo visas dienas garumā izcels FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Konferencē klātienē pulcēsies vairāk ap 140 jomas eksperti no 24 valstīm, tostarp runātāji un klausītāji no Apvienotās Karalistes, Kanādas, Ukrainas, Vācijas, Francijas, Beļģijas, Zviedrijas, Polijas un citām valstīm. Tiešraide latviešu valodā: https://www.youtube.com/live/Tn3_Fjpz54Q   Tiešraide angļu valodā: https://www.youtube.com/live/JsTXWAW023Y “Aiz katras sankciju prasības ir konkrēts mērķis – mazināt Krievijas spēju turpināt karu. FID kā centrālā sankciju izpildes institūcija palīdz veidot vienotu izpratni un saskaņotu rīcību, lai šis mērķis īstenotos ikdienas lēmumos,” uzsver FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena, kura konferencē skaidros nacionālās kompetentās iestādes lomu sankciju efektīvā izpildē. Ar jaunākajiem Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem par Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju efektivitāti iepazīstinās Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs. Diskusijā par ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem piedalīsies arī Francijas Eiropas un ārlietu ministrijas pārstāvis Timotē Truels (Timothée Truelle) un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls. Par eksporta kontroles izaicinājumiem un privātā sektora lomu sankciju izpildē diskutēs starptautiski eksperti, tai skaitā uzņēmuma “Maersk” sankciju un eksporta kontroles vadītāja Anu Matura Boida (Anu Mathur Boyd), kā arī sankciju jomas ekspertes Hloja Cina (Chloe Cina) un Dara Fernandesa (Dara Fernandez). Kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanā analizēs Karaliskā apvienoto dienestu institūta (RUSI) Drošības un finanšu centra pētnieks Gonsalo Saiss Eraskins (Gonzalo Saiz Erasquin) un uzņēmuma “Elliptic” dibinātājs un galvenais zinātniskais eksperts Toms Robinsons (Tom Robinson). Savukārt ar starptautisko pieredzi sankciju pārkāpumu apkarošanā un eksporta kontrolē dalīsies Kanādas Ārlietu ministrijas direktore Vikija Edžkomba (Vicky Edgecombe), advokātu biroja “Duane Morris” partneris Marks Hendlijs (Mark Handley), kā arī Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovāciju, zinātnes un tirdzniecības departamenta Tirdzniecības sankciju ieviešanas biroja pārstāvis. Konferences noslēgumā Kijivas Ekonomikas skolas (KSE) institūta Sankciju izcilības centra vadītāja Jūlija Pavitska (Yuliia Pavytska) analizēs iespējas pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Darba kārtība latviešu valodā Darba kārtība angļu valodā FID darbības mērķis ir nepieļaut Latvijas Republikas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.