Aktualitātes

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā tīmekļvietnē publicē no personām saņemot informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā. FID ir veicis 01.04.2024. pirmreizēji publicētās informācijas par sankciju izpildi attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu pārbaudi, kā to noteic Ministru Kabineta noteikumu Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 49. punkts. Pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka FID publicētā informācija ir pamatota. Pārbaudes rezultātā FID secinājis, ka no kopumā sankciju subjektu tabulā pirmreizēji iekļautajiem 166 subjektiem vairumā gadījumu iesaldēšana veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Savukārt astoņos gadījumos secināts, ka uz pārbaudes veikšanas brīdi sankciju izpilde, veicot līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu, nav veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šajos gadījumos FID uzskata, ka līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana ir nepamatota, tāpēc iesaldētie līdzekļi vai saimnieciskie resursi būtu atbrīvojami no iesaldēšanas. Iemesli secinājumiem, ka līdzekļu iesaldēšana nav pamatota, katrā konkrētajā gadījumā ir atšķirīgi, taču pārsvarā netika konstatēta sankciju sarakstā iekļautās personas kontrole pār uzņēmumu, vai arī kopš iesaldēšanas uzņēmuma īpašnieku vai vadības struktūrā notikušas izmaiņas. Piemēram, divos gadījumos sankciju sarakstā iekļautā persona atstājusi amatu, kura pilnvaras deva iespēju kontrolēt attiecīgos uzņēmumus. Vēl trīs gadījumos izpētes laikā tika konstatēts, ka par vienu sankciju subjektu datnē veikti divi ieraksti, jo informācijas iesniedzēji norādījuši atšķirīgus personu nosaukumus. Šie ieraksti tika apvienoti, tādejādi samazinot kopējo sankciju subjektu skaitu. FID pirmreizēji publicētajā informācijā iekļautās personas, par kurām FID secinājis, ka līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana nav pamatota: #Nosaukums, reģistrācijas nr.Reģistrācijas valstsFID Pārbaudes datums1AS Euro Rail Trans, reģistrācijas Nr. 40103520476Latvija03.06.20242SIA MARITIME REGISTER OF SHIPPING reģistrācijas Nr. 40003250467Latvija03.06.20243SIA “Anulatrans”, reģistrācijas Nr. 40003431947Latvija03.06.20244INTERGRAIN S.A., reģistrācijas Nr. B175745Luksemburga03.06.20245JSC Tander, reģistrācijas Nr. 2310031475Krievija03.06.20246MARITIME REGISTER OF SHIPPING (UK) LTD, reģistrācijas Nr. 03222610Apvienotā Karaliste03.06.20247PHOSAGRO TRADING SA, reģistrācijas Nr. CHE-107.384.794Šveice03.06.20248TOSHKENT METALLURGIYA ZAVODI, reģistrācijas Nr. 304574612Uzbekistāna03.06.2024 Ņemot vērā pārbaudes rezultātus uz 03.06.2024. Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas kopumā ir 168 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No minētajiem sankciju subjektiem 15 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, bet 153 ir juridiskas personas, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Par vairākiem sankciju subjektiem sadaļās Sankciju subjekti un Iesaldētie saimnieciskie resursi precizēta informācija par sankciju subjekta saistību ar sankciju sarakstā iekļautu personu, kā arī par līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas pamatojumu atkarībā no tā, vai persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē. Savukārt 76 gadījumos FID izpētes laikā konstatējis, ka pirmreizēji iesniegtās informācijas nepietiekamības dēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi vai veikt papildus informācijas pieprasīšanu, tajā skaitā no ārvalstu kompetentajām institūcijām. Attiecībā uz šiem sankciju subjektiem iesaldēšanas pamatotības pārbaude nav pabeigta. Šādos gadījumos FID publicētajā datnē par sankciju subjektiem sadaļā Sankciju subjekti informācija par pārbaudes rezultātiem vēl nav atspoguļota. Pabeidzot iesaldēšanas pamatotības pārbaudi, FID nekavējoties nodrošinās informācijas publicēšanu par pārbaudes rezultātiem. Papildus FID informē, ka 03.06.2024. sankciju subjektu datnē sadaļās Sankciju subjekti pirmreizēji iekļauta informācija par vienu jaunu sankciju subjektu.

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1226 (2024. gada 24. aprīlis) par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (Direktīva), kas stāsies spēkā 2024. gada 19. maijā. Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstīs tika īstenota dažāda prakse attiecībā uz personu saukšanu pie atbildības par sankciju pārkāpšanu, tai skaitā, dalībvalstīm nebija pienākuma par šādu rīcību piemērot kriminālatbildību. Direktīva paredz konkrētas darbības, kuras būs atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu, un par kurām gan fiziskas, gan juridiskas personas būs saucamas pie kriminālatbildības, piemēram, Eiropas Savienības noteiktā aizlieguma pārkāpšana tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcijām pakļautai personai vienībai vai struktūrai, vai tās labā, darījumu veikšana ar sankcijām pakļautām personām, Eiropas Savienības noteikto ieceļošanas aizliegumu apiešana, kā arī citas darbības, kas minētas Direktīvas 3. pantā. Tāpat, lai nodrošinātu samērīgu izmeklēšanas resursu izmantošanu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu, Direktīva paredz, ka atsevišķos gadījumos dalībvalstis varēs noteikt, ka Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi nav noziedzīgs nodarījums, ja tie ir saistīti ar precēm, pakalpojumiem, darījumiem vai darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro, un šādos gadījumos personu varēs saukt pie administratīvās atbildības. Direktīva noteic dažādus soda veidus par sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanu, tai skaitā, arī brīvības atņemšanu. Direktīva visā Eiropas Savienībā atvieglos un vienādos sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības. Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu, vienlaikus Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jāizvērtē nacionālā normatīvā regulējuma atbilstība Direktīvā paredzētajiem nosacījumiem un jāpārņem Direktīvas normatīvais regulējums nacionālajos tiesību aktos līdz 2025. gada 20. maijam.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka saskaņā ar sankciju, kas noteiktas pret Krieviju, normatīvo regulējumu, no 1. maija Latvijā reģistrētām juridiskām personām reizi ceturksnī jāziņo FID par izejošajiem maksājumiem, ko tās tieši vai netieši vienā vai vairākās operācijās ir veikušas minētajā ceturksnī, kas kopā pārsniedz 100 000 EUR, uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, ja maksājuma veicēja īpašumtiesības vairāk nekā 40% apmērā tieši vai netieši pieder: juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā,Krievijas valstspiederīgajam,fiziskai personai, kas uzturas Krievijā. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kurām noteikto 40% īpašumtiesību slieksni sasniedz vairākas personas kopā. Piemēram, 20% kapitāldaļu pieder Krievijā reģistrētai juridiskai personai un 20% pieder fiziskai personai, kas uzturas Krievijā. Pirmajā ziņojumā, kas jāiesniedz līdz 15. maijam, juridiskām personām jāietver informācija par maksājumiem, kas veikti no šī gada 1. janvāra līdz 31. martam. Sākot ar otro ceturksni ziņojums būs jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa noslēguma. Šāda regulējuma mērķis ir iegūt plašāku informāciju kompetento iestāžu rīcībā par līdzekļu plūsmu starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm, kas ļautu identificēt nozares ar augstu sankciju apiešanas risku, kā arī atklāt Krievijas ienākumu avotus. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ziņojumi par maksājumiem uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, ko veic klienti, kuri atbilst minētajiem nosacījumiem, jāsniedz reizi pusgadā sākot ar 1. jūliju par periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ziņojuma iesniegšanai izmantojama veidne, kas pieejama FID tīmekļa vietnē sadaļā FID iesniedzamā informācija. Ziņojumā jāietver informācija par maksājumu, tā saņēmēju, juridiskās personas īpašnieku struktūru un tās atbilstību kritērijiem, kas paredz pienākumu ziņot un cita veidnē norādītā informācija. Informācija jāsūta uz e-pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu informācija par ziņošanas prasību pieejama sadaļā FID iesniedzamā informācija un Eiropas Komisijas sagatavotajos skaidrojumos, kas pieejami šeit (angļu valodā). Ziņošanas pienākumu noteic Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 5.r pants.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir apkopojis un 17.04.2024. publicējis informāciju par iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Informācija publicēta pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar Ministru kabineta 26.03.2024. noteikumiem Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (MK noteikumi) līdz 12.04.2024. pirmreizēji sniegušas personas, kuras, izpildot nacionālajās un starptautiskajās sankcijās noteiktos pienākumus, Latvijā iesaldējušas sankciju subjektu līdzekļus vai saimnieciskos resursus. No kredītiestādēm un finanšu iestādēm, tai skaitā, likvidējamām kredītiestādēm, FID saņēmis informāciju gan par sankciju subjektu līdzekļiem, kas iesaldēti Latvijas kredītiestādēs atvērtos norēķinu kontos, gan par citiem sankciju subjektu līdzekļiem, ko Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes iesaldējušas. Piemērām, saņemta informācija par ārvalstīs reģistrētiem sankciju subjektiem, kuri veikuši maksājumus personām, kurām Latvijas kredītiestādēs atvērti konti. Saņemta arī informācija par maksājumiem, kas veikti ar ārvalstu sankciju subjekta (kredītiestādes) starpniecību. Šajos gadījumos Latvijas kredītiestāde maksājumus apturējusi un naudas līdzekļus iesaldējusi. Valsts iestādes, kas Latvijā reģistrē saimnieciskos resursus, sniegušas informāciju par sankciju subjektu saimnieciskajiem resursiem, kas reģistrēti to vestajos publiskajos reģistros, un kurus tās iesaldējušas, veicot attiecīgās atzīmes reģistra datos. Informācija par sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti līdzekļi un saimnieciskie resursi ir apkopota un publicēta FID tīmekļa vietnes sadaļā Sankciju subjekti. Detalizēta informācija par iesaldētajiem sankciju subjektu saimnieciskiem resursiem pieejama sadaļā Iesaldētie aktīvi. Informējam, ka ērtākai datu apstrādei, informāciju par iesaldētajiem saimnieciskajiem resursiem FID publicē arī Latvijas Atvērto datu portālā. Saskaņā ar MK noteikumos noteikto kārtību, FID līdz 31.05.2024. veiks tīmekļa vietnē pirmreizēji publicētās informācijas pārbaudi.

Konference organizēta ar EEZ grantu atbalstu, projekts “Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā” (Nr. EEZ/FID/2021/6). Informācija par EEZ finanšu instrumentu: www.eeagrants.lv. Strādājam kopā drošai un konkurētspējīgai Eiropai! Šī gada 19. martā Rīgā norisinājās starptautiskā konference “Efektīvas sankcijas: mērķi 2024. gadam”, kas pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku, no kuriem 100 bija klātienē un 900 – attālināti. Konferences mērķis bija apspriest sankciju izpildes un piemērošanas uzlabošanu Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Konference sapulcēja 21 starptautisku ekspertu no 9 valstīm: valsts iestādēm, finanšu institūcijām un nozares, lai apmainītos ar pieredzi un apspriestu iespējas stiprināt sankciju izpildi un piemērošanu operatīvā līmenī visā ES. Pasākumu atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk – FID) priekšnieks Toms Platacis, informējot par FID jauno lomu kā vadošajai institūcijai sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Pēc tam Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra sankciju izšķirošo lomu nacionālajā drošībā, jo īpaši vēršoties pret Krievijas darbībām Ukrainā. Savukārt ES sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O'Sullivan) savā uzrunā uzsvēra sankciju radīto ietekmi uz Krievijas energoresursu peļņas samazinājumu un ietekmi uz tās militārajām spējām. Konferencē tika apspriesti dažādi jautājumi, to skaitā: Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks (Vladyslav Vlasiuk) sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge), RUSI Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra direktoru uzsvēra nepieciešamību pastiprināt sankcijas un to izpildi, lai kavētu Krievijas militārās spējas. Vlasjuka kungs mudināja Ukrainas sabiedrotos ievērot, ko sankcijas ir panākušas. Krievijai ir grūtības iegūt galvenās mikroelektronikas komponentes saviem “Shahed” droniem, un tie arvien vairāk cieš neveiksmi, jo jāizmanto zemākas kvalitātes komponentes. Vlasjuka kungs uzstāja, ka ir svarīgi rīkoties izlēmīgi, un norādīja trīs prioritātes: panākt Krievijas aktīvu konfiskāciju, stiprināt naftas cenu griestu piemērošanu un sadarboties ar starptautiskajām finanšu iestādēm pēc ASV 2023. gada decembra izpildrīkojuma. Pirmajā paneļdiskusijā Kā valstī nodrošināt efektīvu sankciju izpildes modeli?, kuru vadīja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs, dažādu valstu kompetento iestāžu pārstāvji apsprieda to dažādās pilnvaras un pienākumus attiecīgajos sankciju izpildes modeļos, to lomu izņēmumu piemērošanā, kā arī atbalstu, ko tās sankciju izpildē sniedz privātajam sektoram. Kā nacionālās kompetentās iestādes diskusijā piedalījās Latvijas un Igaunijas finanšu izlūkošanas dienesti, Somijas Ārlietu ministrija un atsevišķa struktūra, kas Apvienotajā Karalistē nodarbojas ar finanšu sankciju izpildi - “OFSI”. Diskusijā tika raksturoti centralizēto kompetento iestāžu pozitīvie aspekti un vienlaikus secināts, ka nav viena tāda iestādes modeļa, kas būtu viennozīmīgi veiksmīgāks par citiem. Secināts, ka ir jāvelta vairāk pūles šo modeļu efektivitātes nodrošināšanai, kā arī jāsekmē sadarbība ar privāto sektoru. Saruna noslēdzās ar diskusiju par nepieciešamību ES izveidot centralizētu struktūru sankciju izpildei, un šo priekšlikumu, atbalstīja arī Latvijas FID.Toms Kītings (Tom Keatinge) un RUSI Eiropas Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra vadītāja Kinga Redlovska (Kinga Redlowska) apsprieda pētniecības lomu sankciju efektivitātē. RUSI ir apņēmies uzlabot zināšanas un informētību par sankcijām visā Eiropā un 2022. gada sākumā izveidojusi Eiropas sankciju un nelikumīgu finanšu uzraudzības un analīzes tīklu (SIFMANet). SIFMANet ir organizējis vairāk nekā duci diskusiju ES dalībvalstīs, pulcējot valsts un privāto sektoru, lai novērtētu situācijas, ar kurām organizācijas saskaras sankciju izpildē un piemērošanā. Gan iestādes, gan uzņēmumi ir apņēmušies pildīt savus pienākumus, bet pētnieki atbalsta stratēģiskā redzējuma stiprināšanu un palīdz atklāt politikas un darbības nepilnības, lai panāktu stingrākus sankciju režīmus.Kijivas Ekonomikas augstskolas vecākais ekonomists Benjamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) pievienojās RUSI pētījumu analītiķim Gonzalo Saisam (Gonzalo Saiz) diskusijā par sankciju pašreizējo ietekmi uz Krieviju un iespējām uzlabot sankciju izpildi un piemērošanu. Hilgenstoka kungs uzsvēra sankciju negatīvo ietekmi uz Krievijas enerģētikas ieņēmumiem un militāri rūpniecisko kompleksu, taču norādīja, ka ietekmes temps ir pārāk lēns. Viņš uzvēra, ka ir jāpastiprina naftas cenu griestu piemērošana, lai ierobežotu Krievijas spēju finansēt karu. Tāpat būtu jāpastiprina eksporta kontrole, jo īpaši atbalstot nefinanšu sektora uzņēmējus, kuriem ir ierobežota pieredze sankciju izpildē. Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka stingras sankcijas un eksporta kontroles režīmi ir būtiski valsts drošībai, un prioritātei nodrošināt to efektivitāti vajadzētu palikt arī pēc esošas koncentrēšanās uz Krieviju, lai reaģētu uz tās turpmākiem draudiem.Paneļdiskusija “Sankciju apiešanas apkarošana” sapulcināja iestādes no dažādām ES dalībvalstīm, lai apspriestu sankciju piemērošanas pasākumu līmeni un efektivitāti. Diskusijas dalībnieki piekrita, ka Krievijas aktīvu noskaidrošana nav vienkāršs uzdevums, jo tie bieži tiek slēpti aiz sarežģītām īpašumtiesību struktūrām un pārrobežu tīkliem. Daudzu valstu iestādes nebija pilnībā gatavas izpildīt virkni sankciju, kas tika piemērotas 2022. gada februārī. Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal), Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Nīderlandē, pastāstīja, kā dalībvalstis ir konsekventi palielinājušas savus centienus, īpaši ņemot vērā jaunos apiešanas riskus, kad tirdzniecība tiek novirzīta caur trešajām valstīm. Zviedrijas Ārlietu ministrijas direktors un sankciju koordinators Larss Šmits (Lars Schmidt) iepazīstināja ar savas valsts iniciatīvu, ar kuras palīdzību Zviedrijas iestādes izplatīja eksportētājiem brošūru par sankcijām, lai informētu viņus par viņu pienākumiem, sniegtu atbalstu un rosinātu modrību. Diskusija noslēdzās ar informāciju par gaidāmajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst pārkāpumus un atturēt no turpmākas to veikšanas.Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta (FISMA) Sankciju politikas amatpersona Pjērs Arnouds Lotons (PIERRE-Arnaud Lotton) diskusijā ar FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāju Martu Tilhenu apsprieda Eiropas Komisijas centienus atbalstīt sankciju izpildi un piemērošanu visā ES. Secināts, ka ir pastiprināta politikas uzmanība cīņai pret sankciju apiešanu ar jauniem pasākumiem, piemēram, tranzīta aizlieguma paplašināšanu caur Krieviju vai jauno prasību līgumos iekļaut klauzulu “aizliegumam Krievijas re-eksportam”, taču vienlaikus ir svarīgi nodrošināt šo pasākumu īstenošanu. Lai gan dalībvalstīs joprojām trūkst saskaņotības tādos jautājumos kā “kontrole” pār juridiskām struktūrām, Komisija ir apņēmusies turpināt informēšanu, izmantot informācijas apmaiņas instrumentus un sniegt norādījumus, kā novērst neatbilstības un veicināt vienotu izpratni.Paneļdiskusijā Publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšana tika akcentēta privātā sektora būtiskā loma sankciju izpildē. FINTRAIL vecākais konsultants un sankciju vadītājs Emīls Dāls (Emil Dall) uzsvēra, kā nepieredzēts sankciju mērogs ir mainījis starptautiskās atbilstības ainu, ES un Apvienotajai Karalistei esot uzmanības centrā sankciju jomā, kurā tradicionāli dominē ASV. Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa uzsvēra banku klientu nepietiekamo gatavību izpildīt sankcijas, kas palielina finanšu iestāžu administratīvo slogu, prasot lielāku manuālo darbu, lai veiktu pastiprinātu uzticamības pārbaudi klientiem un to komercdarbībai. Džemma Konna (Gem Conn), Dow Jones viceprezidente satura stratēģijas un kvalitātes, risku un atbilstības jautājumos, noslēgumā aicināja iestādes publicēt pēc iespējas vairāk informācijas sankciju sarakstos, lai atvieglotu šo pieaugošo sankciju atbilstības nodrošināšanas uzdevumu veikšanu, novērstu viltus pozitīvos rezultātus un uzlabotu aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti.KleptoCapture darba grupas līdzdirektors Maikls Kho (Michael Khoo) attālinātā sarunā ar Tomu Kītingu (Tom Keatinge) skaidroja darba grupas centienus nodrošināt sankciju un eksporta kontroles režīmu izpildi, iegūt pierādījumus par sankciju pārkāpumiem un apiešanu, kā arī panākt likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības un notiesāšanu. Šos centienus ir veicinājušas arī citas starptautiskas iniciatīvas, piemēram, G7 darba grupa Krievijas elite, pilnvarotie un oligarhi (“Russian Elites, Proxies and Oligarchs” (REPO)). Tomēr Kho kungs secināja, ka šajā jomā joprojām pastāv problēmas. Daudzās jurisdikcijās joprojām nav kriminālatbildības par sankciju apiešanu, kas kavē savstarpējās juridiskās palīdzības lūgumus. Gaidāmajai ES direktīvai, ar kuru sankciju pārkāpumi tiks kriminalizēti, vajadzētu mazināt šo plaisu. FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs noslēdza konferenci ar galvenajiem diskusiju secinājumiem, bruģējot ceļu uz turpmāko sadarbību starp galvenajām sankciju ieinteresētajām personām Eiropas Savienībā, un norādot uz piemēru, ko FID var demonstrēt citām dalībvalstīm, lai centralizētu savu sankciju kompetenci nolūkā veicināt sankciju efektīvu piemērošanu un izpildi. Pilns konferences ieraksts ir pieejams šeit. Konference organizēta saskaņā ar EEZ finanšu mehānisma 2014. -2021. gada programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projektu Nr. EEZ/FID/2021/6 “darbinieku zināšanu uzlabošana cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā”

Saistībā ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-301/22 un T-304/22, ar ko apmierināti Pjotra Avena un Mihaila Fridmana lūgumi atcelt piemērotos ierobežojošos pasākumus jeb sankcijas, Finanšu izlūkošanas dienests informē, ka spriedumi nenozīmē automātisku sankciju atcelšanu. FID skaidro, ka kamēr personas ir iekļautas Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula) I pielikumā, tikmēr Regulā noteiktie ierobežojošie pasākumi joprojām ir spēkā. Lai personas no Regulas I pielikuma tiktu svītrotas, ir nepieciešams attiecīgs Eiropas Savienības Padomes lēmums par Regulas grozīšanu. Saskaņā ar Regulā noteikto šobrīd jāturpina nodrošināt Pjotra Avena un Mihaila Fridmana īpašumā, turējumā un kontrolē esošo finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, un ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Lai uzzinātu aktuālo informāciju par izmaiņām sankciju sarakstos, aicinām sekot līdzi informācijai FID tīmekļa vietnē sankcijas.fid.gov.lv.

Ar 2024. gada 1. aprīli Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kļūst par kompetento institūciju starptautisko un nacionālo sankciju (turpmāk – sankciju) izpildes jautājumos. Sankciju izpildes jautājumos FID noteiktas šādas galvenās funkcijas: pieņemt lēmumu par sankcijās noteiktu izņēmumu piemērošanu, izsniedzot atļauju darījuma vai darbības veikšanai;publicēt informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā;uzturēt sankciju meklētāju, kurā pieejama informācija par Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības sankciju sarakstos iekļautām personām;pieņemt saistošus lēmumus par sankciju izpildi, ja konstatēts, ka sankcijas nav izpildītas, tai skaitā, veikt sankciju subjektu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu;lemt par līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu no iesaldēšanas, ja tiek atceltas pret personu noteiktās sankcijas vai mainās sankciju subjekta īpašumtiesības vai kontrole, bet līdzekļi un saimnieciskie resursi nav atbrīvoti;sniegt skaidrojumus, veikt informatīvus pasākumus un apmācības par jautājumiem saistībā ar sankciju izpildi;saņemt un analizēt informāciju, kas saskaņā ar sankciju regulējuma prasībām ziņojama dalībvalsts kompetentajai iestādei, t. sk., informācija par sankciju izpildi, par līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu Latvijā, un citu informāciju;veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. FID kompetence sankciju izpildes jautājumos noteikta ar 2023. gada 8. decembra grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stājās spēkā 2024. gada 1. aprīlī. Izmaiņas tiek veiktas, lai nodrošinātu, ka jautājumos par sankciju izpildi ir viens sākotnējais saziņas punkts un viena galvenā iestāde, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot saziņu starp privāto un publisko sektoru. Vienlaikus, jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos citas institūcijas pieņem lēmumu par sankcijās noteiktu izņēmumu piemērošanu, proti: Ārlietu ministrija par darbībām ar precēm, kuru apriti regulē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, un ar humāniem apsvērumiem saistītiem izņēmuma gadījumiem;Ministru Kabinets pēc FID ierosinājuma īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos par sankciju izņēmumu piemērošanu;Civilās aviācijas aģentūra un ostas kapteinis par sankciju izņēmumiem ārkārtas situācijās aviācijas un kuģošanas jomā. Papildu jaunajām funkcijām, FID saglabā kompetenci cīņā pret sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā.

Seminārs organizēts ar EEZ grantu atbalstu, projekts “Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā” (Nr. EEZ/FID/2021/6). Informācija par EEZ finanšu instrumentu: www.eeagrants.lv. Strādājam kopā drošai un konkurētspējīgai Eiropai! Lai informētu uzņēmējus par to, kas praktiski mainīsies sankciju izpildes jomā no šī gada aprīļa, piemēram, kādi sankciju jautājumi būs Finanšu izlūkošanas dienesta pārziņā, kāda informācija būs pieejama sankcijas.fid.gov.lv tīmekļa vietnē, kā saņemt atļauju, lai piemērotu sankciju regulējumā paredzētus izņēmumus, šī gada 20. martā FID organizēja praktisku semināru uzņēmējiem “FID jaunās funkcijas – sankciju jautājumi”. Semināru klātienē apmeklēja ap 30 pārstāvju no dažādiem uzņēmējiem, finanšu iestādēm un to asociācijām, bet attālināti to vēroja ap 320 skatītāji. Semināra prezentācija pieejama lejuplādēšanai šeit.