Aktualitātes

Valsts drošības dienests (VDD) informē, ka 2026. gada 2. februārī tas rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas iedzīvotāju par neatļautu programmēšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam Krievijā, pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas. Kriminālprocess pret personu tika uzsākts 2025. gada 14. aprīlī aizdomās par Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – ES noteikto sankciju pārkāpšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka persona kopš 2022. gada attālināti sniegusi programmēšanas pakalpojumus uzņēmumam Krievijā. Papildus persona vairākus mēnešus darba algu saņēmusi ES sankciju sarakstos iekļautās Krievijas bankas “Alfa-Bank” kontā, tādējādi pretēji aizliegumam nodrošinot sankcijām pakļautam subjektam finanšu līdzekļus. VDD uzsver, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ES dalībvalstu iedzīvotājiem ir aizliegta programmēšanas un daudzu citu pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem Krievijā. Tāpat aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus ES sankciju sarakstos iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka aizliegto pakalpojumu sniegšana sankcijām pakļautām personām vai uzņēmumiem ir viena no biežāk identificētajām sankciju pārkāpumu tipoloģijām. Praksē šādi pārkāpumi nereti tiek maskēti kā attālināti pakalpojumi vai ārpakalpojuma līgumi, tādēļ FID aicina finanšu iestādes un citus likuma subjektus īpaši rūpīgi izvērtēt šādu darījumu atbilstību sankciju regulējumam. Vienlaikus tiek atgādināts, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Informācija: VDD

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2026. gada 5. februāra spriedumā lietā C-619/24 apstiprinājusi, ka importa aizliegums precēm no Krievijas Federācijas ir piemērojams visām attiecīgajā pielikumā uzskaitītajām precēm, un katrā atsevišķā gadījumā nav jāvērtē, vai konkrētais imports rada ievērojamus ieņēmumus Krievijas Federācijai. Konkrētajā lietā ES Tiesa atbildēja uz prejudiciālo jautājumu, ko uzdeva Diseldorfas Finanšu tiesa, par to, kā interpretēt Padomes Regulas Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.i panta 1. punktu: “Savienībā ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot XXI pielikumā uzskaitītās preces, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, ja šo preču izcelsme ir Krievijā vai ja tās tiek eksportētas no Krievijas.” Diseldorfas Finanšu tiesa šo jautājumu uzdeva saistībā ar lietu, kurā Krievijas pilsonis, kas dzīvo Vācijā, Krievijā iegādājās lietotu transportlīdzekli un ieveda to ES teritorijā. Vācijas muitas iestāde transportlīdzekli konfiscēja, pamatojoties uz 3.i panta 1. punktu. Prasītājs apstrīdēja konfiskāciju, argumentējot, ka viena lietota automobiļa imports nerada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, kā arī atsaucās uz 3.i panta 3.ad punktu, kas paredz iespēju reģistrēt transportlīdzekļus, kuri 2023. gada 19. decembrī jau atradās ES teritorijā. ES Tiesa spriedumā norāda, ka ES ir tiesības noteikt preces, kuru imports uzskatāms par ieņēmumus radošu, un tas ir izdarīts, iekļaujot attiecīgās preces XXI pielikumā. Aizliegums piemērojams automātiski visām pielikumā uzskaitītajām precēm. To apstiprina arī regulā paredzētie izņēmumi, piemēram, personīgā lietošana un personiskās mantas. Ja aizliegums attiektos tikai uz darījumiem, kas individuāli rada ievērojamus ieņēmumus, šādi izņēmumi nebūtu nepieciešami. Vienlaikus 3.i panta 3.ad punktā paredzētā reģistrācijas iespēja attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas ES atrodas likumīgi. Nelikumīgi ievestu transportlīdzekli nevar legalizēt, atsaucoties uz šo normu. Spriedums apstiprina, ka importa aizlieguma piemērošanai pietiek ar to, ka prece ir iekļauta XXI pielikumā un tās izcelsme ir Krievijā vai tā eksportēta no Krievijas. Individuāls ieņēmumu vērtējums nav nepieciešams un nav pieļaujams.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) brīdina par krāpnieciskām īsziņām un zvaniem, kas tiek izsūtīti FID un tā amatpersonu vārdā. Fiksēti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par FID darbiniekiem, informē iedzīvotājus par it kā “noķertiem krāpniekiem” un sola atgūt izkrāptu naudu, pieprasot veikt papildu maksājumus vai pārskaitījumus. Svarīgi zināt: FID nekad nesūta īsziņas un nezvana iedzīvotājiem, lai pieprasītu naudas pārskaitījumus.FID neiesaistās individuālu finanšu līdzekļu “atgūšanā” un neprasa maksājumus par šādām darbībām.Jebkādas īsziņas, zvani vai e-pasti FID vārdā ar lūgumu pārskaitīt naudu ir uzskatāmi par krāpniecību. Ja esat saņēmuši šādu ziņu vai zvanu: neveiciet nekādas darbības,nepārskaitiet naudu,nekavējoties vērsieties Valsts policijā, iesniedzot informāciju par saņemto saziņu. Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un brīdināt arī savus tuviniekus, īpaši seniorus.

Tieslietu akadēmijā norisinājās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Ģenerālprokuratūras organizētās mācības un diskusija, lai apspriestu pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju izpildi un sankciju pārkāpumu krimināltiesiskajiem aspektiem. Mācībās piedalījās 60 dalībnieku, pulcējot izmeklētājus, prokurorus un tiesnešus. Mācību laikā FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena un Finanšu izlūkošanas nodaļas vadītājs Roberts Dūdiņš skaidroja sankciju ierobežojumu tiesiskos aspektus, tostarp uzsvēra tiesu lomu sankciju jautājumos un iepazīstināja ar būtiskākajiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem saistībā ar sankciju regulējumu. Dalībniekiem tika sniegts ieskats sankciju pārkāpumu identificēšanā un atklāšanā, īpaši akcentējot aktuālās sankciju pārkāpšanas tipoloģijas. Vienlaikus lektori uzsvēra starpinstitucionālās sadarbības nozīmi ar FID sankciju pārkāpumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas procesā. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurora p.i. Aldis Lasmanis mācību laikā pievērsās sankciju pārkāpumu krimināltiesiskajiem aspektiem, skaidroja pierādījumu iegūšanas īpatnības sankciju pārkāpumu lietās, kā arī piemēroto sodu samērīguma izvērtēšanas jautājumus. Mācību noslēgumā dalībniekiem bija iespēja risināt praktiskus uzdevumus, analizējot situācijas par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Tam sekoja lietderīga diskusija par to, kā pilnveidot iestāžu sadarbību, lai efektivizētu sankciju pārkāpumu identificēšanu, pierādīšanu un iztiesāšanu Latvijā. FID, Tieslietu akadēmija un Ģenerālprokuratūra pateicas dalībniekiem par patieso interesi un aktīvo līdzdalību mācību un diskusijas laikā.

Kā sankcijas vājina Krievijas ekonomiku, un kā to ietekmi iespējams novērtēt? Šajā rakstā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs un Kijivas Ekonomikas skolas KSE institūta Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) analizē, kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku, izvērtē to efektivitāti un aplūko, kādas izmaiņas vēl ir nepieciešamas. Sankcijas darbojas, taču priekšā vēl daudz darāmā Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 19 sankciju kārtas pret Krieviju, papildinot pasākumus, kas tika ieviesti jau pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. “Tā kā sankcijas ik pēc sešiem mēnešiem ir jāatjauno ar visu ES dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, politiskā pretestība var būtiski vājināt to efektivitāti,” norāda B. Hilgenstoks. B. Hilgenstoks papildina, ka tas izskaidro, kādēļ dažas dalībvalstis joprojām importē Krievijas energoresursus vairāk nekā trīsarpus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma. Tomēr, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, ES ir panākusi ievērojamu progresu – negaidītā vienošanās aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadāšanu Eiropā apliecina, ka sankcijas var tikt efektīvi pilnveidotas. P. Iļjenkovs vērš uzmanību uz papildu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi, finanšu iestādes un dalībvalstis. Lai gan lēmumi par sankcijām tiek pieņemti centralizēti, par to faktisko īstenošanu ir atbildīga katra dalībvalsts. Tas ir novedis pie sankciju īstenošanas decentralizācijas un sadrumstalotības dalībvalstu līmenī. Piemēram, liela daļa valstu vēl nav ieviesušas kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu atbilstoši ES direktīvai. Sankciju izpildes nepilnības var rasties arī vienas valsts robežās. Lai mazinātu šādu risku, Latvija ir noteikusi Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos. Abi eksperti norāda, ka sankciju īstenošana uzlabojas, taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni. “Lai sankcijas kļūtu patiesi efektīvas, ir vajadzīgi mērķtiecīgi un ilgtermiņā noturīgi ieguldījumi,” uzsver P. Iļjenkovs. Sankcijas, kas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus Vaicāti par to, kuras sankcijas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus, abi eksperti ir vienisprātis, ka būtiskāko ietekmi radījuši pret enerģētikas sektoru vērstie ierobežojumi. ES noteiktais embargo jēlnaftai un naftas produktiem būtiski ierobežoja Krievijas piekļuvi Eiropas tirgum. Tas 2023. gada sākumā piespieda Krieviju meklēt jaunus pircējus citos tirgos, nereti pārdodot naftu ar ievērojamām atlaidēm, kā rezultātā būtiski samazinājās ieņēmumi. KSE institūts lēš, ka laika posmā no 2022. gada marta līdz 2025. gada augustam Krievija ir zaudējusi 159 miljardus ASV dolāru potenciālo ieņēmumu(skat. 1. attēlu).  1. attēls. Krievijas un Eiropas naftas cenu salīdzinājums (pa kreisi) un Krievijas naftas eksporta zaudējumu aplēses (pa labi). Avoti: IEA Oil Market Reports; KSE institūta aplēses. Pēc abu ekspertu domām, nākamās nozīmīgākās ir eksporta kontroles sankcijas attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un citām augstas prioritātes precēm. Lai gan Eiropas izcelsmes tehnoloģijas joprojām nonāk Krievijas militārajā aprīkojumā un pierādījumi liecina, ka sankcijas nav pilnībā apturējušas Rietumos ražotu komponentu iegādi, izmantojot sarežģītas piegādes ķēdes, šāda veida iepirkumi bieži notiek ar ievērojami augstākām izmaksām nekā normālos tirgus apstākļos. B. Hilgenstoks norāda, ka tas var būt saistīts gan ar lielo starpnieku skaitu sankciju apiešanas shēmās, gan ar to, ka Ķīnas piegādātāji, apzinoties Krievijas atkarību no šīm tehnoloģijām, piemēro paaugstinātas cenas. Finanšu sankcijas ir tikpat nozīmīgas. P. Iļjenkovs izceļ arī sankcijas, kas vērstas pret Krievijas oligarhiem, kuru ietekme nosaka Kremļa lēmumu pieņemšanu. Savukārt B. Hilgenstoks izceļ Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu ES, norādot, ka piekļuves zaudēšana ārvalstu rezervēm ierobežo politikas veidošanas iespējas, veicina augstas procentu likmes un vēl vairāk destabilizē rubli. Jaunāko sankciju ietekme uz Lukoil un Rosneft 2025. gada oktobrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica jaunas sankcijas pret Rosneft un Lukoil – diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. Kā norāda B. Hilgenstoks, sākotnējā ietekme būs būtiska, jo OFAC skaidri signalizē par sekundāro sankciju risku ārvalstu bankām. Lai saglabātu eksporta apjomus, Krievijai nāksies piedāvāt vēl lielākas atlaides jau tā zemajai naftas cenai. Cik ilgi šis periods turpināsies, pagaidām nav skaidrs, jo abi eksperti ir vienisprātis, ka šo sankciju efektivitāte būs atkarīga no tā, cik stingri OFAC nodrošinās to izpildi. Daži izņēmumi jau ir piešķirti, kas mazina sankciju efektivitāti. Pastāv arī iespēja, ka Krievija varētu izveidot čaulas uzņēmumus, lai iegādātos sankcijām pakļauto naftu un pēc tam to tālāk pārdotu, izslēdzot no darījumiem Rosneft un Lukoil nosaukumus un tādējādi ļaujot bankām apstrādāt maksājumus. Tas, vai OFAC ieņems stingru nostāju pret šādām iespējamām apiešanas shēmām, vēl ir atklāts jautājums. P. Iļjenkovs norāda, ka Lukoil ievērojamā klātbūtne Eiropas degvielas mazumtirdzniecības tirgū padara uzņēmumu īpaši pakļautu sankciju ietekmei. Vienlaikus ietekme uz Latviju, visticamāk, būs minimāla, jo Rosneft faktiski jau kopš 2022. gada tiek uzskatīts par sankciju subjektu, ņemot vērā tā izpilddirektora Igora Sečina iekļaušanu sankciju sarakstā, savukārt Lukoil uzņēmējdarbības klātbūtne Latvijā ir neliela. Ilgstošais karš un Krievijas ekonomikas noturība Pēc vairāk nekā trīsarpus gadiem Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu turpinās, raisot jautājumus par to, ko kara ilgums atklāj par Krievijas ekonomikas stāvokli. B. Hilgenstoks norāda, ka ilgstoša kara vešana ārpus savas teritorijas ir ārkārtīgi dārga, lai gan autoritārs režīms spēj šādu agresiju ilgstoši uzturēt. Vienlaikus Krievija nav neuzvarama – tai neizdevās īstenot sākotnējo militāro mērķi trīs dienu laikā ieņemt Kijivu, un tās virzība frontē bijusi lēna un ļoti dārga. “Kara ilgums liecina, ka līdz šim piemērotais spiediens nav bijis pietiekams – tas ir jāpastiprina,” secina B. Hilgenstoks. Sankcijas ir būtiski vājinājušas Krievijas ekonomiku un tās spējas karot, taču to ilgtermiņa efektivitāte ir atkarīga no turpmākas koordinācijas, konsekventas īstenošanas un politiskās gribas. Šī spiediena saglabāšana un pastiprināšana ir izšķiroša, lai starptautiskā sabiedrība varētu efektīvi atbalstīt Ukrainu un ierobežot Krievijas spējas turpināt agresiju. Saruna norisinājusies FID rīkotās konferences “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” laikā, kas kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti. Konferences ieraksts (latviešu valodā) Konferences ieraksts (angļu valodā) FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Lai palīdzētu uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem orientēties jaunākajās sankciju prasībās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir papildinājis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) ar jauniem skaidrojumiem par Eiropas Savienības 19. sankciju kārtā pieņemtajām izmaiņām attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valdībai Ar 19. sankciju kārtu ir ieviests vispārējs pakalpojumu sniegšanas ierobežojums Krievijas Federācijas valdībai, kā arī Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, publiskajām iestādēm, valsts uzņēmumiem, korporācijām vai aģentūrām. BUJ sadaļā skaidrots, ka: no 2025. gada 24. oktobra jebkādu pakalpojumu sniegšana minētajiem subjektiem tieši vai netieši ir pieļaujama tikai ar FID iepriekšēju atļauju;sankciju regulējuma izpratnē diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tiek uzskatītas par attiecīgās valsts valdības daļu. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā BUJ sadaļa papildināta arī ar skaidrojumu par aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā. FID skaidrojumos norādīts, ka: no 2025. gada 24. oktobra ir aizliegta tādu pakalpojumu sniegšana kā ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi, tūristu gidu pakalpojumi, kā arī ar tiem saistīta reklāma un citi līdzīgi pakalpojumi, kas tiek sniegti Krievijas Federācijas teritorijā;pakalpojumu sniedzējiem katrā gadījumā ir pienākums individuāli izvērtēt, vai konkrētais pakalpojums ir uzskatāms par tādu, kas ir tieši saistīts ar tūrisma darbībām. FID aicina komersantus un pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar atjaunoto BUJ sadaļu un izmantot tajā sniegtos skaidrojumus savā ikdienas darbībā, kā arī ievērot noteiktos sankciju aizliegumus. Tāpat FID lūdz komersantus un pakalpojumu sniedzējus pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valdībai pārliecināties, vai attiecīgie sankciju ierobežojumiem pakļautie subjekti ir saņēmuši FID atļauju pakalpojumu saņemšanai, savukārt sankciju ierobežojumiem pakļautos subjektus - savlaicīgi plānot absolūti nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu un vērsties FID ar atbilstošu iesniegumu atļaujas saņemšanai. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai FID atgādina, ka darbības, ko aizliedz sankciju normatīvais regulējums, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko paredzēta kriminālatbildība. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

15. decembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās sankciju sarakstā iekļaut deviņas jaunas personas, kas saistītas ar “ēnu flotes” darbības nodrošināšanu, savukārt 18. decembrī sankciju saraksts tika papildināts ar vairākiem “ēnu flotes” kuģiem. Šie kuģi piedalās Krievijas izcelsmes naftas un citu sankcijām pakļautu produktu realizēšanā, tādējādi nodrošinot ievērojamu ieņēmumu avotu Krievijas valdībai. Sankciju saraksts tika papildināts ar 41 Krievijas “ēnu flotes” kuģi, kuriem aizliegts piekļūt dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī liegts saņemt dažādus ar jūras transportu saistītus pakalpojumus. Šie kuģi ir pārvadājuši Krievijas izcelsmes jēlnaftu, naftas produktus vai minerālproduktus un ir veikuši neregulāras un augsta riska kuģošanas darbības. Līdz šim kopumā sankcijām pakļauti 605 kuģi. Mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautas piecas fiziskas un piecas juridiskas personas, kas piedalās “ēnu flotes” kuģu darbības nodrošināšanā. Šīs personas galvenokārt saistītas ar kuģniecības uzņēmumiem, kas reģistrēti Apvienotajos Arābu Emirātos. Sarakstā iekļautas arī ar Krieviju, Vjetnamu un Pakistānu saistītas personas. Lai efektīvāk cīnītos pret sankciju apiešanu, ES Padome lēmusi turpmāk ar “ēnu floti” saistītus sankciju papildinājumus veikt arī ārpus ierastā sankciju pakotņu režīma. Plašāka informācija par sankciju sarakstā iekļautajiem “ēnu flotes” kuģiem. Plašāka informācija par mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautām personām.

Administratīvā rajona tiesa (Tiesa) 2025. gada 12. decembrī noraidīja juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Tiesa atzina, ka FID faktiskā rīcība šajā gadījumā bijusi pamatota un tiesiska. Vienlaikus jānorāda, ka spriedums ir pirmās instances nolēmums un var tikt pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa spriedumā vērtēja, vai attiecībā uz pieteicēju ir izpildīti īpašumtiesību un kontroles kritēriji saistībā ar Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautu personu. Šis Tiesas spriedums apstiprina FID praksi sankciju izpildē un veicina sankciju apiešanas risku mazināšanu. Tiesa secināja, ka saskaņā ar ES sankciju regulējumu un paraugpraksi uz pieteicēju ir attiecināmi ierobežojošie pasākumi. FID ieskatā pieteicējs pastarpināti pieder uzņēmumam, kuru kontrolē sankciju sarakstā iekļauta persona, līdz ar to šāds uzņēmums ir uzskatāms par sankciju sarakstā iekļautās personas kontrolē esošu vienību, kuras līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Tiesa ir atzinusi FID secinājumus par pamatotiem. FID atgādina, ka ES mērķēto finanšu sankciju regulā, kas grozīta ar 19. sankciju pakotni, ir ietvertas definīcijas terminiem “īpašumā” un “kontrolē”.1 Minēto terminu definēšana stiprina tiesisko noteiktību un veicina vienotu praksi ES dalībvalstīs, padarot šos terminus juridiski saistošus. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES paraugpraksē skaidrotajām definīcijām, līdz ar to terminu piemērošanas pamatprincipi praksē saglabāti nemainīgi. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 1 Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 1. panta i) un j) punkti

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast atbildes tostarp par preču tranzītu caur Krieviju un Baltkrieviju, kā arī par gadījumiem, kā pārliecināties, ka plānotais darījums vai darbība atbilst sankciju regulējumam. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Informācija atjaunināta 27.11.2025.