Aktualitātes

29. aprīlī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pārstāvji piedalījās devītajā Eiropas Komisijas rīkotajā augsta līmeņa sanāksmē par Eiropas Savienības (ES) ierobežojošo pasākumu izpildi. Sanāksmē ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta un partnervalstu pārstāvji apsprieda sankciju režīmu efektivitāti, aktuālās sankciju pārkāpšanas tendences, kā arī iespējas stiprināt vienotu pieeju sankciju izpildei un novērst sankciju pārkāpumus. Sanāksmi vadīja komisāre finanšu pakalpojumu, uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos Marija Luīza Albukērke (Maria Luís Albuquerque). “Šādi starptautiskās sadarbības formāti ir nozīmīgi vienotas izpratnes veidošanai par sankciju riskiem, informācijas apmaiņas veicināšanai un praktiskās sadarbības stiprināšanai starp ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Efektīva sankciju izpilde ir būtisks priekšnosacījums Eiropas drošības un tiesiskuma nodrošināšanai,” uzsver Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja. Īpaša uzmanība tika pievērsta nesen pieņemtajai 20. sankciju kārtai, tostarp ES pretapiešanas instrumenta piemērošanai pirmo reizi. Reaģējot uz augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmu pieaugumu atsevišķās trešajās valstīs un iespējamiem sankciju pārkāpšanas riskiem, ES noteikusi aizliegumu konkrētu preču eksportam uz Kirgīzu Republiku (Kirgizstānu). Pasākumu mērķis ir mazināt risku, ka attiecīgās preces varētu tikt reeksportētas uz Krieviju un izmantotas tās militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Sanāksmē tika aplūkoti arī jautājumi par Krievijas enerģijas eksporta ierobežošanu, tā dēvētās “ēnu flotes” darbībām, alternatīvu maksājumu tīklu izmantošanu trešajās valstīs un sankciju ietekmi uz Krievijas spēju finansēt karadarbību. Dalībnieki pārrunāja jaunākās sankciju pārkāpšanas tendences un tipoloģijas, kā arī efektīvus risinājumus sankciju pārkāpumu novēršanā un izmeklēšanā. Vienlaikus tika uzsvērta ES starptautiskā dialoga ar trešajām valstīm nozīme. Diskusijās tika minēti piemēri, kuros trešo valstu finanšu iestādes un uzraudzības institūcijas pēc ES sankciju piemērošanas ieviesušas būtiskus uzlabojumus sankciju risku pārvaldībā. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot šo uzlabojumu efektivitāti un ilgtspēju, finanšu iestādes vēlāk izņemtas no ES sankciju sarakstiem. Dalībvalstis dalījās arī praktiskajā pieredzē sankciju izpildē un pārkāpumu izmeklēšanā, tostarp par “ēnu flotes” kuģu aizturēšanu un arestēšanu, kā arī par kriminālprocesiem gadījumos, kad sankcijām pakļautas preces mēģināts nogādāt Krievijā caur trešajām valstīm. Pēc augsta līmeņa sanāksmes norisinājās Sankciju koordinatoru forums, ko vadīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O’Sullivan). Forumā piedalījās arī Ukrainas, Apvienotās Karalistes, ASV un citu partnervalstu pārstāvji, diskutējot par sankciju ietekmi un turpmākās starptautiskās sadarbības stiprināšanu. Sanāksmju laikā tika uzsvērta arī izlūkošanas un starpinstitucionālās sadarbības nozīme efektīvā sankciju izpildē, kā arī nepieciešamība turpināt ciešu sadarbību ar trešajām valstīm un privāto sektoru sankciju risku pārvaldībā. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Šī gada 24. februārī apritēja četri gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā. Militārā agresija ir tīši vērsta uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu. Ņemot vērā, ka ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) turpina negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku un spēju īstenot militāro agresiju, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 20. sankciju kārtu. Galvenie 20. sankciju kārtas elementi Sektorālās sankcijas Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču saraksts Jaunajā sankciju kārtā iekļautas papildu preces, kuru eksports uz Krieviju vai tranzīts caur Krieviju ir aizliegts, jo tās var tikt izmantotas, lai veicinātu Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Eksporta aizliegums attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dabiskais un cietais kaučuks, dzelzs vai tērauda skrūves, citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi, u. c. Pirmo reizi piemērots preču eksporta aizliegums uz trešajām valstīm Vērojot augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmas straujo pieaugumu atsevišķās Krievijas kaimiņvalstīs, kas var liecināt par sankciju pārkāpšanu, apejot importa vai eksporta aizliegumus, tika ieviests regulējums, kas aizliedz preču eksportu uz trešajām valstīm. Pieņemot 20. sankciju kārtu, pirmo reizi regulējuma ietvaros noteiktas preces, kuras aizliegts eksportēt uz konkrētu trešo valsti. Turpmāk aizliegts uz Kirgīzu Republiku eksportēt preces ar KN kodu 8457 10 (daudzfunkcionālas darbmašīnas metāla apstrādei) un KN kodu 8517 62 (iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus), ņemot vērā potenciālo reeksporta risku uz Krieviju. Šī ierobežojuma ietvaros turpmāk var tikt pievienotas arī citas preces un citas trešās valstis, uz kurām šo preču eksports būtu aizliegts. Jauni importa aizliegumi Papildināts to preču saraksts, kuras aizliegts importēt no Krievijas, jo tās rada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā. Preces, uz kurām saskaņā ar jauno sankciju kārtu attieksies importa aizliegums, ir, piemēram, sāls, oļi, grants, šķembas, dzelzs rūdas koncentrāti, bezūdens amonjaks, kā arī dažādi vara un alumīnija izstrādājumi u. c. ES identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru Sankciju sarakstā iekļautas 60 juridiskas personas, kas ar savām darbībām veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu personas. Jauns pakalpojumu sniegšanas aizliegums Krievijas valdībai un Krievijā iedibinātām personām turpmāk aizliegts sniegt pakalpojumus, kas varētu veicināt Krievijas tehnoloģisko attīstību, konkrēti, aizliegts sniegt pārvaldītus drošības pakalpojumus (managed security services). Pārvaldīts drošības pakalpojums ietver ar kiberdrošības riska pārvaldību saistītu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, piemēram, incidentu novēršanu, ielaušanās testēšanu, drošības revīzijas un konsultācijas, tostarp ekspertu sniegtas konsultācijas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu. Krievijas propagandas mediju pārraidītā satura pārpublicēšanas aizliegums Turpmāk ES teritorijā tiks aizliegta ne tikai Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 uzskaitīto Kremļa naratīvu atbalstošo mediju publicētā satura pārraidīšana, bet arī tā pārpublicēšana reāllaikā (mirroring), lai ierobežotu aizlieguma apiešanu. Ierobežo iesaistīšanos darījumos ar ostām, kuras tiek izmantotas, lai apietu noteiktos ierobežojumus saistībā ar naftas cenu griestiem Papildināts saraksts ar tām ostām un slūžām, ar kurām aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos, pievienojot divas ostas, kas atrodas Krievijā, kā arī vienu trešajā valstī. Enerģētikas sektors Ēnu flote Ar jauno sankciju kārtu par ēnu flotes kuģi var tikt uzskatīti ne tikai tādi kuģi, kas pārvadā Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, bet arī tādi, kas pārvadā minerālproduktus, piemēram, industriālajai nozarei nepieciešamās dabīgās izejvielas kā sāli, kālija karbonātu u.c. 20. sankciju kārtā identificēti papildu 46 ēnu flotes kuģi, kuri iekļauti sankciju sarakstā. Ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) saistīto pakalpojumu aizliegumi No 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā aizliegums Krievijas uzņēmumiem vai Krievijas personu īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem sniegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu pakalpojumus. Aizliegums ietver tādu pakalpojumu sniegšanu kā, piemēram, iekraušanu, izkraušanu, uzglabāšanu, bunkurēšanu u.c. Tiek noteikts jauns aizliegums sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības vai finanšu pakalpojumus sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem, kā arī ledlaužiem, kas kuģo Krievijas ūdeņos, ir reģistrēti ar Krievijas karogu vai pieder vai tos pārvalda Krievijas persona. Ledlauži var tikt aktīvi izmantoti, lai stiprinātu ēnu floti Krievijas ziemeļu daļā. Centieni mazināt iespējamu tankkuģu pārdošanu Krievijas personām Jēlnaftas un naftas produktu transportēšanai paredzētus tankkuģus aizliegts pārdot vai nodot Krievijas personām vai izmantošanai Krievijā. Lai iespējami mazinātu situācijas, kurās trešās valsts persona, kas iegādājusies tankkuģi no ES personas, to tālāk pārdod vai nodod Krievijas personai, tankkuģa īpašniekam pirms tā pārdošanas ir jāidentificē iespējamie riski un jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, lai mazinātu tankkuģa iespējamo nonākšanu Krievijā. Pirkuma līgumā ir nepieciešams ietvert klauzulu, kas aizliedz tankkuģi pārdot tālāk personai Krievijā vai izmantošanai Krievijā. Mērķētās finanšu sankcijas Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā pievieno: ·      37 fiziskas personas ·      80 juridiskas personas Iekļaušana Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā. Finanšu sektors Identificētas četras trešo valstu bankas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu vai būtiski kavē ES sankciju mērķu sasniegšanu Personām, kuras uzturas ES, ir aizliegts sadarboties vai veikt jebkāda veida darījumus ar bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu, sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju vai būtiski kavē sankciju regulējumā noteikto mērķu sasniegšanu. Ar jauno sankciju kārtu pievienotas vēl četras šādas trešo valstu finanšu iestādes.Turklāt papildināts to finanšu iestāžu saraksts, ar kurām noteikts darījumu veikšanas aizliegums, pievienojot 20 finanšu iestādes. Papildu aizliegumi, kas vērsti uz kriptoaktīviem Papildus jau iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem A7A5 kriptoaktīvam, ar jauno sankciju kārtu aizliegts iesaistīties darījumos, kas saistīti ar diviem citiem kriptoaktīviem, kuri vēl ir ieviešanas procesā – Krievijas Centrālās bankas digitālajiem rubļiem RUBx un Digital Rouble. Tiek noteikts aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos ar juridisku personu, kas sniedz kriptoaktīvu vai to maiņas pakalpojumus un ir iedibināta Krievijā. Turpmāk aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES iedibinātu juridisku personu, kura nav finanšu iestāde, bet sniedz kriptoaktīvu vai maksājumu pakalpojumus, kas nodrošina starptautisku darījumu izpildi, ar kuru palīdzību iespējams apiet ierobežojošos pasākumus. Aizliegts saņemt ziedojumus no Krievijas pētniecības nozares Ziedojumu vai cita veida finansiālu atbalstu turpmāk aizliegts saņemt no Krievijas publiskajām vai privātajām pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pētniecību vai inovāciju izstrādi. Sankciju ietekme uz Baltkrieviju Ar 20. sankciju kārtu pieņemti jauni ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) pret Baltkrieviju, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir līdzīgi kā tie, kas noteikti pret Krieviju – aizliegto pakalpojumu sarakstu papildina tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums un pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanas aizliegums. Tāpat arī noteikti stingrāki ierobežojumi saistībā ar kriptoaktīviem, kā arī definētas jaunas preces, kurām noteikti importa vai eksporta aizliegumi. Eksporta aizliegums turpmāk attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dažāda veida gumijas izstrādājumiem, metāla stieplēm un noteiktu traktortehniku, savukārt importa aizliegums – uz sāli, bezūdens amonjaku, dzelzs rūdu un citiem materiāliem, kas var radīt ievērojamus ieņēmumus Baltkrievijai. Papildināti arīmērķēto finanšu sankciju saraksti, pievienojot trīs juridiskas personas. Turpmāk uz Krievijas un Baltkrievijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām neattieksies ierobežojums, kas paredz pienākumu pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas un Baltkrievijas valdības daļām saņemt kompetentās iestādes atļauju.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. “Aizvadītais gads FID bijis aktīvs vairākās jomās. Ņemot vērā FID misiju – rūpēties par mūsu valsts un tās finanšu sistēmas drošību – turpinājām veikt un attīstīt finanšu izlūkošanu, nodrošinājām sankciju izpildi, veidojām ciešu sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem finanšu izlūkošanas un sankciju izpildes jomā un vienlaikus turpinājām arī jau 2024. gadā uzsākto darbu ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumu. Sadarbība un tās kvalitāte bija izšķirošais faktors 2025. gada rezultātiem ikvienā no mūsu darbības jomām,” uzsver FID priekšnieks Toms Platacis. Pozitīvs starptautiskais novērtējums stiprina Latvijas reputāciju Pērn tika pieņemts Latvijas 6. kārtas novērtējuma ziņojums FATF/MONEYVAL plenārsēdē. Latvija 10 kritērijos no 11 sasniedza pozitīvu efektivitātes novērtējumu. FID vadībā īstenotais darbs apliecināja Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem, būtiski stiprinot valsts starptautisko reputāciju. Attīstīta finanšu izlūkošana un analītiskā kapacitāte 2025.gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas, fokusējoties uzfinanšu noziegumu efektīvu identificēšanu un novēršanu. FID sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes pētījumus. Dienests saņēma vairāk nekā 5,5 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un teju 100 tūkstošus sliekšņa deklarācijas. Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu struktūru FID saņemtajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem un TAI pieprasījumos, arī 2025. gadā FID veiktā finanšu izlūkošana un tās rezultātā TAI nosūtītie analītiskie materiāli galvenokārt bija saistīti ar krāpšanu un kibernoziegumiem, sankciju pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Būtisku ieguldījumu sniedza arī sadarbības platforma OpCEN un FID izveidotais “Black-Box” risinājums. OpCEN ir FID iniciatīva, kas izveidota, lai nodrošinātu sadarbību, informācijas analīzi un apmaiņu, kā arī pasākumu plānošanu starp FID un TAI konkrēta finanšu izlūkošanas, kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa ietvaros. FID datu meklētājs “Black-Box” ir tehnisks risinājums, kas nodrošina TAI rīcībā esošo datu salīdzināšanu ar FID datubāzē pieejamajiem datiem. “Black-Box” ļauj TAI amatpersonām operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa ietvaros drošā veidā iegūt informāciju par datu esamību FID rīcībā par fizisku vai juridisku personu, kontu finanšu vai kredītiestādē, lai pieņemtu lēmumu par pieprasījuma nosūtīšanu FID. Stiprināta sankciju izpilde un ieguldījums starptautiskajā drošībā 2025. gads bija pirmais pilnais gads kopš FID pilda kompetentās iestādes funkciju sankciju izpildē Latvijā. Dienests mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificēja apiešanas riskus un sniedza ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa sankciju politikā. Šī gada laikā tika noteikta arī jauna funkcija – koordinēt sadarbību sankciju pārkāpumu novēršanai un izmeklēšanai. Līdz 2025. gada beigām FID sankciju tīmekļvietnē bija publicēta informācija par 156 sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti dažādi veida aktīvi, t.sk. līdzekļi 153 miljonu eiro apmērā. Savukārt ziņojumu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem 2025. gadā pieauga par aptuveni 80 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. FID analītiskais darbs veicināja sankciju pret Krieviju stiprināšanu, tostarp identificējot kuģus, kas saistīti ar tā saukto “ēnu floti” – nepilni 10 % no 2025. gadā ES sankciju sarakstā iekļautajiem šīs flotes kuģiem identificēja FID. Sadarbība kā galvenais efektivitātes faktors FID funkciju izpilde nav iespējama bez efektīvas sadarbības ar TAI, ieskaitot valsts drošības iestādes un prokuratūru, kā arī ar likuma subjektiem un UKI. Šādas sadarbības veicināšanai FID koordinē iesaistīto institūciju, kā arī likuma subjektu sadarbību, sasaucot Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes. Sadarbības koordinācijas grupa ir privātās-publiskās un publiskās-publiskās sadarbības platforma. Gada laikā notikušas 296 sadarbības koordinācijas grupu sanāksmes, kurās piedalījās 260 TAI darbinieki un prokurori. 2025. gadā FID saņēmis 276 TAI, valsts drošības iestāžu un prokuratūras pieprasījumus. Tāpat organizētas divas starptautiskas konferences, veicinot diskusiju par finanšu noziegumiem un sankciju izpildi. FID darbības rezultāti balstījās plašā sadarbībā ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. 2025. gadā operacionālā sadarbība tika īstenota ar 65 valstu finanšu izlūkošanas vienībām. Nozīmīgs solis Eiropas līmenī finanšu noziegumu apkarošanā 2025. gadā bija arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes (AMLA) darbības uzsākšana, kurā starp pirmajiem AMLA ekspertiem darbojas arī FID pārstāvis. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir sniegusi nozīmīgu skaidrojumu par sankciju piemērošanu gadījumos, kad juridiska persona pati nav iekļauta sankciju sarakstā, bet to kontrolē ES sankciju sarakstā iekļauta persona jeb sankciju subjekts. Lieta tika ierosināta pēc tam, kad Lietuvas kredītiestādes iesaldēja uzņēmuma aktīvus, pamatojoties uz to, ka 50 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja personai, kas iekļauta ES sankciju sarakstā (ES sankciju režīms pret Baltkrieviju). Uzņēmums apstrīdēja šo lēmumu, un Lietuvas Augstākā tiesa vērsās ES Tiesā. Savā spriedumā ES Tiesa uzsvēra, ka sankciju režīms attiecas ne tikai uz ES sankciju sarakstā tieši iekļautajām personām, bet arī uz uzņēmumiem, kuri ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Šāda pieeja ir būtiska, lai novērstu sankciju apiešanu un izvairītos no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas efektīvas piemērošanas. ES Tiesa norādīja, ka jēdziens “kontrole” jāinterpretē plaši, ietverot gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz uzņēmumu. Vienlaikus tika atzīts, ka gadījumos, kad sankciju subjektam pieder 50 % uzņēmuma kapitāldaļu, uzskatāms, ka tas kontrolē uzņēmumu un tā līdzekļus. Tomēr šo pieņēmumu var apstrīdēt. ES dalībvalstīm jānodrošina mehānisms, kas ļauj gan uzņēmumam, gan sankciju subjektam apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanu un, ja nepieciešams, panākt atcelšanu. Latvija šīs lietas ietvaros sniedza arī savu viedokli, tādējādi piedaloties ES sankciju piemērošanas prakses pilnveidē. Ņemot vērā šo spriedumu, Finanšu izlūkošanas dienests atgādina, ka sankciju ievērošanā būtiska nozīme ir ne tikai formālai personas pārbaudei sankciju sarakstos. Ar aktuālo sankciju subjektu sarakstu, kuriem iesaldēti līdzekļi Latvijā, iespējams iepazīties šeit. Papildus tam FID aicina izmantot Sankciju meklētāju, kas nodrošina iespēju ērti un operatīvi pārbaudīt fiziskas un juridiskas personas, kurām piemērotas ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas nacionālās sankcijas.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa noraidījusi piecu Krievijā darbojošos vadošo uzņēmēju apelācijas sūdzības, apstiprinot viņiem piemēroto sankciju, tostarplīdzekļu iesaldēšanas, tiesiskumu. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir noteikusi sankcijas personām, kuras darbojas tautsaimniecības nozarēs, kas nodrošina būtiskus ienākumus Krievijas valdībai. Šo pasākumu mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju un mazināt tās spēju finansēt agresiju pret Ukrainu. Pieci uzņēmēji – Dmitrijs Pumpjanskis (Dmitry Alexandrovich Pumpyanskiy), Tigrans Hudaverdjans (Tigran Khudaverdyan), Viktors Rašņikovs (Viktor Filippovich Rashnikov), Dmitrijs Mazepins (Dmitry Arkadievich Mazepin) un Germans Hans (German Khan) – apstrīdēja viņiem piemērotās sankcijas ES tiesās. Pēc tam, kad 2023. gadā Vispārējā tiesa viņu prasības noraidīja, lieta tika skatīta apelācijas kārtībā ES Tiesā. Savā spriedumā ES Tiesa apstiprināja, ka sankciju piemērošana ir pamatota. Tā uzsvēra, ka būtisku ienākumu avotu Krievijas valdībai nodrošina tautsaimniecības nozares, nevis uzņēmēji, kas tajās darbojas. Uzņēmēju “ietekme” jāvērtē ekonomiskajā kontekstā, neatkarīgi no to saiknes ar Krievijas valdību. Ņemot vērā šo personu nozīmīgo lomu Krievijas ekonomikā, tās var netieši veicināt Ukrainu destabilizējošu darbību finansēšanu, uzturot vai stiprinot attiecīgo nozaru rentabilitāti. Vienlaikus ES Tiesa skaidroja, ka ierobežojošo pasākumu pamatā esošie kritēriji ir tiesiski, ja tie nav acīmredzami neatbilstoši izvirzītajam mērķim un nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Spriedums stiprina ES sankciju režīma tiesisko pamatu un apstiprina pieeju, kas vērsta uz ekonomiskā spiediena palielināšanu pret personām, kuru darbība saistīta ar Krievijas stratēģiski nozīmīgajām nozarēm.

Rīgas pilsētas tiesa 2026. gada 16. martā atzina apsūdzēto par vainīgu organizētā grupā veiktās darbībās ar mērķi palīdzēt ārvalstij graut citas demokrātiskas valsts teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību, kā arī par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un radījusi būtisku kaitējumu. Tiesa apsūdzētajam piemēroja brīvības atņemšanu uz 11 gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, kā arī izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem. Attiecībā uz trim citiem apsūdzētajiem – diviem Latvijas pilsoņiem un vienu Latvijas nepilsoni – kriminālprocess tiesvedības laikā tika izdalīts atsevišķā lietvedībā. Izmeklēšanā konstatēts, ka organizētā grupa internetā pasūtīja vairākus desmitus ASV uzņēmuma “SpaceX” satelīta interneta sistēmu “Starlink Mini Kit”, kas nodrošina piekļuvi internetam gandrīz jebkurā vietā. Tāpat tika iegādātas citas militārām vajadzībām izmantojamas preces, tostarp ieroču detaļas, patronu čaulītes, lodes un ballistiskie laikapstākļu mērītāji. Kopējā šo preču vērtība sasniedza aptuveni 200 000 eiro. Minētās preces tika ievestas Krievijā un pārdotas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem saistītām personām, zinot, ka minētās preces paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai. Tāpat bija zināms, ka daļai no tām ES ir noteikusi aizliegumu tās nodot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā. Šādu darbību rezultātā tika būtiski apdraudētas Ukrainas un starptautiskās drošības intereses, jo Krievijai tika sniegts nozīmīgs atbalsts militārā uzbrukuma īstenošanā pret Ukrainu. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Informāciju sagatavojusi Latvijas Republikas prokuratūra.

2026. gada 14. martā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu pagarināt mērķētās finanšu sankcijas pret Krieviju, turpinot vērsties pret personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. Tāpat 27. februārī pagarinātas mērķētās finanšu sankcijas pret Baltkrieviju. Saistībā ar sankciju režīma turpināšanu Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atgādina, ka tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv pastāvīgi ir pieejama sadaļa “Iesaldētie aktīvi”, kurā tiek publicēta informācija par sankciju subjektiem, kuriem Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Līdz 2026. gada 16. martam Latvijā ir iesaldēti aktīvi, kas kopumā ir 160 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No tiem: 23 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas,137 ir juridiskas personas, kas atrodas sankcionēto personu īpašumā vai kontrolē. Sadaļā “Iesaldētie aktīvi” pieejama detalizēta informācija par dažāda veida iesaldētajiem aktīviem, kā arī dati Excel formātā par sankciju subjektiem, par kuriem FID ir saņemta informācija. Sadarbībai ar uzņēmumiem Krievijā īpaši augsts risks FID uzsver, ka jebkāda sadarbība ar sankciju sarakstos tieši iekļautām personām ir aizliegta. Sankciju sarakstos tiek iekļauti arī ietekmīgi Krievijas uzņēmēji, kuriem pieder vai kuri kontrolē Krievijai stratēģiski svarīgus uzņēmumus un ekonomikas nozares. Lai novērstu sankciju ierobežojumu apiešanu, sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kas šīm personām pieder vai kurus tās kontrolē. Tāpēc sadarbība ar uzņēmumiem, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, vispārīgi ir aizliegta. Līdz ar to īpaši augsts risks tikt iesaistītam sankciju pārkāpumā ir, sadarbojoties ar komersantiem Krievijā. Lai nodrošinātu atbilstību sankcijām, nepietiek tikai formāli pārliecināties, vai sadarbības partneris ir iekļauts sankciju sarakstā. Papildus ir jāizvērtē, vai uzņēmums nepieder vai to nekontrolē sankciju sarakstā iekļauta persona. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad sektorālās sankcijas neierobežo konkrēto preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu Krievijas personām. Mērķētajās finanšu sankcijās izšķiroša nozīme ir tam, kas ir darījumā iesaistītās personas un kas gūst labumu no darījuma. FID papildus atgādina, ka atbildība par sankciju ievērošanu, kā arī par konkrēta darījuma vai darbības atbilstības izvērtēšanu saglabājas pašai personai. Tas attiecas gan uz mērķētajām finanšu sankcijām, gan sektorālajām sankcijām un ietver pienākumu veikt pienācīgu pārbaudi, balstoties uz pieejamo informāciju un piemērojamo sankciju normatīvo regulējumu. FID tīmekļvietnē ir pieejamas arī vadlīnijas sankciju risku pārvaldīšanai darījumos ar paaugstināta riska valstīm, kas sniedz praktiskus ieteikumus sankciju ievērošanai un risku mazināšanai: Vadlīnijas.pdf ES individuālās sankcijas pret personām un organizācijām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, tiek piemērotas kopš 2014. gada un aptver plašu personu loku – tostarp augstākās amatpersonas, uzņēmumus, oligarhus un citus režīma atbalstītājus. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Mērķētās finanšu sankcijas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Mērķētās finanšu sankcijas pret Baltkrieviju noteiktas ar Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 ( 2006. gada 18. maijs ) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Mērķētās finanšu sankcijas var tikt pārkāptas, tostarp veicot darījumus ar personu, kura ir sankciju subjekts (tieši iekļauta mērķēto finanšu sankciju sarakstā vai atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē); veicot darījumus ar kredītiestādi, kura pakļauta mērķētajām finanšu sankcijām; piegādājot preces komersantam, kurš tās tālāk piegādā sankciju subjektam; veicot darījumu, kura rezultātā ekonomisko labumu netieši gūst sankciju subjekts (piemēram, nomājot no komersanta preces, kuru īpašnieks ir sankciju subjekts); iegādājoties tādas preces no komersanta, kuru ražotājs ir sankciju subjekts.

2026. gada 20. februārī stājies spēkā jauns Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pieņemtais vispārīgais administratīvais akts (vispārējais saskaņojums). Jaunais vispārējais saskaņojums pēc būtības saglabā 2024. gada 27. decembra vispārējā saskaņojuma regulējumu, vienlaikus to precizējot un papildinot ar jaunām maksājumu kategorijām, tostarp maksājumiem zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādēm un Latvijas Republikā reģistrētiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuru veikšanai sankciju subjektiem nav nepieciešama atsevišķa FID atļauja. Līdz ar jaunā vispārējā saskaņojuma spēkā stāšanos spēku zaudē līdzšinējais 2024. gada 27. decembra vispārējais saskaņojums. Ar jauno vispārējo saskaņojumu iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību. MONEYVAL veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Ceturtdien, 19. februārī, Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja – MONEYVAL - publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos (Immediate Outcomes). Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. “Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus,” par padarīto saka Ministru prezidente Evika Siliņa.Finanšu ministrs Arvils Ašeradens: “Pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu. Šodien esam izveidojuši regulējuma un uzraudzības ietvaru, kas balstās uz efektivitāti, starpinstitucionālu sadarbību un riskos balstītu pieeju. Tā ir būtiska valsts drošības un ekonomiskās konkurētspējas sastāvdaļa - spēcīga un uzticama finanšu sistēma stiprina investoru uzticību, mazina reputācijas riskus un nostiprina Latviju kā drošu un pievilcīgu partneri starptautiskajā finanšu apritē.” Finanšu izlūkošanas dienests (FID) bija šī procesa vadošā un koordinējošā iestāde. Novērtējuma rezultāti apliecina, ka FID ir viens no vadošajiem finanšu izlūkošanas dienestiem pasaulē un līderis starptautiskajā sadarbībā, sniedzot būtisku un kvalitatīvu ieguldījumu Latvijas un pasaules finanšu drošībā. “Šis novērtējums ir skaidrs signāls tam, ka Latvija ir atzīta par uzticamu un spējīgu partneri starptautiskajā cīņā pret finanšu noziegumiem un sankciju apiešanu,” norāda FID priekšnieks Toms Platacis. Viņš arī uzsver: “Galvenais izaicinājums turpmāk ir saglabāt samērīgumu. Efektīvā sistēmā iesaistītajām iestādēm jāspēj izvērtēt, kad nepieciešama iejaukšanās vai regulējoša rīcība un kad tā nav nepieciešama. Mērķtiecīgi piemērojot riskos balstītu pieeju un vienlaikus nodrošinot, ka zema riska sektori netiek pārlieku noslogoti, Latvija stiprina savu reputāciju un vienlaikus arī atbilstību vadošajiem starptautiskajiem standartiem.” Īpaši augstu ir novērtēts FID ieguldītais darbs ziņojumu kvalitātes celšanā, tehnoloģisko risinājumu ieviešanā un sadarbības stiprināšanā ar likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm. Eksperti norāda, ka FID ir efektīva, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta iestāde, kas nodrošina augstas kvalitātes finanšu izlūkinformāciju. FID vadībā īstenotais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma process sekmē vienotu un uz izmaiņām reaģējošu izpratni par Latvijas riskiem. Kā jau iepriekš ziņots, 2025. gada 13. jūnijā FATF un MONEYVAL kopējā plenārsēdē tika pieņemts Latvijas 6. kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums. Latvija ir pirmā valsts, ko vērtēja jaunajā novērtēšanas kārtā. Latvijas novērtējumā tika aptverti veiktie pasākumi un sasniegtie rezultāti no 2017. gada 11. novembra līdz 2024. gada 15. novembrim. Par savstarpējo novērtējumu Savstarpējais novērtējums ir vadošais starptautiska līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas novērtējums, kas sniedz padziļinātu valsts sistēmas analīzi un skaidrus ieteikumus tās pilnveidošanai. Latvijas procesā tika iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, kā arī prokurori, tiesneši, nevalstiskās organizācijas un privātais sektors. FATF (Financial Action Task Force) jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (NILL/TF/PF). MONEYVAL (Council of Europe Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism) ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem un metodoloģijai. Plašāka informācija: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/moneyval