Aktualitātes

No 2024. gada 26. decembra personām, kas pārdod, piegādā, nodod vai eksportē augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas preces ir pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar šo preču nonākšanu Krievijā un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu. Personām arī jānodrošina, ka šīs prasības īsteno tām piederošas vai to kontrolē esošas ārpus Eiropas Savienības iedibinātas sabiedrības. Augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas ieročos kaujas laukā. Augstas prioritātes preču saraksts pieejams Padomes Regulas Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā1 (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā un XLVIII pielikumā. Attiecībā uz precēm, kas iekļautas Regulas Nr. 833/2014 XLVIII pielikumā, pienākums ieviest pasākumus sankciju apiešanas novēršanai stājas spēkā 2025. gada 26. maijā2. Minētās prasības noteiktas Regulas Nr. 833/2014 12.gb panta 1. punktā un paredz, ka fiziskas un juridiskas personas, kas pārdod, piegādā, nodod vai eksportē augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas preces: samērīgi to būtībai un apmēram veic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un eksportu izmantošanai Krievijā, un nodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti;samērīgi to būtībai un apmēram īsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un eksportu izmantošanai Krievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to vai dalībvalsts līmenī, vai Savienības līmenī. Prasības neattiecas uz tādām personām, kas preces pārdod, piegādā vai nodod tikai Eiropas Savienībā vai Regulas Nr. 833/2014 VIII pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm. Līdzīgas prasības augstas prioritātes preču eksportētājiem noteiktas arī Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu3. Detalizētāks skaidrojums par augstas prioritātes preču eksportētājiem noteikto prasību izpildi pieejams Eiropas Komisijas publicētajā bieži uzdoto jautājumu dokumentā, kas pieejams šeit. Informējam, ka Finanšu izlūkošanas dienests šobrīd izstrādā vadlīnijas komersantiem iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, kas cita starpā skaidros, kādus pasākumus sankciju apiešanas risku identificēšanai, pārvaldīšanai un mazināšanai augstas prioritātes preču eksportētājiem jāievieš, lai nodrošinātu tiem noteikto prasību izpildi. Vadlīnijas tiks publicētas FID tīmekļa vietnē. 1Konsolidētā versija pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0833-20241217&qid=1740390623098 2Padomes regula (ES) 2025/395 (2025. gada 24. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202500395 3Konsolidētā versija pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02006R0765-20241216&qid=1740396235868

Vakar, 2025. gada 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atzīmējot šo datumu, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 16. sankciju pakotni pret Krieviju, pastiprinot spiedienu uz Krieviju par tās uzsākto karu. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers.1 Galvenie 16. sankciju pakotnes elementi Papildināti sankciju saraksti Mērķēto finanšu sankciju sarakstos iekļauti vēl 83 subjekti – 48 fiziskas personas un 35 vienības, piemēram, kas atbalsta Krievijas militāro kompleksu, kas ir aktīvas sankciju apiešanā, kriptoaktīvu biržās Krievijā un jūrniecības nozarē. Papildus ir ieviesti divi jauni kritēriji, kas ļaus ES piemērot sankcijas personām un vienībām, kurām pieder vai kuras ekspluatē ēnu flotes kuģus, kā arī tiem, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa. Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts Vēl 74 tankkuģiem, un citiem kuģiem, kas uzskatāmi par daļu no Krievijas “ēnu flotes”, aizliegta pieeja ES ostām un pakalpojumiem, jo tie pārkāpj naftas cenu griestus, transportē militāro aprīkojumu vai Ukrainā nozagtos graudus. Enerģijas ierobežojumi Aizliegts nodrošināt pagaidu uzglabāšanu Krievijas jēlnaftai un naftas produktiem ES teritorijā, neatkarīgi no naftas iepirkuma cenas un šo produktu galamērķa, kas līdz šim bija atļauts, ja šie produkti tika pārdoti ievērojot naftas cenu grieztus. Noteikti papildu ierobežojumi preču un tehnoloģiju eksportam, īpaši programmatūrai, kas saistīta ar naftas un gāzes izpēti, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas izpētes un ražošanas spējas. Turklāt tie paplašina aizliegumu piegādāt preces, tehnoloģijas un pakalpojumus jēlnaftas projektu pabeigšanai Krievijā, piemēram, “Vostok Oil” projektam, līdzīgi kā pašlaik tiek ierobežota sašķidrinātās dabasgāzes projektu pabeigšana. Alumīnija importa aizliegums Papildus jau spēkā esošajam aizliegumam importēt no Krievijas pārstrādātus alumīnija izstrādājumus, ar 16. sankciju pakotni noteikts arī aizliegumu ES importēt primāro alumīniju no Krievijas. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem, tiek ieviests alumīnija importa kvotas mehānisms. Divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta un tranzīta aizliegumi Aizliegts vairāku preču, ko Krievija izmanto kaujas laukā, eksports uz Krieviju un tranzīts caur Krieviju. Piemēram, programmatūra, kas saistīta ar datorizētās numeriskās vadības (CNC) iekārtām, kas tiek izmantotas ieroču ražošanā, videospēļu kontrolieri, ko Krievijas armija izmanto dronu vadīšanai kaujas laukumā, un noteikti ķīmiskie savienojumi. Ierobežojumi bankām Pirmo reizi ES aizliedz darījumus ar ārvalstu bankām, kas izmanto Krievijas finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu jeb “SPFS” finanšu sistēmu. “SPFS” ir specializēts finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojums, ko izstrādājusi Krievijas Centrālā banka, lai neitralizētu ierobežojošo pasākumu ietekmi. Turklāt to Krievijas banku sarakstā, kurām aizliegts sniegt specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu (SWIFT), iekļautas vēl 13 Krievijas reģionālās bankas, kuras uzskata par svarīgām Krievijas finanšu un banku sistēmām. Transporta ierobežojumi Paplašināti kritēriji, kas ļaus noteikt sankcijas arī pret trešo valstu pārvadātājiem, kas veic iekšējos lidojumus Krievijā vai piegādā aviācijas preces Krievijas aviosabiedrībām vai iekšzemes lidojumiem Krievijā. Ja šīs aviokompānijas tiks iekļautas sarakstā, tām nebūs atļauts lidot uz ES. Turklāt ES ir pastiprinājusi esošo aizliegumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem ES teritorijā, tostarp tranzītā, ko veic autotransporta uzņēmumi, kuros 25% vai vairāk pieder Krievijas fiziskām vai juridiskām personām. Jaunais noteikums aizliedz jebkādas izmaiņas šo uzņēmumu kapitāla struktūrā, kas palielinātu Krievijas īpašnieku daļu virs 25%. Aizliegumi attiecībā uz infrastruktūru ES ir aizliegusi jebkādus darījumus ar noteiktām Krievijas ostām, jūras ostām un lidostām. Noteikts jauns aizliegums ES operatoriem sniegt būvniecības pakalpojumus Krievijā. Ierobežojumi okupētajās Ukrainas teritorijās Aizliegta pakalpojumu sniegšana okupētajās teritorijās (Krima, Donecka, Hersona, Luhanska, Zaporižja), tostarp būvniecība, konsultācijas, IT un juridiskie pakalpojumi. Sankciju režīms šīm teritorijām pagarināts līdz 2026. gadam. Baltkrievijas sankciju režīma stiprināšana Sankciju paketē iekļauti papildu ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju, saskaņojot tos ar tirdzniecības sankcijām, kas noteiktas Krievijai. Papildus tiek ieviesti ierobežojumi pakalpojumu un programmatūras pārdošanai vai sniegšanai, noguldījumiem, kriptoaktīvu makiem un transportam. Šī sankciju pakotne ir daļa no ES ilgtermiņa stratēģijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiskās un militārās spējas, kā arī lai novērstu sankciju apiešanu ar trešo valstu starpniecību. ES turpina cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu sankciju efektīvu īstenošanu un atbalstītu Ukrainu tās cīņā par suverenitāti un teritoriālo integritāti. Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html *Tiks publicēta drīz. 1https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_585

Lai nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem – tostarp apmācības un informatīvos pasākumus – Finanšu izlūkošanas dienests, kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, iniciēja sabiedriskās domas aptauju. Pērnā gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju ievērošanu visā uzņēmējdarbības vidē. Aptauja aptvēra 300 uzņēmumus no dažādām tautsaimniecības nozarēm, kas darbojas Latvijā un nodarbina 10 vai vairāk darbiniekus. Galvenie secinājumi: Sankciju ietekme – 45% uzņēmumu ir izjutuši sankciju sekas, it īpaši uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 milj. eiro un tie, kas jau īsteno sankciju atbilstības pasākumus.Atbalsta nepieciešamība – 42% uzņēmēju valsts iestāžu atbalstu sankciju ievērošanai vērtē kā pietiekamu, tomēr vairāk nekā puse vēlētos papildu atbalstu.Galvenās problēmas – 47% sankciju skarto uzņēmumu izjūt birokrātisku slogu, 38% sastopas ar grūtībām partneru pārbaudē, bet 36% nespēj sekot līdzi izmaiņām.Informācijas pieejamība – 66% uzņēmumu vēlas nekavējoties saņemt informāciju par sankciju izmaiņām, dodot priekšroku bezmaksas e-pasta ziņojumiem.Apmācību nepieciešamība – 69% uzņēmumu vēlas apgūt klientu un darījumu partneru izpēti, bet 62% uzskata par būtisku apmācību aizdomīgu darījumu identificēšanā. Uzņēmēji atbalsta sankcijas, taču nav pilnībā pārliecināti par to efektivitāti Aptaujas dati liecina, ka 88% uzņēmumu pilnībā atbalsta sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Taču, vērtējot sankciju efektivitāti, uzņēmumi snieguši vidēju novērtējumu - 5,57 no 10 ballēm. Aptaujas rezultāti skaidri apliecina nepieciešamību aktīvi sadarboties ar uzņēmējiem sankciju izpildes nodrošināšanā, kā arī apstiprina, ka Latvijā bija būtiski noteikt vienu kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos. Šāds centralizēts pieejas modelis ļauj efektīvāk koordinēt atbalstu uzņēmējiem, nodrošinot skaidrību un vienotu pieeju sankciju ievērošanā. Ņemot vērā, ka privātajam sektoram ir būtiska loma sankciju ievērošanā, FID kā kompetentās iestādes galvenā prioritāte 2025. gadā ir nodrošināt skaidras vadlīnijas, precīzus skaidrojumus un mācību iespējas uzņēmējiem. Vairāk par aptauju šeit.

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ būtiski ir skaidrot kontroles elementa piemērošanas aspektus, lai nodrošinātu vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību. FID, izvērtējot aktīvu iesaldēšanas pamatotību Latvijā, secinājis, ka vairāku aktīvu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvajiem aktiem. Lielākā daļa šādu gadījumu bija saistīti ar kontroles elementa piemērošanu attiecībā uz Baltkrievijas valsts kapitālsabiedrībām vai iestādēm, kurās iespējamo kontroli īsteno augsta līmeņa Baltkrievijas valsts amatpersona, kura pakļauta mērķētām finanšu sankcijām. Tādējādi šī skaidrojuma mērķis ir informēt par FID līdzšinējo pieeju kontroles izvērtēšanā situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu personu īsteno mērķētām finanšu sankcijām pakļauta valsts amatpersona. FID skaidro kontroles elementa piemērošanas aspektus un gadījumus, kuros FID ieskatā aktīvu iesaldēšana veikta nepamatoti, un valsts amatpersona sankciju izpratnē īsteno kontroli pār valsts kapitālsabiedrību vai iestādi. FID pastāvīgi seko Eiropas Savienības (ES) iestāžu sniegtajiem skaidrojumiem par sankciju izpildes jautājumiem. Tomēr pašreizējā ES līmenī nav izstrādātas vadlīnijas vai papildu skaidrojumi attiecībā uz kontroles elementa piemērošanu situācijās, kurās jāvērtē valsts amatpersonas iespējama kontrole pār valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību. Gadījumā, ja ES iestādes publicētu skaidrojumu par kontroles elementa piemērošanu attiecībā uz valsts amatpersonām, FID, ņemot vērā aktuālos apstākļus un nepieciešamību, izvērtētu iespēju pārskatīt šajā materiālā pausto nostāju. Vienlaikus jāuzsver, ka FID nav piešķirtas pilnvaras tiesību normu oficiālai interpretācijai.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes atļaujas sankciju subjektam ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pakalpojumi ir saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzību iestādēs un tiesā. Šāda veida pakalpojumi FID ieskatā nav uzskatāmi par “saimniecisko resursu” sankciju regulējuma izpratnē. Visos citos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu iestādēs vai tiesā, ir nepieciešama FID atļauja pirms juridisko pakalpojumu sniegšanas. Piemēram, ja juridisko pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt juridiskos pakalpojumus bezstrīdus lietās, tostarp komercdarījumos, nepieciešams vērsties FID pēc atļaujas. Iesniegumā atļaujas saņemšanai jānorāda pakalpojuma apraksts, atlīdzība un tās apmaksas kārtība, kā arī regulējumā paredzētais izņēmums, kurš pieļauj atļaujas izsniegšanu. Vairāk informācijas šeit. Uzsverams, ka arī par tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus sankcijas neierobežo, samaksa no sankciju subjekta līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar kompetentās iestādes atļauju. Turklāt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.v panta 1. punkta b) apakšpunktam līdzekļu atbrīvošana var tikt veikta ar nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja līdzekļi ir paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārliecinās, ka samaksa nepārkāpj līdzekļu iesaldēšanas pienākumu. Par sektorālo sankciju ierobežojumiem juridisko pakalpojumu sniegšanai Izvērtējot, vai pakalpojuma sniegšana klientam atbilst Eiropas Savienības sankcijām, būtiski ņemt vērā, ka atbilstība jānodrošina gan finanšu, gan sektorālajām sankcijām. Sektorālās sankcijas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas valdību un Krievijas Federācijā dibinātiem uzņēmumiem, kā arī pret Baltkrievijas Republikas valdību un ar to saistītām vienībām. Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 2. punktu ir aizliegts tieši vai netieši sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas Federācijas valdībai vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijas Federācijā. Šādi paši ierobežojumi ir noteikti arī Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantā attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, tās valdību, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Baltkrievijas Republikas, tās valdības, tās valsts iestāžu, uzņēmumu vai aģentūru vārdā vai saskaņā ar to norādēm. Abās regulās ir noteikts, ka aizliegumu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda pakalpojumu sniegšana atbilst regulas mērķiem. Eiropas Komisijas vadlīnijās3 norādīts, ka aizliegums tieši vai netieši sniegt juridiskos pakalpojumus neattiecas uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, pat ja tie ir Krievijas Federācijas uzņēmumu meitas uzņēmumi vai pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Termina “netieši” lietojums nozīmē, ka ir aizliegts sniegt noteiktus pakalpojumus Eiropas Savienības vai citām struktūrām ārpus Krievijas Federācijas, kas ir Krievijā reģistrētu struktūru meitas uzņēmumi, ja šie pakalpojumi faktiski dotu labumu Krievijas Federācijā reģistrētam mātes uzņēmumam. Papildus FID aicina iepazīties ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-109/234 un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑797/225, kurā sniegts vērtējums juridisko pakalpojumu sniegšanas sektorālo ierobežojumu atbilstībai Eiropas Savienības pamattiesībām. Spriedumā lietā T-797/22 tiesa ir skaidrojusi, ka ierobežojumi neliedz advokātam veikt klienta juridiskās situācijas novērtējumu, lai saprastu, vai pakalpojuma sniegšana ir atbilstoša Eiropas Savienības sankciju regulējumam6. FID uzsver, ka tādu juridisko pakalpojumu sniegšana, kas neatbilst Eiropas Savienības sankciju regulējumam, var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā. 1 Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai: https://likumi.lv/ta/id/280278-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likums 2 Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT 3 EK Vadlīnijas, atbilde uz G sadaļas 8. nodaļas 4. jautājumu, 349. lpp., pieejams: https://finance.ec.europa.eu/document/download/66e8fd7d-8057-4b9b-96c2-5e54bf573cd1_en?filename=faqs-sanctions-russia-consolidated_en.pdf 4 Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=289811&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=19752367 5 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62022TJ0797&qid=1733299244501 6 Skatīt sprieduma lietā T-797/22 62. un 63. punktu.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par FID 2024. gada 1. novembra lēmumu atbrīvot no iesaldēšanas ar starptautiskajām sankcijām pakļautā Krievijas pilsoņa Dmitrija Mazepina saistītajiem uzņēmumiem piederošos minerālmēslus, kuri tiek uzglabāti SIA "Riga fertilizer terminal" terminālī, sniedz papildu informāciju. FID informē, ka FID atļauja atbrīvot konkrētos iesaldētos minerālmēslus izsolīšanai tika dota, lai novērstu iesaldēto minerālmēslu radīto iespējamo vides apdraudējumu, turklāt šī atļauja ir spēkā, tikai izpildot FID atļaujā norādītos nosacījumus. FID vērš uzmanību, ka visi izsoļu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks iesaldēti tiesu izpildītāja kontā Latvijas Republikā, ja minerālmēslu izsoles būs veiksmīgas. Dmitrijs Mazepins kā sankciju subjekts negūs labumu no iesaldēto minerālmēslu izsolīšanas, un izsole netiek rīkota Dmitrija Mazepina interesēs. Iesaldēto minerālmēslu izsoļu laikā izsoles rīkotājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot Latvijai saistošās starptautiskās sankcijas, tāpēc iesaldētos minerālmēslus izsoļu ietvaros nav atļauts jebkādā veidā nodot citiem sankciju subjektiem.

Līdz šim piemērotais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vispārējais saskaņojums, kas ir spēkā kopš 2022. gada 27. jūlija, zaudēs spēku 2024. gada 31. decembrī. Vispārējais saskaņojums atļauj finanšu iestādēm veikt maksājumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautas personas pamatvajadzību vai pamata saimnieciskās darbības izdevumu nodrošināšanu. Lai nodrošinātu sankciju izpildes nepārtrauktību, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izdevis jaunu vispārīgo administratīvo aktu “Par atļauto maksājumu noteikšanu”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums paredz nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē netiktu nepamatoti ietekmētas personas, pret kurām sankcijas nav vērstas. Vienlaikus tas samazina administratīvo slogu maksājumu saņēmējiem, kuru darījumiem ar sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats. Jaunais FID lēmums precizē maksājumu veidus un attiecas uz sankciju subjektiem, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Galvenie noteikumi 1FID ir noteicis maksājumu kategorijas, kuras sankcijām pakļautas personas drīkst veikt bez atsevišķas atļaujas sankciju izņēmuma piemērošanai.Maksājumu izpilde paredzēta Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, ievērojot noteiktos nosacījumus.Atsevišķiem maksājumiem, kas pārsniedz noteiktos apmērus, būs nepieciešama individuāla FID atļauja.Veicot savus amata pienākumus, zvērināti tiesu izpildītāji varēs veikt noteiktus maksājumus bez papildu atļaujām. Maksājumu kategorijas Lēmums definē maksājumu kategorijas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Tās ietver tostarp šādus maksājumus: Ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos maksājumus (piemēram, pārtika, komunālie maksājumi, medikamenti).Nodokļus un obligātās valsts nodevas.Mājokļa īres un hipotekāro kredītu maksājumus (ar nosacījumu, ka līgumi noslēgti pirms sankciju noteikšanas).Maksājumus iesaldēto saimniecisko resursu parastai turēšanai. Ziņošanas pienākums Sankciju subjektiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem būs jāiesniedz FID ceturkšņa atskaites par veikto maksājumu izpildi. Šīs atskaites jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc ceturkšņa beigām, pievienojot apliecinošus dokumentus. Plašāka informācija pieejama sadaļā Vispārējais saskaņojums.

2024. gada 16. decembrī tika pieņemts 15. ierobežojošo pasākumu kopums pret Krievijas Federāciju. Šī pakotne ir vērsta uz Krievijas “ēnu flotes” apkarošanu, sankciju apiešanas novēršanu un indivīdu un vienību iekļaušanu sankciju sarakstos, īpaši attiecībā uz Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pirmo reizi Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi ierobežojošos pasākumus (ceļošanas aizliegumu, aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu darīt pieejamos saimnieciskos resursus) vairākām Ķīnas personām un vienībām. 15. sankciju pakotnes galvenie elementi Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi Ņemot vērā Krievijas mēģinājumus apiet naftas cenu griestus, ES stiprina ierobežojošos pasākumus, lai novērstu šo apiešanu. Šī pakotne iekļauj vēl 52 Krievijas “ēnu flotes” kuģus, palielinot kopējo šajā sarakstā iekļauto kuģu skaitu līdz 79. Šiem kuģiem tiek noteikts aizliegums piekļūt ES ostām, kā arī saņemt pakalpojumus no ES fiziskām vai juridiskām personām. Šie kuģi ir iesaistīti augsta riska darbībās, piemēram, Krievijas naftas transportēšanā, ieroču piegādē, graudu zādzībās vai Krievijas enerģētikas sektora atbalstā. Šīs sankcijas ievērojami palielina izmaksas Krievijai par “ēnu flotes” izmantošanu un samazina to kuģu skaitu, kas spēj pārvadāt Krievijas naftu. Papildināti sankciju saraksti Sankciju sarakstos iekļauti 84 jauni subjekti, tostarp 54 fiziskas personas un 30 vienības, kas ir atbildīgas par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Saraksti aptver Krievijas militāros uzņēmumus, kas ražo gaisa kuģu detaļas, dronus, elektroniku, dzinējus un citas militārās komponentes, kā arī augstākā līmeņa vadītājus Krievijas enerģētikas sektorā. Tiek noteikti ierobežojošie pasākumi pret Ķīnas personām un vienībām Pirmo reizi ES ir noteikusi ierobežojošus pasākumus septiņām Ķīnas personām un vienībām (vienai fiziskai personai un sešām vienībām), kas palīdzēja apiet ES sankcijas vai nodrošināja Krievijas militāro rūpniecību ar kritiskām tehnoloģijām. Tirdzniecības ierobežojumi Sankciju sarakstos iekļauti vēl 32 uzņēmumi no Krievijas, Ķīnas, Serbijas, Irānas, Indijas un AAE, kas atbalsta Krievijas militāri industriālo kompleksu. ES operatoru interešu aizsardzība Jaunie noteikumi aizsargā ES uzņēmumus no prettiesiskām tiesas prāvām Krievijā un atvieglo ES Centrālo vērtspapīru depozitāriju saistību izpildi. Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html *Tiks publicēta drīz.

Neatkarīgi no ES Kopējā militāro preču sarakstā iekļautu preču piegādes galamērķa, starpniecības pakalpojuma sniegšana saimnieciskās darbības subjektam Krievijā ir sankciju pārkāpums. Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) lietā C-351/22 Neves konstatēja, ka starpniecības darījums ir uzskatāms par Padomes lēmuma 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Lēmums 2014/512) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertā aizlieguma pārkāpumu neatkarīgi no preču piegādes galamērķa, jo tieši vai netieši tiek sniegts pakalpojums saimnieciskās darbības subjektam Krievijā. Tiesa spriedumā norāda, ka Lēmuma 2014/512 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā noteiktais aizliegums sniegt starpniecības pakalpojumus ir piemērojams pat tad, kad militārās preces, kas ir attiecīgā starpniecības darījuma priekšmets, nekad nav importētas dalībvalsts teritorijā. Tiesas spriedums pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=289926&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4484728