Aktualitātes

Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. Paaugstināta sankciju riska valstis ir tādas valstis, kas nenosaka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, un kas to ģeogrāfiskā novietojuma vai citu iemeslu dēļ tiek izmantotas, lai apietu sankciju regulējumā noteiktos ierobežojumus, piemēram, lai sankcijām pakļautas preces nogādātu Krievijā vai Baltkrievijā. Vadlīnijās atrodami skaidrojumi: kā identificēt savai uzņēmējdarbībai piemītošos sankciju riskus, veicot sankciju risku novērtējumu;kāda veida darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar paaugstinātu sankciju risku;kā ieviest un veikt pasākumus, tostarp darījumu partneru un darījumu padziļinātas pārbaudes, lai pārvaldītu identificētos sankciju riskus;kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm, tādējādi atvieglojot darījumu izpildi. Vadlīnijas izstrādājis FID sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Ārlietu Ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Vadlīnijas izstrādātas, lai palīdzētu pārvaldīt sankciju riskus saistībā ar ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, tomēr tās ir izmantojamas arī plašāk – citu sankciju risku kontekstā. Augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju regulējumā noteikto pienākumu izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai.

Otrdien, 2025. gada 10. jūnijā, Latvijā stāsies spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Šīs izmaiņas stiprina valsts spēju efektīvi saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj starptautiskās sankcijas. “Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Tas šobrīd jo sevišķi būtiski ir saistībā ar notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu”, norāda Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns. “Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu,” skaidro FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Bargāki sodi par sankciju pārkāpumiem Krimināllikuma 84. pantā ieviestas jaunas noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, nodrošinot iespēju piemērot bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu. Par darbībām ar sankcijām pakļautām precēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem kriminālatbildība iestāsies, ja sankciju pārkāpšana izdarīta ievērojamā apmērā – preču vai ar tām saistīto pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro. Vienlaikus saglabāts esošais kriminālatbildības slieksnis gadījumos, kad pārkāpumi skar stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas, kā arī citu sektorālo vai mērķēto finanšu sankciju objektus. Administratīvā atbildība par mazāka apmēra pārkāpumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā papildināts regulējums, nosakot administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro. Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro. Šī pieeja atvieglos un ļaus efektīvāk risināt pārkāpumus, kam nav augstas kaitīguma pakāpes, vienlaikus nodrošinot sankcijām pakļauto preču konfiskāciju un personu atturēšanu no pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Vienkāršota ziņošanas kārtība Ar grozījumiem atvieglota ziņošanas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu (t. sk. apiešanu, kas ir sankciju pārkāpšanas izpausme) vai pārkāpšanas mēģinājumu kārtība, nosakot vienu iestādi – Finanšu izlūkošanas dienestu, kam ziņojumi būtu iesniedzami. Balstoties uz minētajiem grozījumiem, Finanšu izlūkošanas dienests ir atjaunojis vadlīnijas par ziņojumu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, kas tiks publicētas Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/vadlinijas-tipologijas-riki Grozījumi veikti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Krimināllikumā un likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", nodrošinot 24.04.2024. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 transponēšanu.

No 2024. gada 1. aprīļa Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, tāpēc FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv pieejamas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu un izpildi.  Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv vai zvanot pa tālruni 67044430. Papildu materiāls: pieejams informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 02.06.2025.

Otrdien, 2025. gada 20. maijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. “Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti – aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID,” saka Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Galvenie 17. sankciju kārtas elementi: Papildināti sankciju saraksti Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas (17 fiziskas un 58 juridiskas), tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Jauni kritēriji personu iekļaušanai sankciju sarakstā Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu iepriekšējām sankcijām ES ieviesusi jaunus ierobežojumus preču eksportam, kas veicina Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, aizsardzības un drošības sektora stiprināšanu, kā arī militāro sistēmu izstrādi un ražošanu. Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts Papildina sankciju sarakstu ar vēl 189 “ēnu flotes” kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 342 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Papildu pasākumi vērsti pret uzņēmumiem un apdrošinātājiem, kas atbalsta “ēnu flotes” darbību, tostarp uzņēmumiem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un Honkongas. Pateicoties šiem pasākumiem un naftas cenu griestiem, Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ir samazinājušies par 38 miljardiem eiro, kopš ES sankciju ieviešanas brīža. 2025. gada martā Krievijas ieņēmumi bija par 13,7 % mazāki nekā 2023. gada martā un par 20,3 % mazāki nekā 2022. gada martā. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) ES Oficiālajā Vēstnesī. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. 2025. gada 24. februārī apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka līdz 2025. gada 6. maijam no SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) termināļa ir pilnībā izvests viss uzglabātais amonija nitrāts. Līdz ar to ir novērsts iespējamais vides apdraudējums, kas iepriekš bija saistīts ar šīs kravas uzglabāšanu. FID lēmumu atļaut amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kurš nav pakļauts starptautiskajām sankcijām, pieņēma 2025. gada 5. martā ar mērķi novērst potenciālo vides risku. Visi darījuma rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu. Minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā reakcija uz Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu. Šobrīd RFT terminālī vēl atrodas citas minerālmēslu kravas, kuras nav klasificējamas kā sprādzienbīstamas. Šīs kravas, atbilstoši starptautisko sankciju prasībām, ir iesaldētas. Termināļa operators RFT ir atbildīgs par šo kravu uzglabāšanu un nodrošina to atbilstību normatīvo aktu un kompetento iestāžu noteiktajām prasībām Valsts vides dienesta uzraudzībā. FID turpina ciešu sadarbību ar iesaistītajām iestādēm, nodrošinot sankciju režīma izpildi un sabiedrības drošības interešu ievērošanu. Sankciju subjekts Dmitrijs Mazepins netieši kontrolē gan RFT, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas tiek uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta RFT saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai. Eiropas Savienības tiesību akti paredz iespēju piemērot izņēmumus sankciju režīmam, tostarp gadījumos, kad nepieciešams steidzami novērst būtisku vides apdraudējumu. No 2024. gada 1. aprīļa sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā kompetentā iestāde ir FID. Iepriekš FID jau ir ziņojis par tobrīd vēl notiekošo amonija nitrāta izvešanas procesu.

2024. gada 1. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, kas tika uzglabāti SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) terminālī. Šī atļauja tika piešķirta, lai novērstu iespējamu vides apdraudējumu. Sākotnēji bija plānota minerālmēslu izsole, tomēr izsoļu process nenotika. 2025. gada 5. martā tika pieņemts FID lēmums par RFT terminālī uzglabātā amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām. Arī šī atļauja tika sniegta, lai novērstu iespējamo vides apdraudējumu. Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jau ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu. Pašlaik turpinās minerālmēslu fiziskā izvešana no RFT termināla, un lielākā daļa amonija nitrāta (aptuveni 75% no visa amonija nitrāta) jau ir izvesta, tādējādi samazinot iespējamos vides apdraudējuma riskus. Konteksts Minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā reakcija uz Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu. Sankciju subjekts Dmitrijs Mazepins netieši kontrolē gan RTF, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta RFT saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai. Eiropas Savienības tiesību akti paredz iespēju piemērot izņēmumus sankciju režīmam, tostarp gadījumos, kad nepieciešams steidzami novērst būtisku vides apdraudējumu. No 2024. gada 1. aprīļa sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā kompetentā iestāde ir Finanšu izlūkošanas dienests.

Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Savienības (ES) Sankciju palīdzības dienestu – vienas pieturas aģentūru, kas sniegs atbalstu ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sankciju ievērošanā. ES Sankciju palīdzības dienests piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, lai atvieglotu sankciju prasību izpildi, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un veicinātu uzņēmumu pārliecību par to atbilstību ES ierobežojošajiem pasākumiem. ES Sankciju palīdzības dienesta mērķi. Sankciju atbilstības pārbaudes atbalsts: nodrošināt personalizētu atbalstu sankciju atbilstības pārbaudēs, piedāvājot individuālas konsultācijas ar ekspertu komandu, kas palīdzēs veikt partneru un darījumu atbilstības izvērtēšanu.Informācijas un resursu nodrošināšana: izstrādāt un publicēt rokasgrāmatas, labās prakses piemērus, veiksmes stāstus, ziņas u.c. informatīvus materiālus, lai veicinātu izpratni par sankcijām. Nodrošināt sarakstu ar ES resursiem, kas ietver rīkus, vadlīnijas un metodiku sankciju ievērošanai.Apmācību un pasākumu organizēšana: regulāri rīkot, tostarp piedalīties apmācībās, konferencēs un semināros, lai veicinātu informētību un palīdzētu uzņēmumiem izprast ES sankciju prasības un to izpildi. Kāpēc izvēlēties ES Sankciju palīdzības dienestu? ES Sankciju palīdzības dienests piedāvā bezmaksas, personalizētu un praktisku pieeju, kas palīdz MVU ne tikai izpildīt sankciju prasības, bet arī droši darboties starptautiskajos tirgos. ES Sankciju palīdzības dienesta tīmekļa vietnē pieejama informācija par sankcijām un atbilstības prasībām, kas skar vairāk 40 valstis, kā arī pasākumu kalendārs, apmācības u.c. aktualitātes. Vairāk informācijas: https://eu-sanctions-compliance-helpdesk.europa.eu/index_en

Jaunākajā Finanšu nozares asociācijas raidieraksta “Finanšu dialogs – par būtiskāko” sērijā “Sankcijas un to kontrole Latvijā – kāda ir faktiskā situācija?” saruna ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieku sankciju jautājumos. Epizodē apspriesti tādi jautājumi kā: Kā Latvija tiek galā ar sankciju kontroli un to apiešanas riskiem?Kāda ir Latvijas loma starptautiskajā sankciju sistēmā?Vai Latvijas uzņēmumiem un finanšu iestādēm jāgatavojas stingrākiem nosacījumiem? Sarunas laikā Paulis Iļjenkovs sniedz ieskatu par: FID gada darbības rezultātiem kopš tā kļūšanas par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos;Situāciju ar iesaldētajiem līdzekļiem un aktīviem Latvijā;Kriminālprocesu skaita pieaugumu un sankciju apiešanas mēģinājumiem;ES dalībvalstu saskaņoto pieeju sankciju ievērošanā un ASV/Lielbritānijas sankciju piemērošanas tendencēm. Tāpat epizodē tiek skaidrots, kādas prasības tiek izvirzītas finanšu iestādēm un uzņēmumiem sankciju ievērošanā, kā arī apspriesti izaicinājumi, kas sagaida sankciju jomā 2025. gadā.

Eiropas Komisija ir izdevusi brīdinājumu par augstu sankciju apiešanas risku attiecībā uz saplāksni, īpaši bērza saplāksni, kas tiek importēts no Krievijas un Baltkrievijas. Saplāksnis ir svarīgs ienākumu avots šīm valstīm, un ES sankcijas aizliedz tieši vai netieši iegādāties, importēt vai pārvadāt saplāksni un citus koksnes izstrādājumus no šīm valstīm. Tiek aizliegtas arī saistītās pakalpojumu darbības, piemēram, starpniecība un loģistikas atbalsts. Kā daļa no sankciju apiešanas shēmām, Krievijas un Baltkrievijas ražotāji izmanto trešo valstu uzņēmumus, kas pārmarķē un pārpako šo produkciju, lai slēptu tās patieso izcelsmi. Šie uzņēmumi var nodrošināt nepatiesus dokumentus un izmantot neuzticamus loģistikas maršrutus, kas palielina risku pārkāpt sankcijas. Eiropas Komisija norāda, ka uzņēmumiem, kas importē saplāksni, īpaši jāpievērš uzmanība izcelsmes pārbaudei. Tas attiecas gan uz pirmajiem izplatītājiem, gan starpniekiem, gan gala lietotājiem. Šāda pārbaude ir nepieciešama, lai novērstu sankciju pārkāpumus un nodrošinātu atbilstību ES regulējumiem. Svarīgi brīdinājumi: saplāksnis ir izgatavots no bērza;ražotājs/eksportētājs atrodas valstī ar tirdzniecības saitēm ar Krieviju vai Baltkrieviju, piemēram, Ķīnā, Kazahstānā vai Turcijā;ir veikti apstrādes pasākumi, kas nav ekonomiski pamatoti;loģistikas maršruti šķiet neloģiski. Lasīt vairāk: https://ej.uz/ob72