Aktualitātes

Tieslietu akadēmijā norisinājās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un Ģenerālprokuratūras organizētās mācības un diskusija, lai apspriestu pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju izpildi un sankciju pārkāpumu krimināltiesiskajiem aspektiem. Mācībās piedalījās 60 dalībnieku, pulcējot izmeklētājus, prokurorus un tiesnešus. Mācību laikā FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena un Finanšu izlūkošanas nodaļas vadītājs Roberts Dūdiņš skaidroja sankciju ierobežojumu tiesiskos aspektus, tostarp uzsvēra tiesu lomu sankciju jautājumos un iepazīstināja ar būtiskākajiem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem saistībā ar sankciju regulējumu. Dalībniekiem tika sniegts ieskats sankciju pārkāpumu identificēšanā un atklāšanā, īpaši akcentējot aktuālās sankciju pārkāpšanas tipoloģijas. Vienlaikus lektori uzsvēra starpinstitucionālās sadarbības nozīmi ar FID sankciju pārkāpumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas procesā. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurora p.i. Aldis Lasmanis mācību laikā pievērsās sankciju pārkāpumu krimināltiesiskajiem aspektiem, skaidroja pierādījumu iegūšanas īpatnības sankciju pārkāpumu lietās, kā arī piemēroto sodu samērīguma izvērtēšanas jautājumus. Mācību noslēgumā dalībniekiem bija iespēja risināt praktiskus uzdevumus, analizējot situācijas par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Tam sekoja lietderīga diskusija par to, kā pilnveidot iestāžu sadarbību, lai efektivizētu sankciju pārkāpumu identificēšanu, pierādīšanu un iztiesāšanu Latvijā. FID, Tieslietu akadēmija un Ģenerālprokuratūra pateicas dalībniekiem par patieso interesi un aktīvo līdzdalību mācību un diskusijas laikā.

Kā sankcijas vājina Krievijas ekonomiku, un kā to ietekmi iespējams novērtēt? Šajā rakstā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs un Kijivas Ekonomikas skolas KSE institūta Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) analizē, kā sankcijas ietekmē Krievijas ekonomiku, izvērtē to efektivitāti un aplūko, kādas izmaiņas vēl ir nepieciešamas. Sankcijas darbojas, taču priekšā vēl daudz darāmā Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 19 sankciju kārtas pret Krieviju, papildinot pasākumus, kas tika ieviesti jau pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. “Tā kā sankcijas ik pēc sešiem mēnešiem ir jāatjauno ar visu ES dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, politiskā pretestība var būtiski vājināt to efektivitāti,” norāda B. Hilgenstoks. B. Hilgenstoks papildina, ka tas izskaidro, kādēļ dažas dalībvalstis joprojām importē Krievijas energoresursus vairāk nekā trīsarpus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma. Tomēr, neraugoties uz šiem ierobežojumiem, ES ir panākusi ievērojamu progresu – negaidītā vienošanās aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) pārvadāšanu Eiropā apliecina, ka sankcijas var tikt efektīvi pilnveidotas. P. Iļjenkovs vērš uzmanību uz papildu izaicinājumiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi, finanšu iestādes un dalībvalstis. Lai gan lēmumi par sankcijām tiek pieņemti centralizēti, par to faktisko īstenošanu ir atbildīga katra dalībvalsts. Tas ir novedis pie sankciju īstenošanas decentralizācijas un sadrumstalotības dalībvalstu līmenī. Piemēram, liela daļa valstu vēl nav ieviesušas kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu atbilstoši ES direktīvai. Sankciju izpildes nepilnības var rasties arī vienas valsts robežās. Lai mazinātu šādu risku, Latvija ir noteikusi Finanšu izlūkošanas dienestu par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos. Abi eksperti norāda, ka sankciju īstenošana uzlabojas, taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni. “Lai sankcijas kļūtu patiesi efektīvas, ir vajadzīgi mērķtiecīgi un ilgtermiņā noturīgi ieguldījumi,” uzsver P. Iļjenkovs. Sankcijas, kas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus Vaicāti par to, kuras sankcijas Krievijai nodarījušas vislielākos zaudējumus, abi eksperti ir vienisprātis, ka būtiskāko ietekmi radījuši pret enerģētikas sektoru vērstie ierobežojumi. ES noteiktais embargo jēlnaftai un naftas produktiem būtiski ierobežoja Krievijas piekļuvi Eiropas tirgum. Tas 2023. gada sākumā piespieda Krieviju meklēt jaunus pircējus citos tirgos, nereti pārdodot naftu ar ievērojamām atlaidēm, kā rezultātā būtiski samazinājās ieņēmumi. KSE institūts lēš, ka laika posmā no 2022. gada marta līdz 2025. gada augustam Krievija ir zaudējusi 159 miljardus ASV dolāru potenciālo ieņēmumu(skat. 1. attēlu).  1. attēls. Krievijas un Eiropas naftas cenu salīdzinājums (pa kreisi) un Krievijas naftas eksporta zaudējumu aplēses (pa labi). Avoti: IEA Oil Market Reports; KSE institūta aplēses. Pēc abu ekspertu domām, nākamās nozīmīgākās ir eksporta kontroles sankcijas attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un citām augstas prioritātes precēm. Lai gan Eiropas izcelsmes tehnoloģijas joprojām nonāk Krievijas militārajā aprīkojumā un pierādījumi liecina, ka sankcijas nav pilnībā apturējušas Rietumos ražotu komponentu iegādi, izmantojot sarežģītas piegādes ķēdes, šāda veida iepirkumi bieži notiek ar ievērojami augstākām izmaksām nekā normālos tirgus apstākļos. B. Hilgenstoks norāda, ka tas var būt saistīts gan ar lielo starpnieku skaitu sankciju apiešanas shēmās, gan ar to, ka Ķīnas piegādātāji, apzinoties Krievijas atkarību no šīm tehnoloģijām, piemēro paaugstinātas cenas. Finanšu sankcijas ir tikpat nozīmīgas. P. Iļjenkovs izceļ arī sankcijas, kas vērstas pret Krievijas oligarhiem, kuru ietekme nosaka Kremļa lēmumu pieņemšanu. Savukārt B. Hilgenstoks izceļ Krievijas Centrālās bankas aktīvu iesaldēšanu ES, norādot, ka piekļuves zaudēšana ārvalstu rezervēm ierobežo politikas veidošanas iespējas, veicina augstas procentu likmes un vēl vairāk destabilizē rubli. Jaunāko sankciju ietekme uz Lukoil un Rosneft 2025. gada oktobrī ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica jaunas sankcijas pret Rosneft un Lukoil – diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem. Kā norāda B. Hilgenstoks, sākotnējā ietekme būs būtiska, jo OFAC skaidri signalizē par sekundāro sankciju risku ārvalstu bankām. Lai saglabātu eksporta apjomus, Krievijai nāksies piedāvāt vēl lielākas atlaides jau tā zemajai naftas cenai. Cik ilgi šis periods turpināsies, pagaidām nav skaidrs, jo abi eksperti ir vienisprātis, ka šo sankciju efektivitāte būs atkarīga no tā, cik stingri OFAC nodrošinās to izpildi. Daži izņēmumi jau ir piešķirti, kas mazina sankciju efektivitāti. Pastāv arī iespēja, ka Krievija varētu izveidot čaulas uzņēmumus, lai iegādātos sankcijām pakļauto naftu un pēc tam to tālāk pārdotu, izslēdzot no darījumiem Rosneft un Lukoil nosaukumus un tādējādi ļaujot bankām apstrādāt maksājumus. Tas, vai OFAC ieņems stingru nostāju pret šādām iespējamām apiešanas shēmām, vēl ir atklāts jautājums. P. Iļjenkovs norāda, ka Lukoil ievērojamā klātbūtne Eiropas degvielas mazumtirdzniecības tirgū padara uzņēmumu īpaši pakļautu sankciju ietekmei. Vienlaikus ietekme uz Latviju, visticamāk, būs minimāla, jo Rosneft faktiski jau kopš 2022. gada tiek uzskatīts par sankciju subjektu, ņemot vērā tā izpilddirektora Igora Sečina iekļaušanu sankciju sarakstā, savukārt Lukoil uzņēmējdarbības klātbūtne Latvijā ir neliela. Ilgstošais karš un Krievijas ekonomikas noturība Pēc vairāk nekā trīsarpus gadiem Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu turpinās, raisot jautājumus par to, ko kara ilgums atklāj par Krievijas ekonomikas stāvokli. B. Hilgenstoks norāda, ka ilgstoša kara vešana ārpus savas teritorijas ir ārkārtīgi dārga, lai gan autoritārs režīms spēj šādu agresiju ilgstoši uzturēt. Vienlaikus Krievija nav neuzvarama – tai neizdevās īstenot sākotnējo militāro mērķi trīs dienu laikā ieņemt Kijivu, un tās virzība frontē bijusi lēna un ļoti dārga. “Kara ilgums liecina, ka līdz šim piemērotais spiediens nav bijis pietiekams – tas ir jāpastiprina,” secina B. Hilgenstoks. Sankcijas ir būtiski vājinājušas Krievijas ekonomiku un tās spējas karot, taču to ilgtermiņa efektivitāte ir atkarīga no turpmākas koordinācijas, konsekventas īstenošanas un politiskās gribas. Šī spiediena saglabāšana un pastiprināšana ir izšķiroša, lai starptautiskā sabiedrība varētu efektīvi atbalstīt Ukrainu un ierobežot Krievijas spējas turpināt agresiju. Saruna norisinājusies FID rīkotās konferences “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” laikā, kas kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti. Konferences ieraksts (latviešu valodā) Konferences ieraksts (angļu valodā) FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Lai palīdzētu uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem orientēties jaunākajās sankciju prasībās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir papildinājis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) ar jauniem skaidrojumiem par Eiropas Savienības 19. sankciju kārtā pieņemtajām izmaiņām attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valdībai Ar 19. sankciju kārtu ir ieviests vispārējs pakalpojumu sniegšanas ierobežojums Krievijas Federācijas valdībai, kā arī Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, publiskajām iestādēm, valsts uzņēmumiem, korporācijām vai aģentūrām. BUJ sadaļā skaidrots, ka: no 2025. gada 24. oktobra jebkādu pakalpojumu sniegšana minētajiem subjektiem tieši vai netieši ir pieļaujama tikai ar FID iepriekšēju atļauju;sankciju regulējuma izpratnē diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tiek uzskatītas par attiecīgās valsts valdības daļu. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā BUJ sadaļa papildināta arī ar skaidrojumu par aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā. FID skaidrojumos norādīts, ka: no 2025. gada 24. oktobra ir aizliegta tādu pakalpojumu sniegšana kā ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi, tūristu gidu pakalpojumi, kā arī ar tiem saistīta reklāma un citi līdzīgi pakalpojumi, kas tiek sniegti Krievijas Federācijas teritorijā;pakalpojumu sniedzējiem katrā gadījumā ir pienākums individuāli izvērtēt, vai konkrētais pakalpojums ir uzskatāms par tādu, kas ir tieši saistīts ar tūrisma darbībām. FID aicina komersantus un pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar atjaunoto BUJ sadaļu un izmantot tajā sniegtos skaidrojumus savā ikdienas darbībā, kā arī ievērot noteiktos sankciju aizliegumus. Tāpat FID lūdz komersantus un pakalpojumu sniedzējus pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valdībai pārliecināties, vai attiecīgie sankciju ierobežojumiem pakļautie subjekti ir saņēmuši FID atļauju pakalpojumu saņemšanai, savukārt sankciju ierobežojumiem pakļautos subjektus - savlaicīgi plānot absolūti nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu un vērsties FID ar atbilstošu iesniegumu atļaujas saņemšanai. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai FID atgādina, ka darbības, ko aizliedz sankciju normatīvais regulējums, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko paredzēta kriminālatbildība. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

15. decembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās sankciju sarakstā iekļaut deviņas jaunas personas, kas saistītas ar “ēnu flotes” darbības nodrošināšanu, savukārt 18. decembrī sankciju saraksts tika papildināts ar vairākiem “ēnu flotes” kuģiem. Šie kuģi piedalās Krievijas izcelsmes naftas un citu sankcijām pakļautu produktu realizēšanā, tādējādi nodrošinot ievērojamu ieņēmumu avotu Krievijas valdībai. Sankciju saraksts tika papildināts ar 41 Krievijas “ēnu flotes” kuģi, kuriem aizliegts piekļūt dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī liegts saņemt dažādus ar jūras transportu saistītus pakalpojumus. Šie kuģi ir pārvadājuši Krievijas izcelsmes jēlnaftu, naftas produktus vai minerālproduktus un ir veikuši neregulāras un augsta riska kuģošanas darbības. Līdz šim kopumā sankcijām pakļauti 605 kuģi. Mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautas piecas fiziskas un piecas juridiskas personas, kas piedalās “ēnu flotes” kuģu darbības nodrošināšanā. Šīs personas galvenokārt saistītas ar kuģniecības uzņēmumiem, kas reģistrēti Apvienotajos Arābu Emirātos. Sarakstā iekļautas arī ar Krieviju, Vjetnamu un Pakistānu saistītas personas. Lai efektīvāk cīnītos pret sankciju apiešanu, ES Padome lēmusi turpmāk ar “ēnu floti” saistītus sankciju papildinājumus veikt arī ārpus ierastā sankciju pakotņu režīma. Plašāka informācija par sankciju sarakstā iekļautajiem “ēnu flotes” kuģiem. Plašāka informācija par mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautām personām.

Administratīvā rajona tiesa (Tiesa) 2025. gada 12. decembrī noraidīja juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Tiesa atzina, ka FID faktiskā rīcība šajā gadījumā bijusi pamatota un tiesiska. Vienlaikus jānorāda, ka spriedums ir pirmās instances nolēmums un var tikt pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa spriedumā vērtēja, vai attiecībā uz pieteicēju ir izpildīti īpašumtiesību un kontroles kritēriji saistībā ar Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautu personu. Šis Tiesas spriedums apstiprina FID praksi sankciju izpildē un veicina sankciju apiešanas risku mazināšanu. Tiesa secināja, ka saskaņā ar ES sankciju regulējumu un paraugpraksi uz pieteicēju ir attiecināmi ierobežojošie pasākumi. FID ieskatā pieteicējs pastarpināti pieder uzņēmumam, kuru kontrolē sankciju sarakstā iekļauta persona, līdz ar to šāds uzņēmums ir uzskatāms par sankciju sarakstā iekļautās personas kontrolē esošu vienību, kuras līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Tiesa ir atzinusi FID secinājumus par pamatotiem. FID atgādina, ka ES mērķēto finanšu sankciju regulā, kas grozīta ar 19. sankciju pakotni, ir ietvertas definīcijas terminiem “īpašumā” un “kontrolē”.1 Minēto terminu definēšana stiprina tiesisko noteiktību un veicina vienotu praksi ES dalībvalstīs, padarot šos terminus juridiski saistošus. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES paraugpraksē skaidrotajām definīcijām, līdz ar to terminu piemērošanas pamatprincipi praksē saglabāti nemainīgi. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 1 Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 1. panta i) un j) punkti

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast atbildes tostarp par preču tranzītu caur Krieviju un Baltkrieviju, kā arī par gadījumiem, kā pārliecināties, ka plānotais darījums vai darbība atbilst sankciju regulējumam. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Informācija atjaunināta 27.11.2025.

Latgales apgabaltiesa atzinusi par vainīgu ceļojumu konsultanti, kura organizējusi tūrisma braucienus uz Krimu, pārkāpjot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Tiesas spriedumā personai piemērots sabiedriskais darbs 100 stundu apmērā, bet viņas pārstāvētajam uzņēmumam piemērots naudas sods 10,5 tūkstošu eiro apmērā. Pirmās instances tiesa iepriekš personu bija attaisnojusi, taču apgabaltiesa šo spriedumu atcēla. Šobrīd lietā ierosināta kasācijas tiesvedība, un tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Kriminālprocess tika uzsākts saistībā ar Eiropas Savienības Padomes regulā noteikto aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā un Sevastopolē. Regulējums paredz, ka šāda veida komercdarbība tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu. Atgādinām, ka par starptautisko un Latvijas noteikto sankciju pārkāpumiem var tikt piemērota kriminālatbildība un administratīvā atbildība – gan brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID

Latvijas un Nīderlandes eksperti stiprina sadarbību, lai efektīvāk atklātu un izmeklētu starptautisko sankciju pārkāpumus. Šoruden abu valstu pārstāvji tikās Hāgā un Rīgā, daloties pieredzē un metodēs, kas palīdz stiprināt finanšu drošību sankciju jautājumos. Apzinoties Latvijas kā ES ārējās robežas sargātājas lomu, šī gada septembrī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvji tika uzaicināti vizītē uz Nīderlandes Finanšu ministrijas izmeklēšanas dienestu (FIOD), lai uzklausītu Latvijas pieredzi, kura kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vizītes laikā abu valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi, metodēm un ierosinājumiem, kā sankciju pārkāpumus atklāt, izmeklēt un iesaistītās personas saukt pie atbildības. Nīderlandes kompetence sankciju pārkāpumu izmeklēšanā ir uzskatāma par vienu no visefektīvākajām starptautiskā mērogā. Novembra sākumā FID uzņēma FIOD pārstāvjus, lai turpinātu jau iesāktās diskusijas un rosinātu jaunas idejas iekšējo procesu pilnveidei. FIOD iepazīstināja FID ar praktiskiem piemēriem, kā norit izmeklēšanas gaita un kādi ir būtiskākie aspekti, kam jāpievērš uzmanība. Šīs vizītes laikā abu valstu pārstāvji atkārtoti pārliecinājās, cik nozīmīgi ir veidot ciešu divpusējo sadarbību, lai nodrošinātu labās prakses apmaiņu un uzticamu profesionālo partnerību. Vērtīgo FIOD pieredzi bija iespējams uzklausīt arī plašākam cilvēku lokam 2025. gada 6. novembra FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”. Tās laikā FIOD Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal) paneļdiskusijas ietvaros vēstīja par praktiskiem gadījumiem un sekām, kas izriet no sankciju pārkāpumiem.

Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau teju četrus gadus, un sankcijas pierāda savu efektivitāti – tās ir būtiski vājinājušas, sadārdzinājušas un apgrūtinājušas agresora spēju turpināt karadarbību. Tāpēc ir būtiski turpināt vienotu un konsekventu sankciju īstenošanu, lai uzturētu spiedienu uz Krieviju un stiprinātu starptautisko drošību. Šāds secinājums izskanēja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”, kas pulcēja vairāk nekā 120 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm - tostarp ekspertus no Eiropas Savienības (ES), Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas. Sankcijas kā drošības instruments, ne tikai politikas rīks Atklājot konferenci, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka sankcijas nav tikai formāls politisks žests, bet gan reāls instruments kara apturēšanai. “Sankcijas strādā un dati skaidri pierāda, ka sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku. ES, ASV, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas ir efektīvas un tās ir jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus. Kopā ar sabiedrotajiem jāturpina savstarpēji salāgot sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un finanšu institūcijām, kā arī turpināt darbu pie sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju samērošanas. Sankcijas jāvērš arī pret subjektiem trešajās valstīs, kas palīdz apiet sankcijas un atbalsta agresiju. Turpināsim sankcijas mērķēt uz Krievijas enerģijas eksportu, ēnu floti un tās atbalstītājiem, līdz agresija tiks pārtraukta,” norādīja ministre. Arī FID priekšnieks Toms Platacis atgādināja, ka kopš kara sākuma FID galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai Latvijas finanšu sistēma tiktu izmantota sankciju apiešanai. “Sankciju efektivitātei nepieciešama vienotība globālā līmenī. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan individuālā, gan kopējā izpratne par sankciju nozīmi un to praktisko īstenošanu ir būtiski pieaugusi. Tūlītēja reakcija ir pārtapusi ilgtermiņa noturībā – to apliecina arī ES noteiktās sankciju kārtas, ar katru nākamo sasniedzot arvien būtiskākus Krievijas ekonomikas sektorus, lai kritiski mazinātu iespējamību turpināt finansēt karu,” sacīja FID priekšnieks Toms Platacis, uzsverot, ka sankciju izpilde kļuvusi par stratēģisku valsts drošības jautājumu. FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs atzina, ka sankciju izpildes centralizācija Latvijā bijusi sekmīga: “Lēmums noteikt FID par kompetento iestādi sankciju izpildē ir bijis veiksmīgs, mūsu valsts prakse tiek vērtēta kā labs piemērs arī citviet Eiropā, proti, viena institūcija sniedz skaidrojumus un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Lai sankcijas patiešām būtu efektīvas, nepieciešama koordinēta darbība un dialogs nacionālā un starptautiskā līmenī.” Efektīvas sankcijas balstās uz vienotu rīcību, konsekvenci un atbildību Sankcijas pret Krieviju ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai vājinātu agresora spējas un stiprinātu starptautisko drošību. To efektivitāte ir atkarīga no trim pamatprincipiem – ciešas starptautiskās sadarbības, konsekventas īstenošanas un reālas atbildības. Pirmkārt, starptautiski koordinēta sankciju politika starp Rietumvalstu partneriem ir priekšnoteikums, lai šis instruments darbotos. Tikai vienota rīcība ļauj nodrošināt, ka agresors nevar izmantot plaisas starp dažādu valstu režīmiem un ka sankcijas sniedz maksimālu efektu gan ekonomiski, gan politiski. Otrkārt, konsekventa sankciju izpilde ir katras valsts atbildība. Uzņēmējiem ir jāapzinās savi riski un jānodrošina atbilstība noteikumiem, savukārt valstij – jārada skaidra un saprotama sistēma, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties atbilstoši. Latvijā šādu vienotu pieeju nodrošina FID kas kā kompetentā iestāde sankciju izpildes jomā sniedz skaidrojumus, koordinē darbību un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Treškārt, efektīva sankciju sistēma nav iedomājama bez pārkāpēju saukšanas pie atbildības. Stingra un taisnīga sodu piemērošana, kā arī sabiedrības informēšana par šiem gadījumiem stiprina uzticību sankciju mehānismam un kalpo kā preventīvs signāls ikvienam, kas apsver sankciju apiešanu. Redzama atbildība rada pārliecību, ka sankcijas ir nopietns, efektīvs un taisnīgs drošības instruments. Sankcijas – ilgtermiņa spiediena mehānisms Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) norādīja: “Mums jāizveido sistēma, kas skaidri parāda Putinam un Krievijai - jo ilgāk karš turpinās, jo smagākas būs sekas. Sankcijas jau ir liegušas Krievijai iespēju nopelnīt aptuveni 100 miljardus eiro enerģētikas sektorā. Mums jāspēj ietekmēt arī citas valstis, kas nepiemēro sankcijas pret Krieviju, un jādomā arī par papildu globāla līmeņa pasākumiem.” Konferences noslēgumā tika uzsvērts, ka sankcijas nav vienīgais instruments, bet gan stratēģisks spiediena mehānisms, kas jāuztur līdz brīdim, kad agresors pārtrauc karadarbību un tiek atjaunots miers. “ES noteiktajām sankcijām ir efekts, taču to vājākā puse ir atšķirīgās dalībvalstu sistēmas un īstenošanas pieejas. Latvija ir izveidojusi centralizētu režīmu ar efektīvu datu apmaiņu un ciešu sadarbību ar Latvijas Banku, Ārlietu ministriju un muitu. Latvijai tas ir nacionālās drošības jautājums, kamēr citās valstīs pieeja var būt salīdzinoši relaksētāka,” secināja Paulis Iļjenkovs. Konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti. Konferences ieraksts (latviešu valodā) Konferences ieraksts (angļu valodā)