Aktualitātes

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir sniegusi nozīmīgu skaidrojumu par sankciju piemērošanu gadījumos, kad juridiska persona pati nav iekļauta sankciju sarakstā, bet to kontrolē ES sankciju sarakstā iekļauta persona jeb sankciju subjekts. Lieta tika ierosināta pēc tam, kad Lietuvas kredītiestādes iesaldēja uzņēmuma aktīvus, pamatojoties uz to, ka 50 % uzņēmuma kapitāldaļu piederēja personai, kas iekļauta ES sankciju sarakstā (ES sankciju režīms pret Baltkrieviju). Uzņēmums apstrīdēja šo lēmumu, un Lietuvas Augstākā tiesa vērsās ES Tiesā. Savā spriedumā ES Tiesa uzsvēra, ka sankciju režīms attiecas ne tikai uz ES sankciju sarakstā tieši iekļautajām personām, bet arī uz uzņēmumiem, kuri ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Šāda pieeja ir būtiska, lai novērstu sankciju apiešanu un izvairītos no līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas efektīvas piemērošanas. ES Tiesa norādīja, ka jēdziens “kontrole” jāinterpretē plaši, ietverot gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz uzņēmumu. Vienlaikus tika atzīts, ka gadījumos, kad sankciju subjektam pieder 50 % uzņēmuma kapitāldaļu, uzskatāms, ka tas kontrolē uzņēmumu un tā līdzekļus. Tomēr šo pieņēmumu var apstrīdēt. ES dalībvalstīm jānodrošina mehānisms, kas ļauj gan uzņēmumam, gan sankciju subjektam apstrīdēt līdzekļu iesaldēšanu un, ja nepieciešams, panākt atcelšanu. Latvija šīs lietas ietvaros sniedza arī savu viedokli, tādējādi piedaloties ES sankciju piemērošanas prakses pilnveidē. Ņemot vērā šo spriedumu, Finanšu izlūkošanas dienests atgādina, ka sankciju ievērošanā būtiska nozīme ir ne tikai formālai personas pārbaudei sankciju sarakstos. Ar aktuālo sankciju subjektu sarakstu, kuriem iesaldēti līdzekļi Latvijā, iespējams iepazīties šeit. Papildus tam FID aicina izmantot Sankciju meklētāju, kas nodrošina iespēju ērti un operatīvi pārbaudīt fiziskas un juridiskas personas, kurām piemērotas ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas nacionālās sankcijas.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa noraidījusi piecu Krievijā darbojošos vadošo uzņēmēju apelācijas sūdzības, apstiprinot viņiem piemēroto sankciju, tostarplīdzekļu iesaldēšanas, tiesiskumu. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir noteikusi sankcijas personām, kuras darbojas tautsaimniecības nozarēs, kas nodrošina būtiskus ienākumus Krievijas valdībai. Šo pasākumu mērķis ir palielināt spiedienu uz Krieviju un mazināt tās spēju finansēt agresiju pret Ukrainu. Pieci uzņēmēji – Dmitrijs Pumpjanskis (Dmitry Alexandrovich Pumpyanskiy), Tigrans Hudaverdjans (Tigran Khudaverdyan), Viktors Rašņikovs (Viktor Filippovich Rashnikov), Dmitrijs Mazepins (Dmitry Arkadievich Mazepin) un Germans Hans (German Khan) – apstrīdēja viņiem piemērotās sankcijas ES tiesās. Pēc tam, kad 2023. gadā Vispārējā tiesa viņu prasības noraidīja, lieta tika skatīta apelācijas kārtībā ES Tiesā. Savā spriedumā ES Tiesa apstiprināja, ka sankciju piemērošana ir pamatota. Tā uzsvēra, ka būtisku ienākumu avotu Krievijas valdībai nodrošina tautsaimniecības nozares, nevis uzņēmēji, kas tajās darbojas. Uzņēmēju “ietekme” jāvērtē ekonomiskajā kontekstā, neatkarīgi no to saiknes ar Krievijas valdību. Ņemot vērā šo personu nozīmīgo lomu Krievijas ekonomikā, tās var netieši veicināt Ukrainu destabilizējošu darbību finansēšanu, uzturot vai stiprinot attiecīgo nozaru rentabilitāti. Vienlaikus ES Tiesa skaidroja, ka ierobežojošo pasākumu pamatā esošie kritēriji ir tiesiski, ja tie nav acīmredzami neatbilstoši izvirzītajam mērķim un nepārsniedz to, kas nepieciešams šī mērķa sasniegšanai. Spriedums stiprina ES sankciju režīma tiesisko pamatu un apstiprina pieeju, kas vērsta uz ekonomiskā spiediena palielināšanu pret personām, kuru darbība saistīta ar Krievijas stratēģiski nozīmīgajām nozarēm.

Rīgas pilsētas tiesa 2026. gada 16. martā atzina apsūdzēto par vainīgu organizētā grupā veiktās darbībās ar mērķi palīdzēt ārvalstij graut citas demokrātiskas valsts teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību, kā arī par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un radījusi būtisku kaitējumu. Tiesa apsūdzētajam piemēroja brīvības atņemšanu uz 11 gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, kā arī izraidīšanu no Latvijas Republikas, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz pieciem gadiem. Attiecībā uz trim citiem apsūdzētajiem – diviem Latvijas pilsoņiem un vienu Latvijas nepilsoni – kriminālprocess tiesvedības laikā tika izdalīts atsevišķā lietvedībā. Izmeklēšanā konstatēts, ka organizētā grupa internetā pasūtīja vairākus desmitus ASV uzņēmuma “SpaceX” satelīta interneta sistēmu “Starlink Mini Kit”, kas nodrošina piekļuvi internetam gandrīz jebkurā vietā. Tāpat tika iegādātas citas militārām vajadzībām izmantojamas preces, tostarp ieroču detaļas, patronu čaulītes, lodes un ballistiskie laikapstākļu mērītāji. Kopējā šo preču vērtība sasniedza aptuveni 200 000 eiro. Minētās preces tika ievestas Krievijā un pārdotas ar Krievijas bruņotajiem spēkiem saistītām personām, zinot, ka minētās preces paredzēts izmantot Krievijas militārajā uzbrukumā Ukrainai. Tāpat bija zināms, ka daļai no tām ES ir noteikusi aizliegumu tās nodot jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā. Šādu darbību rezultātā tika būtiski apdraudētas Ukrainas un starptautiskās drošības intereses, jo Krievijai tika sniegts nozīmīgs atbalsts militārā uzbrukuma īstenošanā pret Ukrainu. Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Informāciju sagatavojusi Latvijas Republikas prokuratūra.

2026. gada 14. martā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu pagarināt mērķētās finanšu sankcijas pret Krieviju, turpinot vērsties pret personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. Tāpat 27. februārī pagarinātas mērķētās finanšu sankcijas pret Baltkrieviju. Saistībā ar sankciju režīma turpināšanu Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atgādina, ka tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv pastāvīgi ir pieejama sadaļa “Iesaldētie aktīvi”, kurā tiek publicēta informācija par sankciju subjektiem, kuriem Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Līdz 2026. gada 16. martam Latvijā ir iesaldēti aktīvi, kas kopumā ir 160 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No tiem: 23 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas,137 ir juridiskas personas, kas atrodas sankcionēto personu īpašumā vai kontrolē. Sadaļā “Iesaldētie aktīvi” pieejama detalizēta informācija par dažāda veida iesaldētajiem aktīviem, kā arī dati Excel formātā par sankciju subjektiem, par kuriem FID ir saņemta informācija. Sadarbībai ar uzņēmumiem Krievijā īpaši augsts risks FID uzsver, ka jebkāda sadarbība ar sankciju sarakstos tieši iekļautām personām ir aizliegta. Sankciju sarakstos tiek iekļauti arī ietekmīgi Krievijas uzņēmēji, kuriem pieder vai kuri kontrolē Krievijai stratēģiski svarīgus uzņēmumus un ekonomikas nozares. Lai novērstu sankciju ierobežojumu apiešanu, sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kas šīm personām pieder vai kurus tās kontrolē. Tāpēc sadarbība ar uzņēmumiem, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, vispārīgi ir aizliegta. Līdz ar to īpaši augsts risks tikt iesaistītam sankciju pārkāpumā ir, sadarbojoties ar komersantiem Krievijā. Lai nodrošinātu atbilstību sankcijām, nepietiek tikai formāli pārliecināties, vai sadarbības partneris ir iekļauts sankciju sarakstā. Papildus ir jāizvērtē, vai uzņēmums nepieder vai to nekontrolē sankciju sarakstā iekļauta persona. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad sektorālās sankcijas neierobežo konkrēto preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu Krievijas personām. Mērķētajās finanšu sankcijās izšķiroša nozīme ir tam, kas ir darījumā iesaistītās personas un kas gūst labumu no darījuma. FID papildus atgādina, ka atbildība par sankciju ievērošanu, kā arī par konkrēta darījuma vai darbības atbilstības izvērtēšanu saglabājas pašai personai. Tas attiecas gan uz mērķētajām finanšu sankcijām, gan sektorālajām sankcijām un ietver pienākumu veikt pienācīgu pārbaudi, balstoties uz pieejamo informāciju un piemērojamo sankciju normatīvo regulējumu. FID tīmekļvietnē ir pieejamas arī vadlīnijas sankciju risku pārvaldīšanai darījumos ar paaugstināta riska valstīm, kas sniedz praktiskus ieteikumus sankciju ievērošanai un risku mazināšanai: Vadlīnijas.pdf ES individuālās sankcijas pret personām un organizācijām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, tiek piemērotas kopš 2014. gada un aptver plašu personu loku – tostarp augstākās amatpersonas, uzņēmumus, oligarhus un citus režīma atbalstītājus. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Mērķētās finanšu sankcijas noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Mērķētās finanšu sankcijas pret Baltkrieviju noteiktas ar Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 ( 2006. gada 18. maijs ) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Mērķētās finanšu sankcijas var tikt pārkāptas, tostarp veicot darījumus ar personu, kura ir sankciju subjekts (tieši iekļauta mērķēto finanšu sankciju sarakstā vai atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē); veicot darījumus ar kredītiestādi, kura pakļauta mērķētajām finanšu sankcijām; piegādājot preces komersantam, kurš tās tālāk piegādā sankciju subjektam; veicot darījumu, kura rezultātā ekonomisko labumu netieši gūst sankciju subjekts (piemēram, nomājot no komersanta preces, kuru īpašnieks ir sankciju subjekts); iegādājoties tādas preces no komersanta, kuru ražotājs ir sankciju subjekts.

2026. gada 20. februārī stājies spēkā jauns Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pieņemtais vispārīgais administratīvais akts (vispārējais saskaņojums). Jaunais vispārējais saskaņojums pēc būtības saglabā 2024. gada 27. decembra vispārējā saskaņojuma regulējumu, vienlaikus to precizējot un papildinot ar jaunām maksājumu kategorijām, tostarp maksājumiem zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem, Latvijas Republikas valsts un pašvaldības iestādēm un Latvijas Republikā reģistrētiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuru veikšanai sankciju subjektiem nav nepieciešama atsevišķa FID atļauja. Līdz ar jaunā vispārējā saskaņojuma spēkā stāšanos spēku zaudē līdzšinējais 2024. gada 27. decembra vispārējais saskaņojums. Ar jauno vispārējo saskaņojumu iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību. MONEYVAL veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Ceturtdien, 19. februārī, Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja – MONEYVAL - publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos (Immediate Outcomes). Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. “Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus,” par padarīto saka Ministru prezidente Evika Siliņa.Finanšu ministrs Arvils Ašeradens: “Pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu. Šodien esam izveidojuši regulējuma un uzraudzības ietvaru, kas balstās uz efektivitāti, starpinstitucionālu sadarbību un riskos balstītu pieeju. Tā ir būtiska valsts drošības un ekonomiskās konkurētspējas sastāvdaļa - spēcīga un uzticama finanšu sistēma stiprina investoru uzticību, mazina reputācijas riskus un nostiprina Latviju kā drošu un pievilcīgu partneri starptautiskajā finanšu apritē.” Finanšu izlūkošanas dienests (FID) bija šī procesa vadošā un koordinējošā iestāde. Novērtējuma rezultāti apliecina, ka FID ir viens no vadošajiem finanšu izlūkošanas dienestiem pasaulē un līderis starptautiskajā sadarbībā, sniedzot būtisku un kvalitatīvu ieguldījumu Latvijas un pasaules finanšu drošībā. “Šis novērtējums ir skaidrs signāls tam, ka Latvija ir atzīta par uzticamu un spējīgu partneri starptautiskajā cīņā pret finanšu noziegumiem un sankciju apiešanu,” norāda FID priekšnieks Toms Platacis. Viņš arī uzsver: “Galvenais izaicinājums turpmāk ir saglabāt samērīgumu. Efektīvā sistēmā iesaistītajām iestādēm jāspēj izvērtēt, kad nepieciešama iejaukšanās vai regulējoša rīcība un kad tā nav nepieciešama. Mērķtiecīgi piemērojot riskos balstītu pieeju un vienlaikus nodrošinot, ka zema riska sektori netiek pārlieku noslogoti, Latvija stiprina savu reputāciju un vienlaikus arī atbilstību vadošajiem starptautiskajiem standartiem.” Īpaši augstu ir novērtēts FID ieguldītais darbs ziņojumu kvalitātes celšanā, tehnoloģisko risinājumu ieviešanā un sadarbības stiprināšanā ar likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm. Eksperti norāda, ka FID ir efektīva, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta iestāde, kas nodrošina augstas kvalitātes finanšu izlūkinformāciju. FID vadībā īstenotais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma process sekmē vienotu un uz izmaiņām reaģējošu izpratni par Latvijas riskiem. Kā jau iepriekš ziņots, 2025. gada 13. jūnijā FATF un MONEYVAL kopējā plenārsēdē tika pieņemts Latvijas 6. kārtas savstarpējās novērtēšanas ziņojums. Latvija ir pirmā valsts, ko vērtēja jaunajā novērtēšanas kārtā. Latvijas novērtējumā tika aptverti veiktie pasākumi un sasniegtie rezultāti no 2017. gada 11. novembra līdz 2024. gada 15. novembrim. Par savstarpējo novērtējumu Savstarpējais novērtējums ir vadošais starptautiska līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas novērtējums, kas sniedz padziļinātu valsts sistēmas analīzi un skaidrus ieteikumus tās pilnveidošanai. Latvijas procesā tika iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, kā arī prokurori, tiesneši, nevalstiskās organizācijas un privātais sektors. FATF (Financial Action Task Force) jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (NILL/TF/PF). MONEYVAL (Council of Europe Committee of Experts on the Evaluation of Anti-Money Laundering Measures and the Financing of Terrorism) ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem un metodoloģijai. Plašāka informācija: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/moneyval

Valsts drošības dienests (VDD) informē, ka 2026. gada 2. februārī tas rosinājis prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Latvijas iedzīvotāju par neatļautu programmēšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumam Krievijā, pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas. Kriminālprocess pret personu tika uzsākts 2025. gada 14. aprīlī aizdomās par Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – ES noteikto sankciju pārkāpšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka persona kopš 2022. gada attālināti sniegusi programmēšanas pakalpojumus uzņēmumam Krievijā. Papildus persona vairākus mēnešus darba algu saņēmusi ES sankciju sarakstos iekļautās Krievijas bankas “Alfa-Bank” kontā, tādējādi pretēji aizliegumam nodrošinot sankcijām pakļautam subjektam finanšu līdzekļus. VDD uzsver, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ES dalībvalstu iedzīvotājiem ir aizliegta programmēšanas un daudzu citu pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem Krievijā. Tāpat aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus ES sankciju sarakstos iekļautajām fiziskajām un juridiskajām personām. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) vērš uzmanību, ka aizliegto pakalpojumu sniegšana sankcijām pakļautām personām vai uzņēmumiem ir viena no biežāk identificētajām sankciju pārkāpumu tipoloģijām. Praksē šādi pārkāpumi nereti tiek maskēti kā attālināti pakalpojumi vai ārpakalpojuma līgumi, tādēļ FID aicina finanšu iestādes un citus likuma subjektus īpaši rūpīgi izvērtēt šādu darījumu atbilstību sankciju regulējumam. Vienlaikus tiek atgādināts, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Informācija: VDD

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2026. gada 5. februāra spriedumā lietā C-619/24 apstiprinājusi, ka importa aizliegums precēm no Krievijas Federācijas ir piemērojams visām attiecīgajā pielikumā uzskaitītajām precēm, un katrā atsevišķā gadījumā nav jāvērtē, vai konkrētais imports rada ievērojamus ieņēmumus Krievijas Federācijai. Konkrētajā lietā ES Tiesa atbildēja uz prejudiciālo jautājumu, ko uzdeva Diseldorfas Finanšu tiesa, par to, kā interpretēt Padomes Regulas Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.i panta 1. punktu: “Savienībā ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot XXI pielikumā uzskaitītās preces, kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, ja šo preču izcelsme ir Krievijā vai ja tās tiek eksportētas no Krievijas.” Diseldorfas Finanšu tiesa šo jautājumu uzdeva saistībā ar lietu, kurā Krievijas pilsonis, kas dzīvo Vācijā, Krievijā iegādājās lietotu transportlīdzekli un ieveda to ES teritorijā. Vācijas muitas iestāde transportlīdzekli konfiscēja, pamatojoties uz 3.i panta 1. punktu. Prasītājs apstrīdēja konfiskāciju, argumentējot, ka viena lietota automobiļa imports nerada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, kā arī atsaucās uz 3.i panta 3.ad punktu, kas paredz iespēju reģistrēt transportlīdzekļus, kuri 2023. gada 19. decembrī jau atradās ES teritorijā. ES Tiesa spriedumā norāda, ka ES ir tiesības noteikt preces, kuru imports uzskatāms par ieņēmumus radošu, un tas ir izdarīts, iekļaujot attiecīgās preces XXI pielikumā. Aizliegums piemērojams automātiski visām pielikumā uzskaitītajām precēm. To apstiprina arī regulā paredzētie izņēmumi, piemēram, personīgā lietošana un personiskās mantas. Ja aizliegums attiektos tikai uz darījumiem, kas individuāli rada ievērojamus ieņēmumus, šādi izņēmumi nebūtu nepieciešami. Vienlaikus 3.i panta 3.ad punktā paredzētā reģistrācijas iespēja attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kas ES atrodas likumīgi. Nelikumīgi ievestu transportlīdzekli nevar legalizēt, atsaucoties uz šo normu. Spriedums apstiprina, ka importa aizlieguma piemērošanai pietiek ar to, ka prece ir iekļauta XXI pielikumā un tās izcelsme ir Krievijā vai tā eksportēta no Krievijas. Individuāls ieņēmumu vērtējums nav nepieciešams un nav pieļaujams.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) brīdina par krāpnieciskām īsziņām un zvaniem, kas tiek izsūtīti FID un tā amatpersonu vārdā. Fiksēti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par FID darbiniekiem, informē iedzīvotājus par it kā “noķertiem krāpniekiem” un sola atgūt izkrāptu naudu, pieprasot veikt papildu maksājumus vai pārskaitījumus. Svarīgi zināt: FID nekad nesūta īsziņas un nezvana iedzīvotājiem, lai pieprasītu naudas pārskaitījumus.FID neiesaistās individuālu finanšu līdzekļu “atgūšanā” un neprasa maksājumus par šādām darbībām.Jebkādas īsziņas, zvani vai e-pasti FID vārdā ar lūgumu pārskaitīt naudu ir uzskatāmi par krāpniecību. Ja esat saņēmuši šādu ziņu vai zvanu: neveiciet nekādas darbības,nepārskaitiet naudu,nekavējoties vērsieties Valsts policijā, iesniedzot informāciju par saņemto saziņu. Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un brīdināt arī savus tuviniekus, īpaši seniorus.