Aktualitātes

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

ĪSUMĀ ES pastiprina sankcijas pret Krieviju, tostarp aizliedz no Krievijas jēlnaftas ražotu naftas produktu importu un apstiprina pakāpenisku atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.ES paplašina sankciju sarakstus saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm.ES Tiesa apstiprina plašāku sankciju piemērošanu uzņēmumiem un aizliegumu sankciju subjektiem piedalīties akcionāru sapulcēsLatvijā uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Latvijas tiesās pabeigta 11 tiesvedību izskatīšana par sankciju pārkāpumiem, vairākās lietās piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšana.VID Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus.Aktualizēti skaidrojumi par sankciju piemērošanu. Sankciju stiprināšana 21. janvārī stājās spēkā aizliegums Eiropas Savienībā (ES) importēt naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas.1 Lai gan ES jau iepriekš bija aizliegusi Krievijas jēlnaftas importu (izņemot pa cauruļvadiem), līdz šim joprojām bija atļauts importēt naftas produktus, kas trešajās valstīs saražoti no Krievijas jēlnaftas. 26. janvārī tika pieņemta regula, ar kuru apstiprināta ES pakāpeniska atteikšanās no Krievijas dabasgāzes.2 Importa aizliegums stājās spēkā 18. martā, paredzot pārejas periodus esošo līgumu izpildei līdz 2027. gada nogalei. Paredzēti arī īpaši izņēmumi valstīm bez jūras robežas. Lai gan 20. sankciju kārta tika apstiprināta 23. aprīlī, gada pirmajos mēnešos ES papildināja pret Krieviju vērstos “hibrīdkara”3 un cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīmus. Par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju īstenošanu 23. februārī ES noteica sankcijas astoņām personām no Krievijas. Savukārt saistībā ar Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm sankciju saraksts tika papildināts ar 10 personām, galvenokārt Krievijas propagandas autoriem un izplatītājiem. Lai gan 20. sankciju kārta tika apstiprināta 23. aprīlī, gada pirmajos mēnešos ES papildināja pret Krieviju vērstos “hibrīdkara” un cilvēktiesību pārkāpumu4 sankciju režīmus. Par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju īstenošanu 23. februārī ES noteica sankcijas astoņām personām no Krievijas. Savukārt saistībā ar Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm sankciju saraksts tika papildināts ar 10 personām, galvenokārt Krievijas propagandas autoriem un izplatītājiem. Būtiskākie spriedumi ES Tiesā ES Tiesa 26. martā noraidīja piecu sankciju sarakstā iekļauto personu – D. A. Pumpjanskis (Dmitry Alexandrovich Pumpyanskiy), T. Hudaverdjans (Tigran Khudaverdyan), V. F. Rašņikovs (Viktor Filippovich Rashnikov), D. A. Mazepins (Dmitry Arkadievich Mazepin) un G. Hans (German Khan) – apelācijas sūdzības, ar ko tās centās panākt pret sevi noteikto sankciju anulēšanu.5 Apvienotā lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka tajā tika interpretēts “ietekmīga uzņēmēja” kritērijs iekļaušanai sankciju sarakstā. Tiesa apstiprināja, ka ir pamatoti personu iekļaut sarakstā arī gadījumā, ja tai nav kādas tiešas saiknes ar Krievijas valdību, bet tā ir ekonomiski ietekmīga, vai arī tā darbojas nozarē, kas ir būtisks ieņēmumu avots Krievijas valdībai. Sankciju piemērošanai nozīmīgi spriedumi tika pasludināti arī 12. martā. Tiesa apstiprināja6, ka sankciju subjektam piederoša vai tā kontrolēta uzņēmuma līdzekļi var tikt iesaldēti arī tad, ja pats uzņēmums nav iekļauts sankciju sarakstā, bet vismaz 50 % tā kapitāldaļu pieder sankciju subjektam. Plašāk par šo ES tiesas skaidrojumu. Savukārt citā spriedumā7 tiesa noteica, ka sankciju sarakstā iekļautām personām nav atļauts piedalīties akcionāru sapulcēs vai izmantot tajās savas balsstiesības. FID aktualitātes FID 1. ceturksnī saņēmis 310 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuros pazīmes liecina par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Visbiežāk ziņojumi ir par aizliegtu preču iespējamu vešanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, pakalpojumu sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, kontiem sankciju sarakstos iekļautās bankās un skaidras naudas vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīts 51 analītiskais materiāls saistībā ar iespējamu sankciju pārkāpšanu. 20. februārī FID pieņēma jaunu Vispārējo saskaņojumu, papildinot maksājumu kategorijas, kuru veikšanai sankciju subjektiem nav nepieciešama atsevišķa FID atļauja. FID vairākkārt atjauninājis tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jauniem jautājumiem. Piemēram, sniegti jauni skaidrojumi par pakalpojumu sniegšanu Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, pienākumu ievērot ES sankcijas trešajās valstīs, kapitāla daļu turēšanu Krievijā vai Baltkrievijā, pamatlīgumiem (jumta līgumiem), preču tranzītu caur ES, kā arī FID Vispārējo saskaņojumu. 2026. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 152,2 miljoni EUR;nekustamie īpašumi – 103;transportlīdzekļi – 66;traktortehnika – 11;peldlīdzeklis – 1;ganāmpulks – 1;preču zīmes – 12. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 1. ceturksnī: uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu;sešos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana;apsūdzība celta septiņām fiziskām personām;pieci kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu; divi kriminālprocesi pabeigti, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Vienā no kriminālprocesiem, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 9 360 EUR apmērā, bet juridiskajai personai noteikta naudas piedziņa vairāk nekā 17,1 tūkstoša EUR apmērā. Šī bija lieta par mēģinājumu eksportēt uz Krieviju sankcijām pakļautas preces – grunts izstrādājumus 67,8 tūkstošu EUR vērtībā –, izmantojot viltotus dokumentus, kā galamērķi norādot Kazahstānu. Prece jau iepriekš tikusi konfiscēta, realizēta un iegūtā nauda ieskaitīta valsts budžetā. Otrā kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai – Krievijas Federācijas pilsonei ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā – noteikta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem. Šajā lietā persona mantkārīgā nolūkā apzināti pārkāpa Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju, attālināti strādājot par programmētāju (1C izstrādātāju) Krievijā reģistrētā uzņēmumā un tādējādi sistemātiski sniedzot aizliegtus IT konsultāciju pakalpojumus. Par darba pienākumu pildīšanu persona laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam kopumā saņēma atlīdzību 5,89 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni 64,2 tūkstošu EUR) apmērā. Daļa no šīs atlīdzības – nepilni 10 tūkstoši EUR – tika saņemta personas norēķinu kontā sankcionētā bankā, tādējādi tieši darot pieejamus naudas līdzekļus sankciju sarakstā iekļautai juridiskai personai. Latvijas tiesās Pirmajos gada mēnešos Latvijas tiesās pabeigta 11 krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu. Vienā no lietām stājies spēkā spriedums, ar kuru divām personām piespriesti naudas sodi vairāk nekā 26,5 tūkstošu EUR apmērā. Divos gadījumos stājies spēkā spriedums, ar kuru kriminālprocess izbeigts, tiesai secinot, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Vēl sešas personas notiesātas lietās, kurās spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Divos gadījumos piespriesta brīvības atņemšana attiecīgi uz 11 gadiem8 un trīs gadiem. Lielākais piespriestais naudas sods fiziskai personai bijis 31,2 tūkstošu EUR apmērā, savukārt lielākā piespriestā naudas piedziņa juridiskajai personai – 39 tūkstošu EUR apmērā. Muitas aktualitātes Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus par sankciju pārkāpšanu. Kopumā šajā periodā 187 gadījumos kravu nav atļauts pārvest pāri robežai sankciju pārkāpumu dēļ, kā arī aizdomu gadījumos par sankciju apiešanu. Vairumā gadījumu noraidītas eksporta kravas. Visbiežāk tika liegts izvest kravas ar dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļām, elektroierīcēm un to daļām, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļām. Savukārt no Krievijas un Baltkrievijas liegts ievest kravas ar būvkonstrukcijām, kokmateriāliem, dzelzs savienojumiem, mēbelēm. Vēl 43 gadījumos konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu – ES dalībvalstu oficiālajās valūtās denominētas banknotes –, tādējādi pārkāpjot noteikto sankciju regulējumu. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā novērsts 31 pārkāpums, bet 42 gadījumos konstatēti fizisko personu pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Sankciju pārkāpuma piemērs – 2026. gada 23. janvārī Pāternieku muitas kontroles punktā konstatēts mēģinājums uz Baltkrieviju vest dzinējus. Lai gan plānotais preces saņēmējs bija Kazahstānā, konkrētos dzinējus ir aizliegts vest arī tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Kopējā preču vērtība ir 102 tūkstoši EUR. Par šo gadījumu uzsākts kriminālprocess. VID Muitas pārvaldes attēli Par ceturkšņa publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai sabiedrībai nodrošinātu regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju jaunumiem un to ievērošanu Latvijā. Publikācijā izmantota FID rīcībā esošā informācija, kā arī dati no Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes. Svarīgākais apkopojums 1 Aizliegums iekļauts Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.ma pantā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/AUTO/?uri=celex:32025R1494 2https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202600261 3https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R2642-20260316 4https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R1485-20260223 5Spriedums apvienotajās lietās C 696/23 P, C 704/23 P, C 711/23 P, C 35/24 P un C 111/24 P: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62023CJ0696 6Spriedums lietā C-84/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0084 7Spriedums lietā C‑465/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0465 8Lietā sankciju pārkāpšana bija viens no noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem personai bija celta apsūdzība. Soda izciešanas ilgums samazināts uz 9 gadiem, 8 mēnešiem un 29 dienām, piemērojot Krimināllikuma 52. pantu.

Trešdien, 2026. gada 20. maijā, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs piedalījās 12. Starptautiskajā atbilstības forumā (12th International Compliance Forum ) Kiprā, uzstājoties divās ekspertu sarunās. Vienā no diskusijām par sankciju jautājumiem eksperti pārrunāja pieaugošo sankciju ieviešanas sarežģītību, tostarp sankciju apiešanas riskus, starptautiskās sadarbības nozīmi un savlaicīgas informācijas apmaiņas būtiskumu starp publisko un privāto sektoru. Sarunas laikā tika uzsvērts, ka sankciju apiešanas gadījumu identificēšana nenozīmē sankciju efektivitātes trūkumu, bet gan apliecina aktīvu sankciju ieviešanu, uzraudzību un kompetento iestāžu un starptautisko partneru koordinētu rīcību. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Dienests nodrošina sankciju ieviešanu Latvijā un sadarbojas ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu sankciju efektivitāti. FID tīmekļvietnē pieejami sankciju saraksti, skaidrojumi un cita noderīga informācija.

2026. gada 11. maijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu noteikt sankcijas vēl 16 personām un septiņām organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju. ES norāda, ka sankcijas vērstas pret personām un institūcijām, kuras iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā, tā dēvētajā militarizētā “pāraudzināšanā” un nelikumīgā adopcijā. Sankcionēto vidū ir Krievijas amatpersonas un politiķi, bērnu centri, jaunatnes organizācijas un citas struktūras, kas veicina Ukrainas bērnu integrēšanu Krievijas sistēmā. Saskaņā ar ES sniegto informāciju kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir deportējusi un piespiedu kārtā pārvietojusi gandrīz 20,5 tūkstošus Ukrainas bērnu. Šīs darbības ir smagi starptautisko tiesību un bērnu pamattiesību pārkāpumi, kuru mērķis ir iznīcināt Ukrainas identitāti un apdraudēt tās nākamo paaudžu saglabāšanu. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Turklāt fiziskām personām noteikts arī ceļošanas aizliegums, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstā pieņemti ārpus plašajām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgāku un operatīvāku pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildināto sankciju sarakstu.

29. aprīlī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pārstāvji piedalījās devītajā Eiropas Komisijas rīkotajā augsta līmeņa sanāksmē par Eiropas Savienības (ES) ierobežojošo pasākumu izpildi. Sanāksmē ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta un partnervalstu pārstāvji apsprieda sankciju režīmu efektivitāti, aktuālās sankciju pārkāpšanas tendences, kā arī iespējas stiprināt vienotu pieeju sankciju izpildei un novērst sankciju pārkāpumus. Sanāksmi vadīja komisāre finanšu pakalpojumu, uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos Marija Luīza Albukērke (Maria Luís Albuquerque). “Šādi starptautiskās sadarbības formāti ir nozīmīgi vienotas izpratnes veidošanai par sankciju riskiem, informācijas apmaiņas veicināšanai un praktiskās sadarbības stiprināšanai starp ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Efektīva sankciju izpilde ir būtisks priekšnosacījums Eiropas drošības un tiesiskuma nodrošināšanai,” uzsver Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja. Īpaša uzmanība tika pievērsta nesen pieņemtajai 20. sankciju kārtai, tostarp ES pretapiešanas instrumenta piemērošanai pirmo reizi. Reaģējot uz augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmu pieaugumu atsevišķās trešajās valstīs un iespējamiem sankciju pārkāpšanas riskiem, ES noteikusi aizliegumu konkrētu preču eksportam uz Kirgīzu Republiku (Kirgizstānu). Pasākumu mērķis ir mazināt risku, ka attiecīgās preces varētu tikt reeksportētas uz Krieviju un izmantotas tās militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Sanāksmē tika aplūkoti arī jautājumi par Krievijas enerģijas eksporta ierobežošanu, tā dēvētās “ēnu flotes” darbībām, alternatīvu maksājumu tīklu izmantošanu trešajās valstīs un sankciju ietekmi uz Krievijas spēju finansēt karadarbību. Dalībnieki pārrunāja jaunākās sankciju pārkāpšanas tendences un tipoloģijas, kā arī efektīvus risinājumus sankciju pārkāpumu novēršanā un izmeklēšanā. Vienlaikus tika uzsvērta ES starptautiskā dialoga ar trešajām valstīm nozīme. Diskusijās tika minēti piemēri, kuros trešo valstu finanšu iestādes un uzraudzības institūcijas pēc ES sankciju piemērošanas ieviesušas būtiskus uzlabojumus sankciju risku pārvaldībā. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot šo uzlabojumu efektivitāti un ilgtspēju, finanšu iestādes vēlāk izņemtas no ES sankciju sarakstiem. Dalībvalstis dalījās arī praktiskajā pieredzē sankciju izpildē un pārkāpumu izmeklēšanā, tostarp par “ēnu flotes” kuģu aizturēšanu un arestēšanu, kā arī par kriminālprocesiem gadījumos, kad sankcijām pakļautas preces mēģināts nogādāt Krievijā caur trešajām valstīm. Pēc augsta līmeņa sanāksmes norisinājās Sankciju koordinatoru forums, ko vadīja ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans (David O’Sullivan). Forumā piedalījās arī Ukrainas, Apvienotās Karalistes, ASV un citu partnervalstu pārstāvji, diskutējot par sankciju ietekmi un turpmākās starptautiskās sadarbības stiprināšanu. Sanāksmju laikā tika uzsvērta arī izlūkošanas un starpinstitucionālās sadarbības nozīme efektīvā sankciju izpildē, kā arī nepieciešamība turpināt ciešu sadarbību ar trešajām valstīm un privāto sektoru sankciju risku pārvaldībā. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Šī gada 24. februārī apritēja četri gadi kopš Krievija sāka pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā. Militārā agresija ir tīši vērsta uz Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu. Ņemot vērā, ka ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) turpina negatīvi ietekmēt Krievijas ekonomiku un spēju īstenot militāro agresiju, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 20. sankciju kārtu. Galvenie 20. sankciju kārtas elementi Sektorālās sankcijas Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču saraksts Jaunajā sankciju kārtā iekļautas papildu preces, kuru eksports uz Krieviju vai tranzīts caur Krieviju ir aizliegts, jo tās var tikt izmantotas, lai veicinātu Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu. Eksporta aizliegums attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dabiskais un cietais kaučuks, dzelzs vai tērauda skrūves, citādi lietie dzelzs vai tērauda izstrādājumi, u. c. Pirmo reizi piemērots preču eksporta aizliegums uz trešajām valstīm Vērojot augstas prioritātes preču tirdzniecības plūsmas straujo pieaugumu atsevišķās Krievijas kaimiņvalstīs, kas var liecināt par sankciju pārkāpšanu, apejot importa vai eksporta aizliegumus, tika ieviests regulējums, kas aizliedz preču eksportu uz trešajām valstīm. Pieņemot 20. sankciju kārtu, pirmo reizi regulējuma ietvaros noteiktas preces, kuras aizliegts eksportēt uz konkrētu trešo valsti. Turpmāk aizliegts uz Kirgīzu Republiku eksportēt preces ar KN kodu 8457 10 (daudzfunkcionālas darbmašīnas metāla apstrādei) un KN kodu 8517 62 (iekārtas balss, attēlu vai citu datu uztveršanai, konversijai un pārraidei vai reģenerācijai, ieskaitot komutācijas un maršrutēšanas aparātus), ņemot vērā potenciālo reeksporta risku uz Krieviju. Šī ierobežojuma ietvaros turpmāk var tikt pievienotas arī citas preces un citas trešās valstis, uz kurām šo preču eksports būtu aizliegts. Jauni importa aizliegumi Papildināts to preču saraksts, kuras aizliegts importēt no Krievijas, jo tās rada ievērojamus ieņēmumus Krievijai, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā. Preces, uz kurām saskaņā ar jauno sankciju kārtu attieksies importa aizliegums, ir, piemēram, sāls, oļi, grants, šķembas, dzelzs rūdas koncentrāti, bezūdens amonjaks, kā arī dažādi vara un alumīnija izstrādājumi u. c. ES identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru Sankciju sarakstā iekļautas 60 juridiskas personas, kas ar savām darbībām veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu personas. Jauns pakalpojumu sniegšanas aizliegums Krievijas valdībai un Krievijā iedibinātām personām turpmāk aizliegts sniegt pakalpojumus, kas varētu veicināt Krievijas tehnoloģisko attīstību, konkrēti, aizliegts sniegt pārvaldītus drošības pakalpojumus (managed security services). Pārvaldīts drošības pakalpojums ietver ar kiberdrošības riska pārvaldību saistītu darbību veikšanu vai atbalstīšanu, piemēram, incidentu novēršanu, ielaušanās testēšanu, drošības revīzijas un konsultācijas, tostarp ekspertu sniegtas konsultācijas, kas saistītas ar tehnisko atbalstu. Krievijas propagandas mediju pārraidītā satura pārpublicēšanas aizliegums Turpmāk ES teritorijā tiks aizliegta ne tikai Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 uzskaitīto Kremļa naratīvu atbalstošo mediju publicētā satura pārraidīšana, bet arī tā pārpublicēšana reāllaikā (mirroring), lai ierobežotu aizlieguma apiešanu. Ierobežo iesaistīšanos darījumos ar ostām, kuras tiek izmantotas, lai apietu noteiktos ierobežojumus saistībā ar naftas cenu griestiem Papildināts saraksts ar tām ostām un slūžām, ar kurām aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos, pievienojot divas ostas, kas atrodas Krievijā, kā arī vienu trešajā valstī. Enerģētikas sektors Ēnu flote Ar jauno sankciju kārtu par ēnu flotes kuģi var tikt uzskatīti ne tikai tādi kuģi, kas pārvadā Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, bet arī tādi, kas pārvadā minerālproduktus, piemēram, industriālajai nozarei nepieciešamās dabīgās izejvielas kā sāli, kālija karbonātu u.c. 20. sankciju kārtā identificēti papildu 46 ēnu flotes kuģi, kuri iekļauti sankciju sarakstā. Ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG) saistīto pakalpojumu aizliegumi No 2027. gada 1. janvāra stāsies spēkā aizliegums Krievijas uzņēmumiem vai Krievijas personu īpašumā vai kontrolē esošiem uzņēmumiem sniegt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu pakalpojumus. Aizliegums ietver tādu pakalpojumu sniegšanu kā, piemēram, iekraušanu, izkraušanu, uzglabāšanu, bunkurēšanu u.c. Tiek noteikts jauns aizliegums sniegt tehnisko palīdzību, starpniecības vai finanšu pakalpojumus sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem, kā arī ledlaužiem, kas kuģo Krievijas ūdeņos, ir reģistrēti ar Krievijas karogu vai pieder vai tos pārvalda Krievijas persona. Ledlauži var tikt aktīvi izmantoti, lai stiprinātu ēnu floti Krievijas ziemeļu daļā. Centieni mazināt iespējamu tankkuģu pārdošanu Krievijas personām Jēlnaftas un naftas produktu transportēšanai paredzētus tankkuģus aizliegts pārdot vai nodot Krievijas personām vai izmantošanai Krievijā. Lai iespējami mazinātu situācijas, kurās trešās valsts persona, kas iegādājusies tankkuģi no ES personas, to tālāk pārdod vai nodod Krievijas personai, tankkuģa īpašniekam pirms tā pārdošanas ir jāidentificē iespējamie riski un jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, lai mazinātu tankkuģa iespējamo nonākšanu Krievijā. Pirkuma līgumā ir nepieciešams ietvert klauzulu, kas aizliedz tankkuģi pārdot tālāk personai Krievijā vai izmantošanai Krievijā. Mērķētās finanšu sankcijas Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā pievieno: ·      37 fiziskas personas ·      80 juridiskas personas Iekļaušana Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 I pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā. Finanšu sektors Identificētas četras trešo valstu bankas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu vai būtiski kavē ES sankciju mērķu sasniegšanu Personām, kuras uzturas ES, ir aizliegts sadarboties vai veikt jebkāda veida darījumus ar bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS sistēmu, sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju vai būtiski kavē sankciju regulējumā noteikto mērķu sasniegšanu. Ar jauno sankciju kārtu pievienotas vēl četras šādas trešo valstu finanšu iestādes.Turklāt papildināts to finanšu iestāžu saraksts, ar kurām noteikts darījumu veikšanas aizliegums, pievienojot 20 finanšu iestādes. Papildu aizliegumi, kas vērsti uz kriptoaktīviem Papildus jau iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem A7A5 kriptoaktīvam, ar jauno sankciju kārtu aizliegts iesaistīties darījumos, kas saistīti ar diviem citiem kriptoaktīviem, kuri vēl ir ieviešanas procesā – Krievijas Centrālās bankas digitālajiem rubļiem RUBx un Digital Rouble. Tiek noteikts aizliegums iesaistīties jebkādos darījumos ar juridisku personu, kas sniedz kriptoaktīvu vai to maiņas pakalpojumus un ir iedibināta Krievijā. Turpmāk aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES iedibinātu juridisku personu, kura nav finanšu iestāde, bet sniedz kriptoaktīvu vai maksājumu pakalpojumus, kas nodrošina starptautisku darījumu izpildi, ar kuru palīdzību iespējams apiet ierobežojošos pasākumus. Aizliegts saņemt ziedojumus no Krievijas pētniecības nozares Ziedojumu vai cita veida finansiālu atbalstu turpmāk aizliegts saņemt no Krievijas publiskajām vai privātajām pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pētniecību vai inovāciju izstrādi. Sankciju ietekme uz Baltkrieviju Ar 20. sankciju kārtu pieņemti jauni ierobežojošie pasākumi (jeb sankcijas) pret Baltkrieviju, kas atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir līdzīgi kā tie, kas noteikti pret Krieviju – aizliegto pakalpojumu sarakstu papildina tūrisma pakalpojumu sniegšanas aizliegums un pārvaldītu drošības pakalpojumu sniegšanas aizliegums. Tāpat arī noteikti stingrāki ierobežojumi saistībā ar kriptoaktīviem, kā arī definētas jaunas preces, kurām noteikti importa vai eksporta aizliegumi. Eksporta aizliegums turpmāk attieksies uz tādām precēm kā, piemēram, dažāda veida gumijas izstrādājumiem, metāla stieplēm un noteiktu traktortehniku, savukārt importa aizliegums – uz sāli, bezūdens amonjaku, dzelzs rūdu un citiem materiāliem, kas var radīt ievērojamus ieņēmumus Baltkrievijai. Papildināti arīmērķēto finanšu sankciju saraksti, pievienojot trīs juridiskas personas. Turpmāk uz Krievijas un Baltkrievijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām neattieksies ierobežojums, kas paredz pienākumu pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas un Baltkrievijas valdības daļām saņemt kompetentās iestādes atļauju.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis 2025. gada darbības pārskatu, iezīmējot būtiskāko paveikto finanšu izlūkošanā, sankciju izpildē un starptautiskajā sadarbībā. “Aizvadītais gads FID bijis aktīvs vairākās jomās. Ņemot vērā FID misiju – rūpēties par mūsu valsts un tās finanšu sistēmas drošību – turpinājām veikt un attīstīt finanšu izlūkošanu, nodrošinājām sankciju izpildi, veidojām ciešu sadarbību ar nacionālajiem un starptautiskajiem partneriem finanšu izlūkošanas un sankciju izpildes jomā un vienlaikus turpinājām arī jau 2024. gadā uzsākto darbu ar MONEYVAL 6. kārtas novērtējumu. Sadarbība un tās kvalitāte bija izšķirošais faktors 2025. gada rezultātiem ikvienā no mūsu darbības jomām,” uzsver FID priekšnieks Toms Platacis. Pozitīvs starptautiskais novērtējums stiprina Latvijas reputāciju Pērn tika pieņemts Latvijas 6. kārtas novērtējuma ziņojums FATF/MONEYVAL plenārsēdē. Latvija 10 kritērijos no 11 sasniedza pozitīvu efektivitātes novērtējumu. FID vadībā īstenotais darbs apliecināja Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem, būtiski stiprinot valsts starptautisko reputāciju. Attīstīta finanšu izlūkošana un analītiskā kapacitāte 2025.gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas, fokusējoties uzfinanšu noziegumu efektīvu identificēšanu un novēršanu. FID sagatavoja un nosūtīja 612 analītiskos materiālus tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI), kā arī izstrādāja 10 stratēģiskās un 12 taktiskās analīzes pētījumus. Dienests saņēma vairāk nekā 5,5 tūkstošus ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem un teju 100 tūkstošus sliekšņa deklarācijas. Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu struktūru FID saņemtajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem un TAI pieprasījumos, arī 2025. gadā FID veiktā finanšu izlūkošana un tās rezultātā TAI nosūtītie analītiskie materiāli galvenokārt bija saistīti ar krāpšanu un kibernoziegumiem, sankciju pārkāpumiem, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu rezultātā iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Būtisku ieguldījumu sniedza arī sadarbības platforma OpCEN un FID izveidotais “Black-Box” risinājums. OpCEN ir FID iniciatīva, kas izveidota, lai nodrošinātu sadarbību, informācijas analīzi un apmaiņu, kā arī pasākumu plānošanu starp FID un TAI konkrēta finanšu izlūkošanas, kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa ietvaros. FID datu meklētājs “Black-Box” ir tehnisks risinājums, kas nodrošina TAI rīcībā esošo datu salīdzināšanu ar FID datubāzē pieejamajiem datiem. “Black-Box” ļauj TAI amatpersonām operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa ietvaros drošā veidā iegūt informāciju par datu esamību FID rīcībā par fizisku vai juridisku personu, kontu finanšu vai kredītiestādē, lai pieņemtu lēmumu par pieprasījuma nosūtīšanu FID. Stiprināta sankciju izpilde un ieguldījums starptautiskajā drošībā 2025. gads bija pirmais pilnais gads kopš FID pilda kompetentās iestādes funkciju sankciju izpildē Latvijā. Dienests mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificēja apiešanas riskus un sniedza ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa sankciju politikā. Šī gada laikā tika noteikta arī jauna funkcija – koordinēt sadarbību sankciju pārkāpumu novēršanai un izmeklēšanai. Līdz 2025. gada beigām FID sankciju tīmekļvietnē bija publicēta informācija par 156 sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti dažādi veida aktīvi, t.sk. līdzekļi 153 miljonu eiro apmērā. Savukārt ziņojumu skaits par iespējamiem sankciju pārkāpumiem 2025. gadā pieauga par aptuveni 80 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. FID analītiskais darbs veicināja sankciju pret Krieviju stiprināšanu, tostarp identificējot kuģus, kas saistīti ar tā saukto “ēnu floti” – nepilni 10 % no 2025. gadā ES sankciju sarakstā iekļautajiem šīs flotes kuģiem identificēja FID. Sadarbība kā galvenais efektivitātes faktors FID funkciju izpilde nav iespējama bez efektīvas sadarbības ar TAI, ieskaitot valsts drošības iestādes un prokuratūru, kā arī ar likuma subjektiem un UKI. Šādas sadarbības veicināšanai FID koordinē iesaistīto institūciju, kā arī likuma subjektu sadarbību, sasaucot Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes. Sadarbības koordinācijas grupa ir privātās-publiskās un publiskās-publiskās sadarbības platforma. Gada laikā notikušas 296 sadarbības koordinācijas grupu sanāksmes, kurās piedalījās 260 TAI darbinieki un prokurori. 2025. gadā FID saņēmis 276 TAI, valsts drošības iestāžu un prokuratūras pieprasījumus. Tāpat organizētas divas starptautiskas konferences, veicinot diskusiju par finanšu noziegumiem un sankciju izpildi. FID darbības rezultāti balstījās plašā sadarbībā ar partneriem Latvijā un ārvalstīs. 2025. gadā operacionālā sadarbība tika īstenota ar 65 valstu finanšu izlūkošanas vienībām. Nozīmīgs solis Eiropas līmenī finanšu noziegumu apkarošanā 2025. gadā bija arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādes (AMLA) darbības uzsākšana, kurā starp pirmajiem AMLA ekspertiem darbojas arī FID pārstāvis. Aicinām iepazīties ar pilnu 2025. gada pārskata ziņojumu. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.