Aktualitātes

Latgales apgabaltiesa atzinusi par vainīgu ceļojumu konsultanti, kura organizējusi tūrisma braucienus uz Krimu, pārkāpjot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Tiesas spriedumā personai piemērots sabiedriskais darbs 100 stundu apmērā, bet viņas pārstāvētajam uzņēmumam piemērots naudas sods 10,5 tūkstošu eiro apmērā. Pirmās instances tiesa iepriekš personu bija attaisnojusi, taču apgabaltiesa šo spriedumu atcēla. Šobrīd lietā ierosināta kasācijas tiesvedība, un tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Kriminālprocess tika uzsākts saistībā ar Eiropas Savienības Padomes regulā noteikto aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā un Sevastopolē. Regulējums paredz, ka šāda veida komercdarbība tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu. Atgādinām, ka par starptautisko un Latvijas noteikto sankciju pārkāpumiem var tikt piemērota kriminālatbildība un administratīvā atbildība – gan brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID

Latvijas un Nīderlandes eksperti stiprina sadarbību, lai efektīvāk atklātu un izmeklētu starptautisko sankciju pārkāpumus. Šoruden abu valstu pārstāvji tikās Hāgā un Rīgā, daloties pieredzē un metodēs, kas palīdz stiprināt finanšu drošību sankciju jautājumos. Apzinoties Latvijas kā ES ārējās robežas sargātājas lomu, šī gada septembrī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvji tika uzaicināti vizītē uz Nīderlandes Finanšu ministrijas izmeklēšanas dienestu (FIOD), lai uzklausītu Latvijas pieredzi, kura kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vizītes laikā abu valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi, metodēm un ierosinājumiem, kā sankciju pārkāpumus atklāt, izmeklēt un iesaistītās personas saukt pie atbildības. Nīderlandes kompetence sankciju pārkāpumu izmeklēšanā ir uzskatāma par vienu no visefektīvākajām starptautiskā mērogā. Novembra sākumā FID uzņēma FIOD pārstāvjus, lai turpinātu jau iesāktās diskusijas un rosinātu jaunas idejas iekšējo procesu pilnveidei. FIOD iepazīstināja FID ar praktiskiem piemēriem, kā norit izmeklēšanas gaita un kādi ir būtiskākie aspekti, kam jāpievērš uzmanība. Šīs vizītes laikā abu valstu pārstāvji atkārtoti pārliecinājās, cik nozīmīgi ir veidot ciešu divpusējo sadarbību, lai nodrošinātu labās prakses apmaiņu un uzticamu profesionālo partnerību. Vērtīgo FIOD pieredzi bija iespējams uzklausīt arī plašākam cilvēku lokam 2025. gada 6. novembra FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”. Tās laikā FIOD Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal) paneļdiskusijas ietvaros vēstīja par praktiskiem gadījumiem un sekām, kas izriet no sankciju pārkāpumiem.

Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau teju četrus gadus, un sankcijas pierāda savu efektivitāti – tās ir būtiski vājinājušas, sadārdzinājušas un apgrūtinājušas agresora spēju turpināt karadarbību. Tāpēc ir būtiski turpināt vienotu un konsekventu sankciju īstenošanu, lai uzturētu spiedienu uz Krieviju un stiprinātu starptautisko drošību. Šāds secinājums izskanēja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”, kas pulcēja vairāk nekā 120 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm - tostarp ekspertus no Eiropas Savienības (ES), Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas. Sankcijas kā drošības instruments, ne tikai politikas rīks Atklājot konferenci, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka sankcijas nav tikai formāls politisks žests, bet gan reāls instruments kara apturēšanai. “Sankcijas strādā un dati skaidri pierāda, ka sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku. ES, ASV, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas ir efektīvas un tās ir jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus. Kopā ar sabiedrotajiem jāturpina savstarpēji salāgot sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un finanšu institūcijām, kā arī turpināt darbu pie sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju samērošanas. Sankcijas jāvērš arī pret subjektiem trešajās valstīs, kas palīdz apiet sankcijas un atbalsta agresiju. Turpināsim sankcijas mērķēt uz Krievijas enerģijas eksportu, ēnu floti un tās atbalstītājiem, līdz agresija tiks pārtraukta,” norādīja ministre. Arī FID priekšnieks Toms Platacis atgādināja, ka kopš kara sākuma FID galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai Latvijas finanšu sistēma tiktu izmantota sankciju apiešanai. “Sankciju efektivitātei nepieciešama vienotība globālā līmenī. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan individuālā, gan kopējā izpratne par sankciju nozīmi un to praktisko īstenošanu ir būtiski pieaugusi. Tūlītēja reakcija ir pārtapusi ilgtermiņa noturībā – to apliecina arī ES noteiktās sankciju kārtas, ar katru nākamo sasniedzot arvien būtiskākus Krievijas ekonomikas sektorus, lai kritiski mazinātu iespējamību turpināt finansēt karu,” sacīja FID priekšnieks Toms Platacis, uzsverot, ka sankciju izpilde kļuvusi par stratēģisku valsts drošības jautājumu. FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs atzina, ka sankciju izpildes centralizācija Latvijā bijusi sekmīga: “Lēmums noteikt FID par kompetento iestādi sankciju izpildē ir bijis veiksmīgs, mūsu valsts prakse tiek vērtēta kā labs piemērs arī citviet Eiropā, proti, viena institūcija sniedz skaidrojumus un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Lai sankcijas patiešām būtu efektīvas, nepieciešama koordinēta darbība un dialogs nacionālā un starptautiskā līmenī.” Efektīvas sankcijas balstās uz vienotu rīcību, konsekvenci un atbildību Sankcijas pret Krieviju ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai vājinātu agresora spējas un stiprinātu starptautisko drošību. To efektivitāte ir atkarīga no trim pamatprincipiem – ciešas starptautiskās sadarbības, konsekventas īstenošanas un reālas atbildības. Pirmkārt, starptautiski koordinēta sankciju politika starp Rietumvalstu partneriem ir priekšnoteikums, lai šis instruments darbotos. Tikai vienota rīcība ļauj nodrošināt, ka agresors nevar izmantot plaisas starp dažādu valstu režīmiem un ka sankcijas sniedz maksimālu efektu gan ekonomiski, gan politiski. Otrkārt, konsekventa sankciju izpilde ir katras valsts atbildība. Uzņēmējiem ir jāapzinās savi riski un jānodrošina atbilstība noteikumiem, savukārt valstij – jārada skaidra un saprotama sistēma, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties atbilstoši. Latvijā šādu vienotu pieeju nodrošina FID kas kā kompetentā iestāde sankciju izpildes jomā sniedz skaidrojumus, koordinē darbību un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Treškārt, efektīva sankciju sistēma nav iedomājama bez pārkāpēju saukšanas pie atbildības. Stingra un taisnīga sodu piemērošana, kā arī sabiedrības informēšana par šiem gadījumiem stiprina uzticību sankciju mehānismam un kalpo kā preventīvs signāls ikvienam, kas apsver sankciju apiešanu. Redzama atbildība rada pārliecību, ka sankcijas ir nopietns, efektīvs un taisnīgs drošības instruments. Sankcijas – ilgtermiņa spiediena mehānisms Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) norādīja: “Mums jāizveido sistēma, kas skaidri parāda Putinam un Krievijai - jo ilgāk karš turpinās, jo smagākas būs sekas. Sankcijas jau ir liegušas Krievijai iespēju nopelnīt aptuveni 100 miljardus eiro enerģētikas sektorā. Mums jāspēj ietekmēt arī citas valstis, kas nepiemēro sankcijas pret Krieviju, un jādomā arī par papildu globāla līmeņa pasākumiem.” Konferences noslēgumā tika uzsvērts, ka sankcijas nav vienīgais instruments, bet gan stratēģisks spiediena mehānisms, kas jāuztur līdz brīdim, kad agresors pārtrauc karadarbību un tiek atjaunots miers. “ES noteiktajām sankcijām ir efekts, taču to vājākā puse ir atšķirīgās dalībvalstu sistēmas un īstenošanas pieejas. Latvija ir izveidojusi centralizētu režīmu ar efektīvu datu apmaiņu un ciešu sadarbību ar Latvijas Banku, Ārlietu ministriju un muitu. Latvijai tas ir nacionālās drošības jautājums, kamēr citās valstīs pieeja var būt salīdzinoši relaksētāka,” secināja Paulis Iļjenkovs. Konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti. Konferences ieraksts (latviešu valodā) Konferences ieraksts (angļu valodā)

Apliecinot Latvijas nemainīgo apņēmību pilnveidot nacionālās un reģionālās sankciju sistēmas, kā arī veicināt starptautisko dialogu sankciju jomā, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina 2025. gada 6. novembrī tiešraidē skatīties konferenci par nozares aktualitātēm. Septītā ikgadējā konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” (Guarding the Gate: Sanctions, Export Controls & Business Responsibilities) sniegs padziļinātu ieskatu sankciju politikas tendencēs, tiesu un uzraudzības praksē, kā arī uzņēmumu atbilstības stratēģijās. Tiks diskutēts arī par sankciju ietekmi uz ekonomiku un Latvijas pieredzi sankciju izpildē. Konference klātienē un tiešsaistē pulcēs sankciju jomas ekspertus. Konferencē ar pieredzi dalīsies tādi jomas eksperti kā Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže, bijušais ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja OFAC direktors Džons E. Smits (John E. Smith), Drošības un finanšu centra direktors RUSI (Royal United Services Institute) Toms Kītings (Tom Keatinge), Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina, Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) un citi eksperti no ES dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes, Kanādas un ASV. Konferences darba kārtība Galvenās tēmas: Sankciju un drošības politika stratēģisko mērķu realizācijai.Tiesu loma sankciju politikas veidošanā.Robežu drošība - muitas un eksporta kontroles loma.Sankciju pārkāpumu izmeklēšana: konkrēti gadījumi un pārkāpumu sekas.Sankciju izpilde praksē: uzņēmumu loma un atbildība.Naudas plūsmu izsekošana: riski un atbildība finanšu sektorā.Sankciju cena: ietekme uz Krievijas un globālo ekonomiku.Eiropas ārējās robežas sardzē: Latvijas pieredze. Konference norisināsies angļu valodā ar sinhrono tulkošanu latviešu valodā. Jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt uz e-pastu: conferences@fid.gov.lv.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju, 2025. gada 23. oktobrī pieņemot 19. sankciju pakotni. Jaunā sankciju kārta būtiski ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru, nosakot sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, finanšu sektoru, ierobežojot maksājumu instrumentu izsniegšanu, un ēnu floti, sankciju sarakstā iekļaujot jaunus 116 ēnu flotes kuģu. Galvenie sankciju 19. kārtas elementi Paplašināts eksporta aizliegumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts ar precēm, kas var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās spējas Pie precēm, kuras savu fizisko un ķīmisko īpašību dēļ var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās un aizsardzības spējas, kā arī tikt izmantotas karadarbībā Ukrainā, ir iekļauti, piemēram, militārie attāluma mērītāji vai dažādi ķīmiski sakausējumi un metāli, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā, kuras ir aizliegts eksportēt uz Krieviju. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums Lai negatīvi ietekmētu vienu no Krievijas pelnošākajiem sektoriem jeb ierobežotu elektroenerģijas resursu apriti, jaunā sankciju kārta noteic Krievijas izcelsmes (vai no Krievijas eksportētas) sašķidrinātās dabasgāzes pirkšanas, importa un pārvešanas aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra. Bezskaidras naudas darījumu veikšanas stingrāki ierobežojumi Līdzīgi kā ar Krievijas Centrālās bankas veidoto SPFS sistēmu, kas tika veidota kā atbilde uz Krievijas izslēgšanu no SWIFT tīkla, 19. sankciju kārta nosaka darījumu aizliegumus ar noteiktām personām, kas izmanto Mir (Krievijas nacionālā maksājumu karšu sistēma) un SBP (Ātrā maksājumu sistēma), ko ir izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai cita Krievijā reģistrēta juridiska persona. Kriptoaktīvu darījumu ierobežošanas pasākumi Apzinoties riskus, kas var rasties saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanai un karadarbības finansēšanai, ES dalībvalstis ir lēmušas papildināt darījumu aizliegumu sarakstu ar tām trešo valstu finanšu iestādēm, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus. Maksājumu instrumentu izsniegšanas aizliegums Ar jauno sankciju kārtu ES aizliegta maksājumu instrumentu izsniegšana Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā. Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu. Potenciāls, kura attīstība var sekmēt Krievijas militārās spējas – SEZ aizliegums Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ piesaista jaunus uzņēmumus ar juridiskām personām labvēlīgām nodokļu likmēm, muitas atvieglojumiem un citām priekšrocībām. Krievijas dažādos apgabalos atrodas vairākas šādas SEZ. Saimnieciskās aktivitātes, kas tajās notiek, var kalpot Krievijas tehnoloģiju un industriālajai attīstībai, piemēram, juridiski un ekonomiski labvēlīgos apstākļos tiek ražoti bezpilotu lidaparāti, kaujas ieroči, kara transportlīdzekļi un citas iekārtas, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Apzinoties potenciālos riskus, kādus jaunu uzņēmumu piesaiste SEZ var radīt, tādējādi stiprinot Krievijas militārās spējas, ar sankcijām tiek aizliegta jebkāda veida iesaiste uzņēmumu, kas atrodas atsevišķos Krievijas SEZ, īpašumtiesību struktūrās, t.sk. dibināt kopuzņēmumus, kā arī slēgt jebkāda veida līgumus ar šādiem uzņēmumiem. Mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un komerciālā kosmosa pakalpojumu sniegšanas aizliegums Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, ir noteikti jauni ierobežojumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu Krievijā reģistrētām personām šādās jomās – mākslīgais intelekts, komerciālie kosmosa pakalpojumi un kvantu skaitļošana. Šādu pakalpojumu sniegšana var tikt izmantota Krievijas interesēs, lai attīstītu savas prasmes un tehnoloģiskos risinājumus attiecībā uz ģeoloģisko izpēti un precīzu ģeogrāfisko karšu veidošanu. Krievija kā nevēlams tūrisma mērķis Lai mazinātu ES pilsoņu nebūtisku braucienu skaitu uz Krieviju, tiek ierobežota tūrisma pakalpojumu sniegšana personām, kas vēlas apmeklēt Krieviju tūrisma braucienos. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis ir nevēlamas Krievijai, dalībvalstu pilsoņi riskē ar savu brīvību, kas var tikt ierobežota Krievijas jurisdikcijā. Šādos gadījumos ES dalībvalstīm ir ierobežotas diplomātiskās un konsulārās iespējas atbrīvot savus pilsoņus un nogādāt viņus ES teritorijā. Par pakalpojumu sniegšanu ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja Par tādu pakalpojumu sniegšanu (kas nav aizliegta) Krievijas varas iestādēm, būs obligāti nepieciešams saņemt dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju. Pakalpojuma sniedzējam pirms konkrētā pakalpojuma sniegšanas būs nepieciešams pamatot šī pakalpojuma nepieciešamību. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde pēc rūpīga šī pamatojuma izvērtēšanas lems par atļaujas piešķiršanu, tiks izdota atļauja uz kuras pamata drīkstēs sniegt konkrēto pakalpojumu. Pārapdrošināšanas aizliegums Krievijas lidaparātiem un kuģiem Lai mazinātu finansiāla labuma gūšanu, Krievijai pārdodot sev piederošus senus, neapkoptus un neizmantotus lidaparātus un kuģus, tiek aizliegts pārapdrošināt tos piecus gadus no pārdošanas brīža. Pagarināts termiņš, kurā var veikt darījumus, lai nodrošinātu ES dalībvalstu pilsoņiem piederošu uzņēmumu Krievijā slēgšanu ES dalībvalstu juridiskām un fiziskām personām, kurām ir reģistrēti uzņēmumi Krievijā, tiek pagarināts termiņš – 2026. gada 31. decembris, līdz kuram ir iespējams veikt darījumus, kas ir saistīti ar šo Krievijā esošo uzņēmumu atsavināšanu vai likvidāciju. ES dalībvalstis atkārtoti uzsver, ka Krievija ir valsts, uz kuru nav attiecināma likuma vara, tādēļ nav paredzama Krievijas reakcija un lēmumi izdoti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir no “nevēlamām valstīm”, t.sk. Eiropas Savienības. Tādējādi var rasties risks šādu uzņēmumu aktīvu iesaldēšanai Krievijā un citādām pret šādiem uzņēmumiem vērstām, nelabvēlīgām darbībām. Tostarp ES aicina rūpīgi apsvērt un izvērtēt visus iespējamos riskus dalībvalstu pilsoņiem, kas domā par iespējamu uzņēmumu vai kopuzņēmumu dibināšanu Krievijā. Stingrāki pārvietošanās ierobežojumi Krievijas diplomātiem Tiek ieviests iepriekšējas paziņošanas pienākums Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām ieceļošanai Šengenas zonā un dalībvalstīs, kuras nav to akreditācijas dalībvalstis. Turpmāk dalībvalstīm būs tiesības aizliegt Krievijas diplomātiem ieceļot tās valsts teritorijā, pamatojoties uz citas valsts izdotiem ieceļošanas dokumentiem. Papildināts partnervalstu saraksts naftas importam Papildināts partnervalstu saraksts, no kurām importējot naftas produktus, nav jāpierāda to izcelsme, atbilstoši Regulas (ES) 833/2014 3.ma pantam un tā LI pielikumam, tajā iekļaujot Austrāliju, Japānu un Jaunzēlandi, lai veicinātu sadarbību un enerģētikas drošību Eiropā. Papildināti ES sankciju saraksti ar: 45 juridiskām personām, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, t.sk. trešo valstu juridiskas personas;astoņām kredītiestādēm ar kurām ir aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos;116 “ēnu flotes” kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem, četriem kuģi no saraksta izņemti;četrām bankām, kas ārpus Krievijas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka;sešām finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;11 speciālajām ekonomiskām zonām (SEZ), kurās nav atļauts būt par līdzdalībnieku, dibināt jaunu kopuzņēmumu, vienību vai struktūru, kā arī slēgt preču pirkumu vai pakalpojumu līgumus ar juridisku personu, kas ir reģistrēta kāda no sarakstā iekļautajām SEZ;vienu kriptoaktīvu. Mērķētajās finanšu sankcijās noteiktas jaunas definīcijas terminiem: “īpašumā” un “kontrolē” Augstākminēto terminu definēšana stiprinās tiesisko noteiktību un vienotu praksi ES dalībvalstīs. Līdz šim ES iestādes vadlīniju formā skaidroja šos terminus. Tagad termini iestrādāti regulās un kļūst juridiski saistoši. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES iestāžu iepriekš skaidrotajām definīcijām, tādēļ terminu piemērošanas prakse paliks nemainīga. Noteiktas jaunas definīcijas Regulas (ES) 833/2014 1. pantā šādiem terminiem: “kriptoaktīvs” (crypto-asset)“maksājumu pakalpojumi” (payment services)Regulas (ES) 269/2014 2. pantā izņemta atsauce uz “saistītām personām”. Regulas (ES) 269/2014 I pielikumā turpmāk var tikt iekļautas personas, kas ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Ukrainas bērniem un viņu asimilāciju Krievijas interesēs, t.sk. deportāciju, piespiedu pārvietošanu un 19. sankciju kārtas ietekme uz Baltkrieviju Lai izvairītos no iespējama sankciju apiešanas riska caur Baltkrieviju, 19. sankciju kārtas elementi ir attiecināmi arī uz Baltkrieviju. Gandrīz visi augstākminētie aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, saistībā ar jaunu preču, kuri var tikt izmantoti militārā sektora attīstīšanai, pievienošanu eksporta aizlieguma sarakstam, mākslīgā intelekta pakalpojuma sniegšanas ierobežošana, darījumu veikšanas, izmantojot kriptoaktīvus, ierobežošana, u.c. Papildus noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar datoru programmatūras izstrādes, uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu. Detalizētāks apkopojums par 19. sankciju kārtu. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) pieejama ES Oficiālajā Vēstnesī. Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir aktualizējis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar jautājumiem un atbildēm, kas sagatavoti sadarbībā ar finanšu sektoru, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt klientu un darījumu atbilstību sankciju normatīvajam regulējumam. Publicētie skaidrojumi sadaļā “Finanšu nozare” sniedz atbildes uz jautājumiem par sankciju piemērošanu finanšu sektora pakalpojumu sniedzēju darbībā – īpaši attiecībā uz noguldījumu ierobežojumiem un norēķinu karšu nosūtīšanas aizliegumu uz Krieviju un Baltkrieviju, tādējādi sekmējot vienotu izpratni un sankciju režīmu efektīvu izpildi. FID uzsver, ka, ievērojot sankciju normatīvajā regulējumā noteiktos ierobežojumus, kredītiestādēm ir pienākums rūpīgi izvērtēt katru situāciju un nodrošināt sankciju izpildi praksē. Papildinātie BUJ sniedz praktiskus piemērus un atsauces uz Eiropas Komisijas vadlīnijām, kas palīdz pakalpojumu sniedzējiem konsekventi piemērot sankciju regulējumu. Atbildes ir informatīvas un nav juridiski saistošas – oficiālas definīcijas ir pieejamas attiecīgajos normatīvajos aktos. FID informē, ka sadaļā publicētā informācija tiks regulāri pārskatīta un aktualizēta. Šī sadaļa tapusi sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA) un finanšu sektora pārstāvjiem, piedaloties arī Latvijas Bankai, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei un citām iesaistītajām iestādēm. Pirms skaidrojumu sagatavošanas tiek uzklausīti gan publiskā, gan privātā sektora viedokļi un praktiskie apsvērumi, lai veidotu vienotu, saskaņotu pieeju. Informācija atjaunināta 17.10.2025.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) ir lēmusi no 2025. gada 28. septembra atjaunot vairākus sankciju režīmus pret Irānu, kas sākotnēji tika ieviesti 2006. gadā, lai apturētu potenciālu kodolieroču izstrādi valstī. 2015. gadā sankcijas tika apturētas, taču šī gada 25. augustā Lielbritānija, Francija un Vācija informēja ANO DP par būtisku saistību nepildīšanu no Irānas puses. Tas deva Irānai 30 dienas, lai atrastu diplomātisku risinājumu un novērstu sankciju atjaunošanu – termiņš beidzās pirms nedēļas. Atjaunotās sankcijas ietver sešas ANO DP rezolūcijas: Nr. 1696 (2006) pieprasa Irānai apturēt visas ar urāna bagātināšanu saistītas darbības un liedz citām valstīm nodot Irānai raķešu tehnoloģijas;Nr. 1737 (2006) aizliedz ar proliferāciju saistītu tehnoloģiju nodošanu Irānai, kā arī nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus ar proliferāciju saistītiem indivīdiem un vienībām. Pašlaik sankcijas vērstas pret 43 fiziskām un 78 juridiskām personām;Nr. 1747 (2007) papildina sankciju subjektu sarakstu un nosaka finansējuma ierobežojumus Irānai;Nr. 1803 (2008) papildina sankciju subjektu sarakstu un pastiprina kontroles pasākumus, lai efektīvāk uzraudzītu sankciju izpildi;Nr. 1835 (2008) apstiprina apņemšanos ievērot sankcijas;Nr. 1929 (2010) nosaka visaptverošas sankcijas, tostarp pilnīgu ieroču embargo un aizliegumu Irānai ieguldīt ārvalstu raķešu tehnoloģiju attīstībā. Papildu informācija pieejama arī Ārlietu ministrijas mājaslapā. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. panta pirmo daļu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs uzstājās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) publiskajā uzklausīšanā par Eiropas Savienības (ES) finanšu sankciju pret Krieviju ieviešanu un to efektivitāti. Diskusijā piedalījās arī Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektors Džons Berigans (John Berrigan). “Pašreiz spēkā esošās finanšu sankcijas ir spēcīgas, taču dalībvalstīm ir jāuzlabo to īstenošana praksē. Bez vienotākas sankciju piemērošanas to ietekme uz Krieviju būs mazāka nekā iespējams,” uzsvēra Paulis Iļjenkovs. Foto: no kreisās Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektors Džons Berigans (John Berrigan) un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Savā uzrunā FID pārstāvis akcentēja trīs būtiskus aspektus: ES finanšu sankcijas pret Krieviju ir spēcīgas un ietekmīgas – tās ietver aktīvu iesaldēšanu aptuveni 25 miljardu eiro apmērā, Krievijas Centrālās bankas rezervju imobilizāciju aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, kā arī kapitāla tirgus ierobežojumus, darījumu aizliegumus un citus pasākumus.To ietekme ir tieši atkarīga no vienotas un koordinētas ieviešanas. Latvija ir izveidojusi centralizētu pieeju: vienotu sankciju izpildi, pārbaudītu iesaldēto aktīvu reģistru, ciešu maksājumu un tirdzniecības plūsmu uzraudzību, plašas vadlīnijas uzņēmējiem un jau ap 600 kriminālprocesu, pārsvarā par tirdzniecības sankciju pārkāpumiem.Regulāri jāvērtē, kuras finanšu sankcijas ir visefektīvākās, un koncentrēt muitas, finanšu izlūkošanas dienestu, tiesībaizsardzības un atbilstības nodrošināšanas komandu darbību tajās jomās, kurās rezultāti ir spēcīgākie. Diskusijā tika aktualizēti arī sankciju apiešanas riski, tostarp ar trešo valstu un kriptovalūtu starpniecību. P. Iļjenkovs norādīja, ka, pateicoties ES 19. sankciju paketei, iespējams vērsties arī pret ārpus ES esošiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz Krievijai izvairīties no sankcijām. Tāpat tika apspriesta iespēja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu aizdevumiem Ukrainai, kā arī stiprināt pasākumus, lai konfiscētu Krievijas oligarhu ar noziedzīgu darbību saistītos līdzekļus. Plašāku informāciju un diskusijas ierakstu iespējams skatīt šeit.

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijas Federācijā, vai pret fiziskām un juridiskām personām, kas darbojas ekonomikas nozarēs un nodrošina būtisku ienākumu avotu Krievijas Federācijai. FID skaidro, ka Latvijas nacionālo finanšu sankciju ietvars pēc būtības atbilst Eiropas Savienības noteiktajām mērķētajām finanšu sankcijām. Tas nozīmē, ka, nosakot nacionālās finanšu sankcijas, personai tiek iesaldēti līdzekļi un jebkādi citi saimnieciski resursi, kā arī tiek noteikts aizliegums darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Minētais pēc būtības nozīmē, ka ir aizliegts tieši vai netieši veikt jebkādus darījumus ar personām, kas pakļautas finanšu sankcijām. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija skaidro, ka, turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams veicināt Latvijas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai. FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. 2025. gada 12. septembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu”. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Noteikumi stājās spēkā 2025. gada 13. septembrī. Tie paredz arī izņēmumu gadījumus sankciju izpildē, kad FID var pieņemt lēmumu par izņēmumu piemērošanu, t.i., lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Vienlaikus informējam, ka 2025. gada 12. septembrī Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi nolēma pagarināt līdz 2026. gada 15. martam ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece E-pasts: prese@fid.gov.lv