Aktualitātes

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast arī atbildes par FID izdoto Vispārējo saskaņojumu – piemēram, ko saskaņojums paredz, vai drīkst veikt maksājumu sankciju subjekta vietā uz Vispārējā saskaņojuma pamata un, vai drīkst sankciju subjektam pārdot preces un sniegt pakalpojumus uz šī saskaņojuma pamata. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 12.09.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) piedāvā noskatīties video ierakstu no mācībām “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, kurā eksperti skaidro nianses par sankciju pārkāpšanas riskiem un sniedz praktiskus padomus to identificēšanā un pārvaldībā. Pieejamais ieraksts un prezentācija ir noderīga uzņēmējiem, biznesa konsultantiem, juristiem un publiskā sektora pārstāvjiem. Mācības vada FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena un Finanšu nozares asociācijas padomnieks (FNA) Edgars Pastars. Video ierakstā FID pārstāve dalās ar praktiskiem piemēriem par biežāk sastopamajiem riskiem darījumos ar paaugstināta riska valstīm un skaidro, kādām niansēm jāpievērš uzmanība šāda tipa darījumos. FNA padomnieks skaidro, kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm un atvieglotu darījumu izpildi. Mācību laikā dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus par sev interesējošām tēmām. Prezentācija Informējam, ka FID ir izstrādājis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumos, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem. FID turpinās mācību ciklu un piedāvās vēl divus tematiskus tiešsaistes seminārus – par mērķētajām finanšu sankcijām un to piemēriem, kā arī par sektorālajām sankcijām. FID aicina sekot līdzi aktualitātēm tīmekļvietnē un sociālajos tīklos, lai saņemtu informāciju par nākamajām mācībām. Īpaša uzmanība turpmākajās tiešraidēs tiks pievērsta sadarbības partneru un darījumu padziļinātai pārbaudei, kā arī pasākumiem, kas palīdz pārvaldīt sankciju riskus.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi aicina eksportētājus pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem riskiem, kas saistīti ar kopīgas augstas prioritātes preču1 eksportu uz trešajām valstīm. Tās ir preces, kuras apejot ES noteiktās sankcijas, nonāk Krievijā vai Baltkrievijā un tiek izmantotas militārām vajadzībām. Kopīgas augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas izmantotajos ieročos Ukrainā. ES sankciju regulējums paredz aizliegumus un papildu pienākumus personām, kas iesaistītas kopīgas augstas prioritātes preču apritē. Šo aizliegumu mērķis ir nodrošināt, ka Krievijai nav pieejas kritiski svarīgām tehnoloģijām un vājināt tās rūpniecisko bāzi, tādējādi ierobežojot agresorvalsts iespēju īstenot karadarbību Ukrainā. Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga šādu preču apriti un ar to saistītā sankciju regulējuma izpildes efektivitāti. ES sankciju regulējums paredz noteiktus aizliegumus un pienākumus personām, kas iesaistītas augstas prioritātes preču apritē. Tie attiecas ne tikai uz pārdošanu, piegādi un eksportu, bet arī uz preču transportēšanu, iekraušanu un pārkraušanu. Tādēļ aizliegumi ir spēkā arī gadījumos, kad preces netiek ievestas ES, bet tikai pārvadātas starp trešo valsti un Krieviju vai Baltkrieviju. Uzņēmējiem šie aizliegumi ir jāievēro vienmēr – neatkarīgi no tā, kur sākas preču eksports un vai preces šķērso ES teritoriju. Informējam, ka FID ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem. Kopīgas augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu2 izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka kopīgas augstas prioritātes preču eksportētājiem IKS pasākumi ir jāievieš un jāpiemēro attiecībā uz visiem darījumiem, ne tikai uz darījumiem ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs. Galvenie aizliegumi un pienākumi: Aizliegums tieši vai netieši eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju un noteiktām personām, kas saistītas ar militāro un rūpniecisko sektoru, kā arī tranzīta aizliegums: kopīgas augstas prioritātes preces ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai Baltkrievijā, vai izmantošanai Krievijā vai Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ES izcelsmes preces un tehnoloģijas. Aizliegts šīs preces vest tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju.3 Šīs preces aizliegts arī tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt noteiktām personām arī ārpus Krievijas un Baltkrievijas, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru.4 Pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar preču nonākšanu Krievijā un Baltkrievijā, un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu: samērīgi to būtībai un apmēram jāveic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, un jānodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti; samērīgi to būtībai un apmēram jāīsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to, vai dalībvalsts līmenī, vai ES līmenī.5 Pienākums līgumiski aizliegt preču re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā: eksportētāji, pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot augstas prioritātes preces uz trešo valsti, aizliedz re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, nodrošinot, ka nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts re-eksporta aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis re-eksporta aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID.6 Pienākums līgumiski aizliegt intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma nodošanu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā: pārdodot, licencējot vai jebkādā citā veidā nododot intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, kā arī piešķirot tiesības piekļūt vai atkārtoti izmantot jebkādu materiālu vai informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un kas ir saistīta ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ar līgumu jāaizliedz saviem trešo valstu partneriem izmantot šādas intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju saistībā ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, un prasa, lai trešo valstu partneri aizliegtu iespējamiem šādu intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpumu apakšlicences turētājiem izmantot minētās intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju. Nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts minētais intelektuālā īpašuma nodošanas aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis minēto nodošanas aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID. 7 Pienākums saņemt atļauju preču eksportam uz trešo valsti, ja Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa par minēto pienākumu informējusi eksportētāju: ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 20. jūlijā, ES sankciju regulējumā ieviesta prasība saņemt atļauju tādu preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Krievijas vai Baltkrievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību uz jebkuru trešo valsti, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai iedibināts, ir informējusi eksportētāju par minēto prasību.8 Augstas prioritātes preču saraksts (Excel). FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 1 Kopīgas augstas prioritātes preces uzskaitītas Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā; un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006) XXX pielikumā. 2 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8.ga pants. 3 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.a pantu un Regulas Nr. 765/2006 1f pantu. 4 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.b pantu un Regulas Nr. 765/2006 1fa pantu. Personu, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, saraksts iekļauts Regulas Nr. 833/2014 IV pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 V pielikumā. 5 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8ga pants. 6 Regulas Nr. 833/2014 12.g pants, Regulas Nr. 765/2006 8.g pants. Papildu informācija: “https://finance.ec.europa.eu/publications/no-re-export-russia-clause_en” 7 Regulas Nr. 833/2014 12.ga pants. 8 Regulas Nr. 833/2014 2.a panta 1.aa punkts, Regulas Nr.765/2006 1.f panta 1.aa punkts.

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast arī atbildes par finanšu līdzekļu plūsmu – piemēram, vai ir atļauts vest uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku eiro banknotes, kā arī par iespējām izņemt līdzekļus no konta kredītiestādē, kas iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 15.08.2025.

Latvijā nostiprināts būtisks precedents sankciju izpildes jomā – Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Latvijā reģistrētas juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Juridiskā persona 50 % apmērā netieši pieder sankciju sarakstā iekļautai personai. Noraidot prasību par vairāk nekā miljona eiro zaudējumu atlīdzību, tiesa secināja, ka iesaistīto iestāžu rīcība, publicējot informāciju par pieteicēju sankciju subjektu sarakstā, vērtējama kā tiesiska. Tāpat netika konstatēta tieša cēloņsakarība starp iestāžu darbībām un pieteicēja nespēju nokārtot saistības, kā rezultātā piedziņa tika vērsta pret pieteicējam piederošo helikopteru. “Šis spriedums ir būtisks solis Latvijas tiesu prakses nostiprināšanā sankciju izpildē. Tas skaidri apliecina, ka 50 % īpašumtiesību juridiskā personā ir pietiekams pamats veikt šādas sarakstā neiekļautas juridiskās personas aktīvu iesaldēšanu. Būtiski, ka tiesa apstiprina nepieciešamību kontroles elementu interpretēt plaši, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka sankcijām pakļauto personu centieni pārvietot aktīvus, izmantojot fasādes personas, trastus vai čaulas uzņēmumus un citi mēģinājumi izvairīties no sankciju attiecināšanas, ir nesekmīgi,” skaidro Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu un paraugpraksi 50 % īpašumtiesību ir pietiekami, lai uz personu, kas nav tieši iekļauta sankciju sarakstā, attiecinātu tos pašus ierobežojumus kā uz sarakstā iekļautu personu, tostarp līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Līdz ar to FID rīcība, konstatējot pieteicēja aktīvu iesaldēšanas pamatotību un iekļaujot to FID uzturētajā sankciju subjektu sarakstā, šajā gadījumā atzīta par tiesisku. Tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma normām, norādīja, ka 50 % kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesības dod iespēju arī noteikt valdes sastāvu, ietekmēt vai bloķēt uzņēmuma lēmumus un kontrolēt līdzekļu un resursu izmantošanu, kas pilnībā atbilst kontroles elementam ES sankciju regulējuma izpratnē. Plaša kontroles jēdziena interpretācija ir nepieciešama, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tiesa vērš uzmanību uz reālo situāciju, kurā aktīvi var tikt pārvietoti īsā laikposmā, un tāpēc ir konstatēti veidi, kādos sarakstā iekļauta persona var īstenot kontroli pār sarakstā neiekļautu vienību (piemēram, vairākuma līdzdalība, fasādes personu izmantošana, trastu, čaulas sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību izmantošana). FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir sagatavojis informatīvu materiālu, kas skaidro būtiskākos Eiropas Savienības sankciju ierobežojumus, kas jāievēro Latvijas Republikā. Materiāls ir publiski pieejams un to drīkst brīvi izmantot un izplatīt, lai vairotu informētību par sankciju nozīmi, galvenajiem ierobežojumiem un citu svarīgu informāciju. Sankciju ievērošana Latvijas Republikā Sanctions compliance in the Republic of Latvia kuras sankcijas ir spēkā Latvijā un kam tās jāievēro;kādas juridiskās sekas draud par sankciju pārkāpšanu;kādi pakalpojumi ir aizliegti Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un valdībai;ar ko ir aizliegta sadarbība (personas, uzņēmumi, bankas);kuri importa un eksporta darījumi ar Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegti;kā rīkoties, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpumu. FID papildus ir publicējis arī vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs. Atgādinām, ka informatīvais materiāls neaizstāj juridisku konsultāciju. Sankcijas var tikt paplašinātas un grozītas, tāpēc aicinām regulāri pārbaudīt aktuālo informāciju FID tīmekļvietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv

Piektdien, 2025. gada 18. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 18. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Sankcijas īpaši pastiprinātas enerģētikas un finanšu jomā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina sekot līdzi izmaiņām sankciju regulējumā un uzsver, ka īpaši svarīgi ir pārliecināties par sankciju ievērošanu uzņēmumiem, kas eksportē un piedalās starptautiskajā tirdzniecībā. Galvenie 18. sankciju kārtas elementi: Pazemināti Krievijas naftas cenas griesti Izveidots jauns naftas cenu griestu noteikšanas mehānisms, kas pazemina esošos cenas griestus un ļaus regulāri tos pārskatīt, atbilstoši vidējai naftas cenai tirgū. Šobrīd cenas griesti samazināti par 15 %, no 60 uz 47,6 ASV dolāru par barelu. Nord Stream cauruļvadu aizliegums ES ievieš pilnīgu darījumu aizliegumu attiecībā uz Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem. Tas nozīmē, ka neviens ES operators nevarēs veikt ne tiešas, ne netiešas transakcijas saistībā ar šo cauruļvadu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. Transakciju aizliegums attiecas arī uz dabasgāzes iegādi, ja dabasgāze tiek piegādāta pa šiem cauruļvadiem. Aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus ES ieviests aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas. Tas nozīmē, ka ES valstis nedrīkstēs ievest šādus produktus arī no trešajām valstīm, ja tie ražoti, izmantojot Krievijas izcelsmes jēlnaftu. Paplašināts Krievijas "ēnu flotes" kuģu saraksts Sankciju saraksts papildināts ar vēl 105 "ēnu flotes" kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 447 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Stingrāki finanšu sektora ierobežojumi Iepriekšējie ierobežojumi attiecībā uz SWIFT sistēmas izmantošanu noteiktām Krievijas bankām tiek pārveidoti par pilnīgu darījumu aizliegumu. Turklāt saraksts ar bankām, ar kurām aizliegts veikt darījumus, papildināts ar 22 jaunām Krievijas kredītiestādēm. Papildus noteikts darījumu aizliegums ar vairākām bankām ārpus Krievijas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas izveidoto finanšu informācijas apmaiņas sistēmu SPFS. Šādā veidā Krievija cenšas mazināt ietekmi no Krievijas banku atslēgšanas no SWIFT sistēmas. Papildināti sankciju saraksti Sankciju sarakstā iekļauta vēl 41 juridiska persona, kas sniedz atbalstu Krievijas militārajam un rūpniecības kompleksam karā pret Ukrainu, kā arī piegādā preces un tehnoloģijas, kas attīsta Krievijas militāro sektoru. Savukārt, ar 14 fiziskām personām papildināts mērķēto finanšu sankciju saraksts. Sankciju režīmā, kas vērsts pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, sankcijas vērstas pret 5 Krievijas tiesnešiem, kuri ir iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un veikuši represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Savukārt, sankciju režīmā par Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm ES un globāli pieņemta trešā kārta, papildinot to ar 9 fiziskām un 6 juridiskām personām, kuras īstenoja ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Sankcijas pret Baltkrieviju Sankciju sarakstā iekļautas 8 juridiskas personas, kas saistītas ar militāro industriju un bruņojuma ražošanu. Baltkrievijas sankciju režīms arī papildināts, lai to salāgotu ar Krievijai noteiktajām sankcijām, tajā skaitā paplašināti importa un eksporta aizliegumi, paplašināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kuras ir aizliegts vest tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī aizliegti darījumi ar noteiktām Baltkrievijas kredītiestādēm un uzņēmumiem. Sankcijas pret Moldovas destabilizāciju Sankciju režīmam, kas vērsts pret Moldovas destabilizēšanu, pievienotas 7 fiziskas un 3 juridiskas personas par aktivitātēm, kas vērstas pret Moldovas valsti, tai skaitā mēģinājumiem ietekmēt 2024. gada prezidenta vēlēšanas. Sankciju sarakstā iekļautās juridiskās personas atrodas Krievijā, savukārt fizisko personu vidū sešas ir ar Moldovas un viena ar Krievijas pilsonību. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) ES Oficiālajā Vēstnesī. Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) publicējusi jaunu ziņojumu “Sarežģītas proliferācijas finansēšanas un sankciju apiešanas shēmas”. Šis ziņojums ir būtisks resurss, kas veicina gan publiskā, gan privātā sektora izpratni par apdraudējumiem, kas saistīti ar masu iznīcināšanas ieroču (MII) proliferāciju, kā arī par to ietekmi uz starptautisko drošību un finanšu sistēmas stabilitāti. Ziņojumā analizētas metodes, ar kurām valstis, to atbalstīti subjekti un nevalstiski dalībnieki cenšas apiet noteiktās sankcijas un finansēt MII izplatīšanu, izmantojot sarežģītas finanšu un iepirkumu shēmas. Tāpat dokumentā izcelti galvenie finanšu sistēmas ievainojamības aspekti un sniegti praktiski riska indikatori, kas var palīdzēt identificēt šādas darbības savlaicīgi. Ziņojums (angļu valodā) "Finanšu izlūkošanas dienests norāda, ka FATF ziņojumā iekļautā informācija var būt īpaši noderīga, izvērtējot Eiropas Savienības noteikto sankciju piemērošanu Krievijai. Tāpat vēršam uzmanību, ka Krievijas sadarbība ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku ir faktors, kas jāņem vērā veicot proliferācijas finansēšanu (PF) un sankciju apiešanas risku izvērtējumu" Īsumā Pašreizējo riska vidi raksturo tas, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki iegādājas un/vai iegūst divējāda lietojuma preces, tehnoloģijas un zināšanas, izmantojot iepirkumu tīklus.Korejas Tautas Demokrātiskā Republika tiek identificēta kā nozīmīgākais PF riska avots, kas plaši izmanto kiberuzbrukumus, informācijas tehnoloģiju speciālistus, dažādas nozares un darbības, lai apietu sankcijas un iegūtu līdzekļus savai MII programmai.Ziņojumā identificēti sankciju apiešanas shēmu piemēri, kuros iesaistīta Irāna un Krievija. Neraugoties uz to, ka šīs valstis nav pakļautas ar proliferāciju saistītām ANO sankcijām un tās neietilpst FATF PF riska definīcijā, to rīcība rada nozīmīgus apdraudējumus.Jaunajām tehnoloģijām un virtuālajiem aktīviem ir pieaugoša loma sankciju apiešanas shēmās. Lai apietu sankcijas un ar PF saistītās eksporta kontroles, tiek izmantotas sarežģītas shēmas. Pamatojoties uz FATF Globālā tīkla iesniegto informāciju, ziņojumā izceltas četras galvenās tipoloģijas: starpnieku piesaistīšana, lai apietu sankciju ierobežojumus;patiesā labuma guvēju informācijas slēpšana, lai piekļūtu finanšu sistēmai;virtuālo aktīvu un citu tehnoloģiju izmantošana;jūras un kuģniecības nozaru izmantošana. Ziņojumā aprakstītas problēmas un labā prakse attiecībā uz PF un sankciju apiešanas atklāšanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, iekšzemes koordināciju un sadarbību, kā arī starptautisko sadarbību. Norādām, ka drīzumā ziņojums būs pieejams arī latviešu valodā sadaļā “Vadlīnijas un skaidrojumi”. FATF (Financial Action Task Force) jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (AML/CFT/CPF). Iveta LocāneStratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļasvadītāja vietnieceTālrunis: (+371) 26273244E-pasts: prese@fid.gov.lv   

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast atbildes tostarp par preču tranzītu caur Krieviju un Baltkrieviju, kā arī situācijām, kad Latvijas teritoriju šķērso transportlīdzekļi, kas reģistrēti šajās valstīs. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta.