Aktualitātes

Lai palīdzētu uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem orientēties jaunākajās sankciju prasībās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir papildinājis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) ar jauniem skaidrojumiem par Eiropas Savienības 19. sankciju kārtā pieņemtajām izmaiņām attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valdībai Ar 19. sankciju kārtu ir ieviests vispārējs pakalpojumu sniegšanas ierobežojums Krievijas Federācijas valdībai, kā arī Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, publiskajām iestādēm, valsts uzņēmumiem, korporācijām vai aģentūrām. BUJ sadaļā skaidrots, ka: no 2025. gada 24. oktobra jebkādu pakalpojumu sniegšana minētajiem subjektiem tieši vai netieši ir pieļaujama tikai ar FID iepriekšēju atļauju;sankciju regulējuma izpratnē diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības tiek uzskatītas par attiecīgās valsts valdības daļu. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi, kas saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā BUJ sadaļa papildināta arī ar skaidrojumu par aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krievijas Federācijā. FID skaidrojumos norādīts, ka: no 2025. gada 24. oktobra ir aizliegta tādu pakalpojumu sniegšana kā ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi, tūristu gidu pakalpojumi, kā arī ar tiem saistīta reklāma un citi līdzīgi pakalpojumi, kas tiek sniegti Krievijas Federācijas teritorijā;pakalpojumu sniedzējiem katrā gadījumā ir pienākums individuāli izvērtēt, vai konkrētais pakalpojums ir uzskatāms par tādu, kas ir tieši saistīts ar tūrisma darbībām. FID aicina komersantus un pakalpojumu sniedzējus iepazīties ar atjaunoto BUJ sadaļu un izmantot tajā sniegtos skaidrojumus savā ikdienas darbībā, kā arī ievērot noteiktos sankciju aizliegumus. Tāpat FID lūdz komersantus un pakalpojumu sniedzējus pirms pakalpojumu sniegšanas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valdībai pārliecināties, vai attiecīgie sankciju ierobežojumiem pakļautie subjekti ir saņēmuši FID atļauju pakalpojumu saņemšanai, savukārt sankciju ierobežojumiem pakļautos subjektus - savlaicīgi plānot absolūti nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu un vērsties FID ar atbilstošu iesniegumu atļaujas saņemšanai. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai FID atgādina, ka darbības, ko aizliedz sankciju normatīvais regulējums, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko paredzēta kriminālatbildība. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

15. decembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās sankciju sarakstā iekļaut deviņas jaunas personas, kas saistītas ar “ēnu flotes” darbības nodrošināšanu, savukārt 18. decembrī sankciju saraksts tika papildināts ar vairākiem “ēnu flotes” kuģiem. Šie kuģi piedalās Krievijas izcelsmes naftas un citu sankcijām pakļautu produktu realizēšanā, tādējādi nodrošinot ievērojamu ieņēmumu avotu Krievijas valdībai. Sankciju saraksts tika papildināts ar 41 Krievijas “ēnu flotes” kuģi, kuriem aizliegts piekļūt dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī liegts saņemt dažādus ar jūras transportu saistītus pakalpojumus. Šie kuģi ir pārvadājuši Krievijas izcelsmes jēlnaftu, naftas produktus vai minerālproduktus un ir veikuši neregulāras un augsta riska kuģošanas darbības. Līdz šim kopumā sankcijām pakļauti 605 kuģi. Mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautas piecas fiziskas un piecas juridiskas personas, kas piedalās “ēnu flotes” kuģu darbības nodrošināšanā. Šīs personas galvenokārt saistītas ar kuģniecības uzņēmumiem, kas reģistrēti Apvienotajos Arābu Emirātos. Sarakstā iekļautas arī ar Krieviju, Vjetnamu un Pakistānu saistītas personas. Lai efektīvāk cīnītos pret sankciju apiešanu, ES Padome lēmusi turpmāk ar “ēnu floti” saistītus sankciju papildinājumus veikt arī ārpus ierastā sankciju pakotņu režīma. Plašāka informācija par sankciju sarakstā iekļautajiem “ēnu flotes” kuģiem. Plašāka informācija par mērķēto finanšu sankciju sarakstā iekļautām personām.

Administratīvā rajona tiesa (Tiesa) 2025. gada 12. decembrī noraidīja juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Tiesa atzina, ka FID faktiskā rīcība šajā gadījumā bijusi pamatota un tiesiska. Vienlaikus jānorāda, ka spriedums ir pirmās instances nolēmums un var tikt pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa spriedumā vērtēja, vai attiecībā uz pieteicēju ir izpildīti īpašumtiesību un kontroles kritēriji saistībā ar Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautu personu. Šis Tiesas spriedums apstiprina FID praksi sankciju izpildē un veicina sankciju apiešanas risku mazināšanu. Tiesa secināja, ka saskaņā ar ES sankciju regulējumu un paraugpraksi uz pieteicēju ir attiecināmi ierobežojošie pasākumi. FID ieskatā pieteicējs pastarpināti pieder uzņēmumam, kuru kontrolē sankciju sarakstā iekļauta persona, līdz ar to šāds uzņēmums ir uzskatāms par sankciju sarakstā iekļautās personas kontrolē esošu vienību, kuras līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldējami. Tiesa ir atzinusi FID secinājumus par pamatotiem. FID atgādina, ka ES mērķēto finanšu sankciju regulā, kas grozīta ar 19. sankciju pakotni, ir ietvertas definīcijas terminiem “īpašumā” un “kontrolē”.1 Minēto terminu definēšana stiprina tiesisko noteiktību un veicina vienotu praksi ES dalībvalstīs, padarot šos terminus juridiski saistošus. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES paraugpraksē skaidrotajām definīcijām, līdz ar to terminu piemērošanas pamatprincipi praksē saglabāti nemainīgi. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 1 Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 1. panta i) un j) punkti

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast atbildes tostarp par preču tranzītu caur Krieviju un Baltkrieviju, kā arī par gadījumiem, kā pārliecināties, ka plānotais darījums vai darbība atbilst sankciju regulējumam. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Informācija atjaunināta 27.11.2025.

Latgales apgabaltiesa atzinusi par vainīgu ceļojumu konsultanti, kura organizējusi tūrisma braucienus uz Krimu, pārkāpjot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas. Tiesas spriedumā personai piemērots sabiedriskais darbs 100 stundu apmērā, bet viņas pārstāvētajam uzņēmumam piemērots naudas sods 10,5 tūkstošu eiro apmērā. Pirmās instances tiesa iepriekš personu bija attaisnojusi, taču apgabaltiesa šo spriedumu atcēla. Šobrīd lietā ierosināta kasācijas tiesvedība, un tās izskatīšanas datums vēl nav noteikts. Kriminālprocess tika uzsākts saistībā ar Eiropas Savienības Padomes regulā noteikto aizliegumu sniegt pakalpojumus, kas tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā un Sevastopolē. Regulējums paredz, ka šāda veida komercdarbība tiek uzskatīta par sankciju pārkāpumu. Atgādinām, ka par starptautisko un Latvijas noteikto sankciju pārkāpumiem var tikt piemērota kriminālatbildība un administratīvā atbildība – gan brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID

Latvijas un Nīderlandes eksperti stiprina sadarbību, lai efektīvāk atklātu un izmeklētu starptautisko sankciju pārkāpumus. Šoruden abu valstu pārstāvji tikās Hāgā un Rīgā, daloties pieredzē un metodēs, kas palīdz stiprināt finanšu drošību sankciju jautājumos. Apzinoties Latvijas kā ES ārējās robežas sargātājas lomu, šī gada septembrī Finanšu izlūkošanas dienesta (FID), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Valsts drošības dienesta (VDD) pārstāvji tika uzaicināti vizītē uz Nīderlandes Finanšu ministrijas izmeklēšanas dienestu (FIOD), lai uzklausītu Latvijas pieredzi, kura kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi sankciju pārkāpumu izmeklēšanu. Vizītes laikā abu valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi, metodēm un ierosinājumiem, kā sankciju pārkāpumus atklāt, izmeklēt un iesaistītās personas saukt pie atbildības. Nīderlandes kompetence sankciju pārkāpumu izmeklēšanā ir uzskatāma par vienu no visefektīvākajām starptautiskā mērogā. Novembra sākumā FID uzņēma FIOD pārstāvjus, lai turpinātu jau iesāktās diskusijas un rosinātu jaunas idejas iekšējo procesu pilnveidei. FIOD iepazīstināja FID ar praktiskiem piemēriem, kā norit izmeklēšanas gaita un kādi ir būtiskākie aspekti, kam jāpievērš uzmanība. Šīs vizītes laikā abu valstu pārstāvji atkārtoti pārliecinājās, cik nozīmīgi ir veidot ciešu divpusējo sadarbību, lai nodrošinātu labās prakses apmaiņu un uzticamu profesionālo partnerību. Vērtīgo FIOD pieredzi bija iespējams uzklausīt arī plašākam cilvēku lokam 2025. gada 6. novembra FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”. Tās laikā FIOD Pretterorisma finansēšanas un sankciju grupas vadītājs Rūds Līvendāls (Ruud Leeuwendaal) paneļdiskusijas ietvaros vēstīja par praktiskiem gadījumiem un sekām, kas izriet no sankciju pārkāpumiem.

Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās jau teju četrus gadus, un sankcijas pierāda savu efektivitāti – tās ir būtiski vājinājušas, sadārdzinājušas un apgrūtinājušas agresora spēju turpināt karadarbību. Tāpēc ir būtiski turpināt vienotu un konsekventu sankciju īstenošanu, lai uzturētu spiedienu uz Krieviju un stiprinātu starptautisko drošību. Šāds secinājums izskanēja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā starptautiskajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība”, kas pulcēja vairāk nekā 120 dalībnieku no vairāk nekā 20 valstīm - tostarp ekspertus no Eiropas Savienības (ES), Apvienotās Karalistes, ASV un Kanādas. Sankcijas kā drošības instruments, ne tikai politikas rīks Atklājot konferenci, Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka sankcijas nav tikai formāls politisks žests, bet gan reāls instruments kara apturēšanai. “Sankcijas strādā un dati skaidri pierāda, ka sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku. ES, ASV, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas ir efektīvas un tās ir jāturpina stiprināt, lai ierobežotu Krieviju un tās līdzagresorus. Kopā ar sabiedrotajiem jāturpina savstarpēji salāgot sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari un finanšu institūcijām, kā arī turpināt darbu pie sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju samērošanas. Sankcijas jāvērš arī pret subjektiem trešajās valstīs, kas palīdz apiet sankcijas un atbalsta agresiju. Turpināsim sankcijas mērķēt uz Krievijas enerģijas eksportu, ēnu floti un tās atbalstītājiem, līdz agresija tiks pārtraukta,” norādīja ministre. Arī FID priekšnieks Toms Platacis atgādināja, ka kopš kara sākuma FID galvenais uzdevums ir nepieļaut, lai Latvijas finanšu sistēma tiktu izmantota sankciju apiešanai. “Sankciju efektivitātei nepieciešama vienotība globālā līmenī. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gan individuālā, gan kopējā izpratne par sankciju nozīmi un to praktisko īstenošanu ir būtiski pieaugusi. Tūlītēja reakcija ir pārtapusi ilgtermiņa noturībā – to apliecina arī ES noteiktās sankciju kārtas, ar katru nākamo sasniedzot arvien būtiskākus Krievijas ekonomikas sektorus, lai kritiski mazinātu iespējamību turpināt finansēt karu,” sacīja FID priekšnieks Toms Platacis, uzsverot, ka sankciju izpilde kļuvusi par stratēģisku valsts drošības jautājumu. FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs atzina, ka sankciju izpildes centralizācija Latvijā bijusi sekmīga: “Lēmums noteikt FID par kompetento iestādi sankciju izpildē ir bijis veiksmīgs, mūsu valsts prakse tiek vērtēta kā labs piemērs arī citviet Eiropā, proti, viena institūcija sniedz skaidrojumus un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Lai sankcijas patiešām būtu efektīvas, nepieciešama koordinēta darbība un dialogs nacionālā un starptautiskā līmenī.” Efektīvas sankcijas balstās uz vienotu rīcību, konsekvenci un atbildību Sankcijas pret Krieviju ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai vājinātu agresora spējas un stiprinātu starptautisko drošību. To efektivitāte ir atkarīga no trim pamatprincipiem – ciešas starptautiskās sadarbības, konsekventas īstenošanas un reālas atbildības. Pirmkārt, starptautiski koordinēta sankciju politika starp Rietumvalstu partneriem ir priekšnoteikums, lai šis instruments darbotos. Tikai vienota rīcība ļauj nodrošināt, ka agresors nevar izmantot plaisas starp dažādu valstu režīmiem un ka sankcijas sniedz maksimālu efektu gan ekonomiski, gan politiski. Otrkārt, konsekventa sankciju izpilde ir katras valsts atbildība. Uzņēmējiem ir jāapzinās savi riski un jānodrošina atbilstība noteikumiem, savukārt valstij – jārada skaidra un saprotama sistēma, kas ļauj uzņēmumiem rīkoties atbilstoši. Latvijā šādu vienotu pieeju nodrošina FID kas kā kompetentā iestāde sankciju izpildes jomā sniedz skaidrojumus, koordinē darbību un nodrošina vienotu sankciju piemērošanas praksi. Treškārt, efektīva sankciju sistēma nav iedomājama bez pārkāpēju saukšanas pie atbildības. Stingra un taisnīga sodu piemērošana, kā arī sabiedrības informēšana par šiem gadījumiem stiprina uzticību sankciju mehānismam un kalpo kā preventīvs signāls ikvienam, kas apsver sankciju apiešanu. Redzama atbildība rada pārliecību, ka sankcijas ir nopietns, efektīvs un taisnīgs drošības instruments. Sankcijas – ilgtermiņa spiediena mehānisms Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) norādīja: “Mums jāizveido sistēma, kas skaidri parāda Putinam un Krievijai - jo ilgāk karš turpinās, jo smagākas būs sekas. Sankcijas jau ir liegušas Krievijai iespēju nopelnīt aptuveni 100 miljardus eiro enerģētikas sektorā. Mums jāspēj ietekmēt arī citas valstis, kas nepiemēro sankcijas pret Krieviju, un jādomā arī par papildu globāla līmeņa pasākumiem.” Konferences noslēgumā tika uzsvērts, ka sankcijas nav vienīgais instruments, bet gan stratēģisks spiediena mehānisms, kas jāuztur līdz brīdim, kad agresors pārtrauc karadarbību un tiek atjaunots miers. “ES noteiktajām sankcijām ir efekts, taču to vājākā puse ir atšķirīgās dalībvalstu sistēmas un īstenošanas pieejas. Latvija ir izveidojusi centralizētu režīmu ar efektīvu datu apmaiņu un ciešu sadarbību ar Latvijas Banku, Ārlietu ministriju un muitu. Latvijai tas ir nacionālās drošības jautājums, kamēr citās valstīs pieeja var būt salīdzinoši relaksētāka,” secināja Paulis Iļjenkovs. Konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” kalpoja kā nozīmīga platforma dialogam starp ekspertiem, politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai stiprinātu kopīgu izpratni par sankciju nozīmi un to ieviešanas efektivitāti. Konferences ieraksts (latviešu valodā) Konferences ieraksts (angļu valodā)

Apliecinot Latvijas nemainīgo apņēmību pilnveidot nacionālās un reģionālās sankciju sistēmas, kā arī veicināt starptautisko dialogu sankciju jomā, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina 2025. gada 6. novembrī tiešraidē skatīties konferenci par nozares aktualitātēm. Septītā ikgadējā konference “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” (Guarding the Gate: Sanctions, Export Controls & Business Responsibilities) sniegs padziļinātu ieskatu sankciju politikas tendencēs, tiesu un uzraudzības praksē, kā arī uzņēmumu atbilstības stratēģijās. Tiks diskutēts arī par sankciju ietekmi uz ekonomiku un Latvijas pieredzi sankciju izpildē. Konference klātienē un tiešsaistē pulcēs sankciju jomas ekspertus. Konferencē ar pieredzi dalīsies tādi jomas eksperti kā Latvijas Republikas ārlietu ministre Baiba Braže, bijušais ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja OFAC direktors Džons E. Smits (John E. Smith), Drošības un finanšu centra direktors RUSI (Royal United Services Institute) Toms Kītings (Tom Keatinge), Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina, Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) un citi eksperti no ES dalībvalstīm, Apvienotās Karalistes, Kanādas un ASV. Konferences darba kārtība Galvenās tēmas: Sankciju un drošības politika stratēģisko mērķu realizācijai.Tiesu loma sankciju politikas veidošanā.Robežu drošība - muitas un eksporta kontroles loma.Sankciju pārkāpumu izmeklēšana: konkrēti gadījumi un pārkāpumu sekas.Sankciju izpilde praksē: uzņēmumu loma un atbildība.Naudas plūsmu izsekošana: riski un atbildība finanšu sektorā.Sankciju cena: ietekme uz Krievijas un globālo ekonomiku.Eiropas ārējās robežas sardzē: Latvijas pieredze. Konference norisināsies angļu valodā ar sinhrono tulkošanu latviešu valodā. Jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt uz e-pastu: conferences@fid.gov.lv.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret agresorvalsti Krieviju un tās atbalstītāju Baltkrieviju, 2025. gada 23. oktobrī pieņemot 19. sankciju pakotni. Jaunā sankciju kārta būtiski ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru, nosakot sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, finanšu sektoru, ierobežojot maksājumu instrumentu izsniegšanu, un ēnu floti, sankciju sarakstā iekļaujot jaunus 116 ēnu flotes kuģu. Galvenie sankciju 19. kārtas elementi Paplašināts eksporta aizliegumam pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts ar precēm, kas var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās spējas Pie precēm, kuras savu fizisko un ķīmisko īpašību dēļ var tikt izmantotas, lai attīstītu Krievijas militārās un aizsardzības spējas, kā arī tikt izmantotas karadarbībā Ukrainā, ir iekļauti, piemēram, militārie attāluma mērītāji vai dažādi ķīmiski sakausējumi un metāli, kas tiek izmantoti elektronisko ierīču ražošanā, kuras ir aizliegts eksportēt uz Krieviju. Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa aizliegums Lai negatīvi ietekmētu vienu no Krievijas pelnošākajiem sektoriem jeb ierobežotu elektroenerģijas resursu apriti, jaunā sankciju kārta noteic Krievijas izcelsmes (vai no Krievijas eksportētas) sašķidrinātās dabasgāzes pirkšanas, importa un pārvešanas aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra. Bezskaidras naudas darījumu veikšanas stingrāki ierobežojumi Līdzīgi kā ar Krievijas Centrālās bankas veidoto SPFS sistēmu, kas tika veidota kā atbilde uz Krievijas izslēgšanu no SWIFT tīkla, 19. sankciju kārta nosaka darījumu aizliegumus ar noteiktām personām, kas izmanto Mir (Krievijas nacionālā maksājumu karšu sistēma) un SBP (Ātrā maksājumu sistēma), ko ir izveidojusi Krievijas Centrālā banka vai cita Krievijā reģistrēta juridiska persona. Kriptoaktīvu darījumu ierobežošanas pasākumi Apzinoties riskus, kas var rasties saistībā ar kriptoaktīvu izmantošanu sankciju apiešanai un karadarbības finansēšanai, ES dalībvalstis ir lēmušas papildināt darījumu aizliegumu sarakstu ar tām trešo valstu finanšu iestādēm, kas sniedz ar kriptoaktīviem saistītus pakalpojumus. Maksājumu instrumentu izsniegšanas aizliegums Ar jauno sankciju kārtu ES aizliegta maksājumu instrumentu izsniegšana Krievijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijā, vai jebkurai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā. Ar maksājuma instrumentu tiek saprasta jebkāda personalizēta ierīce un/vai procedūru kopums, par ko maksājumu pakalpojumu lietotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko izmanto, lai iniciētu maksājuma uzdevumu. Potenciāls, kura attīstība var sekmēt Krievijas militārās spējas – SEZ aizliegums Speciālās ekonomiskās zonas jeb SEZ piesaista jaunus uzņēmumus ar juridiskām personām labvēlīgām nodokļu likmēm, muitas atvieglojumiem un citām priekšrocībām. Krievijas dažādos apgabalos atrodas vairākas šādas SEZ. Saimnieciskās aktivitātes, kas tajās notiek, var kalpot Krievijas tehnoloģiju un industriālajai attīstībai, piemēram, juridiski un ekonomiski labvēlīgos apstākļos tiek ražoti bezpilotu lidaparāti, kaujas ieroči, kara transportlīdzekļi un citas iekārtas, kas var tikt izmantotas militāriem mērķiem. Apzinoties potenciālos riskus, kādus jaunu uzņēmumu piesaiste SEZ var radīt, tādējādi stiprinot Krievijas militārās spējas, ar sankcijām tiek aizliegta jebkāda veida iesaiste uzņēmumu, kas atrodas atsevišķos Krievijas SEZ, īpašumtiesību struktūrās, t.sk. dibināt kopuzņēmumus, kā arī slēgt jebkāda veida līgumus ar šādiem uzņēmumiem. Mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un komerciālā kosmosa pakalpojumu sniegšanas aizliegums Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, ir noteikti jauni ierobežojumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu Krievijā reģistrētām personām šādās jomās – mākslīgais intelekts, komerciālie kosmosa pakalpojumi un kvantu skaitļošana. Šādu pakalpojumu sniegšana var tikt izmantota Krievijas interesēs, lai attīstītu savas prasmes un tehnoloģiskos risinājumus attiecībā uz ģeoloģisko izpēti un precīzu ģeogrāfisko karšu veidošanu. Krievija kā nevēlams tūrisma mērķis Lai mazinātu ES pilsoņu nebūtisku braucienu skaitu uz Krieviju, tiek ierobežota tūrisma pakalpojumu sniegšana personām, kas vēlas apmeklēt Krieviju tūrisma braucienos. Ņemot vērā, ka ES dalībvalstis ir nevēlamas Krievijai, dalībvalstu pilsoņi riskē ar savu brīvību, kas var tikt ierobežota Krievijas jurisdikcijā. Šādos gadījumos ES dalībvalstīm ir ierobežotas diplomātiskās un konsulārās iespējas atbrīvot savus pilsoņus un nogādāt viņus ES teritorijā. Par pakalpojumu sniegšanu ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja Par tādu pakalpojumu sniegšanu (kas nav aizliegta) Krievijas varas iestādēm, būs obligāti nepieciešams saņemt dalībvalsts kompetentās iestādes atļauju. Pakalpojuma sniedzējam pirms konkrētā pakalpojuma sniegšanas būs nepieciešams pamatot šī pakalpojuma nepieciešamību. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde pēc rūpīga šī pamatojuma izvērtēšanas lems par atļaujas piešķiršanu, tiks izdota atļauja uz kuras pamata drīkstēs sniegt konkrēto pakalpojumu. Pārapdrošināšanas aizliegums Krievijas lidaparātiem un kuģiem Lai mazinātu finansiāla labuma gūšanu, Krievijai pārdodot sev piederošus senus, neapkoptus un neizmantotus lidaparātus un kuģus, tiek aizliegts pārapdrošināt tos piecus gadus no pārdošanas brīža. Pagarināts termiņš, kurā var veikt darījumus, lai nodrošinātu ES dalībvalstu pilsoņiem piederošu uzņēmumu Krievijā slēgšanu ES dalībvalstu juridiskām un fiziskām personām, kurām ir reģistrēti uzņēmumi Krievijā, tiek pagarināts termiņš – 2026. gada 31. decembris, līdz kuram ir iespējams veikt darījumus, kas ir saistīti ar šo Krievijā esošo uzņēmumu atsavināšanu vai likvidāciju. ES dalībvalstis atkārtoti uzsver, ka Krievija ir valsts, uz kuru nav attiecināma likuma vara, tādēļ nav paredzama Krievijas reakcija un lēmumi izdoti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir no “nevēlamām valstīm”, t.sk. Eiropas Savienības. Tādējādi var rasties risks šādu uzņēmumu aktīvu iesaldēšanai Krievijā un citādām pret šādiem uzņēmumiem vērstām, nelabvēlīgām darbībām. Tostarp ES aicina rūpīgi apsvērt un izvērtēt visus iespējamos riskus dalībvalstu pilsoņiem, kas domā par iespējamu uzņēmumu vai kopuzņēmumu dibināšanu Krievijā. Stingrāki pārvietošanās ierobežojumi Krievijas diplomātiem Tiek ieviests iepriekšējas paziņošanas pienākums Krievijas diplomātiem un konsulārajām amatpersonām ieceļošanai Šengenas zonā un dalībvalstīs, kuras nav to akreditācijas dalībvalstis. Turpmāk dalībvalstīm būs tiesības aizliegt Krievijas diplomātiem ieceļot tās valsts teritorijā, pamatojoties uz citas valsts izdotiem ieceļošanas dokumentiem. Papildināts partnervalstu saraksts naftas importam Papildināts partnervalstu saraksts, no kurām importējot naftas produktus, nav jāpierāda to izcelsme, atbilstoši Regulas (ES) 833/2014 3.ma pantam un tā LI pielikumam, tajā iekļaujot Austrāliju, Japānu un Jaunzēlandi, lai veicinātu sadarbību un enerģētikas drošību Eiropā. Papildināti ES sankciju saraksti ar: 45 juridiskām personām, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, t.sk. trešo valstu juridiskas personas;astoņām kredītiestādēm ar kurām ir aizliegts iesaistīties jebkādos darījumos;116 “ēnu flotes” kuģiem vai kuģošanas līdzekļiem, četriem kuģi no saraksta izņemti;četrām bankām, kas ārpus Krievijas izmanto Krievijas Centrālās bankas SPFS, kurus izveidojusi Krievijas Centrālā banka;sešām finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;11 speciālajām ekonomiskām zonām (SEZ), kurās nav atļauts būt par līdzdalībnieku, dibināt jaunu kopuzņēmumu, vienību vai struktūru, kā arī slēgt preču pirkumu vai pakalpojumu līgumus ar juridisku personu, kas ir reģistrēta kāda no sarakstā iekļautajām SEZ;vienu kriptoaktīvu. Mērķētajās finanšu sankcijās noteiktas jaunas definīcijas terminiem: “īpašumā” un “kontrolē” Augstākminēto terminu definēšana stiprinās tiesisko noteiktību un vienotu praksi ES dalībvalstīs. Līdz šim ES iestādes vadlīniju formā skaidroja šos terminus. Tagad termini iestrādāti regulās un kļūst juridiski saistoši. Būtiski uzsvērt, ka regulā iestrādātās definīcijas atbilst ES iestāžu iepriekš skaidrotajām definīcijām, tādēļ terminu piemērošanas prakse paliks nemainīga. Noteiktas jaunas definīcijas Regulas (ES) 833/2014 1. pantā šādiem terminiem: “kriptoaktīvs” (crypto-asset)“maksājumu pakalpojumi” (payment services)Regulas (ES) 269/2014 2. pantā izņemta atsauce uz “saistītām personām”. Regulas (ES) 269/2014 I pielikumā turpmāk var tikt iekļautas personas, kas ir saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Ukrainas bērniem un viņu asimilāciju Krievijas interesēs, t.sk. deportāciju, piespiedu pārvietošanu un 19. sankciju kārtas ietekme uz Baltkrieviju Lai izvairītos no iespējama sankciju apiešanas riska caur Baltkrieviju, 19. sankciju kārtas elementi ir attiecināmi arī uz Baltkrieviju. Gandrīz visi augstākminētie aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, saistībā ar jaunu preču, kuri var tikt izmantoti militārā sektora attīstīšanai, pievienošanu eksporta aizlieguma sarakstam, mākslīgā intelekta pakalpojuma sniegšanas ierobežošana, darījumu veikšanas, izmantojot kriptoaktīvus, ierobežošana, u.c. Papildus noteikti ierobežojumi, kas saistīti ar datoru programmatūras izstrādes, uzstādīšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu. Detalizētāks apkopojums par 19. sankciju kārtu. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) pieejama ES Oficiālajā Vēstnesī. Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.