Aktualitātes

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast arī atbildes par finanšu līdzekļu plūsmu – piemēram, vai ir atļauts vest uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku eiro banknotes, kā arī par iespējām izņemt līdzekļus no konta kredītiestādē, kas iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 15.08.2025.

Latvijā nostiprināts būtisks precedents sankciju izpildes jomā – Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Latvijā reģistrētas juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Juridiskā persona 50 % apmērā netieši pieder sankciju sarakstā iekļautai personai. Noraidot prasību par vairāk nekā miljona eiro zaudējumu atlīdzību, tiesa secināja, ka iesaistīto iestāžu rīcība, publicējot informāciju par pieteicēju sankciju subjektu sarakstā, vērtējama kā tiesiska. Tāpat netika konstatēta tieša cēloņsakarība starp iestāžu darbībām un pieteicēja nespēju nokārtot saistības, kā rezultātā piedziņa tika vērsta pret pieteicējam piederošo helikopteru. “Šis spriedums ir būtisks solis Latvijas tiesu prakses nostiprināšanā sankciju izpildē. Tas skaidri apliecina, ka 50 % īpašumtiesību juridiskā personā ir pietiekams pamats veikt šādas sarakstā neiekļautas juridiskās personas aktīvu iesaldēšanu. Būtiski, ka tiesa apstiprina nepieciešamību kontroles elementu interpretēt plaši, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka sankcijām pakļauto personu centieni pārvietot aktīvus, izmantojot fasādes personas, trastus vai čaulas uzņēmumus un citi mēģinājumi izvairīties no sankciju attiecināšanas, ir nesekmīgi,” skaidro Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu un paraugpraksi 50 % īpašumtiesību ir pietiekami, lai uz personu, kas nav tieši iekļauta sankciju sarakstā, attiecinātu tos pašus ierobežojumus kā uz sarakstā iekļautu personu, tostarp līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Līdz ar to FID rīcība, konstatējot pieteicēja aktīvu iesaldēšanas pamatotību un iekļaujot to FID uzturētajā sankciju subjektu sarakstā, šajā gadījumā atzīta par tiesisku. Tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma normām, norādīja, ka 50 % kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesības dod iespēju arī noteikt valdes sastāvu, ietekmēt vai bloķēt uzņēmuma lēmumus un kontrolēt līdzekļu un resursu izmantošanu, kas pilnībā atbilst kontroles elementam ES sankciju regulējuma izpratnē. Plaša kontroles jēdziena interpretācija ir nepieciešama, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tiesa vērš uzmanību uz reālo situāciju, kurā aktīvi var tikt pārvietoti īsā laikposmā, un tāpēc ir konstatēti veidi, kādos sarakstā iekļauta persona var īstenot kontroli pār sarakstā neiekļautu vienību (piemēram, vairākuma līdzdalība, fasādes personu izmantošana, trastu, čaulas sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību izmantošana). FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir sagatavojis informatīvu materiālu, kas skaidro būtiskākos Eiropas Savienības sankciju ierobežojumus, kas jāievēro Latvijas Republikā. Materiāls ir publiski pieejams un to drīkst brīvi izmantot un izplatīt, lai vairotu informētību par sankciju nozīmi, galvenajiem ierobežojumiem un citu svarīgu informāciju. Sankciju ievērošana Latvijas Republikā Sanctions compliance in the Republic of Latvia kuras sankcijas ir spēkā Latvijā un kam tās jāievēro;kādas juridiskās sekas draud par sankciju pārkāpšanu;kādi pakalpojumi ir aizliegti Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un valdībai;ar ko ir aizliegta sadarbība (personas, uzņēmumi, bankas);kuri importa un eksporta darījumi ar Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegti;kā rīkoties, ja rodas aizdomas par sankciju pārkāpumu. FID papildus ir publicējis arī vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs. Atgādinām, ka informatīvais materiāls neaizstāj juridisku konsultāciju. Sankcijas var tikt paplašinātas un grozītas, tāpēc aicinām regulāri pārbaudīt aktuālo informāciju FID tīmekļvietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv

Piektdien, 2025. gada 18. jūlijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 18. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Sankcijas īpaši pastiprinātas enerģētikas un finanšu jomā. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina sekot līdzi izmaiņām sankciju regulējumā un uzsver, ka īpaši svarīgi ir pārliecināties par sankciju ievērošanu uzņēmumiem, kas eksportē un piedalās starptautiskajā tirdzniecībā. Galvenie 18. sankciju kārtas elementi: Pazemināti Krievijas naftas cenas griesti Izveidots jauns naftas cenu griestu noteikšanas mehānisms, kas pazemina esošos cenas griestus un ļaus regulāri tos pārskatīt, atbilstoši vidējai naftas cenai tirgū. Šobrīd cenas griesti samazināti par 15 %, no 60 uz 47,6 ASV dolāru par barelu. Nord Stream cauruļvadu aizliegums ES ievieš pilnīgu darījumu aizliegumu attiecībā uz Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadiem. Tas nozīmē, ka neviens ES operators nevarēs veikt ne tiešas, ne netiešas transakcijas saistībā ar šo cauruļvadu pabeigšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu vai izmantošanu. Transakciju aizliegums attiecas arī uz dabasgāzes iegādi, ja dabasgāze tiek piegādāta pa šiem cauruļvadiem. Aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus ES ieviests aizliegums importēt pārstrādātus naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas. Tas nozīmē, ka ES valstis nedrīkstēs ievest šādus produktus arī no trešajām valstīm, ja tie ražoti, izmantojot Krievijas izcelsmes jēlnaftu. Paplašināts Krievijas "ēnu flotes" kuģu saraksts Sankciju saraksts papildināts ar vēl 105 "ēnu flotes" kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 447 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Stingrāki finanšu sektora ierobežojumi Iepriekšējie ierobežojumi attiecībā uz SWIFT sistēmas izmantošanu noteiktām Krievijas bankām tiek pārveidoti par pilnīgu darījumu aizliegumu. Turklāt saraksts ar bankām, ar kurām aizliegts veikt darījumus, papildināts ar 22 jaunām Krievijas kredītiestādēm. Papildus noteikts darījumu aizliegums ar vairākām bankām ārpus Krievijas, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas izveidoto finanšu informācijas apmaiņas sistēmu SPFS. Šādā veidā Krievija cenšas mazināt ietekmi no Krievijas banku atslēgšanas no SWIFT sistēmas. Papildināti sankciju saraksti Sankciju sarakstā iekļauta vēl 41 juridiska persona, kas sniedz atbalstu Krievijas militārajam un rūpniecības kompleksam karā pret Ukrainu, kā arī piegādā preces un tehnoloģijas, kas attīsta Krievijas militāro sektoru. Savukārt, ar 14 fiziskām personām papildināts mērķēto finanšu sankciju saraksts. Sankciju režīmā, kas vērsts pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, sankcijas vērstas pret 5 Krievijas tiesnešiem, kuri ir iesaistīti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos un veikuši represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju. Savukārt, sankciju režīmā par Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm ES un globāli pieņemta trešā kārta, papildinot to ar 9 fiziskām un 6 juridiskām personām, kuras īstenoja ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Sankcijas pret Baltkrieviju Sankciju sarakstā iekļautas 8 juridiskas personas, kas saistītas ar militāro industriju un bruņojuma ražošanu. Baltkrievijas sankciju režīms arī papildināts, lai to salāgotu ar Krievijai noteiktajām sankcijām, tajā skaitā paplašināti importa un eksporta aizliegumi, paplašināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kuras ir aizliegts vest tranzītā caur Baltkrieviju, kā arī aizliegti darījumi ar noteiktām Baltkrievijas kredītiestādēm un uzņēmumiem. Sankcijas pret Moldovas destabilizāciju Sankciju režīmam, kas vērsts pret Moldovas destabilizēšanu, pievienotas 7 fiziskas un 3 juridiskas personas par aktivitātēm, kas vērstas pret Moldovas valsti, tai skaitā mēģinājumiem ietekmēt 2024. gada prezidenta vēlēšanas. Sankciju sarakstā iekļautās juridiskās personas atrodas Krievijā, savukārt fizisko personu vidū sešas ir ar Moldovas un viena ar Krievijas pilsonību. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) ES Oficiālajā Vēstnesī. Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, FID publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) publicējusi jaunu ziņojumu “Sarežģītas proliferācijas finansēšanas un sankciju apiešanas shēmas”. Šis ziņojums ir būtisks resurss, kas veicina gan publiskā, gan privātā sektora izpratni par apdraudējumiem, kas saistīti ar masu iznīcināšanas ieroču (MII) proliferāciju, kā arī par to ietekmi uz starptautisko drošību un finanšu sistēmas stabilitāti. Ziņojumā analizētas metodes, ar kurām valstis, to atbalstīti subjekti un nevalstiski dalībnieki cenšas apiet noteiktās sankcijas un finansēt MII izplatīšanu, izmantojot sarežģītas finanšu un iepirkumu shēmas. Tāpat dokumentā izcelti galvenie finanšu sistēmas ievainojamības aspekti un sniegti praktiski riska indikatori, kas var palīdzēt identificēt šādas darbības savlaicīgi. Ziņojums (angļu valodā) "Finanšu izlūkošanas dienests norāda, ka FATF ziņojumā iekļautā informācija var būt īpaši noderīga, izvērtējot Eiropas Savienības noteikto sankciju piemērošanu Krievijai. Tāpat vēršam uzmanību, ka Krievijas sadarbība ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku ir faktors, kas jāņem vērā veicot proliferācijas finansēšanu (PF) un sankciju apiešanas risku izvērtējumu" Īsumā Pašreizējo riska vidi raksturo tas, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki iegādājas un/vai iegūst divējāda lietojuma preces, tehnoloģijas un zināšanas, izmantojot iepirkumu tīklus.Korejas Tautas Demokrātiskā Republika tiek identificēta kā nozīmīgākais PF riska avots, kas plaši izmanto kiberuzbrukumus, informācijas tehnoloģiju speciālistus, dažādas nozares un darbības, lai apietu sankcijas un iegūtu līdzekļus savai MII programmai.Ziņojumā identificēti sankciju apiešanas shēmu piemēri, kuros iesaistīta Irāna un Krievija. Neraugoties uz to, ka šīs valstis nav pakļautas ar proliferāciju saistītām ANO sankcijām un tās neietilpst FATF PF riska definīcijā, to rīcība rada nozīmīgus apdraudējumus.Jaunajām tehnoloģijām un virtuālajiem aktīviem ir pieaugoša loma sankciju apiešanas shēmās. Lai apietu sankcijas un ar PF saistītās eksporta kontroles, tiek izmantotas sarežģītas shēmas. Pamatojoties uz FATF Globālā tīkla iesniegto informāciju, ziņojumā izceltas četras galvenās tipoloģijas: starpnieku piesaistīšana, lai apietu sankciju ierobežojumus;patiesā labuma guvēju informācijas slēpšana, lai piekļūtu finanšu sistēmai;virtuālo aktīvu un citu tehnoloģiju izmantošana;jūras un kuģniecības nozaru izmantošana. Ziņojumā aprakstītas problēmas un labā prakse attiecībā uz PF un sankciju apiešanas atklāšanu, izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, iekšzemes koordināciju un sadarbību, kā arī starptautisko sadarbību. Norādām, ka drīzumā ziņojums būs pieejams arī latviešu valodā sadaļā “Vadlīnijas un skaidrojumi”. FATF (Financial Action Task Force) jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā (AML/CFT/CPF). Iveta LocāneStratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļasvadītāja vietnieceTālrunis: (+371) 26273244E-pasts: prese@fid.gov.lv   

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast atbildes tostarp par preču tranzītu caur Krieviju un Baltkrieviju, kā arī situācijām, kad Latvijas teritoriju šķērso transportlīdzekļi, kas reģistrēti šajās valstīs. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta.

Lai palīdzētu uzņēmējiem izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai darījumos ar komersantiem paaugstināta sankciju riska valstīs, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. Paaugstināta sankciju riska valstis ir tādas valstis, kas nenosaka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, un kas to ģeogrāfiskā novietojuma vai citu iemeslu dēļ tiek izmantotas, lai apietu sankciju regulējumā noteiktos ierobežojumus, piemēram, lai sankcijām pakļautas preces nogādātu Krievijā vai Baltkrievijā. Vadlīnijās atrodami skaidrojumi: kā identificēt savai uzņēmējdarbībai piemītošos sankciju riskus, veicot sankciju risku novērtējumu;kāda veida darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar paaugstinātu sankciju risku;kā ieviest un veikt pasākumus, tostarp darījumu partneru un darījumu padziļinātas pārbaudes, lai pārvaldītu identificētos sankciju riskus;kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm, tādējādi atvieglojot darījumu izpildi. Vadlīnijas izstrādājis FID sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Ārlietu Ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Vadlīnijas izstrādātas, lai palīdzētu pārvaldīt sankciju riskus saistībā ar ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, tomēr tās ir izmantojamas arī plašāk – citu sankciju risku kontekstā. Augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju regulējumā noteikto pienākumu izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai.

Otrdien, 2025. gada 10. jūnijā, Latvijā stāsies spēkā būtiski grozījumi attiecībā uz atbildību par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Grozījumi paredz gan stingrākus kriminālsodus, gan jaunu administratīvās atbildības mehānismu, kā arī vienkāršotu ziņošanu par starptautisko sankciju pārkāpumiem. Šīs izmaiņas stiprina valsts spēju efektīvi saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj starptautiskās sankcijas. “Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzdevums ir nodrošināt, ka sankciju pārkāpumi tiek sodīti ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem no pārkāpumu izdarīšanas sodiem. Stiprinot bargu sodu pieeju smagiem noziedzīgiem nodarījumiem un vienlaikus paredzot administratīvās atbildības noteikšanu par mazāka apmēra pārkāpumiem, ir sperts nozīmīgs solis, lai efektivizētu visu iesaistīto institūciju darbu sankciju pārkāpšanas apkarošanai, noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai. Tas šobrīd jo sevišķi būtiski ir saistībā ar notiekošo Krievijas agresijas karu pret Ukrainu”, norāda Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns. “Šīs ir nozīmīgas izmaiņas, kuru galvenais mērķis ir atturēt no potenciālas sankciju pārkāpšanas, kā arī padarīt sankciju pārkāpšanas izmeklēšanu un sodīšanu ātrāku un efektīvāku. Vienlaikus saglabāta kriminālatbildība par finanšu sankciju pārkāpumiem, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kas veicina Krievijas militārās agresijas turpināšanu pret Ukrainu,” skaidro FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Bargāki sodi par sankciju pārkāpumiem Krimināllikuma 84. pantā ieviestas jaunas noziedzīgā nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, nodrošinot iespēju piemērot bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu. Par darbībām ar sankcijām pakļautām precēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem kriminālatbildība iestāsies, ja sankciju pārkāpšana izdarīta ievērojamā apmērā – preču vai ar tām saistīto pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro. Vienlaikus saglabāts esošais kriminālatbildības slieksnis gadījumos, kad pārkāpumi skar stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas, kā arī citu sektorālo vai mērķēto finanšu sankciju objektus. Administratīvā atbildība par mazāka apmēra pārkāpumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā papildināts regulējums, nosakot administratīvo atbildību gadījumos, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro. Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro. Šī pieeja atvieglos un ļaus efektīvāk risināt pārkāpumus, kam nav augstas kaitīguma pakāpes, vienlaikus nodrošinot sankcijām pakļauto preču konfiskāciju un personu atturēšanu no pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Vienkāršota ziņošanas kārtība Ar grozījumiem atvieglota ziņošanas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu (t. sk. apiešanu, kas ir sankciju pārkāpšanas izpausme) vai pārkāpšanas mēģinājumu kārtība, nosakot vienu iestādi – Finanšu izlūkošanas dienestu, kam ziņojumi būtu iesniedzami. Balstoties uz minētajiem grozījumiem, Finanšu izlūkošanas dienests ir atjaunojis vadlīnijas par ziņojumu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, kas tiks publicētas Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē: https://fid.gov.lv/lv/darbibas-jomas/vadlinijas-tipologijas-riki Grozījumi veikti Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Krimināllikumā un likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", nodrošinot 24.04.2024. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 transponēšanu.

No 2024. gada 1. aprīļa Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, tāpēc FID tīmekļvietnē sankcijas.fid.gov.lv pieejamas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu un izpildi.  Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv vai zvanot pa tālruni 67044430. Papildu materiāls: pieejams informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 02.06.2025.