Aktualitātes

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir aktualizējis sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar jautājumiem un atbildēm, kas sagatavoti sadarbībā ar finanšu sektoru, lai palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem izvērtēt klientu un darījumu atbilstību sankciju normatīvajam regulējumam. Publicētie skaidrojumi sadaļā “Finanšu nozare” sniedz atbildes uz jautājumiem par sankciju piemērošanu finanšu sektora pakalpojumu sniedzēju darbībā – īpaši attiecībā uz noguldījumu ierobežojumiem un norēķinu karšu nosūtīšanas aizliegumu uz Krieviju un Baltkrieviju, tādējādi sekmējot vienotu izpratni un sankciju režīmu efektīvu izpildi. FID uzsver, ka, ievērojot sankciju normatīvajā regulējumā noteiktos ierobežojumus, kredītiestādēm ir pienākums rūpīgi izvērtēt katru situāciju un nodrošināt sankciju izpildi praksē. Papildinātie BUJ sniedz praktiskus piemērus un atsauces uz Eiropas Komisijas vadlīnijām, kas palīdz pakalpojumu sniedzējiem konsekventi piemērot sankciju regulējumu. Atbildes ir informatīvas un nav juridiski saistošas – oficiālas definīcijas ir pieejamas attiecīgajos normatīvajos aktos. FID informē, ka sadaļā publicētā informācija tiks regulāri pārskatīta un aktualizēta. Šī sadaļa tapusi sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju (FNA) un finanšu sektora pārstāvjiem, piedaloties arī Latvijas Bankai, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei un citām iesaistītajām iestādēm. Pirms skaidrojumu sagatavošanas tiek uzklausīti gan publiskā, gan privātā sektora viedokļi un praktiskie apsvērumi, lai veidotu vienotu, saskaņotu pieeju. Informācija atjaunināta 17.10.2025.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) ir lēmusi no 2025. gada 28. septembra atjaunot vairākus sankciju režīmus pret Irānu, kas sākotnēji tika ieviesti 2006. gadā, lai apturētu potenciālu kodolieroču izstrādi valstī. 2015. gadā sankcijas tika apturētas, taču šī gada 25. augustā Lielbritānija, Francija un Vācija informēja ANO DP par būtisku saistību nepildīšanu no Irānas puses. Tas deva Irānai 30 dienas, lai atrastu diplomātisku risinājumu un novērstu sankciju atjaunošanu – termiņš beidzās pirms nedēļas. Atjaunotās sankcijas ietver sešas ANO DP rezolūcijas: Nr. 1696 (2006) pieprasa Irānai apturēt visas ar urāna bagātināšanu saistītas darbības un liedz citām valstīm nodot Irānai raķešu tehnoloģijas;Nr. 1737 (2006) aizliedz ar proliferāciju saistītu tehnoloģiju nodošanu Irānai, kā arī nosaka aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežojumus ar proliferāciju saistītiem indivīdiem un vienībām. Pašlaik sankcijas vērstas pret 43 fiziskām un 78 juridiskām personām;Nr. 1747 (2007) papildina sankciju subjektu sarakstu un nosaka finansējuma ierobežojumus Irānai;Nr. 1803 (2008) papildina sankciju subjektu sarakstu un pastiprina kontroles pasākumus, lai efektīvāk uzraudzītu sankciju izpildi;Nr. 1835 (2008) apstiprina apņemšanos ievērot sankcijas;Nr. 1929 (2010) nosaka visaptverošas sankcijas, tostarp pilnīgu ieroču embargo un aizliegumu Irānai ieguldīt ārvalstu raķešu tehnoloģiju attīstībā. Papildu informācija pieejama arī Ārlietu ministrijas mājaslapā. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. panta pirmo daļu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs uzstājās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) publiskajā uzklausīšanā par Eiropas Savienības (ES) finanšu sankciju pret Krieviju ieviešanu un to efektivitāti. Diskusijā piedalījās arī Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektors Džons Berigans (John Berrigan). “Pašreiz spēkā esošās finanšu sankcijas ir spēcīgas, taču dalībvalstīm ir jāuzlabo to īstenošana praksē. Bez vienotākas sankciju piemērošanas to ietekme uz Krieviju būs mazāka nekā iespējams,” uzsvēra Paulis Iļjenkovs. Foto: no kreisās Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektors Džons Berigans (John Berrigan) un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs. Savā uzrunā FID pārstāvis akcentēja trīs būtiskus aspektus: ES finanšu sankcijas pret Krieviju ir spēcīgas un ietekmīgas – tās ietver aktīvu iesaldēšanu aptuveni 25 miljardu eiro apmērā, Krievijas Centrālās bankas rezervju imobilizāciju aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, kā arī kapitāla tirgus ierobežojumus, darījumu aizliegumus un citus pasākumus.To ietekme ir tieši atkarīga no vienotas un koordinētas ieviešanas. Latvija ir izveidojusi centralizētu pieeju: vienotu sankciju izpildi, pārbaudītu iesaldēto aktīvu reģistru, ciešu maksājumu un tirdzniecības plūsmu uzraudzību, plašas vadlīnijas uzņēmējiem un jau ap 600 kriminālprocesu, pārsvarā par tirdzniecības sankciju pārkāpumiem.Regulāri jāvērtē, kuras finanšu sankcijas ir visefektīvākās, un koncentrēt muitas, finanšu izlūkošanas dienestu, tiesībaizsardzības un atbilstības nodrošināšanas komandu darbību tajās jomās, kurās rezultāti ir spēcīgākie. Diskusijā tika aktualizēti arī sankciju apiešanas riski, tostarp ar trešo valstu un kriptovalūtu starpniecību. P. Iļjenkovs norādīja, ka, pateicoties ES 19. sankciju paketei, iespējams vērsties arī pret ārpus ES esošiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz Krievijai izvairīties no sankcijām. Tāpat tika apspriesta iespēja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu aizdevumiem Ukrainai, kā arī stiprināt pasākumus, lai konfiscētu Krievijas oligarhu ar noziedzīgu darbību saistītos līdzekļus. Plašāku informāciju un diskusijas ierakstu iespējams skatīt šeit.

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijas Federācijā, vai pret fiziskām un juridiskām personām, kas darbojas ekonomikas nozarēs un nodrošina būtisku ienākumu avotu Krievijas Federācijai. FID skaidro, ka Latvijas nacionālo finanšu sankciju ietvars pēc būtības atbilst Eiropas Savienības noteiktajām mērķētajām finanšu sankcijām. Tas nozīmē, ka, nosakot nacionālās finanšu sankcijas, personai tiek iesaldēti līdzekļi un jebkādi citi saimnieciski resursi, kā arī tiek noteikts aizliegums darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Minētais pēc būtības nozīmē, ka ir aizliegts tieši vai netieši veikt jebkādus darījumus ar personām, kas pakļautas finanšu sankcijām. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija skaidro, ka, turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, ir nepieciešams veicināt Latvijas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti vai ir bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas nacionālajai drošībai. FID atgādina, ka ikvienai personai ir pienākums nekavējoties ziņot FID par starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, tostarp par jebkādu līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tas nozīmē – ja persona ir iekļauta Latvijas nacionālajā sankciju sarakstā un tai tiek iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, par to nekavējoties jāinformē FID. Plašāka informācija par ziņošanas pienākumiem pieejama sadaļā “FID iesniedzamā informācija”. 2025. gada 12. septembrī Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu”. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Noteikumi stājās spēkā 2025. gada 13. septembrī. Tie paredz arī izņēmumu gadījumus sankciju izpildē, kad FID var pieņemt lēmumu par izņēmumu piemērošanu, t.i., lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Vienlaikus informējam, ka 2025. gada 12. septembrī Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi nolēma pagarināt līdz 2026. gada 15. martam ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Iveta Locāne Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece E-pasts: prese@fid.gov.lv

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast arī atbildes par FID izdoto Vispārējo saskaņojumu – piemēram, ko saskaņojums paredz, vai drīkst veikt maksājumu sankciju subjekta vietā uz Vispārējā saskaņojuma pamata un, vai drīkst sankciju subjektam pārdot preces un sniegt pakalpojumus uz šī saskaņojuma pamata. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 12.09.2025.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) piedāvā noskatīties video ierakstu no mācībām “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, kurā eksperti skaidro nianses par sankciju pārkāpšanas riskiem un sniedz praktiskus padomus to identificēšanā un pārvaldībā. Pieejamais ieraksts un prezentācija ir noderīga uzņēmējiem, biznesa konsultantiem, juristiem un publiskā sektora pārstāvjiem. Mācības vada FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja Marta Tilhena un Finanšu nozares asociācijas padomnieks (FNA) Edgars Pastars. Video ierakstā FID pārstāve dalās ar praktiskiem piemēriem par biežāk sastopamajiem riskiem darījumos ar paaugstināta riska valstīm un skaidro, kādām niansēm jāpievērš uzmanība šāda tipa darījumos. FNA padomnieks skaidro, kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm un atvieglotu darījumu izpildi. Mācību laikā dalībniekiem bija iespēja uzdot jautājumus par sev interesējošām tēmām. Prezentācija Informējam, ka FID ir izstrādājis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumos, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem. FID turpinās mācību ciklu un piedāvās vēl divus tematiskus tiešsaistes seminārus – par mērķētajām finanšu sankcijām un to piemēriem, kā arī par sektorālajām sankcijām. FID aicina sekot līdzi aktualitātēm tīmekļvietnē un sociālajos tīklos, lai saņemtu informāciju par nākamajām mācībām. Īpaša uzmanība turpmākajās tiešraidēs tiks pievērsta sadarbības partneru un darījumu padziļinātai pārbaudei, kā arī pasākumiem, kas palīdz pārvaldīt sankciju riskus.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi aicina eksportētājus pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem riskiem, kas saistīti ar kopīgas augstas prioritātes preču1 eksportu uz trešajām valstīm. Tās ir preces, kuras apejot ES noteiktās sankcijas, nonāk Krievijā vai Baltkrievijā un tiek izmantotas militārām vajadzībām. Kopīgas augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas izmantotajos ieročos Ukrainā. ES sankciju regulējums paredz aizliegumus un papildu pienākumus personām, kas iesaistītas kopīgas augstas prioritātes preču apritē. Šo aizliegumu mērķis ir nodrošināt, ka Krievijai nav pieejas kritiski svarīgām tehnoloģijām un vājināt tās rūpniecisko bāzi, tādējādi ierobežojot agresorvalsts iespēju īstenot karadarbību Ukrainā. Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināti uzrauga šādu preču apriti un ar to saistītā sankciju regulējuma izpildes efektivitāti. ES sankciju regulējums paredz noteiktus aizliegumus un pienākumus personām, kas iesaistītas augstas prioritātes preču apritē. Tie attiecas ne tikai uz pārdošanu, piegādi un eksportu, bet arī uz preču transportēšanu, iekraušanu un pārkraušanu. Tādēļ aizliegumi ir spēkā arī gadījumos, kad preces netiek ievestas ES, bet tikai pārvadātas starp trešo valsti un Krieviju vai Baltkrieviju. Uzņēmējiem šie aizliegumi ir jāievēro vienmēr – neatkarīgi no tā, kur sākas preču eksports un vai preces šķērso ES teritoriju. Informējam, ka FID ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”, lai palīdzētu uzņēmējiem gūt izpratni par to, kā izstrādāt un ieviest pasākumu kopumu jeb iekšējo kontroles sistēmu (IKS) sankciju risku mazināšanai un pārvaldīšanai, veicot darījumus ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs, īpaši darījumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem. Kopīgas augstas prioritātes preču eksportētāji var pielietot šīs vadlīnijas, lai izpildītu tiem sankciju normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu2 izstrādāt un ieviest IKS sankciju risku mazināšanai un efektīvai pārvaldīšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka kopīgas augstas prioritātes preču eksportētājiem IKS pasākumi ir jāievieš un jāpiemēro attiecībā uz visiem darījumiem, ne tikai uz darījumiem ar darījumu partneriem paaugstināta riska valstīs. Galvenie aizliegumi un pienākumi: Aizliegums tieši vai netieši eksportēt uz Krieviju, Baltkrieviju un noteiktām personām, kas saistītas ar militāro un rūpniecisko sektoru, kā arī tranzīta aizliegums: kopīgas augstas prioritātes preces ir aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Krievijā vai Baltkrievijā, vai izmantošanai Krievijā vai Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ES izcelsmes preces un tehnoloģijas. Aizliegts šīs preces vest tranzītā caur Krievijas un Baltkrievijas teritoriju.3 Šīs preces aizliegts arī tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt noteiktām personām arī ārpus Krievijas un Baltkrievijas, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru.4 Pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar preču nonākšanu Krievijā un Baltkrievijā, un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu: samērīgi to būtībai un apmēram jāveic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, un jānodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti; samērīgi to būtībai un apmēram jāīsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to, vai dalībvalsts līmenī, vai ES līmenī.5 Pienākums līgumiski aizliegt preču re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā: eksportētāji, pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot augstas prioritātes preces uz trešo valsti, aizliedz re-eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, un re-eksportu izmantošanai Krievijā un Baltkrievijā, nodrošinot, ka nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir paredzēti atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts re-eksporta aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis re-eksporta aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID.6 Pienākums līgumiski aizliegt intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpuma nodošanu uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā: pārdodot, licencējot vai jebkādā citā veidā nododot intelektuālā īpašuma tiesības vai komercnoslēpumus, kā arī piešķirot tiesības piekļūt vai atkārtoti izmantot jebkādu materiālu vai informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un kas ir saistīta ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ar līgumu jāaizliedz saviem trešo valstu partneriem izmantot šādas intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju saistībā ar kopīgajām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju vai izmantošanai Krievijā, un prasa, lai trešo valstu partneri aizliegtu iespējamiem šādu intelektuālā īpašuma tiesību vai komercnoslēpumu apakšlicences turētājiem izmantot minētās intelektuālā īpašuma tiesības, komercnoslēpumus vai citu informāciju. Nolīgumā ar trešās valsts darījuma partneri ir jāparedz atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja tiek pārkāpts minētais intelektuālā īpašuma nodošanas aizliegums. Par apstākli, ka trešās valsts darījuma partneris pārkāpis minēto nodošanas aizliegumu, personām Latvijā nekavējoties jāinformē FID. 7 Pienākums saņemt atļauju preču eksportam uz trešo valsti, ja Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa par minēto pienākumu informējusi eksportētāju: ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 20. jūlijā, ES sankciju regulējumā ieviesta prasība saņemt atļauju tādu preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Krievijas vai Baltkrievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību uz jebkuru trešo valsti, ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai iedibināts, ir informējusi eksportētāju par minēto prasību.8 Augstas prioritātes preču saraksts (Excel). FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. 1 Kopīgas augstas prioritātes preces uzskaitītas Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā; un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006) XXX pielikumā. 2 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8.ga pants. 3 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.a pantu un Regulas Nr. 765/2006 1f pantu. 4 Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 2.b pantu un Regulas Nr. 765/2006 1fa pantu. Personu, kas ir militāri galalietotāji, kas ir daļa no Krievijas vai Baltkrievijas militārā un rūpnieciskā kompleksa vai kam ir komerciālas vai cita veida saiknes ar Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, vai kas citādi atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru, saraksts iekļauts Regulas Nr. 833/2014 IV pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 V pielikumā. 5 Regulas Nr. 833/2014 12.gb pants, Regulas Nr. 765/2006 8ga pants. 6 Regulas Nr. 833/2014 12.g pants, Regulas Nr. 765/2006 8.g pants. Papildu informācija: “https://finance.ec.europa.eu/publications/no-re-export-russia-clause_en” 7 Regulas Nr. 833/2014 12.ga pants. 8 Regulas Nr. 833/2014 2.a panta 1.aa punkts, Regulas Nr.765/2006 1.f panta 1.aa punkts.

Finanšu izlūkošanas dienests ir aktualizējis sadaļu "Biežāk uzdotie jautājumi" (BUJ) par sankciju izpildi, papildinot to ar skaidrojumiem par pēdējā mēneša laikā biežāk sastaptajiem, neskaidrajiem jautājumiem. Sadaļā var rast arī atbildes par finanšu līdzekļu plūsmu – piemēram, vai ir atļauts vest uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku eiro banknotes, kā arī par iespējām izņemt līdzekļus no konta kredītiestādē, kas iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Atbildes ir papildu informācija un nav uzskatāmas par juridiski saistošām definīcijām – oficiālās definīcijas pieejamas attiecīgajos likumos un normatīvajos aktos, kā arī FID tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu materiāls: pieejams arī informatīvais materiāls par biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu – skatīt šeit. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiks periodiski pārskatīta. Informācija atjaunināta 15.08.2025.

Latvijā nostiprināts būtisks precedents sankciju izpildes jomā – Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Latvijā reģistrētas juridiskās personas pieteikumu par tās dzēšanu no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) uzturētā sankciju subjektu saraksta. Juridiskā persona 50 % apmērā netieši pieder sankciju sarakstā iekļautai personai. Noraidot prasību par vairāk nekā miljona eiro zaudējumu atlīdzību, tiesa secināja, ka iesaistīto iestāžu rīcība, publicējot informāciju par pieteicēju sankciju subjektu sarakstā, vērtējama kā tiesiska. Tāpat netika konstatēta tieša cēloņsakarība starp iestāžu darbībām un pieteicēja nespēju nokārtot saistības, kā rezultātā piedziņa tika vērsta pret pieteicējam piederošo helikopteru. “Šis spriedums ir būtisks solis Latvijas tiesu prakses nostiprināšanā sankciju izpildē. Tas skaidri apliecina, ka 50 % īpašumtiesību juridiskā personā ir pietiekams pamats veikt šādas sarakstā neiekļautas juridiskās personas aktīvu iesaldēšanu. Būtiski, ka tiesa apstiprina nepieciešamību kontroles elementu interpretēt plaši, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tādējādi tiek nodrošināts, ka sankcijām pakļauto personu centieni pārvietot aktīvus, izmantojot fasādes personas, trastus vai čaulas uzņēmumus un citi mēģinājumi izvairīties no sankciju attiecināšanas, ir nesekmīgi,” skaidro Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesisko regulējumu un paraugpraksi 50 % īpašumtiesību ir pietiekami, lai uz personu, kas nav tieši iekļauta sankciju sarakstā, attiecinātu tos pašus ierobežojumus kā uz sarakstā iekļautu personu, tostarp līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Līdz ar to FID rīcība, konstatējot pieteicēja aktīvu iesaldēšanas pamatotību un iekļaujot to FID uzturētajā sankciju subjektu sarakstā, šajā gadījumā atzīta par tiesisku. Tiesa, atsaucoties uz Komerclikuma normām, norādīja, ka 50 % kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesības dod iespēju arī noteikt valdes sastāvu, ietekmēt vai bloķēt uzņēmuma lēmumus un kontrolēt līdzekļu un resursu izmantošanu, kas pilnībā atbilst kontroles elementam ES sankciju regulējuma izpratnē. Plaša kontroles jēdziena interpretācija ir nepieciešama, lai nepieļautu sankciju apiešanu. Tiesa vērš uzmanību uz reālo situāciju, kurā aktīvi var tikt pārvietoti īsā laikposmā, un tāpēc ir konstatēti veidi, kādos sarakstā iekļauta persona var īstenot kontroli pār sarakstā neiekļautu vienību (piemēram, vairākuma līdzdalība, fasādes personu izmantošana, trastu, čaulas sabiedrību un sabiedrību ar ierobežotu atbildību izmantošana). FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.