breadcrumb arrow breadcrumb arrow
Aktualitātes

Aktualitātes

23.05.2025 11:32
ES nosaka jaunas sankcijas pret “ēnu flotes” kuģiem un papildina sankciju sarakstus
Otrdien, 2025. gada 20. maijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. “Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti – aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID,” saka Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Galvenie 17. sankciju kārtas elementi: Papildināti sankciju saraksti Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas (17 fiziskas un 58 juridiskas), tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Jauni kritēriji personu iekļaušanai sankciju sarakstā Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildu iepriekšējām sankcijām ES ieviesusi jaunus ierobežojumus preču eksportam, kas veicina Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, aizsardzības un drošības sektora stiprināšanu, kā arī militāro sistēmu izstrādi un ražošanu. Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts Papildina sankciju sarakstu ar vēl 189 “ēnu flotes” kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 342 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Papildu pasākumi vērsti pret uzņēmumiem un apdrošinātājiem, kas atbalsta “ēnu flotes” darbību, tostarp uzņēmumiem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un Honkongas. Pateicoties šiem pasākumiem un naftas cenu griestiem, Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ir samazinājušies par 38 miljardiem eiro, kopš ES sankciju ieviešanas brīža. 2025. gada martā Krievijas ieņēmumi bija par 13,7 % mazāki nekā 2023. gada martā un par 20,3 % mazāki nekā 2022. gada martā. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija (angļu valodā) ES Oficiālajā Vēstnesī. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija. 2025. gada 24. februārī apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.
14.05.2025 11:30
Bīstamais un sankcijām pakļautais amonija nitrāts pilnībā izvests no ostas teritorijas
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka līdz 2025. gada 6. maijam no SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) termināļa ir pilnībā izvests viss uzglabātais amonija nitrāts. Līdz ar to ir novērsts iespējamais vides apdraudējums, kas iepriekš bija saistīts ar šīs kravas uzglabāšanu. FID lēmumu atļaut amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kurš nav pakļauts starptautiskajām sankcijām, pieņēma 2025. gada 5. martā ar mērķi novērst potenciālo vides risku. Visi darījuma rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu. Minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā reakcija uz Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu. Šobrīd RFT terminālī vēl atrodas citas minerālmēslu kravas, kuras nav klasificējamas kā sprādzienbīstamas. Šīs kravas, atbilstoši starptautisko sankciju prasībām, ir iesaldētas. Termināļa operators RFT ir atbildīgs par šo kravu uzglabāšanu un nodrošina to atbilstību normatīvo aktu un kompetento iestāžu noteiktajām prasībām Valsts vides dienesta uzraudzībā. FID turpina ciešu sadarbību ar iesaistītajām iestādēm, nodrošinot sankciju režīma izpildi un sabiedrības drošības interešu ievērošanu. Sankciju subjekts Dmitrijs Mazepins netieši kontrolē gan RFT, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas tiek uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta RFT saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai. Eiropas Savienības tiesību akti paredz iespēju piemērot izņēmumus sankciju režīmam, tostarp gadījumos, kad nepieciešams steidzami novērst būtisku vides apdraudējumu. No 2024. gada 1. aprīļa sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā kompetentā iestāde ir FID. Iepriekš FID jau ir ziņojis par tobrīd vēl notiekošo amonija nitrāta izvešanas procesu.
30.04.2025 11:28
Sankcijām pakļautais amonija nitrāts tiek izvests no ostas teritorijas, samazinot iespējamos vides apdraudējuma riskus
2024. gada 1. novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, kas tika uzglabāti SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) terminālī. Šī atļauja tika piešķirta, lai novērstu iespējamu vides apdraudējumu. Sākotnēji bija plānota minerālmēslu izsole, tomēr izsoļu process nenotika. 2025. gada 5. martā tika pieņemts FID lēmums par RFT terminālī uzglabātā amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām. Arī šī atļauja tika sniegta, lai novērstu iespējamo vides apdraudējumu. Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jau ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu. Pašlaik turpinās minerālmēslu fiziskā izvešana no RFT termināla, un lielākā daļa amonija nitrāta (aptuveni 75% no visa amonija nitrāta) jau ir izvesta, tādējādi samazinot iespējamos vides apdraudējuma riskus. Konteksts Minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā reakcija uz Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu. Sankciju subjekts Dmitrijs Mazepins netieši kontrolē gan RTF, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta RFT saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai. Eiropas Savienības tiesību akti paredz iespēju piemērot izņēmumus sankciju režīmam, tostarp gadījumos, kad nepieciešams steidzami novērst būtisku vides apdraudējumu. No 2024. gada 1. aprīļa sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā kompetentā iestāde ir Finanšu izlūkošanas dienests.
11.04.2025 11:26
Izveidots ES Sankciju palīdzības dienests mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam
Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Savienības (ES) Sankciju palīdzības dienestu – vienas pieturas aģentūru, kas sniegs atbalstu ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sankciju ievērošanā. ES Sankciju palīdzības dienests piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, lai atvieglotu sankciju prasību izpildi, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un veicinātu uzņēmumu pārliecību par to atbilstību ES ierobežojošajiem pasākumiem. ES Sankciju palīdzības dienesta mērķi. Sankciju atbilstības pārbaudes atbalsts: nodrošināt personalizētu atbalstu sankciju atbilstības pārbaudēs, piedāvājot individuālas konsultācijas ar ekspertu komandu, kas palīdzēs veikt partneru un darījumu atbilstības izvērtēšanu.Informācijas un resursu nodrošināšana: izstrādāt un publicēt rokasgrāmatas, labās prakses piemērus, veiksmes stāstus, ziņas u.c. informatīvus materiālus, lai veicinātu izpratni par sankcijām. Nodrošināt sarakstu ar ES resursiem, kas ietver rīkus, vadlīnijas un metodiku sankciju ievērošanai.Apmācību un pasākumu organizēšana: regulāri rīkot, tostarp piedalīties apmācībās, konferencēs un semināros, lai veicinātu informētību un palīdzētu uzņēmumiem izprast ES sankciju prasības un to izpildi. Kāpēc izvēlēties ES Sankciju palīdzības dienestu? ES Sankciju palīdzības dienests piedāvā bezmaksas, personalizētu un praktisku pieeju, kas palīdz MVU ne tikai izpildīt sankciju prasības, bet arī droši darboties starptautiskajos tirgos. ES Sankciju palīdzības dienesta tīmekļa vietnē pieejama informācija par sankcijām un atbilstības prasībām, kas skar vairāk 40 valstis, kā arī pasākumu kalendārs, apmācības u.c. aktualitātes. Vairāk informācijas: https://eu-sanctions-compliance-helpdesk.europa.eu/index_en
31.03.2025 11:22
"Sankcijas Latvijā: faktiskā situācija un izaicinājumi" – saruna ar Pauli Iļjenkovu
Jaunākajā Finanšu nozares asociācijas raidieraksta “Finanšu dialogs – par būtiskāko” sērijā “Sankcijas un to kontrole Latvijā – kāda ir faktiskā situācija?” saruna ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieku sankciju jautājumos. Epizodē apspriesti tādi jautājumi kā: Kā Latvija tiek galā ar sankciju kontroli un to apiešanas riskiem?Kāda ir Latvijas loma starptautiskajā sankciju sistēmā?Vai Latvijas uzņēmumiem un finanšu iestādēm jāgatavojas stingrākiem nosacījumiem? Sarunas laikā Paulis Iļjenkovs sniedz ieskatu par: FID gada darbības rezultātiem kopš tā kļūšanas par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos;Situāciju ar iesaldētajiem līdzekļiem un aktīviem Latvijā;Kriminālprocesu skaita pieaugumu un sankciju apiešanas mēģinājumiem;ES dalībvalstu saskaņoto pieeju sankciju ievērošanā un ASV/Lielbritānijas sankciju piemērošanas tendencēm. Tāpat epizodē tiek skaidrots, kādas prasības tiek izvirzītas finanšu iestādēm un uzņēmumiem sankciju ievērošanā, kā arī apspriesti izaicinājumi, kas sagaida sankciju jomā 2025. gadā.
17.03.2025 11:20
Eiropas Komisija brīdina par augstu sankciju apiešanas risku saplākšņa importā
Eiropas Komisija ir izdevusi brīdinājumu par augstu sankciju apiešanas risku attiecībā uz saplāksni, īpaši bērza saplāksni, kas tiek importēts no Krievijas un Baltkrievijas. Saplāksnis ir svarīgs ienākumu avots šīm valstīm, un ES sankcijas aizliedz tieši vai netieši iegādāties, importēt vai pārvadāt saplāksni un citus koksnes izstrādājumus no šīm valstīm. Tiek aizliegtas arī saistītās pakalpojumu darbības, piemēram, starpniecība un loģistikas atbalsts. Kā daļa no sankciju apiešanas shēmām, Krievijas un Baltkrievijas ražotāji izmanto trešo valstu uzņēmumus, kas pārmarķē un pārpako šo produkciju, lai slēptu tās patieso izcelsmi. Šie uzņēmumi var nodrošināt nepatiesus dokumentus un izmantot neuzticamus loģistikas maršrutus, kas palielina risku pārkāpt sankcijas. Eiropas Komisija norāda, ka uzņēmumiem, kas importē saplāksni, īpaši jāpievērš uzmanība izcelsmes pārbaudei. Tas attiecas gan uz pirmajiem izplatītājiem, gan starpniekiem, gan gala lietotājiem. Šāda pārbaude ir nepieciešama, lai novērstu sankciju pārkāpumus un nodrošinātu atbilstību ES regulējumiem. Svarīgi brīdinājumi: saplāksnis ir izgatavots no bērza;ražotājs/eksportētājs atrodas valstī ar tirdzniecības saitēm ar Krieviju vai Baltkrieviju, piemēram, Ķīnā, Kazahstānā vai Turcijā;ir veikti apstrādes pasākumi, kas nav ekonomiski pamatoti;loģistikas maršruti šķiet neloģiski. Lasīt vairāk: https://ej.uz/ob72
27.02.2025 11:17
Augstas prioritātes preču eksportētājiem jāievieš pasākumi sankciju apiešanas novēršanai
No 2024. gada 26. decembra personām, kas pārdod, piegādā, nodod vai eksportē augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas preces ir pienākums veikt pasākumus, lai identificētu riskus, kas saistīti ar šo preču nonākšanu Krievijā un īstenot atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai šos riskus mazinātu. Personām arī jānodrošina, ka šīs prasības īsteno tām piederošas vai to kontrolē esošas ārpus Eiropas Savienības iedibinātas sabiedrības. Augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas tādas preces un tehnoloģijas, kas ir svarīgas Krievijas militāro preču izstrādē, ražošanā, izmantošanā vai, kuras atrastas Krievijas ieročos kaujas laukā. Augstas prioritātes preču saraksts pieejams Padomes Regulas Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā1 (Regula Nr. 833/2014) XL pielikumā un XLVIII pielikumā. Attiecībā uz precēm, kas iekļautas Regulas Nr. 833/2014 XLVIII pielikumā, pienākums ieviest pasākumus sankciju apiešanas novēršanai stājas spēkā 2025. gada 26. maijā2. Minētās prasības noteiktas Regulas Nr. 833/2014 12.gb panta 1. punktā un paredz, ka fiziskas un juridiskas personas, kas pārdod, piegādā, nodod vai eksportē augstas prioritātes preču sarakstā iekļautas preces: samērīgi to būtībai un apmēram veic atbilstīgus pasākumus, lai identificētu un novērtētu riskus, kas saistīti ar augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un eksportu izmantošanai Krievijā, un nodrošina, ka minētie riska novērtējumi tiek dokumentēti un atjaunināti;samērīgi to būtībai un apmēram īsteno atbilstošu politiku, kontroli un procedūras, lai mazinātu un efektīvi pārvaldītu riskus, kas saistīti augstas prioritātes preču vai tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un eksportu izmantošanai Krievijā, neatkarīgi no tā, vai minētie riski ir identificēti to vai dalībvalsts līmenī, vai Savienības līmenī. Prasības neattiecas uz tādām personām, kas preces pārdod, piegādā vai nodod tikai Eiropas Savienībā vai Regulas Nr. 833/2014 VIII pielikumā uzskaitītajām partnervalstīm. Līdzīgas prasības augstas prioritātes preču eksportētājiem noteiktas arī Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu3. Detalizētāks skaidrojums par augstas prioritātes preču eksportētājiem noteikto prasību izpildi pieejams Eiropas Komisijas publicētajā bieži uzdoto jautājumu dokumentā, kas pieejams šeit. Informējam, ka Finanšu izlūkošanas dienests šobrīd izstrādā vadlīnijas komersantiem iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, kas cita starpā skaidros, kādus pasākumus sankciju apiešanas risku identificēšanai, pārvaldīšanai un mazināšanai augstas prioritātes preču eksportētājiem jāievieš, lai nodrošinātu tiem noteikto prasību izpildi. Vadlīnijas tiks publicētas FID tīmekļa vietnē. 1Konsolidētā versija pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0833-20241217&qid=1740390623098 2Padomes regula (ES) 2025/395 (2025. gada 24. februāris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202500395 3Konsolidētā versija pieejama šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02006R0765-20241216&qid=1740396235868
25.02.2025 11:14
Pieņemta 16. sankciju pakotne
Vakar, 2025. gada 24. februārī, apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Atzīmējot šo datumu, Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi 16. sankciju pakotni pret Krieviju, pastiprinot spiedienu uz Krieviju par tās uzsākto karu. ES atkārtoti apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainu un turpināt spiedienu uz Krieviju, līdz Ukrainā tiks panākts godīgs un ilgstošs miers.1 Galvenie 16. sankciju pakotnes elementi Papildināti sankciju saraksti Mērķēto finanšu sankciju sarakstos iekļauti vēl 83 subjekti – 48 fiziskas personas un 35 vienības, piemēram, kas atbalsta Krievijas militāro kompleksu, kas ir aktīvas sankciju apiešanā, kriptoaktīvu biržās Krievijā un jūrniecības nozarē. Papildus ir ieviesti divi jauni kritēriji, kas ļaus ES piemērot sankcijas personām un vienībām, kurām pieder vai kuras ekspluatē ēnu flotes kuģus, kā arī tiem, kas atbalsta vai gūst labumu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa. Paplašināts Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts Vēl 74 tankkuģiem, un citiem kuģiem, kas uzskatāmi par daļu no Krievijas “ēnu flotes”, aizliegta pieeja ES ostām un pakalpojumiem, jo tie pārkāpj naftas cenu griestus, transportē militāro aprīkojumu vai Ukrainā nozagtos graudus. Enerģijas ierobežojumi Aizliegts nodrošināt pagaidu uzglabāšanu Krievijas jēlnaftai un naftas produktiem ES teritorijā, neatkarīgi no naftas iepirkuma cenas un šo produktu galamērķa, kas līdz šim bija atļauts, ja šie produkti tika pārdoti ievērojot naftas cenu grieztus. Noteikti papildu ierobežojumi preču un tehnoloģiju eksportam, īpaši programmatūrai, kas saistīta ar naftas un gāzes izpēti, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas izpētes un ražošanas spējas. Turklāt tie paplašina aizliegumu piegādāt preces, tehnoloģijas un pakalpojumus jēlnaftas projektu pabeigšanai Krievijā, piemēram, “Vostok Oil” projektam, līdzīgi kā pašlaik tiek ierobežota sašķidrinātās dabasgāzes projektu pabeigšana. Alumīnija importa aizliegums Papildus jau spēkā esošajam aizliegumam importēt no Krievijas pārstrādātus alumīnija izstrādājumus, ar 16. sankciju pakotni noteikts arī aizliegumu ES importēt primāro alumīniju no Krievijas. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uzņēmumiem, tiek ieviests alumīnija importa kvotas mehānisms. Divejāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta un tranzīta aizliegumi Aizliegts vairāku preču, ko Krievija izmanto kaujas laukā, eksports uz Krieviju un tranzīts caur Krieviju. Piemēram, programmatūra, kas saistīta ar datorizētās numeriskās vadības (CNC) iekārtām, kas tiek izmantotas ieroču ražošanā, videospēļu kontrolieri, ko Krievijas armija izmanto dronu vadīšanai kaujas laukumā, un noteikti ķīmiskie savienojumi. Ierobežojumi bankām Pirmo reizi ES aizliedz darījumus ar ārvalstu bankām, kas izmanto Krievijas finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu jeb “SPFS” finanšu sistēmu. “SPFS” ir specializēts finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojums, ko izstrādājusi Krievijas Centrālā banka, lai neitralizētu ierobežojošo pasākumu ietekmi. Turklāt to Krievijas banku sarakstā, kurām aizliegts sniegt specializētus finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu (SWIFT), iekļautas vēl 13 Krievijas reģionālās bankas, kuras uzskata par svarīgām Krievijas finanšu un banku sistēmām. Transporta ierobežojumi Paplašināti kritēriji, kas ļaus noteikt sankcijas arī pret trešo valstu pārvadātājiem, kas veic iekšējos lidojumus Krievijā vai piegādā aviācijas preces Krievijas aviosabiedrībām vai iekšzemes lidojumiem Krievijā. Ja šīs aviokompānijas tiks iekļautas sarakstā, tām nebūs atļauts lidot uz ES. Turklāt ES ir pastiprinājusi esošo aizliegumu, kas attiecas uz kravu pārvadājumiem ES teritorijā, tostarp tranzītā, ko veic autotransporta uzņēmumi, kuros 25% vai vairāk pieder Krievijas fiziskām vai juridiskām personām. Jaunais noteikums aizliedz jebkādas izmaiņas šo uzņēmumu kapitāla struktūrā, kas palielinātu Krievijas īpašnieku daļu virs 25%. Aizliegumi attiecībā uz infrastruktūru ES ir aizliegusi jebkādus darījumus ar noteiktām Krievijas ostām, jūras ostām un lidostām. Noteikts jauns aizliegums ES operatoriem sniegt būvniecības pakalpojumus Krievijā. Ierobežojumi okupētajās Ukrainas teritorijās Aizliegta pakalpojumu sniegšana okupētajās teritorijās (Krima, Donecka, Hersona, Luhanska, Zaporižja), tostarp būvniecība, konsultācijas, IT un juridiskie pakalpojumi. Sankciju režīms šīm teritorijām pagarināts līdz 2026. gadam. Baltkrievijas sankciju režīma stiprināšana Sankciju paketē iekļauti papildu ierobežojoši pasākumi pret Baltkrieviju, saskaņojot tos ar tirdzniecības sankcijām, kas noteiktas Krievijai. Papildus tiek ieviesti ierobežojumi pakalpojumu un programmatūras pārdošanai vai sniegšanai, noguldījumiem, kriptoaktīvu makiem un transportam. Šī sankciju pakotne ir daļa no ES ilgtermiņa stratēģijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiskās un militārās spējas, kā arī lai novērstu sankciju apiešanu ar trešo valstu starpniecību. ES turpina cieši sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu sankciju efektīvu īstenošanu un atbalstītu Ukrainu tās cīņā par suverenitāti un teritoriālo integritāti. Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html *Tiks publicēta drīz. 1https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_585
18.02.2025 11:10
Uzņēmēju izpratne un izaicinājumi sankciju ievērošanā – jaunas aptaujas rezultāti
Lai nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem – tostarp apmācības un informatīvos pasākumus – Finanšu izlūkošanas dienests, kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, iniciēja sabiedriskās domas aptauju. Pērnā gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju ievērošanu visā uzņēmējdarbības vidē. Aptauja aptvēra 300 uzņēmumus no dažādām tautsaimniecības nozarēm, kas darbojas Latvijā un nodarbina 10 vai vairāk darbiniekus. Galvenie secinājumi: Sankciju ietekme – 45% uzņēmumu ir izjutuši sankciju sekas, it īpaši uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 milj. eiro un tie, kas jau īsteno sankciju atbilstības pasākumus.Atbalsta nepieciešamība – 42% uzņēmēju valsts iestāžu atbalstu sankciju ievērošanai vērtē kā pietiekamu, tomēr vairāk nekā puse vēlētos papildu atbalstu.Galvenās problēmas – 47% sankciju skarto uzņēmumu izjūt birokrātisku slogu, 38% sastopas ar grūtībām partneru pārbaudē, bet 36% nespēj sekot līdzi izmaiņām.Informācijas pieejamība – 66% uzņēmumu vēlas nekavējoties saņemt informāciju par sankciju izmaiņām, dodot priekšroku bezmaksas e-pasta ziņojumiem.Apmācību nepieciešamība – 69% uzņēmumu vēlas apgūt klientu un darījumu partneru izpēti, bet 62% uzskata par būtisku apmācību aizdomīgu darījumu identificēšanā. Uzņēmēji atbalsta sankcijas, taču nav pilnībā pārliecināti par to efektivitāti Aptaujas dati liecina, ka 88% uzņēmumu pilnībā atbalsta sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Taču, vērtējot sankciju efektivitāti, uzņēmumi snieguši vidēju novērtējumu - 5,57 no 10 ballēm. Aptaujas rezultāti skaidri apliecina nepieciešamību aktīvi sadarboties ar uzņēmējiem sankciju izpildes nodrošināšanā, kā arī apstiprina, ka Latvijā bija būtiski noteikt vienu kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos. Šāds centralizēts pieejas modelis ļauj efektīvāk koordinēt atbalstu uzņēmējiem, nodrošinot skaidrību un vienotu pieeju sankciju ievērošanā. Ņemot vērā, ka privātajam sektoram ir būtiska loma sankciju ievērošanā, FID kā kompetentās iestādes galvenā prioritāte 2025. gadā ir nodrošināt skaidras vadlīnijas, precīzus skaidrojumus un mācību iespējas uzņēmējiem. Vairāk par aptauju šeit.