Aktualitātes

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ būtiski ir skaidrot kontroles elementa piemērošanas aspektus, lai nodrošinātu vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību. FID, izvērtējot aktīvu iesaldēšanas pamatotību Latvijā, secinājis, ka vairāku aktīvu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvajiem aktiem. Lielākā daļa šādu gadījumu bija saistīti ar kontroles elementa piemērošanu attiecībā uz Baltkrievijas valsts kapitālsabiedrībām vai iestādēm, kurās iespējamo kontroli īsteno augsta līmeņa Baltkrievijas valsts amatpersona, kura pakļauta mērķētām finanšu sankcijām. Tādējādi šī skaidrojuma mērķis ir informēt par FID līdzšinējo pieeju kontroles izvērtēšanā situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu personu īsteno mērķētām finanšu sankcijām pakļauta valsts amatpersona. FID skaidro kontroles elementa piemērošanas aspektus un gadījumus, kuros FID ieskatā aktīvu iesaldēšana veikta nepamatoti, un valsts amatpersona sankciju izpratnē īsteno kontroli pār valsts kapitālsabiedrību vai iestādi. FID pastāvīgi seko Eiropas Savienības (ES) iestāžu sniegtajiem skaidrojumiem par sankciju izpildes jautājumiem. Tomēr pašreizējā ES līmenī nav izstrādātas vadlīnijas vai papildu skaidrojumi attiecībā uz kontroles elementa piemērošanu situācijās, kurās jāvērtē valsts amatpersonas iespējama kontrole pār valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību. Gadījumā, ja ES iestādes publicētu skaidrojumu par kontroles elementa piemērošanu attiecībā uz valsts amatpersonām, FID, ņemot vērā aktuālos apstākļus un nepieciešamību, izvērtētu iespēju pārskatīt šajā materiālā pausto nostāju. Vienlaikus jāuzsver, ka FID nav piešķirtas pilnvaras tiesību normu oficiālai interpretācijai.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir novērojis, ka juridisko pakalpojumu sniedzēji atšķirīgi izprot sankciju ierobežojumus, kas attiecas uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Sankcijas paredz gan ierobežojumus juridisko pakalpojumu sniegšanai sankciju subjektiem1, gan ierobežojumus sniegt juridiskos pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas uzņēmumiem un valdībai. Ar mērķi vienādot izpratni FID sniedz skaidrojumu par sankciju regulējuma izpildi attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu. Par juridisko pakalpojumu sniegšanu sankciju subjektam FID vērš uzmanību, ka vispārīgi juridiskie pakalpojumi būtu uzskatāmi par saimnieciskajiem resursiem Eiropas Savienības sankciju regulējuma izpratnē, ja tos var tieši vai netieši izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Tādēļ vispārīgi juridiskos pakalpojumus sniegt sankciju subjektam ir aizliegts. Vienlaikus sankciju piemērošanā tiek ņemtas vērā personu pamattiesības, tostarp tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu2. Ņemot vērā minēto, FID norāda, ka juridisko pakalpojumu sniegšana bez kompetentās iestādes atļaujas sankciju subjektam ir pieļaujama tikai gadījumā, ja pakalpojumi ir saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzību iestādēs un tiesā. Šāda veida pakalpojumi FID ieskatā nav uzskatāmi par “saimniecisko resursu” sankciju regulējuma izpratnē. Visos citos gadījumos, kas nav saistīti ar tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu iestādēs vai tiesā, ir nepieciešama FID atļauja pirms juridisko pakalpojumu sniegšanas. Piemēram, ja juridisko pakalpojumu sniedzējs vēlas sniegt juridiskos pakalpojumus bezstrīdus lietās, tostarp komercdarījumos, nepieciešams vērsties FID pēc atļaujas. Iesniegumā atļaujas saņemšanai jānorāda pakalpojuma apraksts, atlīdzība un tās apmaksas kārtība, kā arī regulējumā paredzētais izņēmums, kurš pieļauj atļaujas izsniegšanu. Vairāk informācijas šeit. Uzsverams, ka arī par tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus sankcijas neierobežo, samaksa no sankciju subjekta līdzekļiem ir pieļaujama tikai ar kompetentās iestādes atļauju. Turklāt atbilstoši Padomes Regulas Nr. 269/2014 4. panta 1. punkta b) apakšpunktam un Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.v panta 1. punkta b) apakšpunktam līdzekļu atbrīvošana var tikt veikta ar nosacījumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par atbilstošiem, ja līdzekļi ir paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārliecinās, ka samaksa nepārkāpj līdzekļu iesaldēšanas pienākumu. Par sektorālo sankciju ierobežojumiem juridisko pakalpojumu sniegšanai Izvērtējot, vai pakalpojuma sniegšana klientam atbilst Eiropas Savienības sankcijām, būtiski ņemt vērā, ka atbilstība jānodrošina gan finanšu, gan sektorālajām sankcijām. Sektorālās sankcijas ir noteiktas pret Krievijas Federācijas valdību un Krievijas Federācijā dibinātiem uzņēmumiem, kā arī pret Baltkrievijas Republikas valdību un ar to saistītām vienībām. Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 833/2014 5.n panta 2. punktu ir aizliegts tieši vai netieši sniegt juridisko konsultāciju pakalpojumus Krievijas Federācijas valdībai vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijas Federācijā. Šādi paši ierobežojumi ir noteikti arī Padomes Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantā attiecībā uz Baltkrievijas Republiku, tās valdību, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkuru fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Baltkrievijas Republikas, tās valdības, tās valsts iestāžu, uzņēmumu vai aģentūru vārdā vai saskaņā ar to norādēm. Abās regulās ir noteikts, ka aizliegumu nepiemēro tādu pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību tiesvedībā un tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī pakalpojumu sniegšanai, kas ir absolūti nepieciešami, lai kādā dalībvalstī nodrošinātu piekļuvi tiesas, administratīvām vai šķīrējtiesas procedūrām, vai lai atzītu vai izpildītu kādu spriedumu vai šķīrējtiesas nolēmumu, kas pasludināts kādā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šāda pakalpojumu sniegšana atbilst regulas mērķiem. Eiropas Komisijas vadlīnijās3 norādīts, ka aizliegums tieši vai netieši sniegt juridiskos pakalpojumus neattiecas uz uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās valstīs, pat ja tie ir Krievijas Federācijas uzņēmumu meitas uzņēmumi vai pieder Krievijas Federācijas pilsoņiem. Termina “netieši” lietojums nozīmē, ka ir aizliegts sniegt noteiktus pakalpojumus Eiropas Savienības vai citām struktūrām ārpus Krievijas Federācijas, kas ir Krievijā reģistrētu struktūru meitas uzņēmumi, ja šie pakalpojumi faktiski dotu labumu Krievijas Federācijā reģistrētam mātes uzņēmumam. Papildus FID aicina iepazīties ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-109/234 un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑797/225, kurā sniegts vērtējums juridisko pakalpojumu sniegšanas sektorālo ierobežojumu atbilstībai Eiropas Savienības pamattiesībām. Spriedumā lietā T-797/22 tiesa ir skaidrojusi, ka ierobežojumi neliedz advokātam veikt klienta juridiskās situācijas novērtējumu, lai saprastu, vai pakalpojuma sniegšana ir atbilstoša Eiropas Savienības sankciju regulējumam6. FID uzsver, ka tādu juridisko pakalpojumu sniegšana, kas neatbilst Eiropas Savienības sankciju regulējumam, var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko ir paredzēta atbildība Krimināllikuma 84. pantā. 1 Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. panta ceturtajai daļai: https://likumi.lv/ta/id/280278-starptautisko-un-latvijas-republikas-nacionalo-sankciju-likums 2 Atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas 47. pantam: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12016P%2FTXT 3 EK Vadlīnijas, atbilde uz G sadaļas 8. nodaļas 4. jautājumu, 349. lpp., pieejams: https://finance.ec.europa.eu/document/download/66e8fd7d-8057-4b9b-96c2-5e54bf573cd1_en?filename=faqs-sanctions-russia-consolidated_en.pdf 4 Pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=289811&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=19752367 5 Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62022TJ0797&qid=1733299244501 6 Skatīt sprieduma lietā T-797/22 62. un 63. punktu.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par FID 2024. gada 1. novembra lēmumu atbrīvot no iesaldēšanas ar starptautiskajām sankcijām pakļautā Krievijas pilsoņa Dmitrija Mazepina saistītajiem uzņēmumiem piederošos minerālmēslus, kuri tiek uzglabāti SIA "Riga fertilizer terminal" terminālī, sniedz papildu informāciju. FID informē, ka FID atļauja atbrīvot konkrētos iesaldētos minerālmēslus izsolīšanai tika dota, lai novērstu iesaldēto minerālmēslu radīto iespējamo vides apdraudējumu, turklāt šī atļauja ir spēkā, tikai izpildot FID atļaujā norādītos nosacījumus. FID vērš uzmanību, ka visi izsoļu rezultātā iegūtie līdzekļi tiks iesaldēti tiesu izpildītāja kontā Latvijas Republikā, ja minerālmēslu izsoles būs veiksmīgas. Dmitrijs Mazepins kā sankciju subjekts negūs labumu no iesaldēto minerālmēslu izsolīšanas, un izsole netiek rīkota Dmitrija Mazepina interesēs. Iesaldēto minerālmēslu izsoļu laikā izsoles rīkotājiem un dalībniekiem ir pienākums ievērot Latvijai saistošās starptautiskās sankcijas, tāpēc iesaldētos minerālmēslus izsoļu ietvaros nav atļauts jebkādā veidā nodot citiem sankciju subjektiem.

Līdz šim piemērotais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vispārējais saskaņojums, kas ir spēkā kopš 2022. gada 27. jūlija, zaudēs spēku 2024. gada 31. decembrī. Vispārējais saskaņojums atļauj finanšu iestādēm veikt maksājumus, kas saistīti ar sankcijām pakļautas personas pamatvajadzību vai pamata saimnieciskās darbības izdevumu nodrošināšanu. Lai nodrošinātu sankciju izpildes nepārtrauktību, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izdevis jaunu vispārīgo administratīvo aktu “Par atļauto maksājumu noteikšanu”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums paredz nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē netiktu nepamatoti ietekmētas personas, pret kurām sankcijas nav vērstas. Vienlaikus tas samazina administratīvo slogu maksājumu saņēmējiem, kuru darījumiem ar sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats. Jaunais FID lēmums precizē maksājumu veidus un attiecas uz sankciju subjektiem, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Galvenie noteikumi 1FID ir noteicis maksājumu kategorijas, kuras sankcijām pakļautas personas drīkst veikt bez atsevišķas atļaujas sankciju izņēmuma piemērošanai.Maksājumu izpilde paredzēta Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un finanšu iestādēs, ievērojot noteiktos nosacījumus.Atsevišķiem maksājumiem, kas pārsniedz noteiktos apmērus, būs nepieciešama individuāla FID atļauja.Veicot savus amata pienākumus, zvērināti tiesu izpildītāji varēs veikt noteiktus maksājumus bez papildu atļaujām. Maksājumu kategorijas Lēmums definē maksājumu kategorijas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Tās ietver tostarp šādus maksājumus: Ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamos maksājumus (piemēram, pārtika, komunālie maksājumi, medikamenti).Nodokļus un obligātās valsts nodevas.Mājokļa īres un hipotekāro kredītu maksājumus (ar nosacījumu, ka līgumi noslēgti pirms sankciju noteikšanas).Maksājumus iesaldēto saimniecisko resursu parastai turēšanai. Ziņošanas pienākums Sankciju subjektiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem būs jāiesniedz FID ceturkšņa atskaites par veikto maksājumu izpildi. Šīs atskaites jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc ceturkšņa beigām, pievienojot apliecinošus dokumentus. Plašāka informācija pieejama sadaļā Vispārējais saskaņojums.

2024. gada 16. decembrī tika pieņemts 15. ierobežojošo pasākumu kopums pret Krievijas Federāciju. Šī pakotne ir vērsta uz Krievijas “ēnu flotes” apkarošanu, sankciju apiešanas novēršanu un indivīdu un vienību iekļaušanu sankciju sarakstos, īpaši attiecībā uz Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pirmo reizi Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi ierobežojošos pasākumus (ceļošanas aizliegumu, aktīvu iesaldēšanu un aizliegumu darīt pieejamos saimnieciskos resursus) vairākām Ķīnas personām un vienībām. 15. sankciju pakotnes galvenie elementi Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi Ņemot vērā Krievijas mēģinājumus apiet naftas cenu griestus, ES stiprina ierobežojošos pasākumus, lai novērstu šo apiešanu. Šī pakotne iekļauj vēl 52 Krievijas “ēnu flotes” kuģus, palielinot kopējo šajā sarakstā iekļauto kuģu skaitu līdz 79. Šiem kuģiem tiek noteikts aizliegums piekļūt ES ostām, kā arī saņemt pakalpojumus no ES fiziskām vai juridiskām personām. Šie kuģi ir iesaistīti augsta riska darbībās, piemēram, Krievijas naftas transportēšanā, ieroču piegādē, graudu zādzībās vai Krievijas enerģētikas sektora atbalstā. Šīs sankcijas ievērojami palielina izmaksas Krievijai par “ēnu flotes” izmantošanu un samazina to kuģu skaitu, kas spēj pārvadāt Krievijas naftu. Papildināti sankciju saraksti Sankciju sarakstos iekļauti 84 jauni subjekti, tostarp 54 fiziskas personas un 30 vienības, kas ir atbildīgas par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Saraksti aptver Krievijas militāros uzņēmumus, kas ražo gaisa kuģu detaļas, dronus, elektroniku, dzinējus un citas militārās komponentes, kā arī augstākā līmeņa vadītājus Krievijas enerģētikas sektorā. Tiek noteikti ierobežojošie pasākumi pret Ķīnas personām un vienībām Pirmo reizi ES ir noteikusi ierobežojošus pasākumus septiņām Ķīnas personām un vienībām (vienai fiziskai personai un sešām vienībām), kas palīdzēja apiet ES sankcijas vai nodrošināja Krievijas militāro rūpniecību ar kritiskām tehnoloģijām. Tirdzniecības ierobežojumi Sankciju sarakstos iekļauti vēl 32 uzņēmumi no Krievijas, Ķīnas, Serbijas, Irānas, Indijas un AAE, kas atbalsta Krievijas militāri industriālo kompleksu. ES operatoru interešu aizsardzība Jaunie noteikumi aizsargā ES uzņēmumus no prettiesiskām tiesas prāvām Krievijā un atvieglo ES Centrālo vērtspapīru depozitāriju saistību izpildi. Vairāk informācijas *publikācijā ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/oj/daily-view/L-series/default.html *Tiks publicēta drīz.

Neatkarīgi no ES Kopējā militāro preču sarakstā iekļautu preču piegādes galamērķa, starpniecības pakalpojuma sniegšana saimnieciskās darbības subjektam Krievijā ir sankciju pārkāpums. Eiropas Savienības Tiesa (Tiesa) lietā C-351/22 Neves konstatēja, ka starpniecības darījums ir uzskatāms par Padomes lēmuma 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Lēmums 2014/512) 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertā aizlieguma pārkāpumu neatkarīgi no preču piegādes galamērķa, jo tieši vai netieši tiek sniegts pakalpojums saimnieciskās darbības subjektam Krievijā. Tiesa spriedumā norāda, ka Lēmuma 2014/512 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā noteiktais aizliegums sniegt starpniecības pakalpojumus ir piemērojams pat tad, kad militārās preces, kas ir attiecīgā starpniecības darījuma priekšmets, nekad nav importētas dalībvalsts teritorijā. Tiesas spriedums pieejams: https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=289926&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4484728

Lai nodrošinātu iespēju ikvienam nekavējoties saņemt informāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu, aicinām reģistrēties paziņojumu saņemšanai, izmantojot Ārlietu ministrijas piedāvāto saiti. Papildus iespējams pieteikties paziņojumu saņemšanai arī ar kvadrātkodu: Pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. panta 1.1 daļu, pēc ANO Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas Ārlietu ministrija nekavējoties paziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un Sankciju likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām un publicē informāciju savā tīmekļvietnē. Rezolūciju pieņemšanas, grozīšanas vai atcelšanas paziņojumi tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā nākamajā darbdienā. Tāpat Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē ir izveidota sadaļa “ANO Drošības Padomes sankcijas”, kur publicēti attiecīgie paziņojumi un cita informācija. Aktuālā informācija par ar sankciju izpildi saistītiem jautājumiem pieejama Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē, tai skaitā informācija par jaunu starptautisko un nacionālo sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu.

Finanšu izlūkošanas dienests ir apkopojis informāciju par aktualizētajām vadlīnijām, pētījumu pieejamību un citām aktualitātēm. Izmantojot goAML sistēmu, 29. oktobrī šī informācija tiks izsūtīta visiem lietotājiem. Atgādinām, ka kopš šī gada marta goAML videi mainījies piekļuves veids – tai var piekļūt tikai caur FID Autentifikācijas portālu, izmantojot Latvija.lv vai izmantojot divfaktoru autentifikāciju (caur e-pastu un SMS uz mobilo tālruni). Vietnes adrese ir palikusi nemainīga https://goaml.fid.gov.lv. Gadījumā, ja nav bijusi vajadzība pieslēgties goAML kopš mainīta pieslēgšanās metode, lūgums sākumā piereģistrēties FID Autentifikācijas portālā. Veicamās darbības ir aprakstītas instrukcijā: FID autentifikācijas portāls - kontu reģistrācija un sasaiste ar goAML Problēmu gadījumā esam gatavi palīdzēt un sagaidām informāciju e-pastā: info.goAML@fid.gov.lv. Plašāka informācija par goAML sistēmu: https://fid.gov.lv/lv/goaml/goaml-rokasgramatas

Šā gada 18. oktobrī Valsts prezidents izsludināja 10. oktobrī pieņemtos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Sankciju likums). Ar grozījumiem tiek precizēti Sankciju likumā lietotie jēdzieni (līdzekļi, saimnieciskie resursi, līdzekļu iesaldēšana, saimniecisko resursu iesaldēšana), lai salāgotu regulējumu ar Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajos tiesību aktos lietotajiem terminiem. Jēdzienu skaidrojuma vienādošana nodrošinās, ka Latvijas nacionālais tiesiskais regulējums atbilst starptautiskajiem standartiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai. Grozījumi arī paredz, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) var izdot vispārējo saskaņojumu, kas ļauj personām, pret kurām noteiktas ES sankcijas, veikt noteiktus maksājumus bez ikreizējas FID atļaujas saņemšanas. Tie pamatā ir obligātie maksājumi, no kuriem sankcijām pakļautās personas nav atbrīvotas, piemēram, nodokļu un nodevu maksājumi, darba algas minimālam skaitam darbinieku, kā arī komunālo pakalpojumu apmaksa un citi maksājumi, kas saistīti ar pamatvajadzību nodrošināšanu, kurus sankcijas neierobežo. Vispārējais saskaņojums samazinās administratīvo slogu, ļaujot ātrāk saņemt maksājumus no sankcijām pakļautām personām Valsts ieņēmumu dienestam, pašvaldībām, komunālo pakalpojumu sniedzējiem un citām personām, pret kurām sankcijas nav vērstas, bet kurām maksājumu saņemšana no sankcijām pakļautām personām būtu atļauta jebkurā gadījumā. Pašreiz šādu kārtību paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2022. gada 27. jūlijā izdotais Vispārējais saskaņojums, kas ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Tāpat grozījumi paredz tiesības FID pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no jebkuras personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, tādējādi uzlabojot un padarot sankciju izpildi efektīvāku. FID ir kompetentā iestāde Latvijā starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju izpildē, nodrošinot to centralizētu un efektīvu izpildi. Visbeidzot, grozījumi paredz atbrīvojumu no jebkādas atbildības personām, kuras labā ticībā, pamatojot savu rīcību ar sankciju tiesisko regulējumu, veikušas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu vai atteikušās tos darīt pieejamus, ja vien šāda rīcība nav veikta aiz nolaidības. Grozījumi Sankciju likumā stāsies spēkā 2024. gada 1. novembrī.