Aktualitātes

Ņemot vērā Baltkrievijas Republikas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas Federācijas karā pret Ukrainu, Eiropas Savienības Padome 2024. gada 29. jūnijā pieņēma papildu ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret Baltkrievijas Republikas ekonomiku. Šo ierobežojošo pasākumu mērķis ir noteikt sankcijas, kas jau ir ieviestas pret Krievijas Federāciju, tādējādi ierobežojot pret Krievijas Federāciju noteikto sankciju apiešanu, kas izriet no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas tautsaimniecību augstās integrācijas pakāpes. Jaunās sankcijas ietver tirdzniecības ierobežojumus, noteiktu pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, ierobežojumus transporta un loģistikas jomā, kā arī sankciju apiešanas novēršanas pasākumus, kasietekmēs dažādas Baltkrievijas ekonomikas nozares. Īsumā par būtiskāko. Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi: Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem savos turpmākajos līgumos iekļaut “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu”, kas aizliedz reeksportēt uz Baltkrievijas Republiku vai reeksportēt izmantošanai Baltkrievijas Republikā kopīgas augstas prioritātes preces un tehnoloģijas, šaujamieročus un munīciju. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka “Baltkrievijas izslēgšanas klauzulu” ievēro arī to meitas uzņēmumi.Tiek noteikts pienākums Eiropas Savienības eksportētājiem, kas eksportē kopīgas augstas prioritātes preces uz trešām valstīm, kas nav Regulas Nr. 765/2006 Vba pielikumā uzskaitītās valstis, ieviest riska līmenim atbilstošu pārbaudes mehānismu, ar kuru var identificēt un novērtēt riskus, kas saistīti ar šo preču eksportu uz Baltkrievijas Republiku, un mazināt šādus riskus. Turklāt Eiropas Savienības eksportētājiem ir jāpārliecinās, ka iepriekš minēto pienākumu ievēro arī to meitas uzņēmumi. Tiek aizliegts šādu preču tranzīts caur Baltkrievijas Republikas teritoriju: Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju un preču un tehnoloģiju, kas varētu veicināt Baltkrievijas Republikas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai tās aizsardzības un drošības sektora attīstību;Preču, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas uzlabošanu (Regulas Nr. 765/2006 XIX pielikums);Preču un tehnoloģiju, kas piemērotas izmantošanai aviācijā vai kosmosa nozarē, un no Eiropas Savienības eksportētu ieroču tranzītu caur Baltkrievijas Republikas teritoriju (Regulas Nr. 765/2006 XVII pielikums);No Eiropas Savienības eksportētu ieroču un munīciju, neatkarīgi no to izcelsmes. Pasākumi importa/eksporta jomā: Luksusprecēm (Regulas Nr. 765/2006 XXV pielikums).Jūras navigācijas precēm un tehnoloģijām (Regulas Nr. 765/2006 XXIV pielikums).Precēm, kas jo īpaši varētu veicināt Baltkrievijas Republikas rūpniecības jaudas palielināšanu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Eiropas Savienībā (Regulas Nr. 765/2006 XVIII pielikums).Divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām (tiek paplašināts preču saraksts); Importa ierobežojumi šādām preču kategorijām: Zeltam, ja tā izcelsme ir Baltkrievijā un tas ir eksportēts no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti pēc 2024. gada 1. jūlija (Regulas Nr. 765/2006 XXI pielikumā uzskaitītajam zeltam).Dimantiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai jebkuru trešo valsti (Regulas Nr. 765/2006 XXIX pielikuma A, B un C daļā uzskaitītos dimantus un izstrādājumus, kas satur dimantus).Minerālproduktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 VII pielikumā).Jēlnaftas produktiem, ja to izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai tie eksportēti no Baltkrievijas Republikas (uzskaitīti Regulas Nr. 765/2006 XXIII pielikumā).Precēm, kuras ļauj Baltkrievijas Republikai dažādot ieņēmumu avotus (piemēram, ogles, hēlijs u.c.), ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijas Republikā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas Republikas (uzskaitītas Regulas Nr. 765/2006 XXVII pielikumā). Pasākumi pakalpojumu sniegšanas jomā: Aizliegums sniegt šādus pakalpojumus Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, tās publiskajām struktūrām, uzņēmumiem vai aģentūrām vai jebkādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas rīkojas to vārdā vai vadībā: Grāmatvedības pakalpojumus;Revīzijas pakalpojumus, tostarp tiesību aktos noteiktās revīzijas pakalpojumus;Uzskaites pakalpojumus;Konsultāciju nodokļu jomā pakalpojumus;Konsultāciju saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā pakalpojumus;Sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Pasākumi loģistikas/transporta jomā: Aizliegums veikt preču pārvadājumus Eiropas Savienības teritorijā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētām piekabēm vai puspiekabēm, tostarp, ja minēto piekabju vai puspiekabju vilcēji ir kravas automobiļi, kas reģistrēti citās valstīs.Tiek noteikts aizliegums Eiropas Savienības uzņēmumiem, kas reģistrēti pēc 2022. gada 8. aprīļa un kuros 25% vai vairāk pieder kādai Baltkrievijas Republikas fiziskai vai juridiskai personai, veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā. Pasākumi finanšu jomā: Tiek aizliegts iegādāties jaunu līdzdalību vai palielināt esošo līdzdalību juridiskā personā, vienībā vai struktūrā, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar Baltkrievijas Republikas vai citas trešās valsts tiesību aktiem un kas darbojas enerģētikas nozarē Baltkrievijā Republikā.Tiek ieviesta iespēja Eiropas Savienībā reģistrētiem uzņēmumiem izveidot “ugunsmūri”, lai nodrošinātu, ka sankciju subjekts, kas kontrolē vai kam pieder Eiropas Savienībā reģistrēts uzņēmums, negūst nekādu labumu, tādējādi ļaujot attiecīgajam uzņēmumam turpināt uzņēmējdarbību. Pasākumi Eiropas Savienības uzņēmumu aizsardzībai: Tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Baltkrievijas Republikas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus.

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā tīmekļvietnē publicē no personām saņemto informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 23. punktu, FID 30 dienu laikā pēc informācijas publicēšanas izvērtē, vai sankciju izpilde ir veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Kopumā līdz 03.07.2024. FID pārbaudes ietvaros secināts, ka 23 personas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvo aktu prasībām: #Nosaukums, reģistrācijas nr.Reģistrācijas valstsFID Pārbaudes datums1AS Euro Rail Trans, reģistrācijas Nr. 40103520476Latvija03.06.20242SIA MARITIME REGISTER OF SHIPPING reģistrācijas Nr. 40003250467Latvija03.06.20243SIA “Anulatrans”, reģistrācijas Nr. 40003431947Latvija03.06.20244INTERGRAIN S.A., reģistrācijas Nr. B175745Luksemburga03.06.20245JSC Tander, reģistrācijas Nr. 2310031475Krievija03.06.20246MARITIME REGISTER OF SHIPPING (UK) LTD, reģistrācijas Nr. 03222610Apvienotā Karaliste03.06.20247PHOSAGRO TRADING SA, reģistrācijas Nr. CHE-107.384.794Šveice03.06.20248TOSHKENT METALLURGIYA ZAVODI, reģistrācijas Nr. 304574612Uzbekistāna03.06.20249MAARSCHALL GROUP B.V., reģistrācijas Nr. 8182316Nīderlande11.06.202410LEGION AO, reģistrācijas Nr. 1065003027462Krievija11.06.202411SKYVEST TRADING LIMITED, reģistrācijas Nr. HE269979Kipra11.06.202412GRUPPA KOMPANII SPIRTNOI OOO, reģistrācijas Nr. 1157746437793Krievija11.06.202413ATLANT INC, reģistrācijas Nr. 100010198Baltkrievija27.06.202414BELARUSIAN UNIVERSAL COMMODITY EXCHANGE OJSC, reģistrācijas Nr. 190542056Baltkrievija27.06.202415BELGOSSTRAKH, reģistrācijas Nr. 100122726Baltkrievija27.06.202416Belintertrans Baltic UAB, reģistrācijas Nr. 302513951Lietuva27.06.202417Belintertrans-Germany GmbH, reģistrācijas Nr. HRB 12382Vācija27.06.202418BELPOCHTA RUE, reģistrācijas Nr. 101015738Baltkrievija21.06.202419BTLC STATE ENTERPRISE, reģistrācijas Nr. 191184235Baltkrievija27.06.202420Byelpromimpeks JSC, reģistrācijas Nr. 100088681Baltkrievija27.06.202421VITEBSKOBLAVTOTRANS OOO, reģistrācijas Nr. 300029557Baltkrievija27.06.202422NZGA OAO, reģistrācijas Nr. 500235715Baltkrievija03.07.202423RUE BELTELECOM, reģistrācijas Nr. 101007741Baltkrievija03.07.2024 Informācija par šādām personām tiek uzturēta FID publicētajos datos par sankciju subjektiem, kuriem iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, līdz FID rīcībā ir informācija, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir atbrīvoti no iesaldēšanas, ievērojot FID izdotu saistošu lēmumu, kur atbilstoši. Informācija par visiem sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, tai skaitā par gadījumiem, kuros FID vērtējumā iesaldēšana nav bijusi pamatota un kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi ir atbrīvojami, pieejama tīmekļvietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv/lv/iesaldetie-aktivi/sankciju-subjekti.

Globālie ģeopolitiskie notikumi un tehnoloģiju attīstība ir atstājusi ietekmi uz terorisma un proliferācijas finansēšanas (TF un PF) situāciju Eiropā un Latvijā. Tā ir kļuvusi dinamiskāka un sarežģītāka. Ņemot vērā TP un PF mainīgo situāciju, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) izstrādājis atjaunotas Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas. Šī ir aktualizēta versija FID un VDD 2019. gadā izstrādātajām “TF un PF novēršanas vadlīnijām NILLTPFNL subjektiem un uzraudzības institūcijām”. Atjaunotās vadlīnijas ir paredzētas kā praktisks instruments Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām TF un PF novēršanas pasākumu plānošanā un realizēšanā. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu finanšu institūcijām un citām iesaistītajām pusēm labāk izprast un identificēt iespējamos TF un PF riskus, kā arī efektīvāk reaģēt uz tiem. Atjaunotās vadlīnijas ietver TF un PF vispārīgu raksturojumu, aktuālo situāciju un tendences Eiropā un Latvijā, kā arī detalizētu informāciju par pazīmēm, kas varētu liecināt par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar TF un PF. Atjaunotās vadlīnijas ir daļa no plašākiem pasākumiem, kuru mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu tirgu, tostarp finanšu tirgus dalībnieku un citu TF un PF novēršanā iesaistīto personu spēju mazināt un efektīvi pārvaldīt TF un PF riskus. FID uzsver sadarbības nozīmi starp publisko un privāto sektoru, lai kopīgiem spēkiem nodrošinātu efektīvu kontroli un uzraudzību. Privātā un publiskā sektora pārstāvji tiek aicināti iepazīties ar atjaunotajām vadlīnijām un izmantot tās, lai pilnveidotu TF un PF risku pārvaldības sistēmas, lai veicinātu drošāku finanšu vidi Latvijā. Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā tīmekļvietnē publicē no personām saņemto informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā. Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 23. punktu, FID 30 dienu laikā pēc informācijas publicēšanas izvērtē, vai sankciju izpilde ir veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. FID informē, ka, veicot minēto izvērtēšanas pienākumu, uz 27.06.2024. konstatēti deviņi jauni gadījumi, kuros juridiskās personas aktīvu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvo aktu prasībām. Kopumā līdz 27.06.2024. FID pārbaudes ietvaros secināts, ka 21 personas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana nav veikta atbilstoši sankciju normatīvo aktu prasībām: AS Euro Rail Trans, reģistrācijas Nr. 40103520476, Latvija;SIA MARITIME REGISTER OF SHIPPING, reģistrācijas Nr. 40003250467, Latvija;SIA “Anulatrans”, reģistrācijas Nr. 40003431947, Latvija;INTERGRAIN S.A., reģistrācijas Nr. B175745, Luksemburga;JSC Tander, reģistrācijas Nr. 2310031475, Krievija;MARITIME REGISTER OF SHIPPING (UK) LTD, reģistrācijas Nr. 03222610, Apvienotā Karaliste;PHOSAGRO TRADING SA, reģistrācijas Nr. CHE-107.384.794, Šveice;TOSHKENT METALLURGIYA ZAVODI, reģistrācijas Nr. 304574612, Uzbekistāna;MAARSCHALL GROUP B.V., reģistrācijas Nr. 8182316, Nīderlande;LEGION AO, reģistrācijas Nr. 1065003027462, Krievija;SKYVEST TRADING LIMITED, reģistrācijas Nr. HE269979, Kipra;GRUPPA KOMPANII SPIRTNOI OOO, reģistrācijas Nr. 1157746437793, Krievija;ATLANT INC, reģistrācijas Nr. 100010198, Baltkrievija;14. BELARUSIAN UNIVERSAL COMMODITY EXCHANGE OJSC, reģistrācijas Nr. 190542056, Baltkrievija;BELGOSSTRAKH, reģistrācijas Nr. 100122726, Baltkrievija;Belintertrans Baltic UAB, reģistrācijas Nr. 302513951, Lietuva;Belintertrans-Germany GmbH, reģistrācijas Nr. HRB 12382, Vācija;BELPOCHTA RUE, reģistrācijas Nr. 101015738, Baltkrievija;BTLC STATE ENTERPRISE, reģistrācijas Nr. 191184235, Baltkrievija;Byelpromimpeks JSC, reģistrācijas Nr. 100088681, Baltkrievija;VITEBSKOBLAVTOTRANS OOO, reģistrācijas Nr. 300029557, Baltkrievija. Balstoties uz pārbaudes rezultātiem, uz 27.06.2024. Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas kopumā ir 175 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No minētajiem sankciju subjektiem 17 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, bet 158 ir juridiskas personas, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Informācija par šādām personām tiek uzturēta FID publicētajos datos par sankciju subjektiem, kuriem iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, līdz FID rīcībā ir informācija, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir atbrīvoti no iesaldēšanas, ievērojot FID izdotu saistošu lēmumu, kur atbilstoši. Informācija par visiem sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, tai skaitā par gadījumiem, kuros FID vērtējumā iesaldēšana nav bijusi pamatota un kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi ir atbrīvojami, pieejama tīmekļvietnē https://sankcijas.fid.gov.lv/sankciju-subjekti.

2024. gada 24. jūnijā tika pieņemts 14. ierobežojošo pasākumu kopums pret Krievijas Federāciju. Īsumā par būtiskāko 14. sankciju pakotnē. Pasākumi enerģētikas jomā: Aizliedz atkaliekraušanas pakalpojumus, tostarp arī palīgpakalpojumus, Eiropas Savienībā pārkraušanas darbību vajadzībām, ja šādus pakalpojumus izmanto Krievijas Federācijas izcelsmes vai no Krievijas Federācijas eksportētas sašķidrinātās dabasgāzes (turpmāk – LNG) pārkraušanai, izņemot gadījumu, kad šāda pārkraušana notiek uz dalībvalstīm;Aizliedz jaunus ieguldījumus un preču, tehnoloģiju un pakalpojumu sniegšanu LNG projektu pabeigšanai, piemēram, tādu kā Arctic LNG 2 un Murmansk LNG. Sankciju apiešanas novēršanas pasākumi: Eiropas Savienības mātes uzņēmumiem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka to meitas uzņēmumi trešās valstīs nepiedalās sankciju apiešanā;Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām, kas pārdod paaugstināta riska preces un tehnoloģijas, kā uzskaitīts Regulā Nr. 833/2014, trešām valstīm, ir jāievieš riska līmenim atbilstoši pārbaudes mehānismi, kas spēj identificēt un mazināt iespējamo preču reeksportu uz Krievijas Federāciju;Eiropas Savienības fiziskām un juridiskām personām ar līgumu ir jāaizliedz saviem darījuma partneriem trešās valstīs izmantot vai atļaut izmantot informāciju, kas aizsargāta ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kā komercnoslēpums un tiem nodota saistībā ar kopīgām augstas prioritātes precēm, ko paredzēts pārdot, piegādāt vai eksportēt uz Krievijas Federāciju vai izmantošanai Krievijas Federācijā. Pasākumi finanšu jomā: Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām, kas darbojas ārpus Krievijas Federācijas, tiešā veidā pieslēgties SPFS (Krievijas Federācijas SWIFT analogs) vai līdzvērtīgiem specializētiem finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumiem, ko izveidojusi Krievijas Centrālā banka;Tiek aizliegts Eiropas Savienības juridiskām personām veikt darījumus attiecībā uz konkrētām sarakstā iekļautām vienībām, kuras SPFS sistēmu izmanto ārpus Krievijas Federācijas. Minētie pasākumi neattiecas uz juridiskām personām, kas iedibinātas un darbojas Krievijas Federācijā, tostarp Eiropas Savienības juridisko personu meitas uzņēmumiem;Tiek aizliegts politiskajām partijām, fondiem, apvienībām, nevalstiskajām organizācijām, tostarp domnīcām, un mediju pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā tieši vai netieši pieņemt no Krievijas Federācijas finansējumu, ziedojumus vai jebkādus citus ekonomiskus labumus vai atbalstu. Pasākumi loģistikas/transporta jomā: Tiek aizliegta piekļuve Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un slūžām, kā arī tiek aizliegts plašs pakalpojumu klāsts saistībā ar jūras transportu attiecībā uz konkrētiem kuģošanas līdzekļiem, kuri veicina Krievijas Federācijas spēju karot pret Ukrainu (vēršanās pret ēnu floti);Tiek ieviesti papildu ierobežojumi attiecībā uz regulāriem un neregulāriem lidojumiem, kad Krievijas Federācijas personas var noteikt pacelšanās vai nolaišanās vietu vai laiku (tostarp brīvdienās un darba sanāksmēs);Paplašina aizliegumu veikt kravu autopārvadājumus Eiropas Savienībā, tostarp tranzītā Eiropas Savienības uzņēmumiem, kuros 25% vai vairāk pieder kādai Krievijas Federācijas fiziskai vai juridiskai personai. Pasākumi importa/eksporta jomā: Nosaka eksporta ierobežojumus papildus 61 vienībai, kas atbalsta Krievijas Federācijas militārrūpniecisko kompleksu Krievijas Federācijas uzsāktajā agresijas karā pret Ukrainu – vienības atrodas dažādās valstīs, tostarp Ķīnā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Turcijā un AAE;Nosaka papildu ierobežojumus tādu preču eksportam, kuras varētu veicināt Krievijas Federācijas rūpniecības jaudas palielināšanu, piemēram, ķīmiskās vielas, tostarp mangāna rūda un retzemju elementi, kā arī plastmasa, rakšanas iekārtas, displeji un elektroiekārtas. Turklāt preču eksporta ierobežojumiem tika pievienotas vēl piecas kopīgas augstas prioritātes preces;Ievieš papildu ierobežojumus hēlija importam, kas Krievijas Federācijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot turpināt tās agresijas karu pret Ukrainu;Ievieš aizliegumu iegādāties, importēt, nodot vai eksportēt Ukrainas kultūras priekšmetus un citas preces, kurām ir arheoloģiska, vēsturiska, kultūras, reta zinātniska vai reliģiska nozīme, ja pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka preces ir nelikumīgi izvestas no Ukrainas. Turklāt ievieš aizliegumu sniegt saistītus pakalpojumus. Pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā: Tiek noteikti ierobežojumi pieteikumu pieņemšanai konkrētu intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijai Eiropas Savienībā, ko iesniedz Krievijas Federācijas fiziskas un juridiskas personas. Grozījumi attiecībā uz dimantiem: Tiek precizēts, ka dimantu aizliegums neattiecas uz dimantiem, kas atradās Eiropas Savienībā vai trešajā valstī vai tika pulēti, vai ražoti trešajā valstī pirms Krievijas Federācijas dimantu aizlieguma stāšanās spēkā;Tiek atļauts uz laiku importēt vai eksportēt juvelierizstrādājumus izsolēm un remontam;Tiek pagarināts par 6 mēnešiem (līdz 2025. gada 1. martam) pārejas periods, pēc kura dimantu izsekojamība kļūs obligāta;Tiek noteikts, ka netiešo importa aizliegumu Krievijas Federācijas dimantiem, kas apstrādāti trešās valstīs, izņemot Krievijas Federāciju, uz laiku nepiemēro juvelierizstrādājumiem, kuros ir šādi dimanti, kamēr Padome nav pieņēmusi citādu lēmumu, ņemot vērā rīcību, kas veikta G7 ietvaros, lai īstenotu minēto pasākumu. Jaunākajās sankcijās noteikti ierobežojoši pasākumi pret vēl 116 fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Sarakstā iekļautajiem tiek piemērota aktīvu iesaldēšana, un Eiropas Savienības pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus. Turklāt tiek atļauts Eiropas Savienības dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām saņemt kompensācijas no Krievijas Federācijas fiziskām un juridiskām personām, kas tām nodarījušas zaudējumus. Tāpat noteikts aizliegums iesaistīties darījumos ar Regulas Nr. 833/2014 XLIII pielikumā uzskaitītajām personām, kas izmanto Krievijas Federācijas šķīrējtiesas procedūru kodeksu, lai apmierinātu ārvalstu jurisdikcijā esošas prasības. Publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739< (grozījumi Regulā Nr. 833/2014);https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=OJ:L_202401739 (grozījumi Regulā Nr. 269/2014).

Ir pagājuši divi mēneši kopš Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kļuvis par kompetento institūciju sankciju izpildē Latvijā. Līdz šādas institūcijas noteikšanai bija daudz diskusiju par to, vai tas ir nepieciešams un kādi būs ieguvumi. Atskatoties uz pirmajiem diviem aizvadītajiem mēnešiem jaunajā statusā, var secināt, ka lēmums sankciju jautājumus centralizēt ir bijis pareizs. Komunikācija ar sabiedrību un sadarbības partneriem ir kļuvusi vienkāršotāka, ir ieviestas vienotas procedūras un standarti, kas ļauj nodrošināt uzdevumu izpildi nemainīgi augstā kvalitātē, kā arī risku pārvaldība ir efektīvāka, jo ir noteikta atbildība un kontrole. Lēmums sankciju jautājumus centralizēt tikai pieņemts pērnā gada decembrī līdz ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Lai gan grozījumi stājās spēkā tikai šī gada 1. aprīlī, no grozījumu pieņemšanas dienas līdz pat to spēkā stāšanās dienai, notika intensīvi sagatavošanās darbi – bija nepieciešams veikt personāla atlasi, izveidot darba vietas, nodrošināt IT resursus, izstrādāt procedūras un kartēt sadarbības partnerus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Neskatoties uz rūpīgo sagatavošanos, nebija iespējams paredzēt un kvantificēt precīzu darba apjomu, ar kuru būs jāsaskaras, darbu uzsākot. Taču sagatavotība atmaksājās. Galvenokārt pateicoties augsti motivētai profesionāļu komandai, kas zināja, ka pirmais mēnesis būs visgrūtākais un neiebilda strādāt virsstundas, lai darbs tiktu veikts pareizi un godprātīgi. Vēl pirms 1. aprīļa tika uzdoti sarežģīti jautājumi par sankcijām, tika saņemti vairāki pieprasījumi piešķirt atļaujas atkāpēm no sankcijām. Tāpat saņemti daudzi telefona zvani un e-pasti. Nevienā no šiem gadījumiem FID darbinieki netika pieķerti nesagatavoti. Gan privātais, gan publiskais sektors izrādīja lielu interesi, kā tas arī bija gaidīts. Lai veicinātu abu sektoru izpratni par sankcijām un sniegtu izsmeļošas atbildes uz interesējošiem jautājumiem, FID organizē apmācības. Līdz šim aizvadītas trīs apmācības, apzinot sabiedrības intereses līmeni un jautājumus. Līdz šim secināts, ka vislielākā sabiedrības interese ir par jautājumiem saistībā ar atbilstības nodrošināšanu sektorālo sankciju ierobežojumiem, proti, tiek lūgts skaidrot dažādu sektorālo sankciju ierobežojumu tvērumu un būtību, lai izvērtētu to attiecināmību uz konkrētajiem iesniedzēja apstākļiem. Interese ir arī par izņēmumu piemērošanu - nosakot FID par kompetento institūciju sankciju izpildes jautājumos, Latvijā pirmo reizi tika noteikta arī viena atbildīgā iestāde sankciju izņēmumu piemērošanā. Papildus saņemtajiem 95 iesniegumiem par sankciju tiesiskā regulējuma skaidrojumiem, aprīlī un maijā saņemti 23 iesniegumi izņēmumu piemērošanai un 160 paziņojumi par sankciju izpildi. Kā centrālā institūcija sankciju jomā Latvijā, FID ir apkopojis informāciju no citām personām un iestādēm par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu apjomu, par ko līdz šim nebija precīzas informācijas. Uz 03.06.2024. Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas kopumā ir 168 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No minētajiem sankciju subjektiem 16 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, bet 152 ir juridiskas personas, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Ir publicēti pirmie pārbaudes rezultāti par iesaldēšanas pamatotību, tādejādi nodrošinot, ka publicētā informācija ir precīza un aktuāla. Visa sankciju jomā aktuālā informācija atrodama vienuviet - sankcijas.fid.gov.lv. Jaunajai FID tīmekļvietnei ir vidēji 4000 apmeklētāju dienā, kas apliecina sabiedrības interesi par tīmekļvietnē sniegto saturu un pakalpojumiem. Ātrākai informācijas apmaiņai, nodrošināta arī tālruņa līnija, kas sniedz informāciju par sankciju jautājumiem. Līdz šim saņemti 110 šādi tālruņa zvani. Atskatoties uz aizvadītajiem diviem mēnešiem, jāsecina, ka darbs sankciju jomā ir dinamisks un, ņemot vērā to, ka sankcijas ir ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas drošības jautājums, arī ļoti atbildīgs. Gan jaunas sankciju kārtas, gan izmaiņas normatīvajos regulējumos, liek nemitīgi būt modriem un spēt ātri reaģēt. Liela loma šeit ir arī FID sadarbības partneriem, īpaši Ārlietu ministrijai, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, Latvijas bankai un Latvijas Finanšu nozares asociācijai, kas sniedz neatsveramu atbalstu šajā atbildīgajā darbā. Esam panākuši, ka Latvijas paveikto sankciju izpildes jautājumu centralizēšanā novērtē arī citas valstis.

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam Finanšu izlūkošanas dienests (FID) savā tīmekļvietnē publicē no personām saņemot informāciju par sankciju subjektiem un tiem iesaldētajiem finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem Latvijā. FID ir veicis 01.04.2024. pirmreizēji publicētās informācijas par sankciju izpildi attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu pārbaudi, kā to noteic Ministru Kabineta noteikumu Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 49. punkts. Pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka FID publicētā informācija ir pamatota. Pārbaudes rezultātā FID secinājis, ka no kopumā sankciju subjektu tabulā pirmreizēji iekļautajiem 166 subjektiem vairumā gadījumu iesaldēšana veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Savukārt astoņos gadījumos secināts, ka uz pārbaudes veikšanas brīdi sankciju izpilde, veicot līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu, nav veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šajos gadījumos FID uzskata, ka līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana ir nepamatota, tāpēc iesaldētie līdzekļi vai saimnieciskie resursi būtu atbrīvojami no iesaldēšanas. Iemesli secinājumiem, ka līdzekļu iesaldēšana nav pamatota, katrā konkrētajā gadījumā ir atšķirīgi, taču pārsvarā netika konstatēta sankciju sarakstā iekļautās personas kontrole pār uzņēmumu, vai arī kopš iesaldēšanas uzņēmuma īpašnieku vai vadības struktūrā notikušas izmaiņas. Piemēram, divos gadījumos sankciju sarakstā iekļautā persona atstājusi amatu, kura pilnvaras deva iespēju kontrolēt attiecīgos uzņēmumus. Vēl trīs gadījumos izpētes laikā tika konstatēts, ka par vienu sankciju subjektu datnē veikti divi ieraksti, jo informācijas iesniedzēji norādījuši atšķirīgus personu nosaukumus. Šie ieraksti tika apvienoti, tādejādi samazinot kopējo sankciju subjektu skaitu. FID pirmreizēji publicētajā informācijā iekļautās personas, par kurām FID secinājis, ka līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana nav pamatota: #Nosaukums, reģistrācijas nr.Reģistrācijas valstsFID Pārbaudes datums1AS Euro Rail Trans, reģistrācijas Nr. 40103520476Latvija03.06.20242SIA MARITIME REGISTER OF SHIPPING reģistrācijas Nr. 40003250467Latvija03.06.20243SIA “Anulatrans”, reģistrācijas Nr. 40003431947Latvija03.06.20244INTERGRAIN S.A., reģistrācijas Nr. B175745Luksemburga03.06.20245JSC Tander, reģistrācijas Nr. 2310031475Krievija03.06.20246MARITIME REGISTER OF SHIPPING (UK) LTD, reģistrācijas Nr. 03222610Apvienotā Karaliste03.06.20247PHOSAGRO TRADING SA, reģistrācijas Nr. CHE-107.384.794Šveice03.06.20248TOSHKENT METALLURGIYA ZAVODI, reģistrācijas Nr. 304574612Uzbekistāna03.06.2024 Ņemot vērā pārbaudes rezultātus uz 03.06.2024. Latvijā ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi, kas kopumā ir 168 sankciju subjektu īpašumā, kontrolē vai turējumā. No minētajiem sankciju subjektiem 15 ir tieši sankciju sarakstā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, bet 153 ir juridiskas personas, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē. Par vairākiem sankciju subjektiem sadaļās Sankciju subjekti un Iesaldētie saimnieciskie resursi precizēta informācija par sankciju subjekta saistību ar sankciju sarakstā iekļautu personu, kā arī par līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas pamatojumu atkarībā no tā, vai persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē. Savukārt 76 gadījumos FID izpētes laikā konstatējis, ka pirmreizēji iesniegtās informācijas nepietiekamības dēļ ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi vai veikt papildus informācijas pieprasīšanu, tajā skaitā no ārvalstu kompetentajām institūcijām. Attiecībā uz šiem sankciju subjektiem iesaldēšanas pamatotības pārbaude nav pabeigta. Šādos gadījumos FID publicētajā datnē par sankciju subjektiem sadaļā Sankciju subjekti informācija par pārbaudes rezultātiem vēl nav atspoguļota. Pabeidzot iesaldēšanas pamatotības pārbaudi, FID nekavējoties nodrošinās informācijas publicēšanu par pārbaudes rezultātiem. Papildus FID informē, ka 03.06.2024. sankciju subjektu datnē sadaļās Sankciju subjekti pirmreizēji iekļauta informācija par vienu jaunu sankciju subjektu.

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1226 (2024. gada 24. aprīlis) par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (Direktīva), kas stāsies spēkā 2024. gada 19. maijā. Līdz šim Eiropas Savienības dalībvalstīs tika īstenota dažāda prakse attiecībā uz personu saukšanu pie atbildības par sankciju pārkāpšanu, tai skaitā, dalībvalstīm nebija pienākuma par šādu rīcību piemērot kriminālatbildību. Direktīva paredz konkrētas darbības, kuras būs atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu, un par kurām gan fiziskas, gan juridiskas personas būs saucamas pie kriminālatbildības, piemēram, Eiropas Savienības noteiktā aizlieguma pārkāpšana tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankcijām pakļautai personai vienībai vai struktūrai, vai tās labā, darījumu veikšana ar sankcijām pakļautām personām, Eiropas Savienības noteikto ieceļošanas aizliegumu apiešana, kā arī citas darbības, kas minētas Direktīvas 3. pantā. Tāpat, lai nodrošinātu samērīgu izmeklēšanas resursu izmantošanu, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma smagumu, Direktīva paredz, ka atsevišķos gadījumos dalībvalstis varēs noteikt, ka Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi nav noziedzīgs nodarījums, ja tie ir saistīti ar precēm, pakalpojumiem, darījumiem vai darbībām, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro, un šādos gadījumos personu varēs saukt pie administratīvās atbildības. Direktīva noteic dažādus soda veidus par sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanu, tai skaitā, arī brīvības atņemšanu. Direktīva visā Eiropas Savienībā atvieglos un vienādos sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības. Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu, vienlaikus Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jāizvērtē nacionālā normatīvā regulējuma atbilstība Direktīvā paredzētajiem nosacījumiem un jāpārņem Direktīvas normatīvais regulējums nacionālajos tiesību aktos līdz 2025. gada 20. maijam.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka saskaņā ar sankciju, kas noteiktas pret Krieviju, normatīvo regulējumu, no 1. maija Latvijā reģistrētām juridiskām personām reizi ceturksnī jāziņo FID par izejošajiem maksājumiem, ko tās tieši vai netieši vienā vai vairākās operācijās ir veikušas minētajā ceturksnī, kas kopā pārsniedz 100 000 EUR, uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, ja maksājuma veicēja īpašumtiesības vairāk nekā 40% apmērā tieši vai netieši pieder: juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas iedibināta Krievijā,Krievijas valstspiederīgajam,fiziskai personai, kas uzturas Krievijā. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz tām juridiskajām personām, kurām noteikto 40% īpašumtiesību slieksni sasniedz vairākas personas kopā. Piemēram, 20% kapitāldaļu pieder Krievijā reģistrētai juridiskai personai un 20% pieder fiziskai personai, kas uzturas Krievijā. Pirmajā ziņojumā, kas jāiesniedz līdz 15. maijam, juridiskām personām jāietver informācija par maksājumiem, kas veikti no šī gada 1. janvāra līdz 31. martam. Sākot ar otro ceturksni ziņojums būs jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc katra ceturkšņa noslēguma. Šāda regulējuma mērķis ir iegūt plašāku informāciju kompetento iestāžu rīcībā par līdzekļu plūsmu starp Eiropas Savienību un trešajām valstīm, kas ļautu identificēt nozares ar augstu sankciju apiešanas risku, kā arī atklāt Krievijas ienākumu avotus. Kredītiestādēm un finanšu iestādēm ziņojumi par maksājumiem uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, ko veic klienti, kuri atbilst minētajiem nosacījumiem, jāsniedz reizi pusgadā sākot ar 1. jūliju par periodu no šī gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ziņojuma iesniegšanai izmantojama veidne, kas pieejama FID tīmekļa vietnē sadaļā FID iesniedzamā informācija. Ziņojumā jāietver informācija par maksājumu, tā saņēmēju, juridiskās personas īpašnieku struktūru un tās atbilstību kritērijiem, kas paredz pienākumu ziņot un cita veidnē norādītā informācija. Informācija jāsūta uz e-pasta adresi sankcijas@fid.gov.lv. Papildu informācija par ziņošanas prasību pieejama sadaļā FID iesniedzamā informācija un Eiropas Komisijas sagatavotajos skaidrojumos, kas pieejami šeit (angļu valodā). Ziņošanas pienākumu noteic Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā 5.r pants.