Biežāk uzdotie jautājumi

Galvenie ierobežojošie pasākumi pret Krievijas Federāciju ir definēti Padomes Regulās:

Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (mērķētās finanšu sankcijas);

Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (sektorālās sankcijas).

Galvenie ierobežojošie pasākumi pret Baltkrievijas Republiku ir definēti Padomes Regulā:

Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu .

NB: FID aicina skatīt attiecīgās regulas pēdējo aktuālo (konsolidēto) versiju.

Eiropas Savienības sankciju kartē atrodama informācija par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret konkrēto valsti, juridiskām un fiziskām personām un ierobežojumus sektoru griezumā, kā arī tiesisko regulējumu, kurā konkrētie ierobežojumi ir ietverti.

Publicēts 04.07.2025.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) 2. panta otro daļu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Tas nozīmē, ka starptautiskās un nacionālās sankcijas ir jāievēro visām Eiropas Savienības jurisdikcijā esošām fiziskām (t.sk. personām, kurām nav Eiropas Savienības pilsonības, bet kuras uzturas Eiropas Savienības teritorijā), kā arī juridiskām personām.

FID vērš uzmanību, ka katrai personai ir pienākums patstāvīgi īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanu. Tostarp ir jāgūst pārliecība, ka sadarbība ar konkrēto personu nepārkāpj sektorālās sankcijas (sankcijas, kas noteiktas pret konkrētām precēm vai pakalpojumiem, aizliedzot pakalpojumu sniegšanu vai noteiktu preču importu vai eksportu) vai mērķētās finanšu sankcijas (sankcijas, kas aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus noteiktām personām).

Publicēts 04.07.2025.

Informācija par riska indikācijām attiecībā uz darījumu vai darījuma partneri pieejama FID izstrādātajās vadlīnijās “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. Vadlīnijas izstrādātas, lai palīdzētu pārvaldīt sankciju riskus saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, tomēr tās ir izmantojamas arī plašāk – citu sankciju risku kontekstā.

Vadlīnijās atrodami skaidrojumi:

• kā identificēt savai uzņēmējdarbībai piemītošos sankciju riskus, veicot sankciju risku novērtējumu;
• kāda veida darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar paaugstinātu sankciju risku;
• kā ieviest un veikt pasākumus, tostarp darījumu partneru un darījumu padziļinātas pārbaudes, lai pārvaldītu identificētos sankciju riskus;
• kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm, tādējādi atvieglojot darījumu izpildi.

Papildus informācija par sankciju apiešanas indikatoriem pieejama FID izstrādātajā metodiskajā materiālā “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori”.

Publicēts 04.07.2025.

Atbilstoši Sankciju likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajam, ES dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts, tajā skaitā ASV OFAC sankcijas, ir piemērojamas tikai Sankciju likumā noteiktos gadījumos, piemēram, 11.¹ – 11.³ pantā noteiktajos gadījumos. Tāpat ASV OFAC sankcijas noteiktos gadījumos piemēro arī finanšu tirgus dalībnieki.

FID skaidro, ka papildu informāciju par konkrēto personu iespējams iegūt, meklējot datus publiskajos reģistros un datubāzēs. Šajā procesā ieteicams salīdzināt personas kodu, dzimšanas gadu un datumu, dzimšanas vietu (valsti un pilsētu), kā arī citu publiski pieejamu informāciju, kas var palīdzēt identificēt attiecīgo personu. Tāpat, ja personas dzimšanas valsts ir, piemēram, Krievijas Federācija, īpaša uzmanība jāpievērš vārda un uzvārda rakstībai, jo tā var atšķirties atkarībā no valodas vai kultūras normām konkrētajā valstī.

Saskaņā ar Sankciju likuma 12.¹ panta pirmo daļu FID ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Tādējādi FID nav kompetences vērtēt NATO dalībvalsts (tostarp ASV OFAC) noteikto sankciju piemērošanu.

Publicēts 04.07.2025.

Saskaņā ar Sankciju likuma 18. panta otro daļu administratīvā atbildība noteikta tikai par mazāka apmēra pārkāpumiem, proti, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.

Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro.

Vienlaikus FID vērš uzmanību, ka par sankciju pārkāpumiem, kas saistīti ar mērķētām finanšu sankcijām (piemēram, līdzekļu vai saimniecisko resursu darīšanu pieejamu sankcijām pakļautām personām), kā arī aizliegto pakalpojumu sniegšanu, vai pārkāpumiem, kas saistīti ar divējāda lietojuma un stratēģiskas nozīmes precēm, paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu neatkarīgi no preču vai pakalpojuma vērtības.

Publicēts 04.07.2025.

Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam ir pienākums nekavējoties ziņot FID, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu, izmantojot goAML sistēmu. Plašāka informācija par ziņojuma sniegšanu pieejama FID izstrādātajās vadlīnijās “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”.

Vienlaikus, arī jebkura cita persona ir aicināta ziņot FID par identificētām aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Informācija par aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu ir sniedzama FID saskaņā ar Sankciju likuma 17. pantu, nosūtot to uz e-pasta adresi: .............. Iesniedzot informāciju, jāpievieno arī visi personas rīcībā esošie dokumenti, kas pamato sniegto ziņojumu.

Publicēts 04.07.2025.

Preces un to KN kodi ir iekļauti konkrētos Regulas Nr. 833/2014 un Regulas Nr. 765/2006 pielikumos. Lai identificētu, vai uz konkrētu preci attiecas kāds no šīm regulām izrietošajiem aizliegumiem (sankcijām), iesakām pārlūkprogrammā atvērt attiecīgās regulas tīmekļvietni un izmantot meklēšanas funkciju, lai tīmekļvietnē meklētu konkrētās preces KN kodu, vai konkrētu regulas pantu, vai tā pielikumu.

Ja preces KN kods ir iekļauts, piemēram, Regulas Nr. 833/2014 X pielikumā, uz preci būs attiecināms Regulas Nr. 833/2014 3.b pantā ietvertais aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt Krievijā vai izmantošanai Krievijā X pielikumā uzskaitītās preces un tehnoloģijas.

Papildus pārliecināties par to, vai attiecībā uz preci ar konkrētu KN kodu ir attiecināms kāds aizliegums, iespējams:

• Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā Integrētā tarifa vadības sistēmā

vai

• Eiropas Komisijas uzturētajā TARIC meklētājā.

Publicēts 02.06.2025

Šādā situācijā katra regulas norma, kas aizliedz preces ar vienu un to pašu KN kodu importu vai eksportu, ir jāievēro un jāpiemēro atsevišķi. Proti, darbības ar vienu un to pašu preci jāveic saskaņā ar visām uz preci attiecināmajām sankcijām.

Jāņem vērā, ka vairākos regulu pielikumos iekļautās preces pirms KN koda satur apzīmējumu "ex", kas nozīmē, ka attiecīgais aizliegums attiecas tikai uz preci, kas atbilst ne tikai KN kodam, bet arī preces aprakstam.

Publicēts 02.06.2025

Regula Nr. 833/2014 un Regula Nr. 765/2006 paredz virkni ierobežojumu attiecībā uz konkrētu preču tranzītu.¹

Lai identificētu, vai uz preci, kuras tranzīts plānots caur Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, attiecas no kādas regulas izrietošs aizliegums, FID aicina attiecīgajā regulā meklēt konkrētās preces kombinētās nomenklatūras (KN) kodu, skatīt konkrētu regulas pantu, vai pielikumu.

Ja preces KN kods ir iekļauts, piemēram, Regulas Nr. 833/2014 XXXVII pielikumā, uz preci būs attiecināms Regulas Nr. 833/2014 3.k panta 1.a punktā ietvertais aizliegums noteikto preču tranzītam caur Krievijas teritoriju.

Konstatējot, ka attiecībā uz transportējamo preci ir attiecināma Regula Nr. 833/2014 vai Regula Nr. 765/2006, FID iesaka pārliecināties, vai konkrētā regulējuma pants pieļauj atbrīvojumu vai izņēmumu (atkāpi) sankciju izpildē.

Ja piemērojamais regulējums paredz atbrīvojumu (angļu val. ¬– exemption) no sankciju izpildes, persona var turpināt preces transportēšanu uz citu valsti tranzītā caur Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

Ja pieļaujams izņēmums jeb atkāpe (angļu val. ¬– derogation) sankciju izpildē, personai ar atbilstoši noformētu iesniegumu ir tiesības vērsties FID, lai saņemtu atļauju tranzīta īstenošanai.

Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit.

---

¹ Piemēram, Regulas Nr. 833/2014 2. panta 1.a punkts, 2.a panta 1.a punkts, 2.aa panta 1.a punkts, 3.c panta 1.a punkts, 3.k panta 1.a punkts noteic aizliegumu šajos punktos norādīto preču tranzītam caur Krievijas Federāciju.

Publicēts 04.07.2025

Vispārīgi dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut tādu preču ievešanu (importu), kas paredzētas vienīgi uz Eiropas Savienību ceļojošu fizisku personu vai to tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai un kas ir tikai personiskās lietošanas priekšmeti, kuri pieder minētajām personām un kuri acīmredzami nav paredzēti pārdošanai.¹

Mantas var importēt (ievest) tikai tad, ja iespējams konstatēt, ka tās paredzētas ieceļojošo personu personiskai lietošanai. Personai, kura ieceļo, nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī apliecinošus dokumentus par privāto mantu piederību un lietošanu, un nepieciešamības gadījumā sniegt papildu paskaidrojumus par mantām, kas tiek importētas (ievestas) no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

---

¹ Regulas Nr. 269/2014 3.i panta 3.aa apakšpunkts un Regulas Nr. 765/2006 1.ra panta 4. punkts.

Publicēts 02.06.2025.

Nē, preces pagaidu ievešana vai izvešana no Eiropas Savienības, lai pārvietotu preces, nav uzskatāma par preces eksportu/importu, ja vien konkrētā prece tiek izmantota citu preču pārvadāšanai un pagaidu uzglabāšanai no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai otrādi, un tās ievešanas/izvešanas nolūks nav ar mērķi tās pārdot un laist brīvā apgrozībā. Šādas preces, piemēram, ir konteineri ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 8609.

Publicēts 02.06.2025.

FID skaidro, ka Latvijas Republikas sadarbība tieslietu, tiesiskās sadarbības, iekšlietu, vides aizsardzības, kodoldrošības, muitas, nodokļu administrēšanas, veselības, valsts robežsardzes, satiksmes, kultūras, izglītības, pārrobežu un citās sadarbības jomās ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir apturēta vai samazināta līdz Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūciju ikdienas darba un funkciju nodrošināšanai nepieciešamajam minimumam.

Attiecīgajās regulās ir paredzēti izņēmumi medicīnas preču eksportam uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, ja minētās preces paredzētas ārstnieciskiem nolūkiem.¹ Vienlaikus FID norāda, ka izņēmumu piemērošana medicīnas preču eksportam būtu pieļaujama tikai ļoti retos un īpašos gadījumos – vienreizēja darījuma veikšanai. Attiecīgajās regulās noteiktie izņēmumi nav tiesisks instruments, ar kuru dalībvalsts var atļaut aizliegto preču daudzreizēju eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, nolūkā veicināt attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās intereses.

---

¹ Regulas Nr. 833/2014 3.k panta 5. punkta a) apakšpunkts un Regulas Nr. 765/2006 1.bb panta 8. punkta a) apakšpunkts.

Publicēts 04.07.2025.

Starptautisko sankciju regulējuma izpratnē īres, nomas, juridisko un jebkuru cita veida pakalpojumu sniegšana ir uzskatāma par saimniecisko resursu darīšanu pieejamu sankciju sarakstā iekļautai personai un personai, uz kuru attiecināmas sankcijas (atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē). Ņemot vērā, ka sankciju regulās ir noteikts aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus saimnieciskos resursus, praktiski jebkādu pakalpojumu sniegšana mērķēto finanšu sankciju subjektam ir aizliegta.

Jāņem vērā, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas sankciju režīmi (skatīt Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006) paredz vispārīgus aizliegumus sniegt dažādus pakalpojumus noteiktam personu lokam, piemēram, Krievijas Federācijā dibinātām juridiskām personām, Krievijas Federācijas valdībai utt. Šādu aizliegto pakalpojumu piemēri ir – sabiedrisko attiecību, reklāmas, grāmatvedības, būvniecības, arhitektūras, inženiertehniskie, informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, kā arī konsultācijas nodokļu jomā.

Vienlaikus sankciju regulējums paredz atbrīvojumu un izņēmumu (atkāpju) piemērošanu sankciju izpildē, kadattiecīgi, kad noteikta darbība nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu, jo tā precīzi atbilst regulējumā definētiem nosacījumiem vai Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (Latvijā – FID) sankciju regulās noteiktajos izņēmuma gadījumos (atkāpēs) var atļaut veikt citādi aizliegtas darbības. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit. Piemēram, FID var atļaut izīrēt dzīvokli sankcijām pakļautai personai vai atļaut sniegt juridiskos pakalpojumus, ja tas nepieciešams personas pamata vajadzību nodrošināšanai. FID rūpīgi uzrauga šādu pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas tiek veikti saskaņā ar izsniegtajām atļaujām.

Ja tiek plānots sniegt ar Regulu Nr. 833/2014 aizliegtus pakalpojumus personai, uz kuru attiecas arī Regulas Nr. 269/2014 ierobežojumi, nepieciešams saņemt kompetentās iestādes atļauju uz abās regulās noteikto izņēmumu pamata.

Publicēts 02.06.2025., atjaunots 04.07.2025.

Ikvienai personai ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikai saistošās sankcijas. Līdz ar to pirms darījuma noslēgšanas ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētā persona (otra darījumu puse) nav mērķētām finanšu sankcijām tieši pakļauta persona vai persona, uz kuru pastarpināti ir attiecināmas sankcijas. Darījuma partnera pārbaudes ietvaros ir jāpārliecinās, vai:

• darījuma partneris nav tieši sankciju sarakstā iekļauta persona;
• darījuma partneris nav persona, uz kuru ir attiecināmas sankcijas, jo to kontrolē vai tas atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā (pārbaudot, vai juridiskas personas valdes un padomes locekļi, pārstāvji, patiesais labuma guvējs un dalībnieku struktūrā esošās personas nav iekļautas sankciju sarakstos).

Pārbaudei var izmantot šādus avotus:

• FID tīmekļvietnē pieejamo informāciju sadaļā “Sankciju subjekti” un “Meklēt sankciju sarakstos”. Jāņem vērā, ka Sankciju meklētājā ir informācija tikai par sankciju sarakstos tieši iekļautām personām, bet tas nesatur informāciju par tādām juridiskām personām, kuras tieši nav iekļautas sankciju sarakstā, bet kuras pieder, vai ko kontrolē sankciju sarakstā tieši iekļautas personas;
• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē esošo informāciju;
• Eiropas Savienības sankciju karti;
• citus sankciju meklētājus, kā arī citu publiski pieejamo informāciju.

FID oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā Iesaldētie aktīvi ir pieejama detalizēta informācija par līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas iesaldēti Latvijā. Šis saraksts ietver arī pilnīgi visas Latvijas Republikas iestādēm zināmās Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, kas pieder sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē.

Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījumu partneri un darījumu, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partnera pārbaude ir veikta. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi sankciju apiešanas vai pārkāpšanas riski, piemēram, darījuma partnerim ir nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījumu partnera īpašniekiem, darījumu partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u.c.

Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījumu partneri un darījumu, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partnera pārbaude ir veikta. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi sankciju apiešanas vai pārkāpšanas riski, piemēram, darījuma partnerim ir nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījumu partnera īpašniekiem, darījumu partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u.c.

Turklāt personai jānoskaidro, vai attiecīgajam pakalpojumam sektorālo sankciju regulējumā (piemēram, Regulā Nr. 833/2014 un Regulā Nr. 765/2006) nav noteikts pakalpojumu sniegšanas aizliegums (piemēram, aizliegums sniegt Krievijas Federācijā reģistrētam uzņēmumam IT konsultāciju pakalpojumus). Jāņem vērā, ka sankcijas ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti un novērstu to pārkāpšanu. Piemēram, sniedzot pakalpojumus meitas uzņēmumam, tie var tieši vai netieši kļūt pieejami mātes uzņēmumam, kas reģistrēts Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, un tādējādi tas var gūt labumu no attiecīgā pakalpojuma. Šādas darbības, ja to aizliedz sankcijas, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko Krimināllikuma 84. pantā paredzēta kriminālatbildība.

Publicēts 02.06.2025

Persona nedrīkst sankciju subjektam tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, tostarp pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu, vai sniegt jebkādus citus pakalpojumus. Tāpat arī sankciju subjekts nedrīkst pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu citai personai. Ja uz darījuma partneri ir attiecināmas sankcijas, jebkuras personas pienākums ir iespēju robežās iesaldēt visus šīs personas līdzekļus un saimnieciskos resursus, un nekavējoties par to paziņot FID. Skaidrojumi par pienākumu FID sniegt informāciju pieejami šeit.

Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja līdzekļi vai saimnieciskie resursi nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai (pārtika, ārstniecības vajadzības, komunālie maksājumi u.c.), maksājumu var veikt vai pakalpojumu var sniegt, ja izpildās FID Vispārējā saskaņojuma nosacījumi vai ir saņemta atsevišķa FID atļauja.¹

Lai arī no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.¹ panta kredītiestādēm izriet pienākums izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, jebkurai personai saglabājas pienākums ievērot sankcijas un rūpīgi pārbaudīt, kam tiek pārskaitīti naudas līdzekļi.

---

¹ Vairāk informācijas par to, kā saņemt FID atļauju un kas jāņem vērā, vēršoties FID ar iesniegumu atļaujas saņemšanai, pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/iesniegums-atlaujas-sanemsanai

Publicēts 02.06.2025