Biežāk uzdotie jautājumi
Informācija publicēta 01.04.2024.
Informācija pēdējo reizi atjaunota 02.06.2025.
Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) 12.1 panta pirmo daļu Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos tiktāl, ciktāl normatīvie akti nenosaka citādi.
Šeit pieejams FID sagatavots informatīvais materiāls, lai palīdzētu visām personām ievērot starptautiskos, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un Latvijas Republikas normatīvos aktus sankciju jomā (turpmāk – piemērojamie normatīvie akti). Kā arī informatīvais materiāls atspoguļo FID viedokli par labākajiem risinājumiem, atbildot uz saņemtajiem jautājumiem.
Informatīvajā materiālā sniegtie vispārīgie skaidrojumi nav uzskatāmi par juridiski saistošiem, kā arī nav uzskatāmi par FID sniegtu uzziņu vai juridisku konsultāciju. Tie balstīti piemērojamo normatīvo aktu tiesību normu analīzē, kā arī ES padomes (turpmāk – EP), Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) un citu institūciju sniegtajos skaidrojumos, kas saistībā ar izmaiņām piemērojamajos normatīvajos aktos vai jaunām ES tiesas judikatūras atziņām periodiski var mainīties, tādējādi ietekmējot arī FID sniegtos skaidrojumus. Norādām, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem FID nav pilnvarots veikt tiesību normu iztulkošanu (oficiālu interpretāciju).
Šajā sadaļā sniegtie skaidrojumi un ieteikumi ir uzskatāmi par vispārīgām vadlīnijām. FID, ievērojot Sankciju likuma 2. panta otrajā daļā noteikto pienākumu visām personām ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, aicina ikvienu personu patstāvīgi piemērot tiesību normas sankciju jomā, ņemot vērā katras individuālas situācijas faktiskos apstākļus.
Nepieciešamības gadījumā aicinām vērsties FID, iesniedzot iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, rakstot uz elektroniskā pasta adresi: ............. vai zvanot pa tālruni 67044430. Detalizēta kontaktinformācija un informācija par saziņas veidiem pieejama šeit.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informācija tiek periodiski pārskatīta un atjaunināta. Ja saistībā ar kādu no jautājumiem ir veikts informācijas atjauninājums vai sadaļa tiek papildināta ar jaunu jautājumu, informācija par informācijas atjauninājumu ir pieejama zem attiecīgā jautājuma.
Biežāk uzdotie jautājumi (PDF)
Preču imports un eksports
Vispārīgi dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut tādu preču ievešanu (importu), kas paredzētas vienīgi uz Eiropas Savienību ceļojošu fizisku personu vai to tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai un kas ir tikai personiskās lietošanas priekšmeti, kuri pieder minētajām personām un kuri acīmredzami nav paredzēti pārdošanai.1
Mantas var importēt (ievest) tikai tad, ja iespējams konstatēt, ka tās paredzētas ieceļojošo personu personiskai lietošanai. Personai, kura ieceļo, nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī apliecinošus dokumentus par privāto mantu piederību un lietošanu, un nepieciešamības gadījumā sniegt papildu paskaidrojumus par mantām, kas tiek importētas (ievestas) no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.
1 Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (turpmāk – Regula Nr. 269/2014) 3.i panta 3.aa apakšpunkts un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (turpmāk – Regula Nr. 765/2006) 1.ra panta 4. punkts.
Nē, preces pagaidu ievešana vai izvešana no Eiropas Savienības, lai pārvietotu preces, nav uzskatāma par preces eksportu/importu, ja vien konkrētā prece tiek izmantota citu preču pārvadāšanai un pagaidu uzglabāšanai no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai otrādi, un tās ievešanas/izvešanas nolūks nav ar mērķi tās pārdot un laist brīvā apgrozībā. Šādas preces, piemēram, ir konteineri ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 8609.
Šādā situācijā katra regulas norma, kas aizliedz preces ar vienu un to pašu KN kodu importu vai eksportu, ir jāievēro un jāpiemēro atsevišķi. Proti, darbības ar vienu un to pašu preci jāveic saskaņā ar visām uz preci attiecināmajām sankcijām.
Jāņem vērā, ka vairākos regulu pielikumos iekļautās preces pirms KN koda satur apzīmējumu "ex", kas nozīmē, ka attiecīgais aizliegums attiecas tikai uz preci, kas atbilst ne tikai KN kodam, bet arī preces aprakstam.
Preces un to KN kodi ir iekļauti konkrētos Regulas Nr. 833/2014 un Regulas Nr. 765/2006 pielikumos. Lai identificētu, vai uz konkrētu preci attiecas kāds no šīm regulām izrietošajiem aizliegumiem (sankcijām), iesakām pārlūkprogrammā atvērt attiecīgās regulas tīmekļvietni un izmantot meklēšanas funkciju, lai tīmekļvietnē meklētu konkrētās preces KN kodu, vai konkrētu regulas pantu, vai tā pielikumu.
Ja preces KN kods ir iekļauts, piemēram, Regulas Nr. 833/2014 X pielikumā, uz preci būs attiecināms Regulas Nr. 833/2014 3.b pantā ietvertais aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt Krievijā vai izmantošanai Krievijā X pielikumā uzskaitītās preces un tehnoloģijas.
Papildus pārliecināties par to, vai attiecībā uz preci ar konkrētu KN kodu ir attiecināms kāds aizliegums, iespējams:
- Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā Integrētā tarifa vadības sistēmā
vai
- Eiropas Komisijas uzturētajā TARIC meklētājā.
Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi
Starptautisko sankciju regulējuma izpratnē īres, nomas, juridisko un jebkuru cita veida pakalpojumu sniegšana ir uzskatāma par saimniecisko resursu darīšanu pieejamu sankciju sarakstā iekļautai personai un personai, uz kuru attiecināmas sankcijas (atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē). Ņemot vērā, ka sankciju regulās ir noteikts aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus saimnieciskos resursus, praktiski jebkādu pakalpojumu sniegšana mērķēto finanšu sankciju subjektam ir aizliegta.
Jāņem vērā, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas sankciju režīmi (skatīt Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006) paredz vispārīgus aizliegumus sniegt dažādus pakalpojumus noteiktam personu lokam, piemēram, Krievijas Federācijā dibinātām juridiskām personām, Krievijas Federācijas valdībai utt. Šādu aizliegto pakalpojumu piemēri ir – sabiedrisko attiecību; reklāmas; grāmatvedības; būvniecības; arhitektūras; inženiertehniskie; IT pakalpojumi; juridisko konsultāciju pakalpojumi, kā arī konsultācijas nodokļu jomā.
Vienlaikus sankciju regulējums paredz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, kad Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (Latvijā – FID) sankciju regulās noteiktajos gadījumos (izņēmumos) var atļaut veikt citādi aizliegtas darbības. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit. Piemēram, FID var atļaut izīrēt dzīvokli sankcijām pakļautai personai vai atļaut sniegt juridiskos pakalpojumus, ja tas nepieciešams personas pamata vajadzību nodrošināšanai. FID rūpīgi uzrauga šādu pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas tiek veikti saskaņā ar izsniegtajām atļaujām.
Ja tiek plānots sniegt ar Regulu Nr. 833/2014 aizliegtus pakalpojumus personai, uz kuru attiecas arī Regulas Nr. 269/2014 ierobežojumi, nepieciešams saņemt kompetentās iestādes atļauju uz abās regulās noteikto izņēmumu pamata.
Ikvienai personai ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikai saistošās sankcijas. Līdz ar to pirms darījuma noslēgšanas ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētā persona (otra darījumu puse) nav mērķētām finanšu sankcijām tieši pakļauta persona vai persona, uz kuru pastarpināti ir attiecināmas sankcijas. Darījuma partnera pārbaudes ietvaros ir jāpārliecinās, vai:
- darījuma partneris nav tieši sankciju sarakstā iekļauta persona;
- darījuma partneris nav persona, uz kuru ir attiecināmas sankcijas, jo to kontrolē vai tas atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā (pārbaudot, vai juridiskas personas valdes un padomes locekļi, pārstāvji, patiesais labuma guvējs un dalībnieku struktūrā esošās personas nav iekļautas sankciju sarakstos).
Pārbaudei var izmantot šādus avotus:
- FID tīmekļvietnē pieejamo informāciju sadaļā “Sankciju subjekti” un “Meklēt sankciju sarakstos”. Jāņem vērā, ka Sankciju meklētājā ir informācija tikai par sankciju sarakstos tieši iekļautām personām, bet tas nesatur informāciju par tādām juridiskām personām, kuras tieši nav iekļautas sankciju sarakstā, bet kuras pieder, vai ko kontrolē sankciju sarakstā tieši iekļautas personas;
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē esošo informāciju;
- Eiropas Savienības sankciju karti;
- citus sankciju meklētājus, kā arī citu publiski pieejamo informāciju.
FID oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā Iesaldētie aktīvi ir pieejama detalizēta informācija par līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas iesaldēti Latvijā. Šis saraksts ietver arī pilnīgi visas Latvijas Republikas iestādēm zināmās Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, kas pieder sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē.
Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījumu partneri un darījumu, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partnera pārbaude ir veikta. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi sankciju apiešanas vai pārkāpšanas riski, piemēram, darījuma partnerim ir nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījumu partnera īpašniekiem, darījumu partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u.c.
Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījumu partneri un darījumu, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partnera pārbaude ir veikta. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi sankciju apiešanas vai pārkāpšanas riski, piemēram, darījuma partnerim ir nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījumu partnera īpašniekiem, darījumu partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u.c.
Turklāt personai jānoskaidro, vai attiecīgajam pakalpojumam sektorālo sankciju regulējumā (piemēram, Regulā Nr. 833/2014 un Regulā Nr. 765/2006) nav noteikts pakalpojumu sniegšanas aizliegums (piemēram, aizliegums sniegt Krievijas Federācijā reģistrētam uzņēmumam IT konsultāciju pakalpojumus). Jāņem vērā, ka sankcijas ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti un novērstu to pārkāpšanu. Piemēram, sniedzot pakalpojumus meitas uzņēmumam, tie var tieši vai netieši kļūt pieejami mātes uzņēmumam, kas reģistrēts Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, un tādējādi tas var gūt labumu no attiecīgā pakalpojuma. Šādas darbības, ja to aizliedz sankcijas, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko Krimināllikuma 84. pantā paredzēta kriminālatbildība.
Persona nedrīkst sankciju subjektam tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, tostarp pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu, vai sniegt jebkādus citus pakalpojumus. Tāpat arī sankciju subjekts nedrīkst pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu citai personai. Ja uz darījuma partneri ir attiecināmas sankcijas, jebkuras personas pienākums ir iespēju robežās iesaldēt visus šīs personas līdzekļus un saimnieciskos resursus, un nekavējoties par to paziņot FID. Skaidrojumi par pienākumu FID sniegt informāciju pieejami šeit.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja līdzekļi vai saimnieciskie resursi nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai (pārtika, ārstniecības vajadzības, komunālie maksājumi u.c.), maksājumu var veikt vai pakalpojumu var sniegt, ja izpildās FID Vispārējā saskaņojuma nosacījumi vai ir saņemta atsevišķa FID atļauja.1
Lai arī no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.1 panta kredītiestādēm izriet pienākums izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, jebkurai personai saglabājas pienākums ievērot sankcijas un rūpīgi pārbaudīt, kam tiek pārskaitīti naudas līdzekļi.
1 Vairāk informācijas par to, kā saņemt FID atļauju un kas jāņem vērā, vēršoties FID ar iesniegumu atļaujas saņemšanai, pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/iesniegums-atlaujas-sanemsanai
Baltkrievijas Republikas vai Krievijas Federācijas robežas šķērsošana ar automašīnu
FID norāda, ka nav aizliegta izbraukšana no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku ar savu personīgo transportlīdzekli, kas paredzēts tikai personīgai lietošanai, izvērtējot Regulā Nr. 765/2006 noteiktos ierobežojumus.
Šāda izbraukšana atzīstama par eksportēšanu un veicama, ņemot vērā Regulas Nr. 765/2006 1. bb pantā noteikto aizliegumu eksportēt, tai skaitā noteiktu veidu transportlīdzekļus uz Baltkrievijas Republiku.
Vispārīgi ir aizliegta transportlīdzekļa importēšana (arī ievešana vai ieceļošana ar transportlīdzekli) Eiropas Savienībā no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, ja transportlīdzeklis ir iekļauts Regulas Nr. 833/2014 XXI pielikumā vai Regulas Nr. 765/2006 XXVII pielikumā (piemēram, transportlīdzeklis atbilst kombinētas nomenklatūras (KN) kodam 8703 – automobiļi un citi transportlīdzekļi, kas galvenokārt paredzēti < 10 personu pārvadāšanai), tostarp ģimenes automobiļi).
Tāpat saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.6 punktu Latvijas Republikā ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ciktāl likumā nav noteikts citādi. Likumā ir paredzēti tikai divi izņēmumi, kad FID var izdot atļauju iebraukšanai Eiropas Savienībā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli, šķērsojot Latvijas Republikas robežu:
- persona, kurai ir kustību traucējumi, vada sev piederošu Baltkrievijas Republikā reģistrētu speciāli aprīkotu transportlīdzekli un ieceļo ar to nolūkā apmeklēt Latvijas Republikā dzīvojošu laulāto vai radinieku taisnā līnijā;
- pieteikumu iebraukt Latvijas Republikā lūdz izskatīt ārlietu ministrs īpašos ar valsts interesēm saistītos jautājumos.