Biežāk uzdotie jautājumi

Sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām, Eiropas Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem noteikti ierobežojumi vai aizliegumi. Tās nosaka starptautiskas organizācijas vai individuālas valstis. Sankciju mērķis ir atjaunot mieru un drošību reģionā vai novērst apdraudējumus starptautiskam mieram un drošībai.

Sankcijas var iedalīt šādos pamata veidos:

• mērķētas finanšu sankcijas;
• sektorālās sankcijas;
• ieceļošanas ierobežojumi.

Mērķētas finanšu sankcijas:

• paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir sankciju sarakstos iekļautu personu vai ar tām saistītu personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā (jeb kontrolē); kā arī
• aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sankciju sarakstos uzskaitītām personām vai ar tām saistītām personām, vienībām, struktūrām, vai to labā.¹

Minētais pēc būtības nozīmē, ka ir aizliegts tieši vai netieši veikt jebkādus darījumus ar fiziskām un juridiskām personām, kas iekļautas Eiropas Savienības mērķēto finanšu sankciju sarakstos, kā arī ar juridiskām personām, kas tieši vai netieši atrodas 50 % vai vairāk Eiropas Savienības sarakstos iekļautu personu īpašumā vai to kontrolē.

Sektorālās sankcijas vispārīgi ir sankcijas, kas noteiktas pret konkrētām precēm un pakalpojumiem, aizliedzot pakalpojumu sniegšanu un preču importu, eksportu vai tranzītu. Reaģējot uz Krievijas Federācijas pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir noteikusi iepriekš nebijušus sektorālo sankciju veidus (tai skaitā, bet ne tikai, aizliegumus ieņemt noteiktus amatus, sniegt juridiskos un grāmatvedības pakalpojumus, pieņemt noguldījumus, kas pārsniedz 100 000 EUR, piešķirt vai turpināt izpildīt publiskos iepirkumus ar noteiktas kategorijas personām, naftas produktu cenu grieztus u.c.).

---

¹ Padomes Regulas (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, 2. pants; Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu Nr. 765/2006, 2. pants.

Publicēts 12.09.2025.

Galvenie ierobežojošie pasākumi pret Krievijas Federāciju ir definēti Padomes Regulās:

Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula Nr. 269/2014);

Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (Regula Nr. 833/2014).

Galvenie ierobežojošie pasākumi pret Baltkrievijas Republiku ir definēti Padomes Regulā:

Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu (Regula Nr. 765/2006).

Pret atsevišķiem Baltkrievijas Republikas pilsoņiem sankcijas tiek noteiktas arī ar Regulu Nr. 269/2014.

NB: FID aicina skatīt attiecīgās regulas pēdējo aktuālo (konsolidēto) versiju.

Regulu konsolidētās versijas iespējams atrast arī FID tīmekļvietnē, sadaļā “Noderīgi (Normatīvie akti)”.

Eiropas Savienības sankciju kartē atrodama informācija par Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret konkrēto valsti, juridiskām un fiziskām personām un ierobežojumus sektoru griezumā, kā arī tiesisko regulējumu, kurā konkrētie ierobežojumi ir ietverti.

Eiropas Savienības sankciju normatīvajā regulējumā ir noteikti šauri definēti atbrīvojumi (angļu val. ¬– exemption), kad specifiskos gadījumos sankcijas nav jāpiemēro, piemēram, ja sankciju normatīvajā regulējumā noteiktajos termiņos tiek izpildīts iepriekš (proti, pirms attiecīgo sankciju noteikšanas) noslēgts līgums.

Tāpat Eiropas Savienības sankciju normatīvajā regulējumā paredzēti arī atsevišķi, šauri definēti izņēmumi jeb atkāpes (angļu val. – derogation) no sankcijām, kad citādi aizliegta darbība var tikt veikta, ja saņemta nacionālās kompetentās iestādes (Latvijā – FID) atļauja.

Publicēts 03.07.2025., atjaunots 01.08.2025.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 2. panta otro daļu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Tas nozīmē, ka starptautiskās un nacionālās sankcijas ir jāievēro visām Eiropas Savienības jurisdikcijā esošām fiziskām (t.sk. personām, kurām nav Eiropas Savienības pilsonības, bet kuras uzturas Eiropas Savienības teritorijā), kā arī juridiskām personām.

FID vērš uzmanību, ka katrai personai ir pienākums patstāvīgi īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanu. Tostarp ir jāgūst pārliecība, ka sadarbība ar konkrēto personu nepārkāpj sektorālās sankcijas (sankcijas, kas noteiktas pret konkrētām precēm vai pakalpojumiem, aizliedzot pakalpojumu sniegšanu vai noteiktu preču importu vai eksportu) vai mērķētās finanšu sankcijas (sankcijas, kas aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus noteiktām personām).

Publicēts 03.07.2025., atjaunots 01.08.2025.

Lai nodrošinātu efektīvu sankciju ievērošanu gan sektorālo, gan mērķēto finanšu sankciju kontekstā, katrai personai pašai ir jāveic sankciju risku pārvaldība. Tas nozīmē, ka jāveic izpēte par darījuma partneriem un iesaistītajām personām, tostarp:

• vai persona pati nav iekļauta sankciju sarakstos;
• vai pret personu nav attiecināmas sankcijas (t.i., persona nav sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē);
• jāizvērtē preču izcelsme, ražotājs, gala lietotājs.

Tāpat jāveic citi pasākumi, lai nepieļautu starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumus vai novērstu savu iesaisti darbībās, kas vērstas uz šādu sankciju apiešanu.

Tas, cik detalizēti jāveic izpēte, ir atkarīgs no konkrētā darījuma riskiem, kurus ietekmē dažādi faktori. Piemēram, ļoti augsti riski ir sadarbojoties ar komersantiem augsta riska valstīs¹, kā arī Krievijā un Baltkrievijā. Sektorālo sankciju kontekstā augsti riski pastāv, ja darījums saistīts ar sankcijām pakļautām precēm vai pakalpojumiem (arī ja darījums notiek Eiropas Savienības ietvaros), bet jo īpaši augsti riski ir, ja darījumā iesaistīta augsta riska valsts komersants.

Padziļinātas pārbaudes mērķēto finanšu sankciju gadījumā

Padziļinātās darījumu partneru pārbaudes ir jāveic gan tiešajiem darījumu partneriem, gan darījumos netieši iesaistītajiem komersantiem, tostarp preču nosūtītājiem, saņēmējiem, uzglabātājiem, gala lietotājiem vai ražotājiem, pakalpojumu gala saņēmējiem, maksājumu veicējiem vai saņēmējiem. Darījumu partneru padziļinātās pārbaudes rezultāti jādokumentē un jāuzglabā.

Padziļinātas pārbaudes sektorālo sankciju gadījumā

Padziļinātās darījuma pārbaudes ietvaros tiek iegūti darījumu dokumenti un informācija par darījumu, tostarp transporta dokumenti, muitas deklarācijas, informācija par preču transportēšanas maršrutu, transporta veidiem. Ar preču importu saistītos darījumos tiek veikta preču izcelsmes ticamības pārbaude, iegūstot un pārbaudot informāciju un dokumentus, kas pamato preču izcelsmi. Ar preču eksportu saistītos darījumos tiek veikta preču gala lietotāja pārbaude, iegūstot un pārbaudot informāciju par preču gala lietotāju un gala lietojumu. Padziļinātās pārbaudes rezultāti jādokumentē un jāuzglabā.

---

¹ Paaugstināta sankciju riska valstis ir valstis, kas, balstoties, cita starpā uz FID saņemtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju par darījumiem, kuros saskatāmas sankciju apiešanas pazīmes, kā arī Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetento institūciju un citu valstu kompetento institūciju apkopoto informāciju, identificētas kā valstis, caur kurām notiek pret Krieviju noteikto sankciju apiešana. Tostarp kā paaugstināta riska valstis identificētas Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībvalstis (Armēnija, Kazahstāna un Kirgizstāna), Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis (Azerbaidžāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna), kā arī citas valstis, kas nenosaka sankcijas pret Krieviju ( AAE, Gruzija, Indija, Ķīna (tai skaitā Honkonga), Mongolija, Serbija, Taizeme un Turcija).

Publicēts 01.08.2025., atjaunots 12.09.2025.

Informācija par riska indikācijām attiecībā uz darījumu vai darījuma partneri pieejama FID izstrādātajās vadlīnijās “Sankciju risku pārvaldīšana darījumos ar paaugstināta riska valstīm”. Vadlīnijas izstrādātas, lai palīdzētu pārvaldīt sankciju riskus saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, tomēr tās ir izmantojamas arī plašāk – citu sankciju risku kontekstā.

Vadlīnijās atrodami skaidrojumi:

• kā identificēt savai uzņēmējdarbībai piemītošos sankciju riskus, veicot sankciju risku novērtējumu;
• kāda veida darījumi ir uzskatāmi par darījumiem ar paaugstinātu sankciju risku;
• kā ieviest un veikt pasākumus, tostarp darījumu partneru un darījumu padziļinātas pārbaudes, lai pārvaldītu identificētos sankciju riskus;
• kas jāņem vērā, lai veicinātu efektīvu sadarbību ar kredītiestādēm, tādējādi atvieglojot darījumu izpildi.

Papildus informācija par sankciju apiešanas indikatoriem pieejama FID izstrādātajā metodiskajā materiālā “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori”.

Publicēts 04.07.2025.

Konstatējot, ka darījuma partnera vārds un uzvārds sakrīt ar personas vārdu un uzvārdu, kas iekļauta ASV OFAC sankcijās, FID iesaka papildu informāciju par konkrēto personu iegūt, meklējot datus publiskajos reģistros un datubāzēs. Šajā procesā ieteicams salīdzināt personas kodu, dzimšanas gadu un datumu, dzimšanas vietu (valsti un pilsētu), kā arī citu publiski pieejamu informāciju, kas var palīdzēt identificēt attiecīgo personu. Tāpat, ja personas dzimšanas valsts ir, piemēram, Krievijas Federācija, īpaša uzmanība jāpievērš vārda un uzvārda rakstībai, jo tā var atšķirties atkarībā no valodas vai kultūras normām konkrētajā valstī.

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likums) 2. panta pirmajā daļā noteiktajam, ES dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts, tajā skaitā ASV OFAC sankcijas, ir piemērojamas tikai Sankciju likumā noteiktos gadījumos, piemēram, 11.¹ – 11.³ pantā noteiktajos gadījumos. Tāpat ASV OFAC sankcijas noteiktos gadījumos piemēro arī finanšu tirgus dalībnieki. Tas nozīmē, ka vispārīgi, izņemot likumā noteiktos gadījumus, personām Latvijā nav pienākuma izpildīt ASV OFAC sankcijas. Vienlaikus maksājumu veikšana vai saņemšana no ASV OFAC sankcijām pakļautām personām var būt apgrūtinoša vai pat neiespējama. Turklāt apstāklis, ka persona ir pakļauta ASV OFAC vai citas NATO dalībvalsts sankcijām saistībā ar tās atbalstu Krievijas Federācijas īstenotajam karam pret Ukrainu, ir jāņem vērā, vērtējot sankciju riskus sadarbībai ar šo personu.

Saskaņā ar Sankciju likuma 12.¹ panta pirmo daļu FID ir kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Tādējādi FID nav kompetences vērtēt NATO dalībvalsts (tostarp ASV OFAC) noteikto sankciju piemērošanu.

Publicēts 03.07.2025., atjaunots 01.08.2025.

Saskaņā ar Sankciju likuma 18. panta otro daļu administratīvā atbildība noteikta tikai par mazāka apmēra pārkāpumiem, proti, kad tiek pārkāpti sankciju nosacījumi, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.

Naudas sods var tikt piemērots fiziskām personām – līdz 10 000 eiro, juridiskām personām – līdz 30 000 eiro.

Vienlaikus FID vērš uzmanību, ka par sankciju pārkāpumiem, kas saistīti ar mērķētām finanšu sankcijām (piemēram, līdzekļu vai saimniecisko resursu darīšanu pieejamu sankcijām pakļautām personām), kā arī aizliegto pakalpojumu sniegšanu, vai pārkāpumiem, kas saistīti ar divējāda lietojuma un stratēģiskas nozīmes precēm, paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu neatkarīgi no preču vai pakalpojuma vērtības.

Publicēts 04.07.2025.

Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam ir pienākums nekavējoties ziņot FID, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu, izmantojot goAML sistēmu. Plašāka informācija par ziņojuma sniegšanu pieejama FID izstrādātajās vadlīnijās “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”.

Vienlaikus, arī jebkura cita persona ir aicināta ziņot FID par identificētām aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Informācija par aizdomām par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu ir sniedzama FID saskaņā ar Sankciju likuma 17. pantu, nosūtot to uz e-pasta adresi: .............. Iesniedzot informāciju, jāpievieno arī visi personas rīcībā esošie dokumenti, kas pamato sniegto ziņojumu.

Publicēts 04.07.2025.

Vispārīgi ir aizliegts uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vest eiro banknotes, taču pastāv šauri definēti atbrīvojumi, kad to drīkst darīt.

Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 5.i pantu un Regulas Nr. 765/2006 1.za pantu ir aizliegts pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt eiro banknotes (vai jebkuras Eiropas Savienības valsts oficiālo valūtu) uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, vai minētajās valstīs esošai fiziskai, juridiskai personai, iestādei vai organizācijai, ieskaitot Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valdību vai Centrālo banku, vai izmantošanai Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā.

Minētais aizliegums neattiecas gadījumos, ja tas ir nepieciešams fizisko personu, kas ceļo uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, vai kopā ar šīm personām ceļojošu viņu tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai vai oficiāliem mērķiem, piemēram, diplomātiskajām pārstāvniecībām, konsulārajiem dienestiem, starptautiskām organizācijām vai demokrātijas atbalstam.

Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi šāds atbrīvojums ir interpretējams šauri un neaptver plaši saprotamu „personisku vajadzību” izdevumu segšanu, piemēram, medicīnas izdevumus vai personiskus pirkumus, bet tikai līdzekļus, kas nepieciešami tieši ceļošanai un uzturēšanās izdevumu segšanai (piemēram, ēdināšana, transporta biļetes, īstermiņa naktsmītne).

Jebkādiem citiem mērķiem paredzētā skaidrā nauda var tikt aizturēta vai konfiscēta, ja tiek konstatēts sankciju pārkāpums.

Publicēts 01.08.2025.

Vispārīgi, Krievijas Federācijas valstspiederīgajiem ir aizliegts noguldīt vairāk nekā 100 000 eiro.¹ Jāņem vērā, ka “noguldījums” sankciju izpratnē ir plašāks jēdziens un ar to saprot jebkādu līdzekļu atlikumu kontā. Eiropas Komisijas vadlīnijās “Consolidated FAQs on the implementation of Council Regulation No 833/2014 and Council Regulation No 269/2014” C nodaļas 5. sadaļā ir sniegta detalizētāka informācija par noguldījumiem.

Vienlaikus Regula Nr. 833/2014 paredz atbrīvojumus un izņēmumus, kas atsevišķos (Regulā Nr. 833/2014) gadījumos pieļauj naudas līdzekļu noguldījumu apmērā, kas pārsniedz 100 000 eiro.²

Piemēram, saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 5.b panta 3. punktu šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kurām ir pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē. Proti, ja, piemēram, Krievijas Federācijas valstspiederīgajam ir izdota pagaidu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, uz viņu neattiecas Regulas Nr. 833/2014 5.b panta 1. punktā ietvertais aizliegums.

---

¹ Tas izriet no Regulas Nr. 833/2014 5.b panta 1. punkta, saskaņā ar kuru aizliegts pieņemt jebkādus noguldījumus no Krievijas Federācijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kuras uzturas Krievijas Federācijā. Kā arī no juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas izveidotas Krievijas Federācijā, vai no juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas izveidotas ārpus Eiropas Savienības un kurās vairāk nekā 50 % īpašuma daļu tieši vai netieši pieder Krievijas Federācijas valstspiederīgajiem vai fiziskām personām, kas uzturas Krievijas Federācijā, ja šo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru noguldījumu kopējā vērtība vienā kredītiestādē pārsniedz 100 000 eiro.

² Regulas Nr. 833/2014 5.b panta 3. punkts, 5.c panta 1. punkts un 5.d panta 1. punkts.

Publicēts 01.08.2025.

Jā, konta esamība sankciju sarakstā iekļautā bankā ir Eiropas Savienības sankciju pārkāpums. Tas izriet no Regulas Nr. 269/2014 2. panta, proti, sankciju sarakstā iekļauto personu līdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē, un šīm personām nedrīkst darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus.

Konta esamība kredītiestādē, kas ir iekļauta sankciju sarakstā, nozīmē, ka šai kredītiestādei klients maksā par pakalpojumiem, tādā veidā darot pieejamus līdzekļus. Fakts, ka konts ir ticis atvērts, piemēram, pirms 2022. gada, neko nemaina. Ja sankciju sarakstā iekļauj kredītiestādi, kurā personai ir konts, tā ir personas atbildība to pēc iespējas ātrāk slēgt. Vienlaikus uzsverams, ka ne visas Krievijas Federācijā reģistrētās kredītiestādes ir iekļautas sankciju sarakstos.

Publicēts 01.08.2025.

Jā, sankciju regulējums neaizliedz sazināties ar sankciju sarakstā iekļautu kredītiestādi, lai izbeigtu kredītiestādes un klienta attiecības. Konta slēgšanas kārtība ir atkarīga no līguma ar konkrēto kredītiestādi.

Publicēts 01.08.2025.

Jā, naudas līdzekļus no konta ir iespējams izņemt, taču jāņem vērā, ka iekļaujot kredītiestādi Eiropas Savienības sankciju sarakstā, sankciju regulējums paredz kārtību, kādā persona, saņemot kompetentās iestādes (Latvijas Republikā – FID) atļauju, var līdzekļus no šādas kredītiestādes izņemt.

Šobrīd vienreizēju naudas pārvedumu uz Eiropas Savienību no sankcijām pakļautas kredītiestādes var atļaut FID, ja tiek izpildīti Regulas Nr. 269/2014 6.b pantā 5.i punktā noteiktie nosacījumi (piemēram, sūtītājs un saņēmējs nav pakļauti sankcijām). FID skaidro, ka katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli.

Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit.

Publicēts 01.08.2025.

Jā, kredītiestāde šādā gadījumā drīkst kreditēt līdzekļus sankciju subjekta kontā, un atsevišķa FID atļauja nav nepieciešama. Saskaņā ar Regulas Nr. 269/2014 7. panta 1. punktu un Regulas Nr. 765/2006 4. panta 2. punktu, finanšu iestādēm vai kredītiestādēm nav liegts kreditēt sankciju subjekta maksājumu, ja sankciju subjekts pats sev pārskaita līdzekļus no konta, kas atvērts ārpus Eiropas Savienības, uz savu kontu Latvijā, ar nosacījumu, ka šie līdzekļi tiek nekavējoties iesaldēti. Finanšu iestāde vai kredītiestāde par katru šādu darījumu nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi.

Līdzekļu pieņemšana no sankciju subjekta konta ārpus Eiropas Savienības un to iesaldēšana sankciju subjekta kontā Latvijā, tādējādi palielinot iesaldēto līdzekļu apjomu, ir saderīga ar ierobežojošo pasākumu mērķi. Jebkādas turpmākās darbības ar iesaldētajiem naudas līdzekļiem ir veicamas tikai saskaņā ar kompetentās iestādes (FID) izdotām atļaujām.

Publicēts 12.09.2025.

Preces un to KN kodi ir iekļauti konkrētos Regulas Nr. 833/2014 un Regulas Nr. 765/2006 pielikumos. Lai identificētu, vai uz konkrētu preci attiecas kāds no šīm regulām izrietošajiem aizliegumiem (sankcijām), iesakām pārlūkprogrammā atvērt attiecīgās regulas tīmekļvietni un izmantot meklēšanas funkciju, lai tīmekļvietnē meklētu konkrētās preces KN kodu, vai konkrētu regulas pantu, vai tā pielikumu.

Ja preces KN kods ir iekļauts, piemēram, Regulas Nr. 833/2014 X pielikumā, uz preci būs attiecināms Regulas Nr. 833/2014 3.b pantā ietvertais aizliegums pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt Krievijas Federācijā vai izmantošanai Krievijas Federācijā X pielikumā uzskaitītās preces un tehnoloģijas.

Papildus pārliecināties par to, vai attiecībā uz preci ar konkrētu KN kodu ir attiecināms kāds aizliegums, iespējams:

• Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā Integrētā tarifa vadības sistēmā

vai

• Eiropas Komisijas uzturētajā TARIC meklētājā.

Papildu norādāms, ka Regulas Nr. 833/2014 VII pielikumā un Regulas Nr. 765/2006 Va pielikumā ir iekļautas preces, kurām nav norādīts konkrēts KN kods, bet ir preces apraksts. Attiecīgi nepieciešams pārliecināties, vai eksportējamā prece atbilst kādam no Regulas Nr. 833/2014 VII pielikumā vai Regulas Nr. 765/2006 Va pielikumā norādītajam preces aprakstam.

Ja rodas šaubas par to, vai konkrētas preces ir uzskatāmas par precēm, kas iekļautas Regulas Nr. 833/2014 VII pielikumā vai Regulas Nr. 765/2006 Va pielikumā, iespējams konsultēties ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļu.

Publicēts 02.06.2025., atjaunots 12.09.2025.

Šādā situācijā katra regulas norma, kas aizliedz preces ar vienu un to pašu KN kodu importu vai eksportu, ir jāievēro un jāpiemēro atsevišķi. Proti, darbības ar vienu un to pašu preci jāveic saskaņā ar visām uz preci attiecināmajām sankcijām.

Jāņem vērā, ka vairākos regulu pielikumos iekļautās preces pirms KN koda satur apzīmējumu "ex", kas nozīmē, ka attiecīgais aizliegums attiecas tikai uz preci, kas atbilst ne tikai KN kodam, bet arī preces aprakstam.

Publicēts 02.06.2025

Regula Nr. 833/2014 un Regula Nr. 765/2006 paredz virkni ierobežojumu attiecībā uz konkrētu preču tranzītu.¹

Lai identificētu, vai uz preci, kuras tranzīts plānots caur Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, attiecas no kādas regulas izrietošs aizliegums, FID aicina attiecīgajā regulā meklēt konkrētās preces kombinētās nomenklatūras (KN) kodu, skatīt konkrētu regulas pantu, vai pielikumu.

Ja preces KN kods ir iekļauts, piemēram, Regulas Nr. 833/2014 XXXVII pielikumā, uz preci būs attiecināms Regulas Nr. 833/2014 3.k panta 1.a punktā ietvertais aizliegums noteikto preču tranzītam caur Krievijas Federācijas teritoriju.

Konstatējot, ka attiecībā uz transportējamo preci ir attiecināma Regula Nr. 833/2014 vai Regula Nr. 765/2006, FID iesaka pārliecināties, vai konkrētā regulējuma pants pieļauj atbrīvojumu vai izņēmumu (atkāpi) sankciju izpildē.

Ja piemērojamais regulējums paredz atbrīvojumu (angļu val. ¬– exemption) no sankciju izpildes, persona var turpināt preces transportēšanu uz citu valsti tranzītā caur Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

Ja pieļaujams izņēmums jeb atkāpe (angļu val. ¬– derogation) sankciju izpildē, personai ar atbilstoši noformētu iesniegumu ir tiesības vērsties FID, lai saņemtu atļauju tranzīta īstenošanai.

Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit.

---

¹ Piemēram, Regulas Nr. 833/2014 2. panta 1.a punkts, 2.a panta 1.a punkts, 2.aa panta 1.a punkts, 3.c panta 1.a punkts, 3.k panta 1.a punkts noteic aizliegumu šajos punktos norādīto preču tranzītam caur Krievijas Federāciju.

Publicēts 04.07.2025

Vispārīgi dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut tādu preču ievešanu (importu), kas paredzētas vienīgi uz Eiropas Savienību ceļojošu fizisku personu vai to tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai un kas ir tikai personiskās lietošanas priekšmeti, kuri pieder minētajām personām un kuri acīmredzami nav paredzēti pārdošanai.¹

Mantas var importēt (ievest) tikai tad, ja iespējams konstatēt, ka tās paredzētas ieceļojošo personu personiskai lietošanai. Personai, kura ieceļo, nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī apliecinošus dokumentus par privāto mantu piederību un lietošanu, un nepieciešamības gadījumā sniegt papildu paskaidrojumus par mantām, kas tiek importētas (ievestas) no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

---

¹ Regulas Nr. 269/2014 3.i panta 3.aa apakšpunkts un Regulas Nr. 765/2006 1.ra panta 4. punkts.

Publicēts 02.06.2025.

Rīcības soļi:

1. pārbaudiet, vai uz konkrēto personīgo mantu (preci) neattiecas kāds no Regulā Nr. 833/2014 vai Regulā Nr. 765/2006 noteiktajiem aizliegumiem (iesakām atvērt attiecīgās regulas tīmekļvietni un izmantot meklēšanas funkciju, lai atlasītu konkrēto kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un pielikumu vai izmantot VID Integrēto tarifa vadības sistēmu);

   Piemēram, ja preces KN kods ir iekļauts Regulas Nr. 833/2014 XVIII pielikumā (luksusprece, kuras vērtība pārsniedz 300 eiro), uz preci būs attiecināmi Regulas Nr. 833/2014 3.h pantā ietvertie aizliegumi. Savukārt, ja preces KN kods ir iekļauts Regulas Nr. 765/2006 XXV pielikumā (luksusprece, kuras vērtība pārsniedz 300 eiro), uz preci būs attiecināmi Regulas Nr. 765/2006 1.ga pantā ietvertie aizliegumi.

2. ja uz konkrētās preces eksportu neattiecas Regulā Nr. 833/2014 vai Regulā Nr. 765/2006 noteiktie aizliegumi, vai ir attiecināms regulējumā noteiktais atbrīvojums (angļu val. – exemption) no sankciju izpildes, persona var veikt preču eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku bez atsevišķas FID atļaujas;

3. ja attiecīgajā regulējumā ir noteikts izņēmums (angļu val. – derogation) sankciju izpildē, personai attiecībā uz konkrētās preces eksportu ir tiesības lūgt FID atļauju sankciju izpildē.

   Piemēram, Regulas Nr. 833/2014 3.h pants un Regulas Nr. 765/2006 1.ga pants neparedz izņēmumus noteikto sankciju izpildē saistībā ar personīgo mantu pārvešanu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

Publicēts 01.08.2025.

FID skaidro, ka personai nepieciešams pārliecināties, vai konkrētās preces kombinētās nomenklatūras (KN) kods nav iekļauts Regulas Nr. 833/2014 vai Regulas Nr. 765/2006 pielikumos, kas aizliedz preču eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.¹

Piemēram, cepures ir klasificētas ar KN kodiem 6501 – 6507, un vispārīgi tās saskaņā ar Eiropas Savienības sankcijām nav aizliegts nosūtīt paziņai Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā. Tomēr, ja cepure ir dizaineru modelis vai izgatavota no luksusa materiāliem un tās cena pārsniedz 300 eiro, šādu preci nosūtīt paziņai ir aizliegts.

FID norāda, ka papildus ir jāpārliecinās, ka persona, kurai plānots nosūtīt preci, nav pakļauta Eiropas Savienības sankcijām (sankciju subjekts).

FID savā oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā “Meklēt sankciju sarakstos” uztur informāciju par sankciju sarakstos iekļautiem subjektiem – fiziskām vai juridiskām personām, vai citiem identificējamiem subjektiem, attiecībā uz kuriem noteiktas ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas nacionālās sankcijas.

---

¹ Kā arī prece nav uzskatāma par divejāda lietojuma preci saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.

Publicēts 01.08.2025.

Nē, preces pagaidu ievešana vai izvešana no Eiropas Savienības, lai pārvietotu preces, nav uzskatāma par preces eksportu/importu, ja vien konkrētā prece tiek izmantota citu preču pārvadāšanai un pagaidu uzglabāšanai no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas uz Eiropas Savienību vai otrādi, un tās ievešanas/izvešanas nolūks nav ar mērķi tās pārdot un laist brīvā apgrozībā. Šādas preces, piemēram, ir konteineri ar kombinētās nomenklatūras (KN) kodu 8609.

Publicēts 02.06.2025.

FID skaidro, ka Latvijas Republikas sadarbība tieslietu, tiesiskās sadarbības, iekšlietu, vides aizsardzības, kodoldrošības, muitas, nodokļu administrēšanas, veselības, valsts robežsardzes, satiksmes, kultūras, izglītības, pārrobežu un citās sadarbības jomās ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku ir apturēta vai samazināta līdz Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūciju ikdienas darba un funkciju nodrošināšanai nepieciešamajam minimumam.

Attiecīgajās regulās ir paredzēti izņēmumi medicīnas preču eksportam uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, ja minētās preces paredzētas ārstnieciskiem nolūkiem.¹ Vienlaikus FID norāda, ka izņēmumu piemērošana medicīnas preču eksportam būtu pieļaujama tikai ļoti retos un īpašos gadījumos – vienreizēja darījuma veikšanai. Attiecīgajās regulās noteiktie izņēmumi nav tiesisks instruments, ar kuru dalībvalsts var atļaut aizliegto preču daudzreizēju eksportu uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku, nolūkā veicināt attiecīgās dalībvalsts ekonomiskās intereses.

---

¹ Regulas Nr. 833/2014 3.k panta 5. punkta a) apakšpunkts un Regulas Nr. 765/2006 1.bb panta 8. punkta a) apakšpunkts.

Publicēts 04.07.2025.

Starptautisko sankciju regulējuma izpratnē īres, nomas, juridisko un jebkuru cita veida pakalpojumu sniegšana ir uzskatāma par saimniecisko resursu darīšanu pieejamu sankciju sarakstā iekļautai personai un personai, uz kuru attiecināmas sankcijas (atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē). Ņemot vērā, ka sankciju regulās ir noteikts aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus saimnieciskos resursus, praktiski jebkādu pakalpojumu sniegšana mērķēto finanšu sankciju subjektam ir aizliegta.

Jāņem vērā, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas sankciju režīmi (skatīt Regulu Nr. 833/2014 vai Regulu Nr. 765/2006) paredz vispārīgus aizliegumus sniegt dažādus pakalpojumus noteiktam personu lokam, piemēram, Krievijas Federācijā dibinātām juridiskām personām, Krievijas Federācijas valdībai utt. Šādu aizliegto pakalpojumu piemēri ir – sabiedrisko attiecību, reklāmas, grāmatvedības, būvniecības, arhitektūras, inženiertehniskie, informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, kā arī konsultācijas nodokļu jomā.

Vienlaikus sankciju regulējums paredz atbrīvojumu un izņēmumu (atkāpju) piemērošanu sankciju izpildē, attiecīgi, kad noteikta darbība nav uzskatāma par sankciju pārkāpumu, jo tā precīzi atbilst regulējumā definētiem nosacījumiem vai Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (Latvijā – FID) sankciju regulās noteiktajos izņēmuma gadījumos (atkāpēs) var atļaut veikt citādi aizliegtas darbības. Plašāka informācija par iesnieguma iesniegšanu atļaujas saņemšanai pieejama šeit. Piemēram, FID var atļaut izīrēt dzīvokli sankcijām pakļautai personai vai atļaut sniegt juridiskos pakalpojumus, ja tas nepieciešams personas pamata vajadzību nodrošināšanai. FID rūpīgi uzrauga šādu pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas tiek veikti saskaņā ar izsniegtajām atļaujām.

Ja tiek plānots sniegt ar Regulu Nr. 833/2014 aizliegtus pakalpojumus personai, uz kuru attiecas arī Regulas Nr. 269/2014 ierobežojumi, nepieciešams saņemt kompetentās iestādes atļauju uz abās regulās noteikto izņēmumu pamata.

Publicēts 02.06.2025., atjaunots 04.07.2025.

Ikvienai personai ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikai saistošās sankcijas. Līdz ar to pirms darījuma noslēgšanas ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētā persona (otra darījumu puse) nav mērķētām finanšu sankcijām tieši pakļauta persona vai persona, uz kuru pastarpināti ir attiecināmas sankcijas. Darījuma partnera pārbaudes ietvaros ir jāpārliecinās, vai:

• darījuma partneris nav tieši sankciju sarakstā iekļauta persona;
• darījuma partneris nav persona, uz kuru ir attiecināmas sankcijas, jo to kontrolē vai tas atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā (pārbaudot, vai juridiskas personas valdes un padomes locekļi, pārstāvji, patiesais labuma guvējs un dalībnieku struktūrā esošās personas nav iekļautas sankciju sarakstos).

Pārbaudei var izmantot šādus avotus:

• FID tīmekļvietnē pieejamo informāciju sadaļā “Sankciju subjekti” un “Meklēt sankciju sarakstos”. Jāņem vērā, ka Sankciju meklētājā ir informācija tikai par sankciju sarakstos tieši iekļautām personām, bet tas nesatur informāciju par tādām juridiskām personām, kuras tieši nav iekļautas sankciju sarakstā, bet kuras pieder, vai ko kontrolē sankciju sarakstā tieši iekļautas personas;
• Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē esošo informāciju;
• Eiropas Savienības sankciju karti;
• citus sankciju meklētājus, kā arī citu publiski pieejamo informāciju.

FID oficiālajā tīmekļvietnē sadaļā Iesaldētie aktīvi ir pieejama detalizēta informācija par līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kas iesaldēti Latvijā. Šis saraksts ietver arī pilnīgi visas Latvijas Republikas iestādēm zināmās Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, kas pieder sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē.

Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījumu partneri un darījumu, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partnera pārbaude ir veikta. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi sankciju apiešanas vai pārkāpšanas riski, piemēram, darījuma partnerim ir nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījumu partnera īpašniekiem, darījumu partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u.c.

Turklāt personai jānoskaidro, vai attiecīgajam pakalpojumam sektorālo sankciju regulējumā (piemēram, Regulā Nr. 833/2014 un Regulā Nr. 765/2006) nav noteikts pakalpojumu sniegšanas aizliegums (piemēram, aizliegums sniegt Krievijas Federācijā reģistrētam uzņēmumam IT konsultāciju pakalpojumus). Jāņem vērā, ka sankcijas ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti un novērstu to pārkāpšanu. Piemēram, sniedzot pakalpojumus meitas uzņēmumam, tie var tieši vai netieši kļūt pieejami mātes uzņēmumam, kas reģistrēts Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, un tādējādi tas var gūt labumu no attiecīgā pakalpojuma. Šādas darbības, ja to aizliedz sankcijas, var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko Krimināllikuma 84. pantā paredzēta kriminālatbildība.

Publicēts 02.06.2025

Persona nedrīkst sankciju subjektam tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, tostarp pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu, vai sniegt jebkādus citus pakalpojumus. Tāpat arī sankciju subjekts nedrīkst pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu citai personai. Ja uz darījuma partneri ir attiecināmas sankcijas, jebkuras personas pienākums ir iespēju robežās iesaldēt visus šīs personas līdzekļus un saimnieciskos resursus, un nekavējoties par to paziņot FID. Skaidrojumi par pienākumu FID sniegt informāciju pieejami šeit.

Atsevišķos gadījumos, piemēram, ja līdzekļi vai saimnieciskie resursi nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai (pārtika, ārstniecības vajadzības, komunālie maksājumi u.c.), maksājumu var veikt vai pakalpojumu var sniegt, ja izpildās FID Vispārējā saskaņojuma nosacījumi vai ir saņemta atsevišķa FID atļauja.¹

Lai arī no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.¹ panta kredītiestādēm izriet pienākums izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, jebkurai personai saglabājas pienākums ievērot sankcijas un rūpīgi pārbaudīt, kam tiek pārskaitīti naudas līdzekļi.

---

¹ Vairāk informācijas par to, kā saņemt FID atļauju un kas jāņem vērā, vēršoties FID ar iesniegumu atļaujas saņemšanai, pieejama šeit: https://sankcijas.fid.gov.lv/iesniegums-atlaujas-sanemsanai

Publicēts 02.06.2025

Ar terminu “konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā” saprot konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas vispārējo plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietver vadības maksu, vadības auditu, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar sabiedrību un citām organizācijām.¹

Saskaņā ar Regulas Nr. 833/2014 5.n pantu šādu pakalpojumu sniegšana ir aizliegta kā Krievijas Federācijas valdībai, tā jebkurai Krievijas Federācijā reģistrētai juridiskajai personai. Savukārt saskaņā ar Regulas Nr. 765/2006 1.jc pantu šādu pakalpojumu sniegšana ir aizliegta tikai Baltkrievijas Republikai, tās valdībai, tās valsts iestādēm, uzņēmumiem vai aģentūrām.

Piemēram, ja vadītājs piedalās priekšlikuma sagatavošanā sava pārstāvētā uzņēmuma politikas, stratēģijas, darbības plānošanas vai struktūras izveidei, tad tāda rīcība varētu tikt uzskatīta par sankciju pārkāpšanu.

FID norāda, ka aizliegta ir pakalpojumu sniegšana, nevis konkrētu amatu ieņemšana.

Tomēr arī gadījumos, kad persona ieņem, piemēram, tehniskā direktora amatu ar inženiertehniskām funkcijām; ražošanas vadītāja amatu ar operacionāliem pienākumiem; kvalitātes vadītāja amatu ar tehnisko standartu uzraudzību; vai drošības vadītāja amatu, kas saistīts ar darba drošību – pastāv augsts risks, ka faktiskā darbība pārsniegs tikai tehniskas funkcijas un ietvers aizliegtus konsultāciju elementus.

---

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem II pielikums.

Publicēts 01.08.2025.

FID norāda, ka nav aizliegta izbraukšana no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku ar savu personīgo transportlīdzekli, tomēr ir jāievēro Regulā Nr. 833/2014 vai Regulā Nr. 765/2006 noteiktie ierobežojumi.

Šāda izbraukšana atzīstama par eksportēšanu un veicama, ņemot vērā Regulas Nr. 833/2014 3.k pantā vai Regulas Nr. 765/2006 1. bb pantā noteikto aizliegumu eksportēt noteiktu veidu transportlīdzekļus uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

Līdz ar to, ja transportlīdzekļa kombinētās nomenklatūras (KN) kods ir, piemēram, ex 8703 23 (automobilis kas paredzēts mazāk nekā 10 cilvēku pārvadāšanai un motora darba tilpums pārsniedz 1 900 cm³), kas iekļauts Regulas Nr. 833/2014 XXIII pielikumā vai Regulas Nr. 765/2006 XVIII pielikumā, uz to attiecas Regulas Nr. 833/2014 3.k panta 1. punktā vai Regulas Nr. 765/2006 1.bb panta 1. punktā noteiktais aizliegums izvest preci no Eiropas Savienības.

Publicēts 02.06.2025., atjaunots 01.08.2025.

FID norāda, ka nav aizliegta izbraukšana no Latvijas Republikas uz Baltkrievijas Republiku ar savu personīgo transportlīdzekli, kas paredzēts tikai personīgai lietošanai, izvērtējot Regulā Nr. 765/2006 noteiktos ierobežojumus.

Šāda izbraukšana atzīstama par eksportēšanu un veicama, ņemot vērā Regulas Nr. 765/2006 1. bb pantā noteikto aizliegumu eksportēt, tai skaitā noteiktu veidu transportlīdzekļus uz Baltkrievijas Republiku.

Publicēts 02.06.2025

Vispārīgi ir aizliegta transportlīdzekļa importēšana (arī ievešana vai ieceļošana ar transportlīdzekli) Eiropas Savienībā no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas, ja transportlīdzeklis ir iekļauts Regulas Nr. 833/2014 XXI pielikumā vai Regulas Nr. 765/2006 XXVII pielikumā (piemēram, transportlīdzeklis atbilst kombinētas nomenklatūras (KN) kodam 8703 – automobiļi un citi transportlīdzekļi, kas galvenokārt paredzēti < 10 personu pārvadāšanai), tostarp ģimenes automobiļi).

Tāpat saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.⁶ punktu Latvijas Republikā ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ciktāl likumā nav noteikts citādi.

Ceļu satiksmes likumā ir paredzēti tikai divi izņēmumi, kad FID var izdot atļauju iebraukšanai Eiropas Savienībā ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu transportlīdzekli, šķērsojot Latvijas Republikas robežu:

1. persona ar kustību traucējumiem ieceļo ar sev piederošu un speciāli pielāgotu transportlīdzekli, lai apciemotu savu laulāto vai tuvus radiniekus, kas dzīvo Latvijas Republikā;
2. pieteikumu iebraukt Latvijas Republikā lūdz izskatīt ārlietu ministrs īpašos, ar valsts interesēm saistītos, jautājumos.

Publicēts 02.06.2025., atjaunots 04.07.2025.

Vispārīgi saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 10. panta (1⁶) daļu Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem ir aizliegts piedalīties ceļu satiksmē Latvijas Republikā.

Vienlaikus saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma pārejas noteikumu 69. punktu Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijas Republikā ir pieļaujama:

1. ja ar šo transportlīdzekli šķērso Latvijas Republikas teritoriju ne vairāk kā vienu reizi
   un
2. ja, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus (https://e.csdd.lv/bytlcaur), Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir iesniegta šāda informācija:

1. transportlīdzekļa marka un modelis;
2. transportlīdzekļa reģistrācijas valsts;
3. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs;
4. transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds, dzimšanas datums un elektroniskā pasta adrese;
5. laika periods, kurā transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē Latvijas Republikā, kas nav ilgāks par 24 stundām.

No Ceļu satiksmes likuma anotācijas izriet, ka šāda transportlīdzekļa dalība ceļu satiksmē Latvijas Republikā ir pieļaujama tikai tādēļ, lai nogādātu transportlīdzekli atpakaļ tā mītnes valstī.

Publicēts 04.07.2025.

Vispārējais saskaņojums ir FID 2024. gada 27. decembrī izdots lēmums – vispārīgais administratīvais akts, kas ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Šis saskaņojums nosaka maksājumu kategorijas, kuru veikšana sankcijām pakļautām fiziskajām un juridiskajām personām (uz kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums darīt tiem pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus) ir atļauta bez atsevišķas FID atļaujas izņēmuma piemērošanai sankciju izpildē.

Plašāka informācija par Vispārējo saskaņojumu pieejama:

https://sankcijas.fid.gov.lv/visparejais-saskanojums-2025

Publicēts 12.09.2025.

Nē, sankciju subjekta vietā maksājumu nedrīkst veikt. Vispārējā saskaņojuma 8. punkts noteic, ka tas nepiešķir tiesības veikt vai saņemt maksājumus, ja maksājumus sankciju subjektu labā veic trešās personas, tādejādi tieši vai netieši darot pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankciju subjektiem.

Piemēram, sankciju subjektam uz Vispārējā saskaņojuma pamata ir atļauts veikt rēķina apmaksu par saņemto elektroenerģiju. Ņemot vērā Vispārējā saskaņojuma 8. punktu, cita persona sankciju subjekta vietā nedrīkst apmaksāt šo rēķinu.

Publicēts 12.09.2025.

Vispārīgi preču pārdošana un pakalpojumu sniegšana sankciju subjektam nav atļauta. Taču Vispārējā saskaņojuma 3. punkts noteic, ka ir atļauts fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikas teritorijā, atbilstoši Vispārējā saskaņojuma pielikumā Nr. 1 norādītajām maksājumu kategorijām un tām noteiktajiem termiņa un maksājumu apmēra ierobežojumiem, sankciju subjektiem pārdot preces, sniegt pakalpojumus un saņemt no sankciju subjektiem maksājumus Eiropas Savienībā reģistrētās kredītiestādēs, Eiropas Savienībā reģistrētās finanšu iestādēs un Valsts kasē.

Piemēram, Vispārējā saskaņojuma pielikuma Nr. 1 1. punkts uzskaita ar fizisko personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzībām, ikdienas sadzīves un veselības stāvokļa nodrošināšanai saistītos maksājumus, starp kuriem ir arī pārtika, higiēnas preces un medikamenti. Šādu preču pārdošana sankciju subjektam un samaksas saņemšana ir atļauta uz Vispārējā saskaņojuma pamata, bez atsevišķas FID atļaujas.

Tāpat Vispārējais saskaņojums atļauj sankciju subjektam veikt maksājumus par dabasgāzi, tās sadales, pārvades un abonēšanas pakalpojumiem. Šāda pakalpojuma sniegšana sankciju subjektam ir atļauta uz Vispārējā saskaņojuma pamata, bez atsevišķas FID atļaujas.

Ja fiziska vai juridiska persona vēlas sankciju subjektam pārdot preci vai sniegt pakalpojumu, kas neatbilst Vispārējā saskaņojuma 1. pielikumā norādītajām maksājumu kategorijām vai tām noteiktajiem termiņa un maksājumu apmēra ierobežojumiem, pirms preces pārdošanas vai pakalpojuma sniegšanas nepieciešams saņemt FID atļauju.

Publicēts 12.09.2025.

Nē, šādus maksājumus nedrīkst veikt uz Vispārējā saskaņojuma pamata. Vispārējā saskaņojuma 1. pielikuma 1.1.7., 2.9., 3.2. un 3.4. apakšpunkts ļauj veikt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, taču apsardzes pakalpojumi nav uzskatāmi par komunālajiem pakalpojumiem, tādēļ maksājumu veikšanai par apsardzes pakalpojumiem nepieciešams saņemt FID atļauju.

Publicēts 12.09.2025.

Nē, šādu darbību nedrīkst veikt uz Vispārējā saskaņojuma pamata. Vispārējā saskaņojuma 1. pielikuma 3.6. apakšpunkts atļauj fiziskajām un juridiskajām personām veikt maksājumu par to īpašumā vai turējumā esošo transportlīdzekļu un iekārtu (juridiskajām personām – minimālās darbības nodrošināšanai) ar normatīvajiem aktiem noteiktās regulārās tehniskās apskates un apkopes veikšanai pie nosacījuma, ka maksājumu summa atbilst vidējai tirgus cenai par attiecīgo pakalpojumu.

Vispārējā saskaņojuma 3.6. apakšpunkts attiecas uz turējumā esošo transportlīdzekļu un iekārtu ar normatīvajiem aktiem noteiktās regulārās tehniskās apskates un apkopes veikšanu. Tehniskās apskates un apkopes veikšana neietver degvielas iegādi.

Publicēts 12.09.2025.