Iesniegums atļaujas saņemšanai

Normatīvie akti sankciju jomā aizliedz noteikta veida darbības. Piemēram, mērķētas finanšu sankcijas , cita starpā, aizliedz darīt pieejamus līdzekļus sankciju subjektiem un nosaka pienākumu sankciju subjektu līdzekļus iesaldēt. Sektorālās sankcijas var paredzēt dažāda veida aizliegumus, piemēram, eksportēt vai importēt noteiktas preces, vai sniegt atsevišķus pakalpojumus noteiktas valsts piederīgajiem vai personām noteiktā valstī. Precīza informācija par darbībām, ko sankcijas aizliedz, atrodama konkrētajā normatīvajā aktā, ar kuru noteiktas sankcijas. Sadaļā Normatīvie akti pieejama informācija par sankciju jomas normatīvajiem aktiem, t.sk. par Eiropas Savienības regulām, kurās noteiktas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju.

Katrs šāds normatīvais akts, ar kuru noteiktas sankcijas, paredz atsevišķus, šauri definētus izņēmumus, kas paredz, ka ar kompetentās institūcijas atļauju var tikt veiktas darbības, ko vispārīgi sankcijas aizliedz. Visos gadījumos, izņemot Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā noteiktos gadījumus , personām jāvēršas FID ar pamatotu rakstveida iesniegumu atļaujas izsniegšanai, lai FID var pieņemt lēmumu par izņēmuma piemērošanu jeb atļaujas izsniegšanu.

Ar pamatotu rakstveida iesniegumu FID ir tiesīgs vērsties sankciju subjekts vai persona, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas sankcijas. Piemēram:

- sankciju subjekts ar lūgumu izsniegt atļauju atbrīvot noteiktus līdzekļus no iesaldēšanas, kas nepieciešami sankciju subjekta pamatvajadzību nodrošināšanai;

- persona, kura vēlas veikt ar sektorālajām sankcijām aizliegtu darbību, piemēram, sniegt pakalpojumu vai veikt preču eksportu.

FID izstrādā veidlapu iesniegumam atļaujas izsniegšanai, kas drīzumā būs pieejama šajā sadaļā.

FID var lemt par izņēmumu piemērošanu tikai tad, ja saņemts pamatots rakstveida iesniegums. Iesnieguma iesniedzēja, tas ir, sankciju subjekta vai personas, kura vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas sankcijas, pienākums ir pamatot, ka darbība vai darījumus, kam tiek lūgts izsniegt atļauju, atbilst noteiktam izņēmumam, kas paredzēts konkrētajai tiesiskajai situācijai piemērojamajā sankciju normatīvajā aktā.

Ministru Kabineta Noteikumi Nr. 184 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – Noteikumi “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”) satur prasības par minimālo informācijas un iesniedzamo dokumentu apjomu , kam jābūt iekļautam iesniegumā FID, tas ir:

1. informācija par darījumu vai darbību, kam tiek lūgts izsniegt atļauju;

2. informācija par piemērojamo sankciju regulējumu;

3. izvērtējumu par darījuma vai darbības atbilstību normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktajam konkrētajam izņēmumam;

4. informācija par tieši saistītajiem darījumiem vai darbībām, kas nepieciešamas darījuma vai darbības, kurai tiek lūgta atļauja, izpildei;

5. cita informācija, kas var būt nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par izņēmuma piemērošanas pieļaujamību.

Izvērtējumā par darījuma atbilstību normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktajiem izņēmumiem skaidri jānorāda konkrētais izņēmums, uz kura pamata ir pieļaujams izsniegt atļauju. Izvērtējumā jāpamato, ka attiecīgā darbība vai darījums, kam tiek lūgts izsniegt atļauju, ir attiecīgā izņēmuma tvērumā un ka attiecīgā darbība vai darījums noteiktā apmērā ir stingri nepieciešams, ievērojot izņēmuma mērķi un tvērumu.

Biežāk uzdoto jautājumu sadaļā sniegti piemēri informācijai un dokumentiem, kas būtu jāiesniedz, lūdzot izsniegt atļauju dažāda veida izņēmumu piemērošanai.

Jāņem vērā, ka FID ir tiesības no iesnieguma iesniedzēja vai jebkuras citas personas pieprasīt papildus informāciju vai dokumentus, ja tas nepieciešamas, lai izvērtētu atļaujas izdošanas pieļaujamību. Tai skaitā, FID var pieprasīt iesniegt šādus dokumentus:

- turpmākās darbības plānu, ko izstrādājis sankciju subjekts – juridiska persona, un kas izstrādāts ņemot vērā normatīvajos aktos sankciju jomā noteiktos ierobežojumus un to mērķi;

- vērtējumu, ko veicis auditors vai vērtētājs, piemēram, kas pamato kāda pakalpojuma vai tā apmēra atbilstību pamatvajadzību apmēram.

FID var definēt individuālus kritērijus, kādiem jāatbilst noteiktiem iesniedzamajiem dokumentiem. Piemēram, ja sankciju subjektam pieder nekustamais īpašums, tad, lai izvērtētu izmaksu, kas nepieciešamas parastai iesaldētā nekustamām īpašuma uzturēšanai, FID var lūgt iesniegt neatkarīga, kompetenta, sertificēta vērtētāja vērtējumu, kurā, izmantojot atzītas vērtēšanas metodes, sniegts pietiekoši detalizēts vērtējums par konkrētu izmaksu nepieciešamību un to apmēra atbilstību faktiskajiem apstākļiem un sankciju subjekta turpmākās darbības plānam.

Noteikumu “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 10. punkts paredz, ka izdevumi, kas nepieciešami sankciju subjekta vai tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, var būt stingri nepieciešami tikai pamata ikdienas sadzīves un veselības stāvokļa nodrošināšanai, kā arī sankciju subjekta, kas ir juridiskā persona, minimālai pastāvēšanai.

Sankciju subjektam, vēršoties FID ar iesniegumu atļaujas izsniegšanai saistībā ar pamatvajadzību nodrošināšanu, jāsniedz pamatojums, ka:

- izdevumi stingri nepieciešami vienīgi Noteikumu “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 10. punktā norādītajiem mērķiem;

- sankciju subjektam – juridiskai personai, izdevumi ir pamatoti un stingri nepieciešami ievērojot sankciju subjekta izstrādāto turpmākās darbības plānu;

- izdevumi stingri nepieciešami un ir pamatoti ar sankciju subjekta individuālo apstākļu raksturojumu;

- izdevumi nav pamatoti tikai ar sankciju subjekta vērtējumu par tā pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu apmēru pirms sankciju noteikšanas.

Piemēram, personas luksusa dzīvesveids līdz sankciju noteikšanai nav pamats, lai, prasot atļauju pamatvajadzību nodrošināšanai, varētu tikt prasīts atļauts izmantot iesaldētus līdzekļus luksusa dzīvesveida izdevumu segšanai, kas neizpilda pamatvajadzību nodrošināšanas mērķi. Tāpat, piemēram, sankciju subjektam, juridiskai personai – noteikts darbinieku skaits vai īrējamo telpu apmērs, kāds tas bija pirms sankciju noteikšanas, nav pamats, lai, prasot pamatvajadzību izņēmuma atļauju, tiktu atļauts nodarbināt tādu pašu darbinieku skaitu vai turpināt īrēt tāda paša apmēra telpas, ja noteiktās sankcijas pēc būtības nepieļauj saimnieciskās darbības turpināšanu.

Personas tiek aicinātas vērsties FID ar iesniegumu par atļaujas izsniegšanu pēc iespējas savlaicīgi. Vispārīgi FID iesniegumu par atļaujas izsniegšanu izskata 1 mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Ja iesniegums nesatur informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami, lai pēc būtības izvērtētu izņēmuma piemērošanas pieļaujamību, FID nevarēs pēc būtības pieņemt lēmumu par izņēmuma piemērošanu. Tai skaitā, FID nevarēs pēc būtības izskatīt iesniegumu, ja nav iesniegts minimālais informācijas vai dokumentu apjoms, ko nosaka Noteikumi “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība”. Šādā situācijā FID informē iesniedzēju par trūkumiem, kas novēršami, lai FID varētu iesniegumu izskatīt pēc būtības.

Ievērojot Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību, FID var pagarināt iesnieguma izskatīšanu līdz četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Ja personai ir objektīvi nepieciešams saņemt FID atļauju steidzamā kārtā, tad persona, norādot objektīvos apstākļus, kas pamato steidzamību, var lūgt FID izskatīt iesniegumu īsākā termiņā. FID iespēju robežās, var ņemt šādu lūgumu vērā.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. panta 1.3 daļu, īpašos ar nacionālo drošību saistītos jautājumos lēmumu, pamatojoties uz FID ierosinājumu un Ārlietu ministra priekšlikumu, par sankciju izņēmumu piemērošanu pieņem Ministru kabinets. Lēmumu par to, vai noteikts jautājums ir uzskatāms par tādu, kas ir ar nacionālo drošību īpaši saistīts, pieņem FID. Tāpēc personas jebkurā gadījumā vēršas ar rakstveida pamatotu iesniegumu FID, ievērojot tādu pašu kārtību un prasības, kā attiecībā uz jebkuru sankciju normatīvajos aktos noteiktu izņēmumu.

Ministru kabinets lēmumu pieņem 3 mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, Ministru kabinets to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par 6 mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

FID lēmums par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju ir administratīvais akts un to adresē personai, kura vērsusies FID ar iesniegumu atļaujas izsniegšanai.

FID izsniegtā atļauja nodibina tiesības atļaujas saņēmējam. Ar FID izsniegtu atļauju netiek uzlikts pienākums trešajām personām veikt darbības, kas var būt nepieciešamas, lai atļaujas saņēmējs atļautās darbības varētu izpildīt.

Atļaujas adresāts tai izsniegto atļauju iesniedz citām personām, kam tas nepieciešams, lai apliecinātu, ka attiecīgajai darbībai saņemta FID atļauja. Piemēram, lai sankciju subjekts varētu veikt maksājumu, pamatojoties uz FID atļauju atbrīvot līdzekļus no iesaldēšanas, sankciju subjekts ar FID izsniegto atļauju vēršas pie kredītiestādes, kā arī nodrošina, ka darījuma partnerim un darījuma partnera kredītiestādei, kas saņems attiecīgo maksājumu, ir pieejama izsniegtā FID atļauja. FID nevar uzlikt par pienāku kredītiestādei maksājumu izpildīt.

Sankciju normatīvie akti nosaka, ka, vērtējot izņēmuma piemērošanas pieļaujamību, FID var lemt par atļaujas izdošanu noteiktas darbības veikšanai ar nosacījumiem, ko FID uzskata par atbilstošiem. Tāpēc attiecībā uz izņēmumiem, ko paredz sankciju normatīvie akti, FID ir rīcības brīva lemt par atļaujas izdošanu, un ir rīcības brīvība noteikt papildus nosacījumus, lai attiecīgā gadījumā varētu lemt par izņēmumu piemērošanas pieļaujamību.

FID nav pienākuma izdot atļauju arī tad, ja iesniegums par atļaujas izsniegšanu tehniski atbilst sankciju normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem.

FID lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt atļauju var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu FID priekšniekam. FID priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.