Aktualitātes

Eiropas Savienība (ES) ir panākusi vienošanos par 21. sankciju kārtu pret Krieviju. Jaunā sankciju kārta vērsta pret tās enerģētikas sektoru, kas ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem, kā arī paredz jaunus ierobežojumus finanšu sektoram. Sankciju mērķis ir vēl vairāk mazināt Krievijas spēju finansēt militāro agresiju pret Ukrainu. Galvenie sankciju 21. kārtas elementi Mērķētās finanšu sankcijas Regulas Nr. 269/2014 I pielikumam pievienotas: 48 fiziskas personas168 juridiskas personas Iekļaušana pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā. Mērķētām finanšu sankcijām tiek pakļauts arī Krievijas uzņēmējs, kuram pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkls Latvijā. Par to vairāk lasiet FID publikācijā. Enerģētikas sektors Identificēti vairāk nekā 40 jauni ēnu flotes kuģi Krievijas naftas cenu griestu svārstību apturēšana Lai mazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ar jauno sankciju kārtu līdz 2027. gada 14. jūlijam tiek apturētas cenu griestu svārstības, saglabājot cenu griestus pašreizējā līmenī. Pašlaik cenu griesti ir noteikti 44,10 ASV dolāru par barelu. Iepriekš spēkā esošais ES sankciju regulējums paredzēja mehānismu Krievijas naftas cenu griestu regulārai pārskatīšanai atbilstoši vidējai naftas cenai pasaules tirgū. Ar šiem grozījumiem novērsts risks, ka ģeopolitiskās situācijas un naftas cenu straujo svārstību dēļ varēja palielināties ES noteiktie cenu griesti Krievijas izcelsmes jēlnaftai un naftas produktiem, kuru transportēšanai personas ES var sniegt tehnisko palīdzību un citus pakalpojumus. Aizliegums iesaistīties darījumos ar noteiktām naftas pārstrādes rūpnīcām, ostām, slūžām un lidostām Ar jauno sankciju kārtu sarakstam pievienota vēl viena trešās valsts naftas pārstrādes rūpnīca, kurā tiek pārstrādāti vai sajaukti Krievijas izcelsmes naftas produkti vai minerālmēsli. Saraksts papildināts arī ar atsevišķām Krievijas ostām, slūžām un lidostām, ar kurām ir aizliegts sadarboties. Finanšu sektors Stingrāki ierobežojumi trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai mazinātu sankciju apiešanu Jau iepriekš tika noteiks aizliegums iesaistīties darījumos ar ārpus ES reģistrētām juridiskām personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus personām, kuras iekļautas sankciju sarakstos vai citādi būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu. Šajā sarakstā pievienotas vairākas jaunas finanšu iestādes ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos. Ar 21. sankciju kārtu ieviests jauns pielikums, kurā turpmāk varēs iekļaut jebkādas trešo valstu juridiskas personas, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un kuru darbība tiek izmantota ES sankciju apiešanai vai kriptoaktīvu jomā noteikto aizliegumu pārkāpšanai. Šajā pielikumā pievienos personas, kas sistemātiski nav novērsušas tādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, kas būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu. Lai gan šobrīd pielikumā nav iekļauta neviena persona, šāda mehānisma ieviešana kalpo kā skaidrs signāls trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ka uz tiem var tikt attiecinātas ES sankcijas, ja tie tiks iesaistīti darījumos, kas pārkāpj ES sankciju regulējumu. Papildināts saraksts ar kredītiestādēm, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos Sarakstam ar kredītiestādēm, ar kurām noteikts aizliegums iesaistīties darījumos, pievienotas vēl 33kredītiestādes. Līdz ar to kopējais kredītiestāžu skaits, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos, pārsniedz 100. Sarakstam ar trešo valstu bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas finanšu ziņojumu sistēmu SPFS, pievienota viena Kirgizstānas kredītiestāde. Savukārt sarakstam ar finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un būtiski kaitē sankciju mērķu sasniegšanai, pievienotas vairāk nekā 20 finanšu iestādes. Turpmāk aizliegts sadarboties vai veikt jebkādus darījumus ar šīm finanšu iestādēm. Citas sektorālās sankcijas ES pastiprināti identificē personas, kas atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības sektoru ES noteikusi sankcijas pret 51 juridisku personu, kas ar savu darbību veicina Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, tādējādi tieši atbalstot Krievijas aizsardzības un drošības sektoru. Sarakstā iekļautas gan Krievijas, gan trešo valstu juridiskas personas. Paplašināts eksporta un tranzīta ierobežojumiem pakļauto preču un tehnoloģiju saraksts Jaunajā sankciju kārtā papildināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību. Šajā sarakstā iekļautās preces un tehnoloģijas aizliegts gan eksportēt uz Krieviju, gan vest tranzītā caur Krievijas teritoriju. Aizliegums turpmāk attieksies uz atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, kas paredzēti izmantošanai bezpilota lidaparātos, traucējumu un pārtveršanas sistēmās, kā arī palaišanas sistēmās. Sankcijas pret Baltkrieviju Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. Daļa no tiem ir saskaņoti ar jaunajiem ierobežojumiem, kas ieviesti pret Krieviju. Pieņemtie ierobežojumi cita starpā paredz jaunu personu iekļaušanu sankciju sarakstā, ja tās var veicināt Baltkrievijas vai Krievijas militārās un tehnoloģiskās kapacitātes palielināšanu. Turklāt paplašināts eksporta aizliegums konkrētām precēm, tostarp atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, ko izmanto bezpilota lidaparātos. Par jauno sankciju kārtu plašāka informācija ES Oficiālajā Vēstnesī. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Eiropas Savienības (ES) Padome 2026. gada 23. jūlijā pieņēmusi 21. sankciju kārtu, turpinot vērsties pret Krieviju un personām, kas saistītas ar tās militāro agresiju pret Ukrainu. No 2026. gada 23. jūlija mērķētas finanšu sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu "MERE". Tas praksē nozīmē, ka uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus. ES sankcijas noteiktas pret Krievijas uzņēmēju Sergeju Šnaideru (Sergey Ivanovich Schneider), kurš saskaņā ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2026/1843 ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Sergeja Šnaidera īpašumā netieši ir vairāk nekā 50 % daļu SIA "LATPRODUKTI" un UAB "Valiente" filiālē Latvijā. Saskaņā ar ES regulējumu sankcijas attiecas arī uz sankciju sarakstā iekļautās personas īpašumā (īpašumā vismaz 50 % daļu) un kontrolē esošām juridiskām personām. Mērķētas finanšu sankcijas nozīmē pienākumu iesaldēt visus sankciju sarakstā iekļauto personu un viņu īpašumā un kontrolē esošo juridisko personu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Vienlaikus ikvienai personai ES ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankciju sarakstā iekļautajai personai un viņu īpašumā un kontrolē esošām juridiskām personām, tostarp aizliegts veikt maksājumus par precēm vai pakalpojumiem. Sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka netiek veiktas darbības, kas pārkāpj sankciju aizliegumus. ES sankcijas ir tieši piemērojamas visām personām Latvijā, un to ievērošana ir obligāta. Par starptautisko un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Vairāk informācija par jauno sankciju kārtu pieejama FID publikācijā. ES sankcijas nosaka ES Padome. Par sankciju politikas veidošanu Latvijā atbildīga ir Ārlietu ministrija. Kopš 2024. gada 1. aprīļa FID ir kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) informē, ka ir atjaunota tīmekļvietne, vienuviet nodrošinot ērtāku piekļuvi aktuālajai informācijai, skaidrojumiem un praktiskiem rīkiem sankciju jautājumos. Tīmekļvietnē pilnveidots sankciju meklētājs, uzlabota informācijas struktūra, ieviesta iespēja pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā, kā arī saturs turpmāk pieejams gan latviešu, gan angļu valodā. Tīmekļvietnes mērķis ir nodrošināt vienotu, uzticamu un ērti lietojamu informācijas avotu par sankciju izpildi Latvijā, palīdzot iedzīvotājiem, uzņēmējiem un institūcijām ātrāk atrast aktuālo informāciju, skaidrojumus un praktiskus rīkus sankciju jautājumos. Atjaunotajā tīmekļvietnē ir pilnveidota sankciju meklētāja funkcionalitāte, ieviešot neprecīzu sakritību meklēšanu, kas ļauj atrast personas arī gadījumos, kad to vārdu vai uzvārdu rakstība atšķiras, piemēram, transliterācijas dēļ. Tāpat ieviesta iespēja, augšupielādējot Excel veidni, vienlaikus pārbaudīt līdz 500 personām un meklēšanas rezultātus saņemt uz lietotāja norādīto e-pasta adresi. Vienlaikus tiek regulāri aktualizēta sadaļa "Biežāk uzdotie jautājumi", kurā apkopotas atbildes uz praksē biežāk uzdotajiem jautājumiem par sankciju piemērošanu un izpildi. Lietotāju ērtībai izveidota arī jauna funkcionalitāte "Saņem jaunumus e-pastā", kas ļauj pieteikties paziņojumu saņemšanai divās kategorijās – par sankciju aktualitātēm un par izmaiņām mērķēto finanšu sankciju sarakstos. Paziņojumi par sankciju sarakstu izmaiņām ietver jaunu sankciju subjektu iekļaušanu, izņemšanu no sankciju sarakstiem, kā arī izmaiņas to identifikācijas informācijā ES, ANO un Latvijas Republikas nacionālajos sankciju sarakstos. Tīmekļvietnē lietotāji var atrast aktuālo informāciju par sankciju subjektiem, tostarp par personām, kurām Latvijā ir iesaldēti finanšu līdzekļi vai saimnieciskie resursi (aktīvi), kā arī iepazīties ar normatīvajiem aktiem, vadlīnijām, skaidrojumiem un citu ar sankciju piemērošanu saistītu informāciju. Aicinām apmeklēt atjaunoto tīmekļvietni un sekot līdzi uzticamai informācijai par sankciju aktualitātēm: sankcijas.fid.gov.lv. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Dienests nodrošina sankciju ieviešanu Latvijā un sadarbojas ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu sankciju efektivitāti.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir atjaunojis vadlīnijas "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Tās skaidro kontroles elementa izvērtēšanu situācijās, kad iespējamo kontroli pār sankciju sarakstā neiekļautu juridisku personu, valsts iestādi vai valsts kapitālsabiedrību īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. Mērķētas finanšu sankcijas jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas atrodas sankcijām pakļautu personu īpašumā vai kontrolē. Tādēļ kontroles elementa izvērtēšana praksē ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un vienveidīga kontroles izvērtēšanas pieeja ir būtiska sankciju efektīvai piemērošanai un tiesiskās noteiktības nodrošināšanai. Ģeogrāfiskā novietojuma un vēsturisko ekonomisko saistību dēļ personām Latvijā var rasties saskarsme ar Krievijas un Baltkrievijas valsts iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām. Tādēļ vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgu sankciju izpildes praksi un tiesisko noteiktību, skaidrojot FID pieeju kontroles izvērtēšanai situācijās, kad iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona. 2. papildinātā versija sagatavota, aktualizējot vadlīnijas atbilstoši grozījumiem Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, ar kuriem regulas 1. pants papildināts ar definīcijām "būt juridiskas personas, vienības vai struktūras īpašniekam" un "kontrolēt juridisku personu, vienību vai struktūru". Lai gan arī līdz šim Eiropas Savienības institūcijas bija skaidrojušas kritērijus, kas jāņem vērā, vērtējot īpašumtiesības un kontroli sankciju piemērošanā, ar minētajiem grozījumiem šie juridiskie koncepti ir harmonizēti un skaidri nostiprināti arī Regulā Nr. 269/2014. Līdz ar to FID pieeja kontroles izvērtēšanai pēc būtības nav mainījusies. "Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana". Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.

Pirmdien, 2026. gada 15. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu paplašināt sankciju sarakstus pret Krieviju, nosakot ierobežojošus pasākumus papildu personām. Izmaiņas paredz papildināt to fizisko un juridisko personu sarakstus, kurām piemēro mērķētās finanšu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, Krievijas izvērsto hibrīdkaru un cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Fiziskām personām tiek noteikti arī ceļošanas ierobežojumi, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstos pieņemti ārpus plašākām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgu un elastīgu pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildinātajiem sankciju sarakstiem: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601361https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601356https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L_202601362 Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID tīmekļvietnē pieejamie sankciju saraksti un cita noderīga informācija.

Otrdien, 2026. gada 9. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti divi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) jautājumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas stiprināšanu, sankciju ieviešanu un Latvijas sagatavošanos nākamajiem starptautiskajiem novērtējumiem. FID priekšnieks Toms Platacis informēja valdību par 2025. gadā paveikto. Būtiskākie FID darbi pērn ietvēra finanšu izlūkošanas attīstību, sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un starptautiskajiem partneriem, kā arī darbu sankciju ieviešanas jomā. Gads raksturojams ar mērķtiecīgu analītiskās kapacitātes stiprināšanu, sadarbības mehānismu attīstību un Latvijas finanšu sistēmas aizsardzību pret tās izmantošanu noziedzīgiem mērķiem. Kā uzsvēra T. Platacis, 2025. gadā nozīmīgs veikums bija arī Latvijas sekmīgais MONEYVAL 6. kārtas novērtējums, kas apliecināja valsts finanšu noziegumu novēršanas sistēmas efektivitāti un atbilstību starptautiskajiem standartiem. Latvija 10 no 11 efektivitātes kritērijiem sasniedza pozitīvu novērtējumu, un būtiska nozīme šajā procesā bija FID vadībā īstenotajam koordinētajam darbam un iesaistīto institūciju sadarbībai. Vienlaikus 2025. gadā FID turpināja stiprināt finanšu izlūkošanas spējas un analītisko kapacitāti, kā arī mērķtiecīgi attīstīja sankciju ieviešanas sistēmu, identificējot sankciju apiešanas riskus un sniedzot ieguldījumu gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmeņa sankciju jautājumos. Ar FID 2025. gada darbības rezultātiem iespējams iepazīties FID tīmekļvietnē. Ministru kabineta sēdē izskatīts arī FID sagatavotais informatīvais ziņojums par MONEYVAL 6. kārtas novērtēšanas procesu. Latvija kā pirmā valsts pieteicās MONEYVAL 6. kārtas novērtējumam, ko veica pēc jaunās metodoloģijas, tādējādi apliecinot valsts stratēģisko mērķi – atjaunot un stiprināt savu reputāciju starptautiskajā finanšu sistēmā. Lai gatavošanās novērtējumam noritētu efektīvi un koordinēti, 2023. gada jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa FID vadībā. Tās darbā iesaistītas 18 institūcijas – ministrijas, uzraudzības un kontroles iestādes, tiesībaizsardzības iestādes un tiesneši. Veiktais novērtējums apliecina, ka Latvija ir starptautiski atzīta par valsti ar efektīvu, caurskatāmu un pret naudas atmazgāšanas riskiem noturīgu sistēmu. Tajā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos tā vērtēšanas kritērijos. Ziņojums atzīst Latvijas ievērojamo progresu un ilgtermiņa apņemšanos cīņā pret finanšu noziegumiem. Informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts MK, dokumentēta Latvijas pieredze starptautiskajā novērtējumā, tostarp iesaistīto institūciju lomas, sadarbības mehānismi, procesa posmi un nepieciešamās darbības. Šāda pieredzes apkopošana ir būtiska, lai stiprinātu institucionālo atmiņu un nodrošinātu praktisku pamatu sagatavošanās darbam nākamajā novērtēšanas ciklā. Latvijas pieredze MONEYVAL 6. kārtas novērtējumā ir guvusi ievērību arī starptautiskā līmenī. Līdz šim jau notikušas vai tuvākajā laikā vēl plānotas pieredzes apmaiņas aktivitātes ar vairāk nekā 20 valstīm. Starptautiskais finanšu jomas vadošais ziņojums ir praktisks instruments, kas palīdz valstij novērtēt savas sistēmas efektivitāti, identificēt pilnveidojamos jautājumus un mērķtiecīgi stiprināt spēju novērst finanšu noziegumus. Tā kā novērtēšanas procesu vada MONEYVAL, ar to saistītā aizsargājamā informācija izmantojama atbilstoši komitejas noteiktajai kārtībai. Tāpēc informatīvajam ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 2026. gada 19. februārī MONEYVAL publicēja ziņojumu par Latvijas 6. kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem. Plašāk: atzīts Latvijas progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem. FID ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai (NILLTPF), kā arī FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

ĪSUMĀ ES pastiprina sankcijas pret Krieviju, tostarp aizliedz no Krievijas jēlnaftas ražotu naftas produktu importu un apstiprina pakāpenisku atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.ES paplašina sankciju sarakstus saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm.ES Tiesa apstiprina plašāku sankciju piemērošanu uzņēmumiem un aizliegumu sankciju subjektiem piedalīties akcionāru sapulcēsLatvijā uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu.Latvijas tiesās pabeigta 11 tiesvedību izskatīšana par sankciju pārkāpumiem, vairākās lietās piespriesti naudas sodi un brīvības atņemšana.VID Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus.Aktualizēti skaidrojumi par sankciju piemērošanu. Sankciju stiprināšana 21. janvārī stājās spēkā aizliegums Eiropas Savienībā (ES) importēt naftas produktus, kas ražoti no Krievijas jēlnaftas.1 Lai gan ES jau iepriekš bija aizliegusi Krievijas jēlnaftas importu (izņemot pa cauruļvadiem), līdz šim joprojām bija atļauts importēt naftas produktus, kas trešajās valstīs saražoti no Krievijas jēlnaftas. 26. janvārī tika pieņemta regula, ar kuru apstiprināta ES pakāpeniska atteikšanās no Krievijas dabasgāzes.2 Importa aizliegums stājās spēkā 18. martā, paredzot pārejas periodus esošo līgumu izpildei līdz 2027. gada nogalei. Paredzēti arī īpaši izņēmumi valstīm bez jūras robežas. Lai gan 20. sankciju kārta tika apstiprināta 23. aprīlī, gada pirmajos mēnešos ES papildināja pret Krieviju vērstos “hibrīdkara”3 un cilvēktiesību pārkāpumu4 sankciju režīmus. Par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un represiju īstenošanu 23. februārī ES noteica sankcijas astoņām personām no Krievijas. Savukārt saistībā ar Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm sankciju saraksts tika papildināts ar 10 personām, galvenokārt Krievijas propagandas autoriem un izplatītājiem. Būtiskākie spriedumi ES Tiesā ES Tiesa 26. martā noraidīja piecu sankciju sarakstā iekļauto personu – D. A. Pumpjanskis (Dmitry Alexandrovich Pumpyanskiy), T. Hudaverdjans (Tigran Khudaverdyan), V. F. Rašņikovs (Viktor Filippovich Rashnikov), D. A. Mazepins (Dmitry Arkadievich Mazepin) un G. Hans (German Khan) – apelācijas sūdzības, ar ko tās centās panākt pret sevi noteikto sankciju anulēšanu.5 Apvienotā lieta ir īpaši nozīmīga ar to, ka tajā tika interpretēts “ietekmīga uzņēmēja” kritērijs iekļaušanai sankciju sarakstā. Tiesa apstiprināja, ka ir pamatoti personu iekļaut sarakstā arī gadījumā, ja tai nav kādas tiešas saiknes ar Krievijas valdību, bet tā ir ekonomiski ietekmīga, vai arī tā darbojas nozarē, kas ir būtisks ieņēmumu avots Krievijas valdībai. Sankciju piemērošanai nozīmīgi spriedumi tika pasludināti arī 12. martā. Tiesa apstiprināja6, ka sankciju subjektam piederoša vai tā kontrolēta uzņēmuma līdzekļi var tikt iesaldēti arī tad, ja pats uzņēmums nav iekļauts sankciju sarakstā, bet vismaz 50 % tā kapitāldaļu pieder sankciju subjektam. Savukārt citā spriedumā7 tiesa noteica, ka sankciju sarakstā iekļautām personām nav atļauts piedalīties akcionāru sapulcēs vai izmantot tajās savas balsstiesības. FID aktualitātes FID 1. ceturksnī saņēmis 310 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kuros pazīmes liecina par sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Visbiežāk ziņojumi ir par aizliegtu preču iespējamu vešanu uz Krieviju caur trešajām valstīm, pakalpojumu sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, kontiem sankciju sarakstos iekļautās bankās un skaidras naudas vešanu uz Krieviju. Tiesībaizsardzības un citām iestādēm nosūtīts 51 analītiskais materiāls saistībā ar iespējamu sankciju pārkāpšanu. 20. februārī FID pieņēma jaunu Vispārējo saskaņojumu, papildinot maksājumu kategorijas, kuru veikšanai sankciju subjektiem nav nepieciešama atsevišķa FID atļauja. FID vairākkārt atjauninājis tīmekļvietnes sadaļu “Biežāk uzdotie jautājumi” par sankciju piemērošanu, precizējot esošos skaidrojumus un papildinot tos ar jauniem jautājumiem. Piemēram, sniegti jauni skaidrojumi par pakalpojumu sniegšanu Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, pienākumu ievērot ES sankcijas trešajās valstīs, kapitāla daļu turēšanu Krievijā vai Baltkrievijā, pamatlīgumiem (jumta līgumiem), preču tranzītu caur ES, kā arī FID Vispārējo saskaņojumu. 2026. gada 1. ceturkšņa beigās Latvijas finanšu iestādēs un valsts reģistros Latvijā bija iesaldēti šādi sankciju sarakstos iekļauto personu īpašumā vai kontrolē esoši aktīvi: līdzekļi – 152,2 miljoni EUR;nekustamie īpašumi – 103;transportlīdzekļi – 66;traktortehnika – 11;peldlīdzeklis – 1;ganāmpulks – 1;preču zīmes – 12. Saraksts ar sankciju subjektiem, kuriem Latvijā iesaldēti aktīvi, ir pieejams šeit. Kriminālprocesu statistika Latvijā 2026. gada 1. ceturksnī: uzsākti 24 jauni kriminālprocesi par starptautisko sankciju pārkāpšanu;sešos kriminālprocesos uzsākta kriminālvajāšana;apsūdzība celta septiņām fiziskām personām;pieci kriminālprocesi nosūtīti uz tiesu; divi kriminālprocesi pabeigti, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Vienā no kriminālprocesiem, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai noteikts naudas sods 9 360 EUR apmērā, bet juridiskajai personai noteikta naudas piedziņa vairāk nekā 17,1 tūkstoša EUR apmērā. Šī bija lieta par mēģinājumu eksportēt uz Krieviju sankcijām pakļautas preces – grunts izstrādājumus 67,8 tūkstošu EUR vērtībā –, izmantojot viltotus dokumentus, kā galamērķi norādot Kazahstānu. Prece jau iepriekš tikusi konfiscēta, realizēta un iegūtā nauda ieskaitīta valsts budžetā. Otrā kriminālprocesā, kas pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, fiziskai personai – Krievijas Federācijas pilsonei ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā – noteikta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem. Šajā lietā persona mantkārīgā nolūkā apzināti pārkāpa Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krievijas Federāciju, attālināti strādājot par programmētāju (1C izstrādātāju) Krievijā reģistrētā uzņēmumā un tādējādi sistemātiski sniedzot aizliegtus IT konsultāciju pakalpojumus. Par darba pienākumu pildīšanu persona laika posmā no 2022. līdz 2025. gadam kopumā saņēma atlīdzību 5,89 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni 64,2 tūkstošu EUR) apmērā. Daļa no šīs atlīdzības – nepilni 10 tūkstoši EUR – tika saņemta personas norēķinu kontā sankcionētā bankā, tādējādi tieši darot pieejamus naudas līdzekļus sankciju sarakstā iekļautai juridiskai personai. Latvijas tiesās Pirmajos gada mēnešos Latvijas tiesās pabeigta 11 krimināllietu izskatīšana par sankciju pārkāpšanu. Vienā no lietām stājies spēkā spriedums, ar kuru divām personām piespriesti naudas sodi vairāk nekā 26,5 tūkstošu EUR apmērā. Divos gadījumos stājies spēkā spriedums, ar kuru kriminālprocess izbeigts, tiesai secinot, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Vēl sešas personas notiesātas lietās, kurās spriedums līdz ceturkšņa beigām nebija stājies spēkā. Divos gadījumos piespriesta brīvības atņemšana attiecīgi uz 11 gadiem8 un trīs gadiem. Lielākais piespriestais naudas sods fiziskai personai bijis 31,2 tūkstošu EUR apmērā, savukārt lielākā piespriestā naudas piedziņa juridiskajai personai – 39 tūkstošu EUR apmērā. Muitas aktualitātes Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde uzsākusi 29 administratīvā pārkāpuma procesus par sankciju pārkāpšanu. Kopumā šajā periodā 187 gadījumos kravu nav atļauts pārvest pāri robežai sankciju pārkāpumu dēļ, kā arī aizdomu gadījumos par sankciju apiešanu. Vairumā gadījumu noraidītas eksporta kravas. Visbiežāk tika liegts izvest kravas ar dažādu ierīču un mehānismu rezerves daļām, elektroierīcēm un to daļām, kā arī transportlīdzekļu rezerves daļām. Savukārt no Krievijas un Baltkrievijas liegts ievest kravas ar būvkonstrukcijām, kokmateriāliem, dzelzs savienojumiem, mēbelēm. Vēl 43 gadījumos konstatēti mēģinājumi izvest no ES skaidru naudu – ES dalībvalstu oficiālajās valūtās denominētas banknotes –, tādējādi pārkāpjot noteikto sankciju regulējumu. Pasta sūtījumu kontroles rezultātā novērsts 31 pārkāpums, bet 42 gadījumos konstatēti fizisko personu pārkāpumi, mēģinot pāri robežai pārvietot sankcijām pakļautas preces. Sankciju pārkāpuma piemērs – 2026. gada 23. janvārī Pāternieku muitas kontroles punktā konstatēts mēģinājums uz Baltkrieviju vest dzinējus. Lai gan plānotais preces saņēmējs bija Kazahstānā, konkrētos dzinējus ir aizliegts vest arī tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Kopējā preču vērtība ir 102 tūkstoši EUR. Par šo gadījumu uzsākts kriminālprocess. VID Muitas pārvaldes attēli Par ceturkšņa publikāciju FID publicē ceturkšņa apkopojumu par būtiskākajām sankciju aktualitātēm un statistiku, lai sabiedrībai nodrošinātu regulāru un pārskatāmu informāciju par sankciju jaunumiem un to ievērošanu Latvijā. Publikācijā izmantota FID rīcībā esošā informācija, kā arī dati no Ģenerālprokuratūras, Tiesu administrācijas un VID Muitas pārvaldes. Svarīgākais apkopojums 1 Aizliegums iekļauts Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.ma pantā: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/AUTO/?uri=celex:32025R1494 2https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L_202600261 3https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R2642-20260316 4https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02024R1485-20260223 5Spriedums apvienotajās lietās C 696/23 P, C 704/23 P, C 711/23 P, C 35/24 P un C 111/24 P: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62023CJ0696 6Spriedums lietā C-84/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0084 7Spriedums lietā C‑465/24: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:62024CJ0465 8Lietā sankciju pārkāpšana bija viens no noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem personai bija celta apsūdzība. Soda izciešanas ilgums samazināts uz 9 gadiem, 8 mēnešiem un 29 dienām, piemērojot Krimināllikuma 52. pantu.

Trešdien, 2026. gada 20. maijā, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs piedalījās 12. Starptautiskajā atbilstības forumā (12th International Compliance Forum ) Kiprā, uzstājoties divās ekspertu sarunās. Vienā no diskusijām par sankciju jautājumiem eksperti pārrunāja pieaugošo sankciju ieviešanas sarežģītību, tostarp sankciju apiešanas riskus, starptautiskās sadarbības nozīmi un savlaicīgas informācijas apmaiņas būtiskumu starp publisko un privāto sektoru. Sarunas laikā tika uzsvērts, ka sankciju apiešanas gadījumu identificēšana nenozīmē sankciju efektivitātes trūkumu, bet gan apliecina aktīvu sankciju ieviešanu, uzraudzību un kompetento iestāžu un starptautisko partneru koordinētu rīcību. Kopš 2024. gada aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. Dienests nodrošina sankciju ieviešanu Latvijā un sadarbojas ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu sankciju efektivitāti. FID tīmekļvietnē pieejami sankciju saraksti, skaidrojumi un cita noderīga informācija.

2026. gada 11. maijā Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu noteikt sankcijas vēl 16 personām un septiņām organizācijām, kas saistītas ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu pārvietošanu uz Krieviju. ES norāda, ka sankcijas vērstas pret personām un institūcijām, kuras iesaistītas Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanā, tā dēvētajā militarizētā “pāraudzināšanā” un nelikumīgā adopcijā. Sankcionēto vidū ir Krievijas amatpersonas un politiķi, bērnu centri, jaunatnes organizācijas un citas struktūras, kas veicina Ukrainas bērnu integrēšanu Krievijas sistēmā. Saskaņā ar ES sniegto informāciju kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir deportējusi un piespiedu kārtā pārvietojusi gandrīz 20,5 tūkstošus Ukrainas bērnu. Šīs darbības ir smagi starptautisko tiesību un bērnu pamattiesību pārkāpumi, kuru mērķis ir iznīcināt Ukrainas identitāti un apdraudēt tās nākamo paaudžu saglabāšanu. Sarakstā iekļautajiem subjektiem piemēro aktīvu iesaldēšanu, un ES pilsoņiem un uzņēmumiem ir aizliegts tiem darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. Turklāt fiziskām personām noteikts arī ceļošanas aizliegums, kas liedz tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā. Šie papildinājumi sankciju sarakstā pieņemti ārpus plašajām ES sankciju kārtām, kas liecina par mērķtiecīgāku un operatīvāku pieeju sankciju noteikšanā. Aicinām iepazīties ar papildināto sankciju sarakstu.